Astoņi kustoņi


1.daļa

2.daļa

3.daļa

vara bungas:  Aizsardzības ministra amata kandidāti atbild uz VB jautājumiem. Kas to varēja iedomāties pirms pieciem gadiem? Visi jautājumi ņemti no VB diskusijām – gan par Otavas līgumu, par ZS , par rezervi u.t.t. gribētos jautāt vēl un vēl 🙂 , bet producente atlasīja tikai 8. Nākamā tūre pēc četriem gadiem 🙂

Un,kad
tev nāk raudas
par nabaga zirgu bez naudas,-
drāzies,cik jaudas,
uz cirku.
Astoņi kustoņi,
astoņi kustoņi-
tur visi astoņi ir.
 
O.Vācietis

90 domas par “Astoņi kustoņi

  1. Paldies, bija interesanti. Vissmieklīgāk bija tas, ka Saskaņa bija vienīgā, kas uzskatīja, ka zemessargu nevar pielīdzināt profesionālim, Bergmanis, protams, šķobijās un kratīja galvu. Man liekas sava rajona pārzināšana liekas pārvērtēta un nereālistiska – cik lielā mērā jau ir izplānots, kur būs atkāpšanās ceļi, slēptuves, slazdi utt? Cik daudz zinām savu apvidu niansēs, lai tas tik būtiski ietekmētu? Kā ir ar ieroču decentralizāciju zemessardzei?

    • Rublovskis kā nekā ir vesels pulkvedis, tomēr vairķas reizes viņš pārteicās pēc Freida “Kamēr JŪS tiksiet līdz ieročiem”, “kad JŪS..” uc skaidri nodalot JŪS un MĒS, lai gan ir tāds pats LV rez.karavīrs kā citi.

  2. Paldies, bija interesanti. Žēl, ka neviens nepaprasīja Latkovskim kā viņi plāno dabūt 20k zemessargu 5 gadu laikā. Var jau būt, ka viņi ir izdomājuši ģeniālu plānu un mums atliks tikai aplaudēt.

    Izskatījās, ka gandrīz visi kandidāti vairāk vai mazāk ir spējīgi runāt par aizsardzības nozari, vairāk vai mazāk ir interesējušies un sekojuši līdzi vai pat paši bijuši iesaistīti. Izņemot to klaunu no KPLV kurš vispār nesaprata ko runā. Tā laikam tāda KPLV apzināta taktika – runājam vienalga ko, gvelžam muļķības unu gan jau kotlešrijēji pavilksies līdzi.

    • Atslēgas vārds “5 gadu laikā” , pa to laiku būs jau aiznākamā Saeima un cita valdība, cita partija, citi politiķi ne tie, kas kaut ko tādu solīja. Ja pateiktu “4 gadu laikā” , tad mēs līdz nākamajām vēlēšanām varētu pačekot līdzi un ar skubu uz pilnvaru beigām uzjautāt.

      • nav tik traki. Fiziski nevar būt tā, ka 3. gadus nekas nenotiek un tad 4tajā savāc visus 20 k… Ja mērķis piecos gados savākt 20 k – katrā gadā būtu jāsavāc +- 4 k. Ja redzam, ka gadā savācās ap 1000, var paspēt “uzjautāt” arī vēl esošajiem politiķiem.
        Vai nav vienalga… ZS ieskaitīs visus, kas kustās un nekustās. Grāmatveži var visu.

        • Teorētiski iespējams ZS savākt daļu cilvēku, kuriem tas būs pienākums. Piem. medniekiem, apsardzes darbiniekiem, pašaizsardzības ieroču īpašniekiem (ja veselība piemērota). Mednieku mums 30 tūkst. apsardzes darbinieku – 15 tūkst. Pieļauju, ka 30% no viņiem kvalificētos pēc veselības un 20k savāktos.

        • Tad iesaistīt ZS citas kontrolējošās struktūras: VMD, DAP, VVD inspektorus, bijušos policistus un cietumsargus (dienests rezervē līdzīgi kā bijušajiem PD karavīriem).

    • Kotlešrijēji šādas diskusijas neskatās. Viņi skatās realitātes šovus un nelasa neko garāku par tvītu.

  3. Par to kaujas grupu LB Bergmanis aizmirsa piebilst, ka tā tika “no labi apmācītiem zs gatavota 5 mēnešus, ka tās sagatavošanai tika paņemts ļoti liels ZS apmācību resurss. Pat vecākais un galvenais virsseržants tika apķēdējumā ielikti! Pārējo ZS bataljonu apmācība nolikta uz grunti. Tā bija kārtējā šmaukšanās. Tie praktiski bija jau sagatavoti PD karavīri, tikai ar zemāku attalgojumu.

      • Par Bergmani man plašāk iespaids ir, ka viņu AiM abpusēji izdevīgi izmanto kā dancājošu lāci – pats, protams, nerubī neko, taču tiek tik rūpīgi suflēts no PR departamenta puses. Rezultātā viedoklis 1:1 ar nozari, kompetences imitācija, taču, protams, pats nerubī neko.

    • Bergmanis 100% nodarbojas sar “pierakstījumiem” un rada maldīgu iespaidu, ka mums visa ZS ir profesionāļi. Kāda, tā, protams, 100% kvantitatīvi nav. Un varbūt ne tik daudz sagatavotības līmeņa dēļ ( tas ir raibs kā dzeņa vēderes no bataljona uz bataljonu), cik bruņojuma un ekipējuma dēļ.

      Ļoti zīmīga bija Bergmaņa šķobīšanās nepatikā brīdī, kad Mārtiņš ( ļoti pamatoti) ieteica veikt ZS apakšvienību sertifikāciju, lai vērtētu to atbilstību pielīdzināšanai PD profesionālās kvalifikācijas līmenim. Būtu “saulaini”,jau kaut vadu no nominētajām.paaugstinātas gatavības rotām katrā ZS batiņā varētu šādi kvalificēt, lai gan vajadzētu pilnasinīgas rotas kvalificēt- jau aizvakar.

  4. 1) Viena lieta, ko Bašķis visur atkārto – “jārunā ar sabiedrību, jāskaidro, jāatskaitās utt.” gan ir nozīmīga. Bieži cilvēki man apkārt savu ignoranto, vienaldzīgo vai noliedzoši attieksmi pret drošības jautājumiem pamato ar to, ka viņi jau kaut ko par tādu lietu esamību uzzin tikai reizi pāris gados, kad uz galvas uzkrīt kādas mācības, avarē policisti utt., un tad jūtas pārsteigi, aizkaitināti utt. Vai arī otrs variants, ka vispār pret militāro jomu nav iebildumu, bet ir pārliecība, ka visi līdzekļi tiek izšķiesti nevietā, “otkatos”, un cilvēki tur neko nevar ietekmēt, kas, protams, milzu mērā ir tiesa. Es gan uzskatu to tikai par taisnošanos, vēl nesen visus PR un “cilvēkos iešanas ” pasākumus uzskatīju par liekiem, bet pēdējā laikā sāku domas mainīt.

    Es gan tā arī īsti neuztveru, ko kopumā viņa partija piedāvā, un kas ir sagaidāms.

    2) Zakatistovs un KPV, tas ir sviests. Atsevišķi domu graudi labi, bet, jomajo, kas notiks, ja viņi tiks pie šprices…

    3) Rublovskis, protams, tā vispārīgi runā labskanīgi un vietumis ļoti pareizi vai pat vispareizāk, un cilvēkam parastajam atstāj labu iespaidu. Saskaņa ar savu “normālo džeku un ne-RU” tēla konceptu lieliski tiek galā un ļoti veiksmīgi zvejo nekritiski domājošo latviešu balsis arī šajā, aizsardzības jomā.

    4) Dzirdēt NA konkrēti runājot par OMD – tas ir lieliski, pirms kāda laiciņa tas bija neiedomājami. Tiesa, esmu pēdējo nedēļu laikā runājis ar vairākiem NA biedriem (bez Krēsliņa kunga) un diemžēl secināju, ka NA iekšienē tomēr ir arī ievērojamā šķelšanās šajā jautājumā, tādēļ šaubos par turpmāku izlēmību šajā jautājumā.

    5) Sava “rajona” zināšana tiešām ir pārvērtēta mantra.

    • Škelšanās dēļ OMD bija vērojama arī LT, bet Gribauskaite izsita to pasākumu ar savu autoritāti. Diemžēl OMD pretiniekiem nav derīgu argumentu, kā panākt mērķi bez OMD. Ja sarunu ievirzīt gultnē par to kā tad dabūt gatavu mob.rezervi nepieciešamā skaitā un kvalitātē atklājas ka tāda vispār nav vajadzīga un tad tālāk nav ko diskutēt.

    • fakts, ka OMD ideja IR ielikta progtammā un par to RUNĀ AM kandidāte, man domāt liecina, ka iekšējā cīņa ir izcīnīta.
      Iespējams maldos. Būtu labi, ja kāds no virtuves izgaismotu, kā tur ir..

      • Ir panākta vienošanās partijas vadības līmenī. Bet, liels PRET daudzums nozīmē, ka nebūs mandāta iet uz visu ultimātu līdzīgi kā demogrāfijai vai virzīt to kā augstu prioritāti.

  5. Diezgan amizanti, ka iepriekš Varabungas un Mārtiņs no vismaz Kalniņa puses tika uzskatīti par tādiem nekādi īpašiem komentētājiem, kurus neviens baigi nerespektēja (taja Dombura intervijā tā attieksme bija jūtami negatīva, gan no Bergmaņa gan Kalniņa)……a tagad, diskusijas svarīgākais eksperts ar potenciālajiem ministriem 😀 . Laikam šitais blogs tiešām ir devis savu tajos 4 gados , acīmredzot nav citi neatkarīgi informācijas avoti nemaz pieejami Latvijā saistībā ar aisardzības nozeri, no valsts puses ir officiāla AM propoganda kura stāsta tikai to ko AM grib lai mēs dzirdētu (un ignorē visu negatīvo un problēmas), un no neatkarīgajiem avotiem ir VB, Čiekurs, Zemmesarga pieredze, un daži žurnālisti kuriem saprašana par armijas lietām ir tikai basic līmenī. VB tāds ir reāli vienīgais, kurš var dot redzamu pret-spēku intervijās oficiālajiem Bergmaņa tekstiņiem , un tas ir apsveicami ka mūsu mēdiji to ir pamanījuši. Ir iespējama reāla diskusija un pamatota kritika. Ja godīgi, iepriekšējos gados es neko tādu neatceros, man liekas Latvijai aisardzības nozerē tas ir jauns fenomens.

      • lēnām pilnīgi visi sāk saprast, ka laiki ir izcili nestabili un NATO līgums ir uzrakstīts uz tādas pašas markas papīra, kā drošības garantijas Ukrainai..

        vēl viena remarka par Bergmani un co. Daudzās jo daudzās intervijās OMD sakarā viņam patīk atkārtot, ka no n eiropas valstīm omd nebūt nav visās. Tikai aizmirst pateikt, ka šīs ne visas neatrodas tieši pie RU robežas. Taču valstīm gar RU robežu (mūsu platuma grādos) OMD nav unikāli tikai mums.

        • Šito viņam vajadzētu sejā pateikt kādā tiešraides diskusijā un pajautāt, vai viņam maz savs viedoklis ir vai nav.

      • Varēja arī Graubi tev blakus nosēdināt un likt jums kopā atbildēt uz jautājumiem, vot tas būtu šovs un drāma 😀

        Vispār tas viss ”disconects” kas valda starp Latvijas Aizsardzības nozari un sabiedrību ir milzīgs, liela daļa gan no sabiedrības gan politiķiem par šo lietu vispār neko nesaprot, un tie kas saprot un grib dot viedokli kas atšķiras no oficiālā AM viedokļa tiek baigi agresīvi apspiesti un apklusināti ,kā rezultātā nav gandrīz nekādas diskusijas sabiedrībā, un tas noved pie sabiedrības neinformētības par armiju, un ši neinformētība Latvijā ir vienkārši traģiska. Kaut kāds igaunis par mūsu armiju un tās problēmām zin vairāk kā mūsu pašu iedzīvotāji

        Vajadzētu beidzot to stulbo taboo salauzt , un es ceru ka šis raidījums varētu būt sākums tam visam pasākumam. Diskusijas un kritika ir laba lieta demokrātiskā valstī (arī aizsardzības sfērā, nav viņa kaut kāda ”special” un svarīgāka par KNAB vai Policiju par kuru nedrīskt runāt un kritizēt) , it īpaši ja tām ir reāls pamats.

    • Mainās laiki. Nebūtu Ukrainas, mums būtu 0,77% no IKP aizsardzībai (Dombrovska laikā tāds plāns bija), viedā aizsardzība, 5, pants, Mārtiņš būtu marģinālis.

  6. Žēl, ka Bergmanim nedeva iespēju atbildēt Mūrniecei, varēja redzēt ka ļoti vēlas, bet bija beidzies laiks.

    P.S. Man škiet, ka no NA puses šobrīd ir riskanti vicināt skaitu 3000 gadā, jo tad AM tiešām varēs loģiski pierādīt, ka to nevar izdarīt bez daļējas PD izformēšanas un iepirkumu apturēšanas. Būtu jāsāk ar daudz pieticigāku skaitu – viens bataljons gadā.

    • priekš AM viens bataljons gadā vai 3000 gadā ir veinlīdz melns skaitlis, jo līdz šim viņi noliedza jebkādu vajadzibu pēc šādas sistēmas. Viss ir čotka (c)

    • Kāpēc kaut ko nevar izdarīt nav interesanti klausīties, interesantāk būtu klausīties kādēļ to nevajag darīt. Šobrīd AM laipo fokusējoties uz reālām vai šķietāmām OMD atjaunošanas grūtībām, bet domās vai polituztādījumos to noliedzot kā sugu.

      • Nu jā, bet caur to, ka to nevar izdarīt, viņi pamato, ka to nevajag darīt. Ja runā par principiem, tad man gribētos apgāzt uzstādījumu “labāk kvalitāte nekā kvantitāte”. Jo šeit tiek pieņemts, ka a) ka tikai mūsu armija nebūtu pārāk liela, bet ignorēts, ka tā tomēr ir pārāk maza pat priekš “mazas, bet kvalitatīvas”. b) kvalitātes jautājums ir izplūdis

        • Viens no šādas, nosacīti Graubes, pieejas atbalstītājiem ir JKP Bašķis palasi diskusiju šeit.
          Viņš raksta:
          “Ainars Bašķis Esmu kategoriski pret “sarkano pulkvežu” pieejai aizsardzībā – kad tik vairāk. Labāk kaut viena kaujasspējīgarota, nevis divi pulki aunu padomju majoru vadībā. Apbrīnoju, ka GRU pulkveža Pļaviņa gars dzīvo tieši ģenerāļa krēsliņa tuvumā.”

          Skaidrojums: GRU un NBS pulkvedis Auseklis Pļaviņš (miris pirms gada) bija mans mentors un zināmā mērā skolotājs. Tas nav diez cik liels noslēpums, jo rakstījām un parakstījāmies kopā, Bašķis to zina, jo pats ir 90.gadu zvaigžņu lietus ZS puspulkvedis un Škēles valdības aizsardzības jautājumu padomnieks. Par Krēsliņu nav tiesa, jo viņš parasti oponē šīm idejām ar domu, ka 5.pants un … tālāk jūs zināt. NA biedrs neesmu.

    • Ja nepatīk skaitlis 3000, tad var sākt kaut ar vienu rotu. Šobrīd rezerves karavīru apmācību jau gāja cilvēki. Tagad jāpagarina līdz gadam tas pats.

  7. Viena vieta kur normāli varēja nokritizēt un izprovocēt bija saistībā ar Zemmesardzes apmācību……Visiem tiem kuri mēģināja teikt ka ZS ir OK un var būt frontes līnijas karavīri, vajadzēja uzprasīt vai 20 dienu pamatapmācība ir adekvāta salīdzinot ar to kam iet cauri Igaunijas un Somijas karavīri (pat viņu paramilitary organizāciju kandidāti). Man liekas liela daļa no tiem klātesōsājien vienkārši nezin un nesaprot kādas prasības pret karavīriem ir tajā pašā Igaunijā, ja uzskata ka 20 dienas ir pietiekami un ka tādus cilvēkus var droši likt iekšā konvencionālajā karā.

    Varēja arī piekabināt klāt piebildi, par to ka ZS priekštečus (Aizsargus) pirmās Latvijas brīvvalsts ģenerāļi un AM galīgi neuzkatīja par neko vairāk kā palīg-organizāciju.

    • Tās tomēr bija amata kandidātu debates, jautājumi tikai pieteica tēmu. Tas ka diskusija ar sabiedrību ir vajadzīga tā kā visiem skaidrs, tikai vieni to vēlas, bet otrie no tās baidās. Vēl ir problēma ka , lai kvantitāte pārietu kvalitātē, nepieciešams daudz vairāk ex-PD ekspertu, kas ietu un runātu neatskatoties uz karjeras perspektīvām.

    • “…ZS priekštečus (Aizsargus) pirmās Latvijas brīvvalsts ģenerāļi un AM galīgi neuzkatīja par neko vairāk kā palīg-organizāciju.”
      Tā nav taisnība. 1) 20 gadu laikā priekšstats kā izmantot Aizsargus mainijās vairākas reizes un vispārināt nevar, 2) Organizācija bija milzīga, ar sievietēm, bērniem un vecākiem vīriem, 3) Ja ņem vērā kā gribēja izmantot veselos un fiziski spējīgos, tad pēdējā mobilizācijas plānā aizsargus uzskatīja par “izlases rezerves karavīriem”, kuriem paredzēja, tādēļ, ka brīvprātīgi un politiski/valstiski uzticami, īsākus mobilizācijas laikus (1 – 2 stundas). No viņiem formētu tādas pašas regulāras karaspēka vienības. Kategorija “kājnieks” katrā no 21 kājnieku pulka pa vienai kājnieku rotai, parasti ar pārējo vienību mobilizācijas segšanas uzdevumu. Kategorija “riteņbraucējs” sastādītu apmēram 50% visas armijas riteņbraucēju/izlūku rotas un bataljonus. Otri 50% sanāca 50/50 no dienošajiem un līdz turpmāmak rīkojuma atvaļinātajiem (rezerves karavīriem). Bija arī švakākas kategorijas, kas apsargātu dzelzceļus, sastādītu garnizonus, pretgaisa aizsardzība utt.
      Kad Aizsargu organizāciju likvidēja, Armijas mobilizācijas plāni nemainījās. Ja pirms tam aizsargs ar savu ieroci un ričuku ierastos formēšanas punktā, tad, likvidējot AO formēšanas punktus pārdēvēja par mobilizācijas punktiem un tur glabāšanā bija jānodod ieroči. Ilgi tas neturpinājās, jo likvidēja pašu armiju un arī valsti.

      • Ņemam vērā, ka pirmskara Aizsargu lielākā daļa izgāja OMD un ļoti daudzi pieredzēja arī karu. Skolā bija militārā apmācība. Tā bija pavisam cita kvalitāte.
        Regulāro armiju kara gadījumā tolaik plānoja palielināt līdz 60 tūkst. tai skaitā pārceļot uz to daļu Aizsargu kuru arī bija 60 tūkst. Savukārt Aizsargos tiktu iesaukti daļa no tiem, kuri bija rezervē un frontei derēja mazāk. Tādā veidā tika plānots, ka kopējais bruņotajos spēkos būs nedaudz virs 100 tūkst.

  8. Vajadzēja lielāku asumu no eksperta. Bet nu saprotu, ka nevar jau baigi sprēgāt, ja studījā atrodas vientiesītis ar miesnieka miesas būvi, kurš katru jautājumu uzskata par personīgu apvainojumu, un katru eksperta komentāru par slima suņa murgiem. Nevienam jau negribas mirt jaunām.
    Bet ja nopietni, vai bija kādas interesantas sarunas vai momenti aizkadrā?

    P.S Visaptverošā rullē 🤘

    • Negaidīti apmierināts ar jautājumiem bija JV pārstāvis, S pārstāvis par visu ieņirdza, A/P vai plīsa no tā ko viņam gribētos teikt, bet nevar, N pārstāve pārāk nopietna un pareiza, savukārt ZZS visu uztver kā pārmetumu tieši viņam. Pārējie nebija tēmā vai tikai nesen pieslēgušies.
      Kas attiecas uz asumiem, ja gribam vēl kādreiz ko paust TV jārespektē raidījuma formātu un prasības.

      • cik ilgi pirms raidījuma dalībnieki iepazinās ar jautājumiem? Tobiš atnāca sagatavojušies, vai bija jāšauj no “galvas” ?

        • Oficiāli necik. Pat dzerot kafiju pirms raidījuma lapas tika apgrieztas otrādi 🙂 Es nu neizpaustu nevienam. Producente un vadītājs protams zināja.

  9. Diemžēl šodien visi partiju kandidāti uz AM amatu (izņemot NA) nav uzskatījuši par vajadzīgu iepazīties ar ģenerāļa P.Radziņa vērtīgo mantojumu. Tai skaitā arī mūsu galvenais ģenerālleitnants, kura pienākums būtu politiķiem skaidrot armijas pamatlietas.

    Ģenerālis P.Radziņš: Karaspēka apmācība un audzināšana pie saīsināta obligatoriskā dienesta laika. Latvijas Kareivis, Nr. 50., 51., 52., 53., 54., 55 (1928).

    [..]Apmācības un audzināšanas mērķis ir – pārvērst katru ieročus nest spējīgu pavalstnieku par kara laikam derīgu un vērtīgu karavīru. Vispirms apskatīsim apmācību. Tās mērķis ir – dot karavīram visas tās zināšanas, kuras tam nepieciešamas kara laikā: nemācīt neko to, kas nav vajadzīgs kara laikā; nemācīt neko tādu, kas patiesā karā nav izvedams vai nenāk priekšā…
    Šaušanas apmācība līdz 1914. g. bija nostādīta ļoti vienkārši un pilnīgi nepiemēroti kara laika apstākļiem. Šaušana tika izvesta uz attālumiem, kuri bija zināmi, mērķis pret kuru bija jāšauj – arī bija zināms, mērķi (vairogi) bija ļoti lieli samērā ar kara laika mērķiem. Bija dažas tā sauktās kaujas šaušanas, bet tās tika izvestas pavirši un tamdēļ maz ko izšķīrās no apmācības šaušanām. Vispār šaušanas apmācībai pat nebija tendences saistīties ar taktiskiem apstākļiem un darbību. Kad iesākās pasaules karš, tad visi bija pārsteigti un sevišķi vienkāršie kareivji: uz miera laika šaušanām tie bija trāpījuši mērķi no 40 līdz 90 procentiem no izšautā patrona skaita, bet uz kaujas lauka tie nevarēja trāpīt pat 1 procentam: miera laika šaušana nebija piemērota ne tikai kara laika apstākļiem, bet nebija arī saistīta ar taktiku. Rezultāts bija tas, ka kareivjiem sāka zust uzticība pret savu ieroci un pret saviem miera laika apmācītājiem.

    Audzināšanas ziņā īsais obligatoriskā dienesta laiks sagādā vēl lielākas grūtības nekā apmācības ziņā; viena vai pusotra gada laikā nav iespējams (Bergmanim un Kalniņam pietiek ar vienu mēnesi!! A.P.) pilnīgi pāraudzināt cilvēku. Ir iespējams tikai: a) pastiprināt to jauno cilvēku īpašības, kuri nav mājās izaudzināti valstiski-kareiviskā garā, b) tos jaunos cilvēkus, kuru noskaņojums nenoteikts – noskaņot valstiski-kareiviskā garā un c) varbūt vienu otru nevalstiski noskaņotu cilvēku – pārvērst par valstiski domājošu. Ja kareivju audzināšanai ir tik maz laika, tad viņu audzinātājiem ir jābūt labi sagatavotiem un vispirms tiem pašiem ir jābūt labi audzinātiem: tātad virsnieku un instruktoru audzināšanai piegriežama vislielākā vērība, lai tie kara laikā, zem lodes varētu turpināt audzināšanu un iedvest padotiem kareivisko garu.
    Audzināšanas mērķis – iedvest kara laika karavīra garu: es pastrīpoju kara laika, jo ir liela starpība starp labu miera un kara laika karavīru. [..]

  10. Raidījuma diskusijas formāts nedaudz sarūgtināja. Biju gaidījis valsts pārvaldes (ministra) līmeņa diskusiju. Diemžēl, bija jāatbild pat uz taktiska līmeņa jautājumiem, kas iederētos diskusijā par NBS. Pārsteidza raidījuma vadītāju neizpratne par nacionālās drošības līmeni – t.i. par visaptverošo valsts aizsardzību. Neko nerunājām par militārā instrumenta atbilstību draudu analīzei un no tā izrietošiem plāniem. Simtiem miljonu eiro liktenis palika kaut kur otrajā plānā.
    Precizēju – mana un arī JKP pozīcija par OMD nav noliedzoša. Patreizējā attīstības brīdī nepieciešams “sagremot” milzīgos klātpienākušos finansu līdzekļus – ne tikai nesagraujot sistēmu, bet uzmanīgi to izrevidējot. Jāsakārto un jāpadara 100% efektīva esošā apmācību sistēma, Jaunsardzes apmācības un uzsāktā skolu apmācības programma. Mobilizācijas rezerve ir nepieciešama tik liela, cik liels ir Valsts aizsardzības plāna pasūtījums. Ja nepieciešams papildināt, jāpalielinaapmācību bāze un jāpiesaista vēl cilvēki. Kaut vai iesaucot – bet tikai pēc bāzes izveides un, efektīvi izmantojot piesaistīto cilvēku laiku. Cik atceros, OMD laikā izdevās iesaukt ap 15% iesaucamo – vai kāds grib atkārtot to muļķīgo praksi?
    Ir 21.gadsimts. Es dziļi cienu vēsturi un to domāšanu, ko nes sev līdz ģenerāļa Radziņa lasītāji. Diemžēl, tas bija cits laikmets un izpratne. Šodien mēs politiski nespējam pacelt totālās (militārās) aizsardzības konceptu – mums jāsakārto nacionālais valsts aizsardzības līmenis.
    Īpašs paldies Mārtiņam Vērdiņam par uzdrošināšanos, par kritiku, par diskusiju. Papildus cieņa par ilgstošo un sistemātisko darbu šajā jomā.

    • Paldies. Nevaru noturēties 🙂 Nu nevajag mums sākumā vairāk par 15% no visiem teorētiski iesaucāmajiem, bāzi, jā, vajag. Par vispārīgo karaklausību pat VB nesapņo (Bordāns gan izteicās par EE variantu, NA par atviegloto LT vai SE versiju). Tikai šobrīd NBS finanšu plānos līdz 30. gadam nekā tamlīdzīga nav. Nav fin.plānos-nebūs dabā.
      Visaptverošās aizsardzības ideju šobrīd neviens neprot izskaidrot saprotami. Definīcija ir, detalizācijas nav.

      • Visaptverošās aizsardzības princips ( VAP) ir definēts, tātad – to var izskaidrot. Pirmkārt, lasām Nacionālās drošības likumu. Tur (samocīti, bet ir) ir doti katras valsts institūcijas, t.sk. pilsoņu pienākumi.
        Diemžēl, jau pirmatnēji, pateicoties G.Zaļkalna k-ga intrigām, bezdarbībai un konceptuālajam jūklim, Nacionālās drošības padomes sekretariāts salaida grīstē valsts aizsardzības nacionālā līmeņa izpratni. Valsts aizsardzība tika atstāta tikai aizsardzības ministrijas kompetencē.
        Šodien ir pienācis laiks šo diskusiju atjaunot.

        • Paņēmu šo citātu no Jūsu rakstītā iekš FB:
          “Atceramies, ka jebkuru armiju var sakaut. Sakaut nevar tautu. Uzsveru, ka šobrīd ir 21.gadsimts. Nekas nevar būt bīstamāks par kvantitatīva tipa domāšanu.”
          Jūs ar šo frāzi domājāt to, ka tautu nesakāva padomju okupācijas laiks, vai tīri militārā līmenī? Ja militārā, tad ko šī tauta māk lai viņu nevarētu “sakaut” – okupēt? Barikādes būvēt? Izraēlā, Šveicē tā kā būtu skaidrs. Bet pie mums, zinot, ka cilvēki ar militārām zināšanām ir niecīgs skaits, jo paaudze, kas savulaik dienēja armijā jau lēnām pensionējās.

          • “Nekas nevar būt bīstamāks par kvantitatīva tipa domāšanu.” – var piekrist, ka mazs cinītis gāž lielu vezumu, ja tas ir pareizajā vietā un laikā. Tomēr, arī šim cinītim ir savs izmērs, un, ja tas būs pārāk mazs, tad tas vezumu neapgāzīs. Pat esot pareizajā vietā un laikā. Tātad, mans jautājums aizsardzības ministra kandidātam ir par cinīša optimālo izmēru – kādam tam jābūt, lai tas funkcionētu?

    • Paldies par piedalīšanos šai diskusijā. Citiem kandidātiem arī to vajadzētu darīt.
      Jautājums – cik skaitliski lieliem (ar sadalījumu pa PD, Zemessardzi, un rezerves karavīriem) un kā bruņotiem būtu jābūt Latvijas bruņotajiem spēkiem, lai šī aizsardzība būtu pietiekama?

    • Es par OMD līdzīgi domāju pirms Ukrainas konflikta. Jā, var iesaukt 15%, ja šiem 15% būs ievērojami bonusi. Pie mums vispār dienestam derīgie ir kādi 30% no jauniesaucamajiem.

  11. “Sakaut nevar tautu” – ar to es domāju, protams, apbruņotu tautu. Mūsu gadījumā tā ir Zemessardze, Armijas rezerve, kas nav mobilizēta, Jaunsardze un, protams, patriotiskie pilsoņi. Ir 21.gadsimts,uzsveru to. Tas nozīmē, ka tehnoloģijas diktē cita tipa karadarbību kā mēs redzam Donbasā vai iedomājamies 2.PKara kontekstā. Ienaidnieks negāzīs mums virsū armijas dzīvo masu, bet strādās ar augsti motorizētām BTG sauszemē un desantvienībām no jūras. Bez atbilstoša militārā instrumenta tas mums prasa arī koncentrēties uz salāgotu un apmācītu (!) t.s. civilā sektora līdzdarbību. Tas prasa katram valsts pilsonim zināt savu vietu attiecīgā situācijā. Paralēli šī darbība noteikti ietver darbību civilās aizsardzības, un pretterorisma apstākļos. Pilnīgi neaptverts darba lauks. Šīsvasaras nožēlojamā pieredze ar mežu ugunsgrēkiem bija ļoti skaļš trauksmes signāls. Ļoti.
    Par “cinīša” izmēru. Neesmu lasījisslepenos plānošanas dokumentus. Ceru, ka tur ir arī precīzi nepieciešamo resursu aprēķini un to pamatojums. Tikai tad var runāt par apjomiem. Pēkšņi runāt par desmit, divdesmit vai pat piecdesmit tūkstošiem? Nezinu vai tas atbilst plāniem. Uzsveru, ka es tomēr uzticos militāristiem – tie ir augstas klases speciālisti, apmācīti un labi trenēti NATO sistēmā un skolās. Ministram ir jāvar uzticēties un savus kardinālus priekšlikumus var dot tikai, balstoties uz rūpīgi izsvērtu informāciju.
    Par nopietnāko cinīti es tomēr uzskatu Zemessardzi. Tieši Zemessardzi. Sauszemes profesionāļi mums ir tik mazskaitlīgi, ka tieši “jāspiež” uz teritoriāliem spēkiem. Arī krasta apsardzi var pacelt tikai Zemessardze, kas attiecīgi ekipēta un pastiprināta ar profesionāļiem. Es atsakos runāt par Zemessardzi kā izpalīgu spēku – mēs to vienkārši nevaram atļauties. Zemessardze ir pamata spēks, kas atbildīgās vietās PASTIPRINĀMS ar profesionāļiem. Un attiecīgi jāmaina arī visi uzsvari militārajā sfērā.

    • lasu un mulstu.
      Jūs piedāvājat Zemessardzei, kas de facto ir vāji apmācīta, vāji (viegli) bruņota un nesaliedēta, ķerstīt ienaidnieka augstu motorizētās BTG un dzīt jūrā desantu…
      Amatieri pret profesionāliem ļoti labi ekipētiem karavīriem.
      Pat ja jūs apbērsiet sistēmu ar naudu un instruktoriem (tos neesot kur ņemt (c)) Jūs neizmainīsiet faktu, ka vidējais ZS gadā apmācībām velta līdz 20 dienām. Un, ka viņš nav dienējis obligātajā dienestā, jo tāds LV nav. (iztrūkst adekvātas ar PD salīdzināmas apmācības)
      Lasu un redzu, ka piedāvājat ringā “sētas čalim” kauties ar “Māri Briedi”.

      mazliet paanalizēšu..

      “Sakaut nevar tautu” – ar to es domāju, protams, apbruņotu tautu. Mūsu gadījumā tā ir Zemessardze
      mums ir uz papīra 8k, ko sola celt uz 12k. No tautas es šeit redzu vienu mazpilsētu. Tad labāk liekam šo aizsardzības funkciju uz medniekiem. To ir daudz, daudz vairāk.

      Ir 21.gadsimts,uzsveru to. Tas nozīmē, ka tehnoloģijas diktē cita tipa karadarbību kā mēs redzam Donbasā
      Un ko mēs redzam donbasā? No tehnoloģijām nākuši klāt bezpilotu lidaparāti, noklausīšanās / slāpēšanas tehnoloģijas. Pamatā visu “izvelk” artilērija, kā tēvu laikos.

      Tieši Zemessardzi. Sauszemes profesionāļi mums ir tik mazskaitlīgi, ka tieši “jāspiež” uz teritoriāliem spēkiem.
      Un kāpēc PD ir tik mazskaitligs? Vai labāk nebūtu audzēt PD skaitu un spējas, nevis konstatēt, ka šo ir tik maz un uzliksim visus pienākumus amatieriem?

      Arī krasta apsardzi var pacelt tikai Zemessardze, kas attiecīgi ekipēta un pastiprināta ar profesionāļiem.
      Ok. Mūsdienās krasta apsardze vairāk vai mazāk balstās pretkuģu raķetēs + modernā novērošanā. Šīs sistēmas operēt var tikai PD. Tātad hubices operēs PD, pretkuģu raķetes operēs PD, pretgaisa ieročus operēs PD. Ja mēs ZS piekomandējam PD vienības, tas taču nepārvērš ZS par PD vai ne? Vienkārši paliek garāka un sarežģītāka komandvadība.

      Es atsakos runāt par Zemessardzi kā izpalīgu spēku – mēs to vienkārši nevaram atļauties.
      Protams. Ar PD mazskaitlīgumu un mobilitāti mēs esam dziļā trubā. Bet nav arī jēga pierakstīt ZS, to ko tā nevar pavilkt un nekad nepavilks.

      Zemessardze ir pamata spēks, kas atbildīgās vietās PASTIPRINĀMS ar profesionāļiem. Un attiecīgi jāmaina arī visi uzsvari militārajā sfērā.
      Vēlu veiksmi. Pastipriniet ar PD katra ZS bataljona rotu (vairāk nav) ar PD. Un atceramies par savienoto trauku principu. Ja mēs izņemam no brigādes karavīrus (+tehniku) un pārceļam uz ZS – tieši par tik vājāka paliek brigāde.

      Kaut kā tā.

      • Baška kungs iespēams atcerās tadu ZS kāda pats ir bijis 90-s – vairākums zs ar PSRS OMD bekgraundu, bet tagadējie sāk no pilnīgas nulles. Kvalitatīva atšķirība. Tolaik ZS bija pat 18K un vairāk, ja skaitam tos, kas varētu pievienoties izšķirošajā brīdī, tagad ZS ir neaizstājami 8K uz papīra. Kvantitatīva atšķirība. Situācija ir mainījusies. Aktīvā- dalība NATO, pasīvā – ģeopolitiskās izmaiņas un negatīvas tendences, kas devalvē aktīvu. Uz to ir kaut kā jāatbild. Ja mūsu priekšlikumi noraidāmi, kas vietā? Dudināt kā pirms 2014.gada nozīmē neatbildēt uz mūdienu izaicinājumiem paļaujoties uz labu laimi. Cik mums tās laimes vēl dievi dos?

        • tā ir. Atceros batiņa “vecajo” stāstus, kad 90tajos zemīši dzenāja SUV, kurš spēlēja uzbrūkošo spēku un neko nevarēja izdarīt. Čaļi visi pēc omd, liela daļa svaigi, instruktori / virsnieki afgāņi.. + perfekti zin visas takas, stigas utt. Krutie puikas aplauzās un kaunīgi aizbrauca uz Rīgu.
          Negribētu būt tas apkopējs, kurš skrāpēs nost šodienas zemīšus no sienām pēc kontakta ar šodienas SUV 🙂
          Laikam vienīgā izeja – visiem nākotnes ministriem un pārējiem nozares smagsvariem, jāiedod pikselis un jāpalaiž namejveidīgā pasākumā pakarot pret PD vienībām. Ieskatu dabūs tīri labu. Vecums un apmācības līmenis (jebkāds) nebūs šķērslis. Iekļausies kolektīvā bez problēmām. Var pamēģināt naktī un bez rācijām. Būs vēl jautrāk.

        • Lai ZS varētu celt uz Bašķa līmeni to jāpadara tuvāku ASV nacionālajai gvardei, kura trenējas vismaz 39 dienas gadā, tai skaitā divas nedēļas no vietas. Pirms tam viņi iziet apmācību vairāku mēnešu garumā. Pie tam viņiem ir labāk attīstīta visa apmācību un apgādes infrastruktūra.
          Es uzskatu, ka mēs varam iet šo ceļu priekš daļas no zemessardzes, konkrēti – sezonas strādniekiem. Daļai lauksaimniecībā, lauka tūrisma, ieguves rūpniecībā, celtniecībā strādājošo ziema nav ko darīt. Lūk viņus var trenēt vairākus mēnešus pa ziemu un attiecīgi panākt labāku līmeni. Piemēram, pašvaldībā kurā reiz dzīvoju kūdras ieguvē no aprīļa līdz novembrim strādāja 200 cilvēki, pārējā laikā – 20.

          • doma laba. Bet ko darīs pārējie, kas nav sezonas strādnieki? Mūsu problēma ir, ka vidējā ZS batiņā var atrast pilnīgus gurķus un arī čaļus, kas ir bijuši vismaz trīs misijās un ir pat ļoti labā līmenī.
            Sistēmai jābūt vienādai.

      • Jaunākais hīts, ko izstāstīja viens tikko jaunizceptas zemessargs. Dabūjis tieši pirms Nameja statusu “zemessargs”, pēc manevriem vadību burtiski piespiedusi “maigi” doties uz kaut kādām Lietuvas mācībām. Precīzu tekstu neatceros, kā viņš viņus nosaucis, bet apmēram bijis tā – “Kas Jūs stulbi esat……..!” Nu pateicoties tam, ka jauniņais un vēl ar entuziastumu uz visām tām lietām. Bet beigās pēc pamatīgas lūgšanās laikam aizbrauks.
        No sarunas saprotams, ka vadībai ir problēmas savākt brīvprātīgos zemessargus, kas būtu gatavi doties uz Lietuvu. BMD/OMD nevienam neko nelūgtu, sasēdināti un aizvestu. 😁😂

        • nakas jauns. Vasarā, kad notika “sertifikācija”, PGR mudžēja no vīreļiem, kas vairs nav skrējēji un pilnīgi jaunizceptiem censoņiem. Skarbā realitāte (kad ir izslēgtas kameras un tuvumā nav Kalniņš). Batiņi var savākt tik cik var. Bosi sen vairs nedomā par kvalitāti. Vienīgais mērķis – samest scanijā +- kaudzi ar gaļu. Ņem visus, kas kustās.
          uz šāda fona, runāt par aizsardzības balstu – tipa krasta apsardzi ir ņirdzīgi, ja ne noziedzīgi, pret cilvēkiem, kurus aplasīs, kā mušas.
          Man ir tikai viens jautājums. Pašā spicē visu zin, vai viņus arī meistarīgi apvārdo visādi virsnieki-karjeristi vidējā līmēnī? No sērijas – re ku mana perfekti apmācītā PGR rota… ?

          • Zinu no ticamiem avotiem, ka rotas komi un batkomi, kuri ir izvērsuši, teiksim tā, cīņu pret mirušajām dvēselēm un šad tad mēdz teikt, ko domā, tiek aizrotēti piespiedu brīvprātīgā kārtā prom uz citām dislokācijas vietām.
            Augšām VAJAG CIPARUS, vai tur plīst vai lūzt!

            • tad viss sakrīt loģiskā bildē. Sistēmu veidojošie čaļi strādā uz savām karjerām. Zemāk, tie, kas māk nolasīt konjuktūru piemērojas un uz kvalitāti un jēgu diži neiespringst.

          • Galvenais Spices uzstādījums – maksimāli politiskās popularitātes punkti par minimālie līdzekļiem.

    • Neslepenā 2001.gada VAK noteikta nepieciešamība pēc 50K karaspēka pašaizsardzībai pēc mobilizācijas (PD+ZS+mob. rezerve). Neskatoties uz to ka tagad esam NATO šis skaitlis ir pamatots orientieris. Kā pierāda prakse PD būs uz strīpas tuvu 100% no saraksta, ZS dažādu iemeslu dēļ, t.sk. neaizstajamības savos civilos amatos, banālas neierašanās uc iemeslu dēļ, tuvu 50%, rez.karavīri tuvu 30% (jo, miruši,izbraukuši, saslimuši). No tagadājiem nomināliem 20K karotāju (PD/ZS/rez/RS) , labi ja 2/3 savāksim, tas ir daudz par maz salīdzinot ar augstākminēto mērķi. PD palielināšanas iespējas gandrīz izmeltas, ZS ir tik brīvprātīgo cik ir un UA kara ietekmē notikušais pacēlums noplok, kas tomēr ļaus uzturēt ZS plus mīnuss 10K robežās uz papīra. Mob.rezerve veidojas no ex-PD un ex-ZS, kas ex-PD vidēja vecuma un ex-ZS vidējā apmācības līmeņa griezumā nav ne savienojami, ne atbilstoši prasibām, lai no tiem veidotu vienības.
      Neiedzļinoties BTG taktikā aizsardzības pret tiem prasa militāri kvalificētus cilvēkresursus un daudz, t.sk. lai aizstātu zaudējumus. Ja ZS pēkšņi nepalielinās rezes x5, kur ņemt šos militāri kvalificētus cilvēkresursus, ja mob.rezervi negatavojam vispār? Nevēlaties OMD, ok pagaidām par to nerunāsim.
      Tad kā plānojat “bruņotu tautu” apmācīt pietiekamā daudzumā un īsā laikā, kurš īstenībā 3B jau bija izbeidzies 2014.gadā? Uzsveru, ka mob.rezervi jāgatavo ar lielu uzviju, jo no 100 rez.karavīriem reāli ierindā nostāsies labi ja puset.sk. objektivu iemeslu dēļ.
      Uzticēties militāristiem skan labi, bet ne man jums stāstīt cik lielā mērā NBS padodas politiķu spiedienam darīt tā kā šiem ir izdevīgi. Plāni? Pieņemsim mums ir plāns A. – sabiedrotie izdara visu darbu, mēs pieņemam tauvu un rādam ceļu. Vai mums ir jābūt plānam B. – sabiedrotie atbalsta materiāli, bet ne ar dzīvo spēku? Ko tad ? kam dosim ieročus? No tā izriet malējais jautājums – militāri bezcerīgā situācija LV ir jāpretojas vai nē?

      • Latvijas politikā militārais ietekmes centrs tāpat kā nepastāv. Politiķi lielākoties uzskata, ka mēs neko nevaram. Armija ir ķeksim un tāpēc, ka NATO liek. Ja jau liek, tad tas jādara ar minimālie līdzekļiem un ar maksimālo PR atdevi. Militārā vadība tiek izvirzīta tāda, kura nekad neiebildīs, runās un tēlos ko vajag.

      • Es iedomājos kāds troksnis būt, ja kāds no augstākiem virsniekiem sāktu runāt kā ir, taisnību. 🙂

    • Neslepenā 2001.gada VAK noteikta nepieciešamība pēc 50K karaspēka pašaizsardzībai pēc mobilizācijas (PD+ZS+mob. rezerve). Neskatoties uz to ka tagad esam NATO šis skaitlis ir pamatots orientieris. Kā pierāda prakse PD būs uz strīpas tuvu 100% no saraksta, ZS dažādu iemeslu dēļ, t.sk. neaizstajamības savos civilos amatos, banālas neierašanās uc iemeslu dēļ, tuvu 50%, rez.karavīri tuvu 30% (jo, miruši,izbraukuši, saslimuši). No tagadājiem nomināliem 20K karotāju (PD/ZS/rez/RS) , labi ja 2/3 savāksim, tas ir daudz par maz salīdzinot ar augstākminēto mērķi. PD palielināšanas iespējas gandrīz izmeltas, ZS ir tik brīvprātīgo cik ir un UA kara ietekmē notikušais pacēlums noplok, kas tomēr ļaus uzturēt ZS plus mīnuss 10K robežās uz papīra. Mob.rezerve veidojas no ex-PD un ex-ZS, kas ex-PD vidējā vecuma un ex-ZS vidējā apmācības līmeņa griezumā nav ne savienojami, ne atbilstoši prasibām, lai no tiem veidotu vienības.
      Neiedzļinoties BTG taktikā aizsardzības no tiem prasa militāri kvalificētus cilvēkresursus un daudz, t.sk. lai aizstātu zaudējumus. Ja ZS pēkšņi nepalielinās rezes x5, kur ņemt šos militāri kvalificētus cilvēkresursus, ja mob.rezervi negatavojam vispār? Nevēlaties OMD, ok pagaidām par to nerunāsim.
      Tad kā plānojat “bruņotu tautu” apmācīt pietiekamā daudzumā un īsā laikā, kurš īstenībā 3B jau bija izbeidzies 2014.gadā? Uzsveru, ka mob.rezervi jāgatavo ar lielu uzviju, jo no 100 rez.karavīriem reāli ierindā nostāsies labi ja puset.sk. objektivu iemeslu dēļ.
      Uzticēties militāristiem skan labi, bet ne man jums stāstīt cik lielā mērā NBS padodas politiķu spiedienam darīt tā kā šiem ir izdevīgi. Plāni? Pieņemsim mums ir plāns A. – sabiedrotie izdara visu darbu, mēs pieņemam tauvu un rādam ceļu. Vai mums ir jābūt plānam B. – sabiedrotie atbalsta materiāli, bet ne ar dzīvo spēku? Ko tad ? kam dosim ieročus? No tā izriet malējais jautājums – militāri bezcerīgā situācijā LV ir jāpretojas vai nē?

  12. Jā, ir ko padomāt. Vai man vienam liekas, ka patreizējā diskusija iznākusi interesantāka un saturīgāka par TV 24 “astoņu kustoņu” formātu? Labprāt padiskutētu klātienē ar klātesošajiem. Paldies, kungi. Vērtīgi.

    • Gribēju piebilst, ka no Jūsu programmas punkts par sociālo lietu sakārtošanu dienestā esošajiem patika. Kā zemessargs, varu teikt, ka mana sieva gan dienestu ar mani vairs neapspriež, tomēr klusībā viņa noteikti gribētu, lai es daru kaut ko cienījamu, ar ko viņa var lepoties, nevis kā idiots, kamēr normāli ģimenes tēvi ir ar savām ģimenēm, brīvdienās ložņāju pa krūmiem. T.i., dienestam būtu jābūt prestižam ne tikai vārdos.

Leave a reply to garamgajejs Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.