Demokrātija по шведски

vara bungas: Nu, kaut kā sāk iezīmēties, ka no SE autobēdām ieguvēji ir nacionāl-populistiskie Zviedrijas Demokrāti (ZD), kas grib dabūt SE ārā no ES, bet vienlaicīgi neielaist tur UA, un kuru līderim neiespējami  izdarīt izvēli starp Makronu un Putinu (abi ļoti nepatīk).  Droši, ka ZD būs starp vēlēšanu uzvarētājiem, bet vai un kas veidos ar viņiem valdības koalīciju, to rādīs laiks un rezultāti, kā bieži  saka mūsu KPV, ZZS uc partiju līderi par iespējamo koalīciju ar Saskaņu. Katrā gadījumā apbrīnojami, kā ar elementārām un lētām ielu akcijām  ir iespējams pacelt kādas konkrētas partijas  reitingu. Svarīgi! Es nesaku, ka dedzināšanu organizēja ZD vadība , vai pat zināja par to. Labvēļi, kuriem tīk  ideja par SE ārpus ES  dažreiz vēlas palikt anonīmi kā jau to paredz aktīvo pasākumu doktrīna.

10 thoughts on “Demokrātija по шведски

    • iespējams tā ir poza,lai mazliet atšķirtos no , piemērsm, Le Penas. Bet īstenībā ZD attieksmei pret Putinu nav nozīmes, galvenais ka viņi ir pret ES, kas kremlim patīk. Populistiem nav ideoloģijas (skat KPV), ja vajadzēs dejos ar pašu velnu, tā kā formāla opozīcija Putinam pašreiz nav šķērslis.

    • Tāpēc, ka daudziem zviedru jauniešiem Krievija “izskalojusi” smadzenes – šie uzskata, ka Ukrainā pie varas ir hunta, kas varu sagrāba apvērsuma ceļā un kas pret Austrumukrainas iedzīvotājiem veic genocīdu tikai tāpēc, ka tur dzīvo krievi. Internetā gan raksta, ka daļa no šiem prokrieviskajiem un antiukrainiskajiem jauniešiem partiju pametusi 2015.gadā.

      • Jā, ZD bija šķelšanās, bet abas puses palika pret-ES pozīcijās, kas RU svarīgāk nekā lojalitātes izrādīšana. Ar interesi gaidu,kurš no LV nemargināliem politspēkiem pacels anti-ES karogu.

  1. šī dedzināšana, man domāt, tikai piemet eļļu jau degošam ugunskuram. Man domāt, bēglīšu politika savu artavu arī ir devusi. Cik ilgi “gruzdēs” virtuvēs ?

    • Arī tas protams, tomēr liberāla bēgļu politika SE notiek jau gadiem, bet iepriekšējās vēlēšanās ZD dabūja tikai 12% vietu Riksdagā. Šogad viņiem prognozēja 20%, arī nekas daudz. Redzēsim cik dos a/m gruzdēšana.

      • kaut kad arī tiek sasniegts kritiskais punkts. liberālai bēgļu politikai talkā nāca arī izcili saprotoša prese un policijas statistika.

  2. Tā auto dzedzināšana tikai mazs piliens. Viņiem reitingi kāpj visu iepriekšējo un šo gadu arvien uz augšu, un tas jau sen visiem skaidrs, ka viņiem būs ievērojami vairāk vietu kā iepriekš.

    Auto dedzināšana tik tā – viena no epizodēm. Lai kādi zviedri būtu imigrācijas piekritēji un toleranti, bet izskatās ka tur tomēr lielai daļai beidzot ir iestājies riebums vai vismaz nepatika pret esošo imigrācijas politiku un pašiem mežoņiem imigrantiem, kā arī dažiem citiem progresistu bīdītiem jautājumiem. Un vienalga daudziem tur RU vai UA vai vēl kas, galvenais iemesls viņu reitingiem ir tieši pašu imigrantu uzvedība un pie varas esošo partiju imigrācijas politika, jo RU draudi ir tikai iespēja, bet mežoņi pie durvīm un uz ielām ir ikdiena un realitāte.

    Sāk cilvēkiem apnikt, ka ir jāmaksā ar savu nodokļu naudu un savu drošību par mežoņu uzturēšanu un privilēģijām. Var dēvēt par populistiem vai vēl nez kā, bet imigrācijas jautājums ir viņiem aktuāls un ar kaut kādu sūda klaunu kpv jau nu es tomēr viņus nesalīdzinātu. Turklāt anti ES noskaņojums lielā mērā arī ir tieši imigrācijas politikas dēļ. Tādēļ vien, ka kāds ir pret imigrāciju un ES, tas tomēr automātiski nepadara par populistu. Tas jau izklausās propagandistiski – ka būt citās domās par kaut ko uzreiz nozīmē populismu. Nevajag tomēr karināt visam klāt populisma birku tikai tādēļ, ka kaut kādos jautājumos intereses nesakrīt ar mūsējām vai par svarīgākiem tiek uzskatīti citi jautājumi nekā mums.

    • Es nelietoju vārdu “populisms” kā noniecinošu apzīmējumu, bet kā fakta konstatāciju. Citas partijas pašas sevi sauc par populistiskām. Populisms pēc definīcijas ir ” ideology which posits “the people” as a morally good force against “the elite”, who are perceived as corrupt”. Manupārt ZD un KPV tajā ļoti labi iederas. Ja cilvēku pamatotu neamierinātību ar imigrantiem piedāvā “ārstēt” ar izstāsanos no ES, tad citādi kā populismu es to nevaru vērtēt. Pēc citas definīcijas populisms ir “piedāvājums sarežģītas problēmas risināt ar vienkāršotiem paņēmieniem”, ar ko arī var aprakstīt ZD vai KPV pozīcijas. Pēc vairākām pazīmēm ZD ir tuvi vai pat vienādi ar NA, tomēr ir arī būtiskas atšķirības.

  3. Zviedrijā noskaņojums pret ES/EU nav nekas ārkārtējs, populistisks, ekstrēms vai kas tamlīdzīgs.
    1994.gadā referendumā par dalību ES/EU nobalsoja 53.2%, pret bija 46.8% (dalība 83.3%)
    2003.gadā referendumā par euro ieviešanu par nobalsoja 42.0%, pret 55.9% (dalība 82.6%);
    Abos referendumos proeirosavienības pozīcija bija valdošai elitei un aģitācijā tika izmantots administratīvais resurss un visādas nesmukas lietas, piem. aģitācijā par euro ieviešanu, propagandēšanai izmantoja ministres Annas Lindes (Anna Lindh) slepkavību, Anna LInde bija par euro, godināsim viņas piemiņu balsosim par euro …)
    ZD vienkārši izmanto tautas noskaņojumu savā labā, jo zviedru sabiedrība ir tradicionāli eiroskeptiska. Tas ir līdzīgi, kā Latvijā tagad visas (gandrīz visas) partijas apspēlē savā labā aizsardzības tēmu, NBS, ZS, JS stiprināšanu utt.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.