Robokopa atnākšana

vara bungas: Ļoti veiksmīgs US un RU domnīcu sadarbības produkts  sanācis (skat.zemāk). Samuel Bendett ir pazīstams un atpazīstams US militārais eksperts, savukārt Valdaja klubs ir RU elitāra ideju apmaiņas platforma, ko izmanto kremļa polittehnologi, lai informētu, ietekmētu vai pārbaudītu jaunākās valsts politikas idejas. Konkrētā gadījumā Samuels Bndets sagatavoja Valdaja klubam uzziņu par robotehnikas ietekmi uz nākotnes karadarbību. Uzziņa nepretendē uz zinātniska pētījuma statusu, tā vienkārši ir tēžu apkopojums un problēmu ieskicējums  tālākai diskusijai. Lieki teikt, ka VB pilnībā pievienojas šim tēzēm, jo jau ilgāku laiku  interesējas un iespēju robežās informē par nākotnes trendiem. Jo īpaši interesanta man šķiet doma, ka pateicoties tehnoloģiskjo iekārtu maiņai jau tuvākajās desmitgadēs pamatīgi mainīsies militārā taktika un stratēģija, kā rezultātā gandrīz viss, ko  mēs un citi mācam kadetiem kara akadēmijās un skolās, ķļūs nepilnīgs, nederīgs, novecojis un tādēļ kaitīgs. Man šķiet , ka tektoniskas izmaiņas kara mākslā  jau ir noticis “medicīnisks fakts”, kuram vajag pielāgoties adaptējot savu militāro  taktiku un stratēģiju tehnoloģiju  jauninājumiem, kādu mūsu rīcībā nav un nebūs, bet tie būs pieejami mūsu pretiniekam. Robotehnika kaujas laukā ir tikai viens no šo izmaiņu aspektiem.  Maz ticams, ka mūsu atbildei jābūt simetriskai. Think about that.

[..] Хотя применение таких средств позволит сократить потери личного состава, их распространение может положить начало необратимым процессам. По аналогии с БПЛА, применение боевых НРТК (sauszemes robotehniskais komplekss –VB)  может привести к новой опасной гонке вооружений. Производители будут создавать модели, превосходящие соперников по уровню технологий и применения искусственного интеллекта в оперативном управлении. Хотя для достижения такого технологического уровня международному сообществу потребуются годы, вопрос о необходимости ограничения сферы применения смертоносных комплексов с искусственным интеллектом был поставлен на повестку и уже активно обсуждается  . В разгар дискуссии положение осложнили Россия и США, которые, несмотря на возрастающую взаимную враждебность, совместными усилиями заблокировали резолюцию ООН о запрете развития технологий боевого искусственного интеллекта [..]

Если автономный «рой» научится «думать» с помощью искусственного интеллекта или систем ма-
шинного обучения, то перспективы использования такого оружия могут запустить цепную реакцию по всему миру с непредсказуемыми последствиями для вооружённых сил и мирового сообщества в целом.

[..] Процесс включения прорывных технологий в существующие и устоявшиеся концепции и принципы ведения боевых действий будет порождать новые проблемы [..] Автономные военные технологии изменят правила ведения боевых действий и могут породить новый тип конфликта, последствия которого на данный момент сложно предсказать. Сегодня международное сообщество является свидетелем беспрецедентных перемен. [..]

avots

 

vēl

31 thoughts on “Robokopa atnākšana

  1. Izklausās vairāk pēc SkyNet terminatoriem, ne robokopa, kurš bija, pirmkārt, kiborgs, otrkārt, unikāls (vienā eksemplārā).

    • Nu ja iebraucam mitoloģijā, tad es te iedomājos robokopu kā pārākuma iemiesojumu. Paraistais mirstīgais apriori zaudē, līdzvērtīgs pretinieks tikai ED-209

  2. Igauņi pa velti laiku netērē……robots ar pre-tanku raķetēm, liekas laba doma. Neriskē ar saviem cilvēkiem (kuru tā jau maz) , bet krievu T-90 ekipāžai gan nervi čupā ja tev krūmos tādi 100 sēž pretī. Vienīgi cik viens tāds aparāts maksā?

    • var jau būt, ka būs atsevišķi gadījumi, kad šādai plaformai būs priekšrocības, ja varēs piestūrēt kādu kilometru tuvāk mērķim. ja spaiks lr2 šauj 5,5km, kamdēļ vēl ieguldīt liekus līdzekļus tādā plaformā? mbda raķetes lido 4,1km…

      • Spike pats sev mērķi nemeklē, tev to jānosaka. Visās tagadējās demonstrācijās apkalpe sēž uzkalniņā, vecais btr-mērķis rēgojas tiešā redzamībā utt ideāli… Bet apdzīvotās vietas apstākļos, aiz mežā, aiz krūmiem šitāds rupucis var nemanīts piebraukt, ieraudzīt un izšaut vai sēdēt slazdā un gaidīt. Cilvēku apkalpei tas būtu pašnāvniecisks uzdevums. Ar pašnāvniekiem, kuriem +- 1 km līdz mērķim ir nieks mums vēl švakāk kā ar droniem. Vienīgais kam jāseko lai sauszemes drons būtu krietni lētāks par tanku vai KKM. Btw ar UAS cinīties visi šķiet jau ir iemācījušies, bet pret pa zemi rāpojošiem vēl nē, tā kā perspektīvs aparāts.

        • esmu skeptisks! šāds rupucis var braukt pa ceļu vai pāri laukam no viena meliorācijas grāvja līdz otram, kuri ir biezā slānī. jā, ērtāk un lētāk ir drons, kurš nopeilē, kurā virzienā ir mērķis. jebkurā gadījumā, aiz katra no šiem aparātiem ir cilvēks, kurš meklē un izšauj.
          drīzāk uz šāda aparāta es liktu kko lētāku- ložmetēju vai 2.paaudzes ptvrk.

            • nav slikts aparāts. gribētu zināt, cik grūti/viegli noglušīt tā signālu.
              varētu izmantot arī slēpnim, lai termovizori nepamanītu uzbrucējus. ložmetējs uz tādas platformas būtu zelta vērtē.

              • Sakaru traucēšana ir atkarīga no lietotas sakaru aparatūras. Es kā variantu paredzētu vadību pa vadu un mākslīgā intelekta autonomo vadību. Proti, lai varētu programmā ielādēt pozīciju, verķis pats aizbrauc un šauj pa visu kas tuvojas no priekšas, ja nav citas komandas. Ja pēc noteikta laika komandas nav, tad atgriežas pēc GPS, apvidus orientieriem un inerciālās navigācijas noteiktā punktā.

        • Izskatās ideāli.
          Pirmkārt, uz viņa noteikti var uzlikt mugursomu.
          Otrkārt, viņš var šaut arī no ložmetēja, tā ka ir arī uguns atbalsts kājniekiem
          Treškārt, ja viņam ir jāslēpjas un jāizlien īsi pirms šāviena, tad tomēr precizitāte būs labāka, nekā cilvēkam.
          Protams, ka viņš būs lētāks par tanku. Tanks ir liels, viņš – maziņš.

    • Viens taktikas speciālists rakstīja, ka prettanka iekārtas cenai jābūt ne lielākai par 5% no iznīcināmā tanka cenas. Ja piem. T-90 tanks maksā ~5 miljonus, tad aparāta cena (tajā skaitā izšaujamā raķete) nedrīkstētu pārsniegt 250 000 eiro. Ja pārsniedz, tad no izmaksu viedokļa tas nav optimāls ierocis.

      • tas neņem vērā faktu ka ar šādu mašīnu tu neriskē cilvēku, un ļoti dārgi apmācītu cilvēku dzīvības. Ierēķini cik maksā apmācīt vienu Spike’istu, un cik lieli ekonomiskie bojājumi ja viņu tev kaut kāds krievu tanks vai BTR ar laimīgu šāvienu uzlaiž gaisā ar visu Spike aparātu.

        Robots ir tikai dzelzis, kuru būvniecībai vajag tikai naudu (to dabūt Latvijas NBS ir vieglāk kā pašus karavīrus), un džeks kurš to robotu vada jau pēc principa būs drošākā pozīcijā un iespējams viņs pat varētu vadīt vairākus robotus reizē. Mums es teiktu tas ir labāks variants, nekā tas būtu tādām valstīm kuriem karavīri ir vairāk un lētāki par tehniku.

        • Daudz kas atkarīgs arī no pretinieka taktikas. Ja pretinieks pa priekšu palaidīs kājniekus, tad tie ar 100 eiro vērtu RPG granātu iznīcinās daudzus tūktošus maksājošu robotu.

          • Pret kājniekiem ar RPG derēs tāds pats verķis tikai ar ložmetēju. Pat pa kustīgu tanku no vairāk nekā 50 m trāpīt pagrūti. Pa šo sīkaļu vēl grūtāk.

          • Ja tie “kājnieki” nez no kurienes uzbrūk prettanku raķešu iekārtai ar šaušanas tālumu 5 km, tad iekārta pilnīgi acīmredzami stāv nepareizā vietā. Pret “kājniekiem” labāk spaniela izmēra sīkaļa ar ložmetēju kā SWORDS

        • ar mbda šaut ir vieglāk kā ar spaiku? abas apkalpes ir jāapmāca šaut. un mbda gan jau ka maksā tikpat cik spaiks. visu izšķirs taktiskā akrobātika, ko spēs izspiest milrem ar mbda 4,1km pret spaiku ar 5,5km.

          • MMP ir sekmīgi izmēģināta 5 km attālumā. Cik atceros, Eiropas teātrī tāpat 80% teritoriju nav direktrišu ar tālumu vairāk par 2 km. Viens no iemesliem, kāpēc tanku raķetes Rietumeiropā nevienam nelikās vajadzīgas. Līdz 2 km šāviņš ir efektīvāks.

            • Šai igauņu platformai būtisks priekšrocība ir elektrovilkme. Spriežot pēc Milrem vietnes, kombinēta ar visdrīzāk noņemamu dīzeļģeneratoru. “Hibrīdrežīms” nodrošina 10 stundas darba. Uz elektrovilkmes to TIEŠĀM var pilnīgi nomaskēt IS diapazonā. Labāk par cilvēku.

      • ir vēl viens moments. Būtu jārēķina PD apkalpes cena. Ja tanku pārvērš molekulās, dārgā pro apkalpe mīnusojas. Ja sadedzina attālimāti vadāmu “rupuci”, no noliktavas izripina nākamo, apkalpe turpina darbu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.