… visu izšķir NLOS
UPD1 “Tūdaliņa” viedoklis:
“Nav pārliecības, ka šī sistēma labi strādā arī mežainā, krūmainās apvidū. Operatoram noteikti nepietiek laika identificēt un apstiprināt mērķi. Latvijā daudz mežiem klātas teritorijas. Nelieli klajumi neskaitās. Pielietot var uz taisniem ceļa posmiem un lielos klajumos, kur operatoram pietiks laika no raķetes galā esošās termokameras identificēt un apstiprināt mērķi. Protams, pastāv iespēja potenciālajā mērķapvidū uzlikt acis no drona un pēc tam satriekt mērķi (arī var nenostrādāt), bet tam var arī izmantot precīzos artilērijas lādiņus. Pie tam, optiskais kabelis velk tik līdz 8km, viss pārējais iet ar radiokanāla komandvadību, ko var traucēt, slāpēt, mānīt. Ideāls ierocis ar ko gāzt tuksnesī pa beduīniem T55 tankos. Mūsu apvidū arī der brigādes līmenim( varētu pat dot uz leju Bn līmeņa kaujasgrupām TACOMā) precīziem ķirurģiskiem griezieniem. Jebkurā gadījumā aizkavēšanai un aizsardzībai mūsu apvidū minimums ir :
0. Tautas griba, politiskais lēmums, OMD.
1. Masveida, bruņots, xtramobils, ideāli ja peldošs,transportlīdzeklis ar PTRK(Milan/TOW, Javelin/Spike) un lielkalibra ložmetēju vai automātisko granātmetēju. Es balsotu par M113 ar MILAN, divi uz vadu ar PTRK un divi bez. Rotā 2-4 TOW. Lēti bet nopietni. Bn papildus 4-6 Spike LRII. Jābūt arī vienībām uz riteņu šasijas vieglā/vidējā bruņutransporta. Pasaulē pieejams visplašākais piedāvājums, bet var būt der arī vācu otro roku TpZ FUCHS. Galu galā kaut vai hammeri, ka tik lēti, daudz un pasargā no šķembām, un 7,62×54.
2. Mobils netiešais ugunsatbalsts 81-155mm. Reaktīvās zalvju sistēmas (MLRS/ da kaut vai Grad analogi. Ideāli žīdu LAR160, kas šauj visu, sākot no 122mm un beidzot ar EXTRA 306mm raķeti 150km attālumā).
3. Mobilā PGA. SHORAD (Stinger/RBS70/Mistral). Vidējā darbības rādiusa. Lai gan ir daudz labākas žīdu sistēmas, pamatotāk tomēr būs NASAMS II, jo Norvēģi/US atšķirībā no žīdiem nodrošina daļēju piekļuvi sistēmas smadzenēm, sistēma mūsu reģionā ir sastopama, plaši izplatītā AMRAAM raķete, esošie raytheon radari. Ja NATO īsā laikā nerealizē SEAD/DEAD tuvākajā apkārtnē, kam seko valdīšana gaisa telpā, tad vajadzēs arī tālās darbības PGA sistēmas (Patriot/SAMP-T/Barak8/David`s sling).
4. Mīnas. Prettanku, izšaujamas no stobru artilērijas un MLRS(FASCAM elementi, AT2), bortmīnas, pretkājnieku virzienmīnas, pretdesanta mīnas. Ideāli, ja kājnieku mīnas( vēlams ar attālinātu deaktivizācijas iespēju)
5. Droni( izlūkošanas) visos līmeņos, sākot vismaz no vada. Planējošā izlūktrieciena munīcija. Bezpilota kaujas sistēmas.
6. Pilns EW spektrs.
7. Pretkuģu raķešu kompleksi (RBS15/NSM)
8. Aizmugures pilnīga kontrole ar vajadzības gadījumā izlēmīgu un aukstasinīgu rīcību. Īstais darbiņš zemzāgiem.
9. Visas apgādes klases un dienesti vismaz 6-9 mehanizēto kājnieku brigāžu un atbalsta vienību nodrošināšanai 3 mēnešiem. Par civilajiem nerunāsim.
Papildus fīča ir daudzfunkciju helikopteri. Vai tie spēs lidot, atkarīgs no mūsu gaisa telpas stāvokļa.
Jā, šis ir minimums, lai mēs veiktu pretinieka bloķēšanu galvenajos trieciena virzienos Baltijas telpā. Kā jau mēs visi zinām, pēc bloķēšanas seko pretuzbrukums, savādāk nezaudēt karu nav iespējams. Pretuzbrukumam ir vajadzīgas Tanku/ mehanizētās brigādes, airomobīlās vienības, triecienaviācija, papildus artilērija, tālās darbības aviotriecieni, virsūdens flotes komponente, jūras desanti.
Lai mēs justos droši (vismaz tikpat cik somi), Baltijas valstīm ir jāizveido bruņotie spēki ar elementiem, kas uzskaitīti punktos 1-9 + vēl kāda armored brigāde taktiskā līmeņa pretuzbrukumiem. Amerikāņiem un citiem draugiem atstāsim stratēģiskā līmeņa pretuzbrukumu.
P.S Ja kāds domā, ka neko vairāk par bagijiem un kvadrām nevajag, tad lai padomā, vai viņš Ilovaiskas kauju laikā gribētu tur stilot ar bagiju.”
vara bungas 
Nu nedaudz jau nozīme ir. Ja tavai platformai ir vismaz minimāla bruņa, iebūvēta nopietna komunikācijas sistēma ātrākai saziņai ar citām vienībām, kāpurķēdes labākai caurgājamībai, un termovizori labākai apkārtnes novērošanai viņai būtu jābūt labākai pret pliku bagiju, kas ir šasija uz riteņiem bez nekā (kurā sēž džeks ar Harisu un binokli)……… es tik nezinu vai tā atšķirība ir tik liela ka viņa spētu mainīt nopietnas kaujas iznākumu, un spēlētu galveno lomu tajā vai mūsējie kauju uzvar vai zaudē. Vai laikā pamana un trāpa pretinieka tankam vai nē.
Es tik par to, ka ķeblim zem Spike nav jābūt obligāti 700K vērībā. Es pat teiktu, ka tam ir jāizskatās kā civilam autiņam ar slēgtu kravas kasti.
Galvenais, lai tas ķeblis spēj ātri pārvietoties un būt viegli maskējams. Un lai tie Spaiki lido tālu, tālu, lai ķebļa operatoram nav jāuztraucas par iespējamā pretinieka vienību uzbrukumu viņa nebruņotās taburetes pozīcijām.
“In addition to offering selective targeting, by the use of its integral EO guidance camera, Spike NLOS can also receive target data from remote target acquisition systems, such as airborne UAVs, or remotely operated via networked command and control systems.” (https://www.armyrecognition.com/israel_israeli_armi_light_heavy_weapons_uk/spike_nlos_rafael_electro-optically_guided_missile_israel_israeli_army_pictures_technical_data_sheet.html)
Ar binokli uz 25km neredzēsi vienalga =)
Dažiem apetīte rodas ēdot. Lai izmantotu visas spike priekšrocības nāksies šo to pieprirkt klāt.
Es teiktu, ka iekārtai jābūt puslīdz universālai un montējamai arī uz Scanijas vai džipa.
Šaubos, ka šito mantu montēs uz veciem ratiem.
Mūsu klimatā tomēr būtu labāk kaut ko ar apsildamo kabini. Kāpurķēdes nav prioritāte, es teiktu, ka mobilitāte ir primārāka. Ja verķis šauj 20 km, tad dubļos var nelīst.
Kopumā šāds verķis mums ļoti vajadzīgs. Ir iespēja šaut pa pretinieku ar mazu iespēju sevi atklāt un ar lielu trāpīšanas varbūtību.
Nav pārliecības, ka šī sistēma labi strādā arī mežainā, krūmainās apvidū. Operatoram noteikti nepietiek laika identificēt un apstiprināt mērķi. Latvijā daudz mežiem klātas teritorijas. Nelieli klajumi neskaitās. Pielietot var uz taisniem ceļa posmiem un lielos klajumos, kur operatoram pietiks laika no raķetes galā esošās termokameras identificēt un apstiprināt mērķi. Protams, pastāv iespēja potenciālajā mērķapvidū uzlikt acis no drona un pēc tam satriekt mērķi (arī var nenostrādāt), bet tam var arī izmantot precīzos artilērijas lādiņus. Pie tam, optiskais kabelis velk tik līdz 8km, viss pārējais iet ar radiokanāla komandvadību, ko var traucēt, slāpēt, mānīt. Ideāls ierocis ar ko gāzt tuksnesī pa beduīniem T55 tankos. Mūsu apvidū arī der brigādes līmenim( varētu pat dot uz leju Bn līmeņa kaujasgrupām TACOMā) precīziem ķirurģiskiem griezieniem. Jebkurā gadījumā aizkavēšanai un aizsardzībai mūsu apvidū minimums ir :
0. Tautas griba, politiskais lēmums, OMD.
1. Masveida, bruņots, xtramobils, ideāli ja peldošs,transportlīdzeklis ar PTRK(Milan/TOW, Javelin/Spike) un lielkalibra ložmetēju vai automātisko granātmetēju. Es balsotu par M113 ar MILAN, divi uz vadu ar PTRK un divi bez. Rotā 2-4 TOW. Lēti bet nopietni. Bn papildus 4-6 Spike LRII. Jābūt arī vienībām uz riteņu šasijas vieglā/vidējā bruņutransporta. Pasaulē pieejams visplašākais piedāvājums, bet var būt der arī vācu otro roku TpZ FUCHS. Galu galā kaut vai hammeri, ka tik lēti, daudz un pasargā no šķembām, un 7,62×54.
2. Mobils netiešais ugunsatbalsts 81-155mm. Reaktīvās zalvju sistēmas (MLRS/ da kaut vai Grad analogi. Ideāli žīdu LAR160, kas šauj visu, sākot no 122mm un beidzot ar EXTRA 306mm raķeti 150km attālumā).
3. Mobilā PGA. SHORAD (Stinger/RBS70/Mistral). Vidējā darbības rādiusa. Lai gan ir daudz labākas žīdu sistēmas, pamatotāk tomēr būs NASAMS II, jo Norvēģi/US atšķirībā no žīdiem nodrošina daļēju piekļuvi sistēmas smadzenēm, sistēma mūsu reģionā ir sastopama, plaši izplatītā AMRAAM raķete, esošie raytheon radari. Ja NATO īsā laikā nerealizē SEAD/DEAD tuvākajā apkārtnē, kam seko valdīšana gaisa telpā, tad vajadzēs arī tālās darbības PGA sistēmas (Patriot/SAMP-T/Barak8/David`s sling).
4. Mīnas. Prettanku, izšaujamas no stobru artilērijas un MLRS(FASCAM elementi, AT2), bortmīnas, pretkājnieku virzienmīnas, pretdesanta mīnas. Ideāli, ja kājnieku mīnas( vēlams ar attālinātu deaktivizācijas iespēju)
5. Droni( izlūkošanas) visos līmeņos, sākot vismaz no vada. Planējošā izlūktrieciena munīcija. Bezpilota kaujas sistēmas.
6. Pilns EW spektrs.
7. Pretkuģu raķešu kompleksi (RBS15/NSM)
8. Aizmugures pilnīga kontrole ar vajadzības gadījumā izlēmīgu un aukstasinīgu rīcību. Īstais darbiņš zemzāgiem.
9. Visas apgādes klases un dienesti vismaz 6-9 mehanizēto kājnieku brigāžu un atbalsta vienību nodrošināšanai 3 mēnešiem. Par civilajiem nerunāsim.
Papildus fīča ir daudzfunkciju helikopteri. Vai tie spēs lidot, atkarīgs no mūsu gaisa telpas stāvokļa.
Jā, šis ir minimums, lai mēs veiktu pretinieka bloķēšanu galvenajos trieciena virzienos Baltijas telpā. Kā jau mēs visi zinām, pēc bloķēšanas seko pretuzbrukums, savādāk nezaudēt karu nav iespējams. Pretuzbrukumam ir vajadzīgas Tanku/ mehanizētās brigādes, airomobīlās vienības, triecienaviācija, papildus artilērija, tālās darbības aviotriecieni, virsūdens flotes komponente, jūras desanti.
Lai mēs justos droši (vismaz tikpat cik somi), Baltijas valstīm ir jāizveido bruņotie spēki ar elementiem, kas uzskaitīti punktos 1-9 + vēl kāda armored brigāde taktiskā līmeņa pretuzbrukumiem. Amerikāņiem un citiem draugiem atstāsim stratēģiskā līmeņa pretuzbrukumu.
P.S Ja kāds domā, ka neko vairāk par bagijiem un kvadrām nevajag, tad lai padomā, vai viņš Ilovaiskas kauju laikā gribētu tur stilot ar bagiju.
wow. paldies.
Ja ir termālais attēls, tad šaut var arī caur reto mežu.
1. Es vēl pieliktu bruņu bandvagenus vai analoģiskos vieglos peldošos visurgājējus, bagijus un kvadraciklus. Prettanku šautenes 12,7 un 20 mm. Tracking point snaiperšautenes.
2. STRIX mīnmetēju lādiņi, grad lādiņi palaišanai no zemes statīva vai džipa.
9. Es teiktu, ka 6-9 MEHANIZĒTĀS diez vai pavilksim, ja sabiedrotie nepadalīsies, bet aptuveni 50 tūkst. jābūt ar iespēju kara gaitā iesaukt vēl divtik.
+
10. Sagatavotā un apgādāta bruņota pagrīde potenciāli okupētajās teritorijās.
Bagijs absolūti nav domāts tādai kaujas kāda bija pie Ilovaiskas un dzīt viņu tur būtu noziegums. Bagijs der, lai Ilovaiskas apkārtnē rīkotu ātros reidus, patruļas, izšautu NLOS un ātri mainītu pozīciju.
Esmu nosapņojis, ka spike LR pielietot mežainā/krūmainā apvidū ar nelieliem izcirtumiem/klajumiem, līkumainiem ceļiem NLOS modā ir ĻOOTI sarežģīti. Biežāk sanāk aizlaist raķeti pēc piena.
1.Pielikt varam visu ko vien varam atļauties, es te vairāk par minimumu lielos triepienos.
2.Par STRIX no panopietniem avotiem ir dzirdēts, ka realitātē šamam zema efektivitāte, varbūt tā arī ir.
9. 6-9 Mehanizēto kājnieku brigādes uz visām trīs Baltijas valstīm. To nu noteikti var pavilkt.
Pagrīde okupētajā teritorijā, protams, ir +
Sīrijā var redzēt, kā pat superasam ir grūti trāpīt ar lielisko Tow pa ātri kustīgu mērķi pat mēreni šķēršļotā apvidū. Visdrīzāk raķete kaut kur saduras ar šķērsli. Autonoms NLOS dod daudz lielāku trāpījuma iespēju. Saudīti trāpa ar korejiešu Raybolt pa hutiešu moci, kad tas jau ir pazudis aiz šķēršļa: https://www.youtube.com/watch?v=I74wZS1HB3w
Tas jau atkarīgs no superassa sagatavotības. TOW sevi ir pierādījis gan pirmajā Līcī, gan Sīrijā, gan pa stāvošu, gan kustīgu. Jā, neapšaubāmi, pusautomāts ir pusautomāts, prasa pamatīgāku sagatavotību kā izšauj un aizmirsti, kā arī ir par kārtu neefektīvāks. Par to jau strīda nav. Jautājums ir par to, cik secondhand TOW iznāk par viena Spike LR cenu. Kā jau rakstīju, vismaz Bn līmenī ir jābūt arī Spike, bet diez vai tu spike varēsi atļauties vada līmenī. Un tas arī nav racionāli, kamēr nav nodrošinātas citas nepieciešamās spējas.
Te var uzmest aci par TOW Sīrijā. Ir gan stacionāri, gan kustīgi mērķi, apvidus ar nevienmēr gluds kā sālsezers. https://www.youtube.com/watch?v=zvVd1e8Gwug
Diemžēl arī 2. paaudzei operatora sagatavotība nozīmē pārāk daudz, kaut gan asi dara brīnumus. Sīrijā varēja redzēt arī maļutkas asus, kuri spēja no 2 km trāpīt zu-23 patronkastē. Bet protams tikai dažus. Tow asi tur arī bija “stučnij tovar’, varbūt pārdesmit. Jābūt ne tikai cietai rokai un dzelzs nerviem, bet spējai zibenīgi izvērtēt šķēršlu izvietojumu un iespējamos mērķa manevrus. 1. paaudzei vispār skaitījās, ka ja nedēļu neesi bijis uz trenažiera, tad tev šaut nedrīkst. Tāpēc no bmp-1 Maļutkas Tuvajos austrumos nekad nelietoja, jo katru tēmētāju no nodaļas “uz trenažieri” savākt nesanāk. Tāpēc tā “pa taisno” rakešu naudu skaitīt nevar.
Protams, ka operatoru sagatavošana ir laikietilpīgāka, bet tas ir iespējams. Arī lielo un bagāto valstu armijas vairāk kā 20 gadus pēc 3. paaudzes PTRK nonākšanas ASV armijas bruņojumā, pilnībā no 2.paaudzes atteikties nevar. Pagaidām vēl jo projām pasaulē kvantitatīvā attiecība ir vairākas reizes par labu otrajai paaudzei. Kāpēc? Droši vien, ka pie vainas būs pieejamās finanses, izmaksas un efektivitāte.
🙂
Radioapmaiņa iespārda. Zina, ka šauj pa “motoligu” (mtlb), bet Pirmajam ziņo, ka trāpīja “pohozhie na tanka”
Tow arī vada līmenī bez tehnikas būs tikai apgrūtinājums… praktiski visās armijās ar lielo PTVRK izplatību, tie sākās no rotas… izņemot varbūt atsevišķas tanku mednieku komandas (pie mums gan ir tikai tādas, ir kur augt)
Tow apkārt staipīt bez tehnikas neviens negrasās, tas jau skaidrs.
Par PTRK izplatību vienībās teikšu, ka esi nepilnīgi informēts.
Asv armijā kājnieku vadā (IBCT) iet iekšā 2x javelin, arī dismountā. SBCT kājnieku nodaļa vadā līdzi vienu javelin. ABCT katrs mehanizētā kājnieku vada Bredlijs apgādāts ar TOW launčeri un 7 raķetēm + vēl katra kājnieku nodaļa apgādāta ar Javelin dismountam.
Ja vēlies, vari iemest aci MCoE SUPPLEMENTAL MANUAL 3-90 FORCE STRUCTURE REFERENCE DATA BRIGADE COMBAT TEAMs, oficiāls dokuments.
Vāciešiem uz Marder arī pa Milan kompleksam. Mehanizētie/motorizētie vadi uz M113(kad bija lietošanā) un Fuchs arī bija apgādāti ar 2 xMILAN. Tagad katrai SPz Pumai nāks klāt Spike LR.
Krieviem uz BMP2/3 Konkurs/Bastion.
Japāņiem uz Type 89 KKM iet virsū Type 79 Jyu-MAT PTRK.
Dkoreja plāno apgādāt savas K21 ar tiem pašiem Raybolt.
Vēl vairākas valstis apgādā savas mehanizēto kājnieku vadus ar dismontējamiem PTRK.
Protams, lielākā daļa armiju finansiālu apsvērumu dēļ savas vieglo kājnieku/motorizēto kājnieku vienības gan nodrošina ar pilnvērtīgiem PTRK tikai sākot no rotas līmeņa, vada līmenī cenšoties integrēt tuvās darbības PTRK kā MBT LAW vai arī iztikt ar granātmetējiem.
Dažas armijas finansiālu apsvērumu dēļ nevar nodrošināt visus mehanizētos vadus ar PTRK.
Kā jau vēsta vecā patiesība, ja gribi sisties un galīgi nezaudēt, tad aizsardzību ir iespējams noturēt pret līdz pat 3reiz lielāku pārsvaru. Ar nosacījumu, ka ieroču sistēmas ir vismaz līdzvērtīgas kvalitātes un proporcionāli daudz tikpat 1:3
+
Latvijas gadījumā uz ZS vadu jābūt diviem Javeliniem. Tieši Javeliniem vai kādam citam “šauj un aizmirsti”, jo ZS jābūt ierocim ko var lietot arī dresēts pērtiķis.
Spike pamatā ir izšauj un aizmirsti iespēja. Fire, Observe and Update ir papildus fīča un sākas tikai no LR versijas.
Always sunny in the rich man’s world. MBT LAW tak tiešam ir tas verķis, kuru savā konceptuālajā ģenialitātē var salīdzināt tikai ar Metis. Raķete lido 1 km taisni (nodrošina inerciālā sistēma) ar vienmērīgu ātrumu – 200 m/s. Līdz ar to nav jādara pats grūtākais strēlniekam – jānosaka tālums. Vajag noteikt TIKAI mērķa lenķisko ātrumu. To dara, 3 s sekojot mērķa kustībai, pēc kā tēmeklis izdod mērķēšanas punktu. Mērķi pēc izvēles sit no augšas vai horizontāli (iizmanto 2-ro lādiņu no Bill-2). Šaušana: https://www.youtube.com/watch?v=hupsUq-fzq8 Iedarbība: https://www.youtube.com/watch?v=BGjGkmQcPwU Un itin ražojams Latvijas iespējās.
Kas Metisā tik ģeniāls.
Pati ideja, ka vadāmo raķeti var iztaisīt vispār bez jebkādas borta aparatūras. Vienīgā kustīgā daļa ir stūres mašīnīte, kas saņem spēka impulsus pa vadiem tieši no palaišanas iekārtas.
2. Es īsti nezinu par efektivitāti, bet ja vismaz pa stāvošo mērķi būtu nepieciešams šaut vienreiz un ne pārāk precīzi (jo ZS apkalpe), nekā šaut 10 reizes un riskēt dabūt pretī.
9. Ļoti atkarīgs ar ko mehanizējam. Jaunā meh. brigādes izmaksā pusmiljardu jeb viena gada Latvijas aizsardzības budžetu.
No tava apraksta, izskatās ka tu gribi lai Latvijas armija tiktu transformēta Somijas armijā……bez OMD mēs neko pavilkt no ta nevaram, jo vienkarši nebūtu cilvēku kas spētu ar to visu darboties (pat ja ekipējums tiktu sadāvināts). Te atkal ir tā galvenā sāpe, mums šobrīd nav ne raķešu lielāku par stinger (nedz vidējo, nedz tālo), nav nokomplektēta vēl artilērija, nav kaujas mašīnu vairāk kā tikai 1 bataljonam no visa NBS, īsti nekā, un tik un tā pietrūkst karavīru lai pat to nelielo mazumu kas mums ir varētu lietot 😀 .
Ja atnāktu rit amerikāņi, nomestu mums pie kājam kādus 100 Bradlijus, vēl dāžus M113, dažus Himarus, mums reāli nebūtu ko likt viņos iekšā.
Jā, esmu iemīlējies Somijas armijā. Žīdiem un DKorejai ar nav ne vainas, bet citi resursi, ģeopolitiskais stāvoklis un mentalitāte.
Jebkurā gadījumā, kā jau rakstīju, lai izveidotu kaujasspējīgu armiju, jābūt tautas vairākuma gribai, politiskajam lēmumam un OMD.
ļoti korekta gradācija/secība:
1.tautas vairākuma griba,
2.politiskais lēmums,
3. omd (kas tautas vairākumam pazemina gribu un mēs atgriežamies sākumpunktā)…
Milan un Tow jau ir noiets etaps, sevišķi Milan. Pārāk viegla pretdarbība (jau tiešām). Azerbaidžāna piepirka pie saviem Spike ukraiņu vieglos Korsārus – ļoti loģisks pārītis. Spike kā totāls overkills pret tankiem, Korsāri pret visu, kas nav tanks priekšas projekcijā, arī helikopteriem.
MILAN 3 un MILAN ER ir tikpat efektīvs kā TOW pēdējās versijas. A cik efektīvs ir TOW, redzējām Sīrijā. Pret pēdējām versijām pat Štora var nenostrādāt. A viss, kas bez Štoras vai Arenas šujās caur simtprocentīgi. Cena krietni draudzīgāka no Frančiem,vāciem vai itāļiem, kā spaikam vai javelinam. Bet ja varam atļauties pietiekamā daudzumā apgādāt armiju tikai ar trešās paaudzes PTRK, ko ne.
Manuprāt MILAN vada līmenim ideāls. Bīstamākos sektorus pastiprina ar TOW un Spike no rotas/Bn.
Par Korsāru nezinu, salīdzinoši jauns un nepārbaudīts. Lāzers pret vadu. Ukraiņu kvalitāte. Var jau būt, ka der.
šis viss gandrīz nozīmē- ne kapeiku bruņai 😉
un mežā daudz tehniku nenoslēpsi- tā ka viss lielais blāķis tāpat būs kaut kur ceļmalas pļavās.
Tu par bruņas slēpšanu vai bagiju slēpšanu?
Nevajag jau visas rotas sastāvā braukāt apkārt, pietiek ar vadu/nodaļu iebraukt pozīcijās.
Diezgan smuki aprakstījis tūdaliņš, tikai vajag arī mazliet pielāgoties esošajai situācija…un tuvākajiem plāniem. CVRT nekur nepazudīs.
Izteikšu savas domas….
0. Ļoti labs punkts.
1. Jārēķinās ar esošajiem CVRT un riteņu platformu iepirkumu, kurš agri vai vēlu tiks apstiprināts. Vai Tu domā arī ZS likt uz platformā? SZS brigāde jau ļoti tuvā nākotnē būs pilnībā mehanizēta, tikai kadru trūkums.
2. Jāsāk ar visu līmeņu vienību apgādāšanu ar mīnmetējiem, haubices jau ir. Gudrā municija STRIX, BONUS, un tikai tad par reaktīvo zalvju sistēmām.
3. Mobilā PGA. SHORAD (Stinger/RBS70) jau ir iepirktas, jāplāno attiecīgais izvietojums pa vienībām. Tālāk Medium range, un tālāk vairs nepavelkam.
4. Mīnas, mīnas, mīnas. Iepirkt daudz un dažādas, pagaidām atļautās. Izziņot mēdijos par skaitu nopirkto, lai pretinieks zin ar ko rēķinās. Dažādos līmeņos apmācīt speciālistus IED izgatavošanai.
5. Nav komentāru
6. Vajadzīgi, bet ļoti dārgi.
7. Pretkuģu raķešu kompleksi. Reorganizēt Jūras spēkus. Krasta apsardzi likvidēt/pievienot robežsardzei. Atstāt mīnu eskadru un vienu štāba apgādes kuģi.Patruļkuģu vajadzība? Reorganizējot iegūtu karavīrus jaunai Coastal defence vienībai ar RBS15.Bāzējās Liepājā, Ventspilī.
8. Nav komentāru
9. Nav komentāru
Patīk 4.punkts. Arī 7.
3. Uzskatu, ka ZS jābūt divām Stinger apkalpēm uz rotu (arī štāba un uguns atbalsta rotām). RBS batareja varētu būt viena uz bataljonu.
7. Kā reorganizējot Tu cilvēkus dabūsi? Krasta apsardzei jāiet uz IeM, bet cilvēki tak aizies līdzi.
3. Par skaitiem un kādās apakšvienībās konkrētais bruņojums ir jāpēta un vēlreiz jāpēta, lai sasniegtu MAX efektu.
7. Krasta apsardze tiek pievienota IeM. Tas nozīmē, ka IeM pārņem krasta apsardzes funkcijas/kuģus. Apkalpe diskutējams jautājums. Iet līdzi/daļēji iet līdzi/paliek JS un IeM apmāca savu personālu. Tāpat visus kuģus nevajag IeM, jo Robežsardzei ir savi kuģi.
Reorganizēta tiek ne tikai Krasta apsardze, bet visi Jūras spēki. Tagad JS bruņojumā ir 5 mīnu kuģi, 5 patruļkuģi un 2 Štāba un apgādes kuģi. Šo reorganizējot iegūst karavīrus jaunajai Coastal defence vienībai.
Tu piedāvā likvidēt patruļkuģus? Es domāju drīzāk uz šiem kuģiem jāuzliek pretkuģu un PGA raķetes, ja tas ir iespējams tad uz dažiem arī aprīkojumu zemūdeņu meklēšanai un iznīcināšanai (raķetes, dziļumbumbas). Pieļauju, ka mīnu likšanai tomēr citi kuģi būs jāpērk, bet var būt var kādu aizmugurē kabināmo baržu izmantot mīnu likšanai?
Šobrīd JS ir 6 krasta apsardzes kuģi. Ja tie ies uz IeM, tad ies lielākā daļa personāla vai arī IeM būs vajadzīgs laiks, lai personālu apmācītu. Vienu štāba apgādes kuģi var pārvaidot atpakaļ par mīnu licēju kāds tas jau iepriekš ir bijis.
Beidz runāt muļķības. Ja kaut nedaudz esi iedziļinājies KF Jūras spēkos un to spējās un pieredzi Gruzijas Jūras spēkiem 2008. gadā, tad aizmirsīsi par savu gudro domu, aprīkot patruļkuģus ar Tevis pieminēto ekipējumu. Tie būs pirmie mērķi un kritīs minūšu laikā. Uz jūras nevar paslēpties….
Latvijas JS ir par lielu mūsu spējām un tikai ēd resursus un domāti miera laikam. Patruļkuģi kādi tie ir tagad der tikai patrulēšanai. Vai tas ir nepieciešams? Uz tiem var uzstādīt mīnu meklēšanas moduļus. Variants. Bet 5 patruļkuģi, kas tikai patrulē un 5 mīnu kuģi+ 2 štāba un apgādes kuģi ir par daudz. Nemaz neskaitot krasta apsardzi.
Kaut vai Krasta apsardze aizies ar visu personālu, tad reorganizējot atlikušos kuģus iegūstam karavīrus Coastal defence vienībai.
Variants ir pārdot vecos mīnu kuģus, kas jau nav izdevies savā laikā un uzlikt uz jaunajiem patruļkuģiem mīnu moduļus – atmīnēšanai. Atstājam 5 jaunos patruļkuģus, kuriem ir mīnu meklēšanas moduļi un vienu Štāba un apgādes kuģi. Pārējo pārdodam. JS turpina jūras novērošanu, mīnu meklēšanu un iznīcināšanu. Kaujas spējas uzlikt NEVARAM. Izveidojam Coastal defence bateriju (RBS15)
” Izveidojam Coastal defence bateriju (RBS15)” un no medījuma kļūstam par medniekiem. Jūras atmīnēšanai var apsvērt civilos kontraktorus, kas kā man šķiet būs izdevīgāk kā uzturēt JS ar visām panckām. Jā, karoga demonstrēšana Vidusjūrā izpaliks.
Pāris tupeļu pārbīdīšana no viena dīķa stūra uz otru neko lielajā bildē nemainīs. Protams, ka esošo struktūru var optimizēt, bet reģionā militārpolitisko stāvokli tas ietekmēs ultraminimāli vai nemaz. Lai mēs būtu puslīdz droši par nācijas izdzīvošanu ilgtermiņā, Baltijas valstīm kopā (bez armiju apvienošanas, bet dziļākas integrēšanas, kas prasa vismaz proporcionāli IKP vienādu resursu ieguldījumu) jāizveido analogus BS Somijai. Bet ar 99,999997% ticamību Latvijā viss paliks kā ir . Vangoju, ka formas gan ik pa laikam ieviesīs jaunas.
Es uzskatu, ka izmantojot mīnas un modernās autonomās sistēmas, mēs varam būtiski apgrūtināt ienaidnieka kuģu darbību mūsu ūdeņos un būtiski traucēt desantu. Autonomās sistēmas var izvietot pie pašas Krondštates vai Kaļiņingrādas ostas vai pat pašā ostā kādā jūras konteinerī. Sākoties konfliktam, torpēda ostā pati atradīs savu mērķi. KF Baltijas flote nav liela, pat dažu lielo kuģu nogremdēšana būs viņiem jūtama. It sevišķi būtiski būt nogremdēt kādu lielo desanta kuģi.
Tupeles nevis tiks pārbīdītas, bet gan samazināts to skaits. Skatoties uz mūsu mazajiem aizsardzības spēkiem, tā būtu LIELA reforma, kas dotu pozitīvu soli, gan naudas aizplūšanai, gan karavīru skaita palielināšanai. Efektivitāte ir tas vārds ar kuru mums jāstrādā. Sākam ar mazumiņu.
Bet arī katras Baltijas valsts atsevišķas armijas padarītas efektīvas būtu liels spēks.
Tas tiešām esi Tu, tūdaliņ,?? Tikko dziedāji veselus plānus par to ko un kā vajag…tagad pilnīgi pretējas domas 😀 jokaini !
Formas jau top jaunas!
Nesapratu kur pretrunas? Mūsu BS ir kaujas nespējīgi. Ir divas iespējas:
1. Šito lietu iztaisnot. Lai tas notiktu, tautai pēkšņi ir jāsāk gribēt aizsardzības finansējuma palielināšanu, OMD ieviešanu, Maskavas spalvainās rokas ietekmētās vadošās elites neitralizēšanu. Īsāk sakot jāpieņem reāls lēmums- vajadzības gadījumā karot, un līdz ar to veidot tam paredzētus BS.
2. Atstāt kā ir tagad/ optimizēt/ reizi piecos gados pievienot jaunu spēju, īsāk sakot – Manšteinot 😉
Protams, ka jārīkojas pēc iespējas efektīvāk esošo resursu un iespēju robežās, tikai nelaime tā, ka esošie resursi un politiskais uzstādījums nozīmē tikai vienu – neviens te valstiski sistēmiskā līmenī karot netaisās.
Ja Manšteinam liekas, ka viņš visu zin labāk, nestrīdēšos, var jau būt. Viņš tomēr Ģenērālfeldmaršals, a es tūdaliņš pastalās.
P.S. Sorry, neņem ļaunā humoru, vienkārši par to jau ntos gadus kulstīts, ko vajag, kā vajag. Taisīti pētījumi, analīzes un projekti uz pašiniciatīvu, kas viss pēc tam nolaists podā. Rats turpina ritēt kā Maskavas plānā paredzēts. Tāpēc reizēm liekas smieklīga matu skaldīšanas par to vai citu platformu, vai ieroču sistēmu. Tas viss jau ir bijis, sīki un pamatoti izstrādāts, bet nevienam nevajadzīgs. Jāmaina stratēģija, taktiku piemēros pēc tam.
+++
Pretrunas saskatīju tādas, ka Tu pats Manšteinoji un runāji kādas spējas un kur jāpievieno, kas jāpērk. Sīki izspriedi pat līdz kuram līmenim ir jābūt PT ieročiem, tāpēc likās dīvaini, ka tagad pēkšņi paziņo visu šo… Diskusija, starp citu, sākās Tevis dēļ. Tā kā tagad mazliet stulbi un negodīgi to šādi apraut 😀 ļauj pafantazēt 😀
BET
Taisnība jau Tev ir, es par to nestrīdos. Bez finansējuma palielināšanas un OMD un lielas politiskās un tautas gribas te nekas nebūs. Taisnība! BET ja nespējam ko tādu, tad vismaz padarīt to , kas JAU ir MAX efektīvu gan varētu. Un tad te būtu jāpārbīda pāris tupeles un ne tikai. Uzskatu, ka var izspiest arī MAX no esošajiem BS. Tas jau izskatīsies daudz cienīgāk un labāk. Arī pretiniekam.
Un kas mums cits atliek kā MANŠTEINOT??? Vai Tu pastalās, vai es Ģenērālfeldmaršals….
Ir tāda lieta, ka kuģa aizsardzības sistēmas. Tas ir konvenciālā karā.
Es neizslēdzu domu, ka pret mums var tikt vērsti visādi hibrīdrisinājumi ar civilajiem kuģiem/motorlaivām konflikta sākumā, lai slēptu piederību. Var nākties arī medīt zemūdeni par kuru saimniekvalsts teiks, ka “viņas tur nav”.Tad arī liela konflikta priekšvakarā mums jāspēj salikt mīnas.
Es apskatītu piem. Zviedrijas, Dānijas, DKorejas, Izraēlas vai Somijas aizsardzības budžeta sadalījumu starp spēka veidiem un aptuveni pie šāda dalījuma pieturētos. Ja nauda JS parādās, tad manas prioritātes varētu būt sekojošas:
1. Uz patruļkuģiem saliktu tos pašus RBS, PGA, kuģa aizsardzības sistēmas, pretzemūdeņu sistēmas.
2. Iegādātos autonomos mazos dronu kuģus, zemūdenes un gaisa dronus jūras akvatorijas kontrolei, kā arī autonomās mīnas un mīnas-torpēdas kas spēj pašas peldēt uz pozīciju.
3. Saliktu hidroakustiskās bojas un autonomās zemūdenes stāvokļa kontrolei zem ūdens.
4. Iegādātos kādus 5 mīnu licējus.
RBS krasta apsardzei es veidotu kā sauszemes spēku sastāvdaļu.
Zemeņu sarg! Pietiks! Aizmirsti par Jūras spēkiem!
Budžets ir tik cik ir! To visu ko Tu raksti pavilkt nevaram, BET sapņot nav aizliegts, tad nu ieritinies snug pak guļammaisā un sapņo. BET pie tagadējiem apstākļiem tas ir MURGS ar lielajiem burtiem. Nevaram to pavilkt. Jāizvirza prioritātes un šajā gadījumā tie ir Sauszemes spēki. Es neticu ka zemeņu sargam, ja Tu tāds esi var būt tāds viedoklis. Vai Tu no Jūras spēkiem?
Kuģi ir dzīvie mērki un visas aizsardzības sistēmas ir liekas, ja varam nopirkt RBS15 vai kko līdzīgu, tad visus Tevis minētos kuģus/desanta kuģus varam ietekmēt no krasta. Punkts.
Vēlreiz. Vai Tu vari man pateikt kāds ir piem. Dānijas, Zviedrijas vai Somijas aizsardzības budžeta sadalījums starp GS, JS un SzS. Lūk pie šāda % sadalījuma aicinu pieturēties.
Tas ko es atradu par Somiju
The procurement projection for the 5-year period, 1987-92, earmarked 48 percent for the army, 25 percent for the air force, 20 percent for the navy, and 7 percent for common-use equipment.
https://www.globalsecurity.org/military/world/europe/fi-budget.htm
SzS 48%
GS 25%
JS 20%
Citi 7%. Pieļauju, ka galvenais štābs, kopējās lietas, Aizsardzības ministrija, kaut kādas civilās struktūras kā mūsu LĢIA, NATO kompetences centrs utt
Latvijā budžets 2018. gadā bija 576 341 793. Tātad JS budžetam jābūt aptuveni 115 milj.
Nav jēgas ar Tevi strīdēties, Tu nesaproti lietas būtību. Mums VAJAG attīstīt spējas, nevis tās uzturēt. Visām Tevis norādītajām valstīm jau BS ir ļoti labi nokomplektēti un viņi tikai tos uztur un uzlabo nianses. Mēs sākam praktiski no 0. Tātad mums vajag daudz naudu un prātu. Un Sauszemes spēkiem ir jābūt prioritātei. Tad, kad tie būs max nokomplektēti, tad var domāt par spēju attīstīšanu JS un GS. Tagad tie procenti var iet kakāt.
Es esmu par efektivitāti un nevis mums ir viss un viss ir sūdīgs, jo nav naudas.
Es sapratu, es neapgalvoju, ka to visu vajag rīt. Es saku, ka tas ir normāls sadalījums uz kuru vidējā termiņā būtu jātiecas.
Mēs nevaram jau gadiem nopirkt vidējas darbības PGA sistēmas. Tad ar ko Tu taisies kuģus sargāt? RBS ir butaforija uz kuģa. Un vispār kopumā JS kuģi esošie NAV šo ieguldījumu vērti. Reorganizēt un miers.
Pieliekot 10 m (50 t) un 10 mezglus (otros dīzeļus) Skrundām, var dabūt itin respektablu kuģi ar jūras helikoptera vai drona bāzēšanās iespēju. Helikopters – tā ir visas jūras novērošana un vieglās pretkuģu raķetes, kā jaunās Sea Venom. Pašaizsardzības ierocis – Oerlikon Millenium. Garantēti izjauc gaisā vadāmās raķetes galvu, kas garantē tās netrāpīšanu.
Lūk RBS-15 uz līdzīga izmēra kuģa https://en.wikipedia.org/wiki/RBS-15#/media/File:Robotb%C3%A5t.jpeg
Sparviero bija burvīgs. Neproporcionāla tik niecīgam kuģītim ugunsjauda – 76 mm un 2 nesīkās Otomat raķetes. https://www.youtube.com/watch?v=Q_TNGqQoP2g
Norvēģi ar saviem Skjoldiem laikām tā tomēr nedomā. Galu galā raķešu kuteris tā pati mobilā palaišanas iekārta vien ir, tikai vēl daudz mobilāka (sevišķi manevros gar krastu) un kuru neapdraud iespējami jau radušās problēmas uz ceļiem. Bez tam Baltijas jūrā ir tikai 2 konkrētas vietas, no kurām gaidīt nepatiķšanas, var gaidīšanu arī nevilkt garumā. Gan RBS15 pēdējās versijas, gan NSM spēj dot arī triecienus pa zemes mērķiem
Norvēģi ar savu BAGĀTĪBU par daudz ko nedomā. Tas nav mūsu līmenis. Padomā mazliet līdzi, ko Tu raksti un ko Tu salīdzini. Skjold klases korvetes salīdzinot pret mūsu JS ir kā diena pret nakti…Pavisam cits līmenis. Nesalīdzinām nesalīdzināmas lietas.
Galu galā raķešu kuteris tā pati mobilā palaišanas iekārta vien ir, tikai vēl daudz mobilāka (sevišķi manevros gar krastu) un kuru neapdraud iespējami jau radušās problēmas uz ceļiem.
Tikai atšķirība tāda, ka paslēpties nevar. Gan gaiss redz, gan citi kuģi. Vieglāku mērķii nevaru iedomāties.
Nav svarīgi tie varoņeposi. SVARĪGI ir, ka pēc kara ar Krieviju, Gruzija visus Jūras spēkus pārlika Krasta apsardzē. Tas jau vien parāda to, ka saprata savu kļūdu. Lai gan šiem bija iespaidīgāki JS par mūsu esošajiem. Secinājums viens. Nav jēga.
Pēc kara gruzīni arī saprata, ka tanki nebūs nekādi vilcēji, lai gan tie arī Gruzijas armijā bija diezgan daudz. T72, bet modernizēti Izraēlā un Ukrainā. Un kaut arī Gruzijas tankiem izdevās laba nakts operācija, kur pat nogalināja RUS ģenerāli, tāpat pēc kara GRuzijas ģenerāļi atzina, ka lai cik tankus nopirktu Gruzija, Krievijai būs daudzas reizes vairāk. IR jākoncentrējas uz mobilām vienībām ar PT, PGA kapacitāti.
Ja ienaidnieks brīvi nesaimnieko virs tavas teritorijas, tad kuteris Ventā vai Kara ostas kanālā NAV redzams. RBS15 un NSM var laist pāri sauszemei. Fakts ir tāds, ka krievi NEKO neiznīcināja Melnajā jūrā. Nav pat runas par Skjold, bet ko vieglu kā Dvora, ar 2-4 NSM vai pat ko vieglāku. Tas liks ievērot jūrā VISUS pieklājības noteikumus, nevis darīt ko grib un no jebkā sēsties krastā jebkur.
Manuprāt, ienaidnieks brīvi saimniekos virs mūsu teritorijas. Vismaz Gruzijas gadījumā tā bija. Un papēti viņu PGA spējas un mūsu.
Tad raķešu palaišanas iekārtai un vēl jo vairāk tās radaram izredzes ir pat pieticīgākas. Radara izvēršanai piemērotās vietas var izskaitļot pat iepriekš.
Kāda Norvēģijas piekraste un kāda mums. Skjolds slēpjas starp šērām, izšauj NSM un aiziet milzīgā ātrumā slēpties citur. Atklātā ūdenī šamam ir jāiet dibinā, jo no radariem pilnībā nepaslēpjas, vēl vājā vieta ir IR signatūra ( grūti slēpties atklātās vietās no aviācijas FLIR). Tāpat arī ķīļūdens nodod šamo.
Jāsaprot, ka viss kas ir stelth, nenozīmē, ka tas ir pilnīgi neredzams visos spektros. Tas vienkārši mazina ķermeņa signatūru attiecīgajos spektros. Piemēram, Wisby klases stealth korvete pretinieka radaros uzrādīsies vairākas reizes mazākos izmēros, bet tomēr kaut kas uzrādīsies. Pretinieks to var pieņemt par zvejnieku kuģīti. Bet ja pretiniekam ir intels, ka tajā rajonā ir korvete, pie tam “zvejnieku kuģītis izstaro pārāk spēcīgus signālus elektromagnētiskajā spektrā, tas kā minimums kalpos pastiprinātas izlūkošanas veikšanai, lai iegūtu vizuālu apstiprinājumu (zemūdene, aviācija), un vajadzības gadījumā iznīcinātu mērķi.
Izmantojot signatūras izstarojumu slāpēšanu/maskēšanu, slēpšanu kombinācijā ar dažādu spektru traucējumu radošu vidi (salas, līči) var arī pilnīgi noslēpties no pretinieka mērķu atklāšanas līdzekļiem.
Atklātā jūrā stealth klases peldlīdzekļiem augstas intensitātes konfliktā nav ko darīt, ja vien uz klāja nav pilna spektra pretdarbības sistēmas pretinieka ieroču sistēmu neitralizēšanai, vai/un mērķu atklāšanas-satriekšanas pārsvars pār pretinieku.
Kuteris no jūras virsmas (citiem kuģiem) ir pamanāms no 20 km attāluma. Reāli tiem sekot ir tikai no gaisa bazēšanās radariem/patruļlidmašīnām, pēc kā jāceļ gaisā kaujas aviācija speciāli šā mērķa iznīcināsanai. Vai gaisā jākarājas speciālām S&D dežūrgrupām. Irānas “moskītu flote” tā arī palika neatrisināma problēma vairāk nekā labi ekipētajai ASV flotei, neskatoties uz to, ka bija pilnīgi neaizsargāta. Kuteris uz enkura pie krasta radarā NE AR KO neatšķiras no turpat noenkurotas bojas ar atstarotāju. Jāsūta izlūklidmašina identifikācijai.
Cik tālu objekts ir pamanāms nosaka rādiohorizonts, radara augstums virs jūras līmeņa, mērķa augstums virs jūras līmeņa, mērķa atstarojošās virsmas laukums, radara tips un vēl 101 apstāklis. Mūsdienu aktīvi elektroniski skanējošās antenas radari spēj diezgan precīzi noteikt objekta izmērus( pareizāk sakot – atstarojošās virsmas izmērus), ja netiek mānīti ar stealth tehnoloģijām, vai netiek veikta elektroniskā pretdarbība.
Pitagora teorēma. Antenas augstums 20 m (piemēram stereguščij tipa korvete) = tālums līdz radiohorizontam 16 km. Kutera augstākās atstarojosās daļas augstums 5 m = tālums līdz horizontam 8 km. Kopā 24. “Izmērus” nosaka sintezētās apertūras antenas, analizējot atstarotā signāla fāzu ainas izmaiņas, virzoties antenai, parasti uz lidaparāta vai satelīta.
“Izmērus nosaka sintezētās apertūras antenas, analizējot atstarotā signāla fāzu ainas izmaiņas, virzoties antenai, parasti uz lidaparāta vai satelīta.”
Ļoti atvainojos par neprecīzo terminoloģiju. Ar atstarojošās virsmas izmēriem, domāju radar cross- section.
Bet ja runājam par synthetic aperture radar (SAR – izmanto 2D un 3D mēroga attēlu veidošanai, reljefa kartēšanai, virsmas kustīgo objektu atklāšanai, identificēšanai, pavadīšanai)), tad jāsaprot, ka tas ir atsevišķs radara darbības režīms kuru izmanto gan PESA, gan AESA radari. Piemēram E8 J-STARS izmanto AN/APY-3 PESA radaru ar SAR modu. F35 izmanto AN/APG-81 AESA radaru ar SAR modu.
AESA salīdzinot ar PESA viena no daudzajām priekšrocībām ir daudz vairāk darbību darīšana reizē- skenēšana, mērķa identifikācija, pavadīšanai, kartēšana (SAR režīmā),džamošana, datu pārraide.
Kaut kā tā 😉
Viss ir pareizi, bet jautājums jau bija šaurāks – karakuģu (kuteru) maskēšanas/imitācijas iespējas mūsu apstākļos. Tās ir plašas. Ja ne boja ar 1 atstarotāju uz mieta, tad pontons ar 5 mietiem apvedīs ap stūri arī SAR radaru. Bezpilota kuterīši var staipīt desas ar atstarotājiem nepaguruši un nevienam netraucējot. Galu galā tāda šaura lieta kā teiksim trimarāns ar atliecamiem pontoniem var tikt transportēts pa zemi un Latvijas apstākļos nolaists jūrā praktiski jebkur, bet nest ļoti nopietnus ieročus, teiksim Sea Venom, kas var būt nāvējoša jebkuram kuģim (ja tai būs virsmas palaišanas iespējas, bet gan jau būs). Bez tam Latvijā taču tādus JAU būvē.
Simetriska taču ir teiksim ātro desanta kuģu problēma. 2 nenoskaidrotas valsts Serna tipa desantkuteri ar numuriem 807 un 808, ejot ar 30 mezglu ātrumu gar Latvijas ūdeņiem, pagriežas Latvijas krasta virzienā, 20 minūtēs šķērso Latvijas teritoriālos ūdeņus un izsēdina pa pusrotai nezināmas piederības bruņotu vīru Bernātos un Jūrkalnē, bloķējot Liepājas-Palangas un Liepājas-Ventspils šosejas. Ja tev nav nekā adekvāti peldoša un šaujoša – tu NEKO nevari padarīt. Jūras desants vienmēr ir ātrāks nekā jebkas krastā.
Ātro desantkuģu atrašanās vietai (osta/jūra) jābūt zināmai katru brīdi miera laikā (satelīts). Viss kas tuvojas neatpazīts automātiski kļūst par potenciļu mērķi, vēl jo vairāk ja grupā un ātrā gaitā. Tālāk pēc SOP. Lai nu kas bet mūsu JKF atrašanās vieta jūra ir zināma visiem un tos viegli apiet, ja ostā tad nepaspēs izkustēties. Savukārt krasta aizsardzību sauszemē var organizēt gudrāk un dežūrrežīmi iznāks lētāki un efektīvāki.
Kustība no Primorskas tāpat notiek poļu acu priekšā. Bet tālāk irāņu taktika – kaut kur patālu no krasta iekārtoties pie borta “draudzīgas valsts” kuģim. Eskalācijas gadījumā jāprot tam sākt sekot patstāvīgi, nevis atkal lūgt onkuli, lai paskatās.
Jāizvieto zemūdens bojas, lai skaidri redzētu visu kustību Baltijas jūrā.
Starp citu, kas tad tur bija ar tiem Gruzijas jūras spēkiem? Krievu varoņeposos apraksta mazā raķešu kuģa Miraž “kauju” at gruzīnu raķešu kuteriem un viena (dažādās versijās Disokūrija vai Tbilisi) nogremdēšanu ar raķetēm “Malahit”. Tikai ABI “nogremdētie” gruzīni tika nogremdētш Poti ostā, kad tur ienāca krievi, un vēlāk pārdoti. Savukārt krievu raķešu krišanu jūrā redzēja “moldāvu” tirdzniecības kuģa Lotos apkalpe.
https://www.wired.com/2008/08/while-the-media/
Nesen redzēts raksts vienā no US Naval Institute izdevumiem, kura autori acīmredzot iedvēsmojās no krievu Club-K un piedāvāts taisīt vertikalās palaišanas iekārtas uz jūras konteineru bāzes, kurās var iebāzt raķetes atkarībā no misijas. It kā krīzes gadījumā konteinerkuģus tad varēšot ātri un pa lēto militarizēt… Un tad nu es atcerējos, ka arī pašas Skrundas var nest 20pēdu jūras konteinerus ar aprīkojumu, bez atsevišķas modifikācijas)) ostās arī šo to var paglabāt…
Un vēl pie reizes par Spike NLOS nesējiem
https://oleggranovsky.livejournal.com/234928.html
Tur ir runa tomēr par kuģu pārbūvēšanu. Krievu ideja bija par konteinera “slēpšanu” uz jebkura kuģa un kā tāda pilnīgi muļķīga un neizpildāma. Šī nav labāka, jo tāda visiem labi pazīstama kuģeļa parādīšanās būs vēl nepārprotamāks signāls par “normāla” karakuģa parādīšanos. Konflikta gadījumā tas ir likumīgs mērķis, bet pilnīgi bezpalīdzīgs.
Mums vienalga noderētu kāds konteinerītis. Mēs neesam amerikāņi, mums nevajag ekspedicionārās spējas, a priekš pašaizsardzības spēju palielināšanas – kā reiz… cik to konteineru, kurš mēģinās skaitīt….
Šādi konteineri laicīgi slēpti jāizvieto piekrastē. Desanta draudu gadījumā atbrauc pāris veči ar raķešu tālvadību un sašauj kuģus.