Minimums riska, maksimums veiksmes


[..] в последнее время у обоих сторон конфликта на Донбассе широкое распространение получила практика так называемой «охоты на кабанчика» [..]

avots

vara bungas: Burtiski vakar tīmeklī parādījās  skaista ilustrācija šim taktiskam jauninājumam. Pretinieku PT slazda grupas izvirzās ļoti netālu no savām priekšējām līnijām, tik tālu, lai pārskatītu  tuvākās pretinieka komunikācijas līnijas posmu (ceļu, trasi) un gaida izdevību sašaut ar PTVRK  jebko lielu un zaļu, kas kustās pa šo līniju. Dzirdēti gadījumi, kad sašauj civilos kraveniekus. Bet tas norakstāms uz collateral damage rēķina, večiem nav vēlmes riskēt ejot pretinieka aizsardzības dziļumā, drīza uzv`ara nespīd ne vieniem ne otriem, tā kā paņēmiens labi ilustrē morāles stāvokli abās pusēs. Izjaukt šo paradīzi varētu S-2, ja zinot PTVRK parametrus analizētu apvidu, lai  identificētu potenciālās slazdu vietas, laika paternus un  organizētu  mednieku medības. Komandieriem visis līmeņos ir milzīgs kārdinājums atkal un atkal atkārtot veiksmīgos taktiskos panēmienus, bet tas ir pretinieka izlūku saldais ēdiens.

 

24 domas par “Minimums riska, maksimums veiksmes

  1. Sīrijā jau tas pats. Prettanku raķešu apkalpju dueļi, tāda modificēta snaiperu taktika + ierobežots iekārtu skaits + supermeistarīgi dabiskas selekcijas veidā atlasīti operatori, ka “Abu Tow” https://www.youtube.com/watch?v=BM-EXi3lkVY vai “Abu Hamza”. Izlūko visas iespējamās pretinieka pozīcijas un maršrutus frontē, nosaka un atzīmē pozīcijas to apšaudei (bieži pat atstāj tur raķetes) un gaida signālu no novērotājiem. Pēdējais krieviņš Sīrijā nupat krita tādā duelī.

    • Te gan jāsaka, ka tieši Tow izrādījās te ideāla, jo ir izdarīts viss iespējamais apšaudes fakta maskēšanai. Raķete ieskrienas 1.6 sekundēs, pēc tam visai klusi planē, neatstādama nekādu sliedi. Ja nav pamanīts pats starts, raķetes lidojumu no mērķa puses neviens neredz. Ir trāpījumi stāvošā cilvēkā, kas skatās uz pretinieka pusi. Kāmēr krievi ar strādājošam sānu sprauslām lido ļoti pamanāmi un griezdamies, bet tuvu zemei vēl arī paceļ putekļu sliedi.

  2. Lūk te ļoti noderētu NLOS. Vēro no UAV vai slēptās pozīcijas, izšauj. Tevi vispār nekas nedemaskē.

  3. par pretmedībām- fronte gara var uzbrukt jebkur. tāpēc meklēt medniekus ir gandrīz, kas meklēt sērijveida slepkavu- bieži tas ilgst gadiem.

    tāpēc lietderīgāku uzskatu – kolektīvo atmaksu- par šādiem izgājieniem uzreiz jāsoda pretinieka blokposts. tie visi ir zināmi un apdzīvoti. 10 minūšu laikā var noorganizēt soda saņemšana- tā vietā, lai muhļītos mēnešiem (soda jēga ir soda neizbēgamība un SAVLAICĪGUMS). Ja šādas atbildes būs regulāras un sistemātiskas- pretinieka blokposta “iedzīvotāji”- paši nodrošinās kārtību savā ”pagastā” 😉

    • Vēl jau labāk būtu nepieļaut pašu slazdu, vai ne? Counter hunter-killer taktiku ir daudz, viena no tām ir iespējamo slazdu vietu noteikšana un kontrole ar uguni. Ja tā nav pilsēta izskaitļo un novēro slazda vietu, ja ne savādāk tad jau iepriekš paziņo artilērijai koordinātes un pamanot kustību mauc. Nevaru iedomāties bataljona HQ, kurā neveic IPB vai rotas komandieri, kurš neanalizē OCOKA faktorus. Ja tā notiek, tad paši sev zog uzvaru un izšķerdē resursus (tas lai neteiktu, ka lohi pēdējie).

  4. Taktika nav nekas jauns- elementārs slēpnis.
    izmantojot esošo ieroču šaušanas distances priekšrocības.

    • Slazds varbūt elementārs, bet slazda vieta, ko raksturo a) minimāls infiltrācijas attālums no savām pozīcijām un b) ceļa posma redzamība – veido taktisko šablonu, ko vērts iegaumēt.

      • ceļa posms ko var redzēt no pretinieka pozīcijām ir bīstams. ja nav citu variantu viss jādara tumsā.

        • Ne obligāti tā būs pozīcija, var būt vnk ērta vieta slazdam. Tas pats princips kad pavadot kolonnas izlūku grupas iepriekš pārbauda apvidu, kur paši būtu izvietojuši slazdu. btw ņemiet vērā slazdu plānotāji, ka slazda pozīcijas jāieņem pēdējā brīdī, nevis jāvāļājas tur visu dienu/nakti gaidot viesus.

          • Tad kad slēpņos ikdienišķi sāks izmantot prettanku raķetes- tad apkārtnes pārķemmēšanai lielas lietderības vairs nav, jo jāpārķemmē būs entie kvadrātkilometri. viss trases garums + 1,5- 2 kilometri uz katru sānu. un it sevišķi, ja pretinieku vieglā mašīna piebrauc izšauj un aizbrauc.

            tas ir tāds šmons, ka ātri nokaus jebkuru izlūku resursu. protams var samazināt pārmeklējamo intervālu atstājot tikai atklātos apvidus ar ceļu un uz 10 meklētājiem 2 mašīnas var atkal uztaisīt slēpnīti 2-3 “meklēšanas operācijas ” un izlūku un tehnikas vairs nav.

            pārvietošanās naktī un pietiekami ātri.

            var iziet arī uz atklāto boksu- visi pa visu šauj ar prettanku vadāmo raķeti. tipa nodaļas jaunais atbalsta ierocis.teiktu ka izmaksas/ pret sasniedzamo rezultātu ir adekvātas. Pieņemot, ka viens karavīrs ir 0,5 milj. vērts – tad šaušana ar 20-50 tūkstošus vērtu lādiņu pa viņu ar augstu trāpījumu varbūtību ir ekonomiski ļoti, ļoti izdevīga. Pretinieku karavīru pāris – automātiski kļūst par augstas vērtības mērķi- nekas nav tik patīkami, kā 2-3 zaķi ar vienu šāvienu.

Leave a reply to Truecounter (@truecounter) Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.