Heklerim tuvojas Kohs

mašīntulkojums

“Slavenais vācu ieroču ražotājs Heckler & Koch slīgst parādos . Auditori brīdina par risku, kas varētu apdraudēt uzņēmumu.

2019.gads  kļūst par izšķirošo  gadu Vācijas kompānijai  Heckler & Koch. Lai nodrošinātu izdzīvošanu, uzņēmumam 2019. gadā būtu jāiegūst ievērojami lielāku peļņu nekā iepriekšējā gadā. 2018. gadā  ieņēmumi veidoja  gandrīz par 221 miljonu euro , bet izdevumi   382 miljonus euro. Gada ziņojumā norādīts, ka finansiālās problēmas mazināja divi  aizdevumi no nenosaukta lielā akcionāra 80 miljonu euro apmērā.

Audita  ziņojumā par 2018. finanšu gadu auditors KPMG bija spiests iekļaut  brīdinājumu, par  “Nozīmīgu nenoteiktību saistībā ar saimnieciskās darbības turpināšanu” , kas norāda, ka likviditātes trūkums apdraud Heckler & Koch pastāvēšanu. Lai nodrošinātu kompānijas  pastāvēšanu, kārtējā gadā būtu jāiegūst ievērojami lielāki ieņēmumi nekā iepriekšējā gadā.

Maijā kompānijas strādnieki   nobalsoja  par atalgojuma pieauguma iesaldēšanu , lai uzņēmums iegūtu  finansiālo atelpu. Darbinieki pieņēma lēmumu palielināt  nedēļas darba laika ilgumu  par 2,5 stundām līdz 37,5 stundām (sic! – VB). Par virsstundām netiek maksāts , un plānotā prēmija EUR 400 apmērā katram darbiniekam ir atcelta.
Ieroču ražotāji visā pasaulē darbojas ļoti stingrā konkurentu uzraudzībā. Gada sākumā Vācijas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Heckler & Koch būs  jāmaksā miljoniem liels sods  par nelegālu ieroču eksportu uz Meksiku. Pagājušā gada rudenī Vācijas policijas arodbiedrība  kritizēja H&K par problēmām  saistībā ar nesen pasūtīto dienesta ieroču precizitāti. Šī iemesla dēļ Berlīnes policija  nosūtīja iepirktās pistoles ražotājam pārstrādei.
Ieroču ražotājs šobrīd piedalās potenciāli ienesīgā konkursā par tiesībām piegādāt jaunās triecienšautenes Bundesvēram. Arī tagadējo vācu armijas triecienšauteni G36 ražo Heckler & Koch. Bet piedāvājumā šķiet ir nepilnības. Vēstulē Aizsardzības ministrijai Heckler & Koch aicināja mainīt konkursa nosacījumus. Taču politiki  spriež, cik finansiāli stabilam  uzņēmumam ir jābūt, lai apgādātu  savas valsts bruņotos spēkus. Uzņēmums šobrīd piegādā triecienšautenes  Francijas, Norvēģijas , Lietuvas  (un Latvijas – VB) bruņotiem spēkiem.”
vara bungas: Man grūti iedomāties, kas notiks, ja H&K nespēs pildīt saistības pret LV. Acimredzot kādu laiku mums bruņojumā būs divi modernās triecienšautenes modeļi. Tikpat labi ir iespējams, ka ziņas  par H&K finansiālo stāvokli  spino konkurenti iepirkumā. Kompānijas pārstāvji pagaidām izstaro optimismu cer uz jauniem kontraktiem un sola piesaistīt investorus, par to šeit

9 thoughts on “Heklerim tuvojas Kohs

  1. Vācu ieroču eksporta “pārraudzības” regulas konsekventi iznīcina militārās industrijas paliekas. Plus taču ir arī tādi pajoļi kā die linke, kas uzstājas par pilnīgu vācu ieroču eksporta aizliegumu, tātad pilnīgu vācu militārās industrijas iznīcināšanu saviem saimniekiem par prieku. Jebkuru konfliktu pasaulē vienalga operatīvi aizpilda krievi ar ķīniešiem, pie tam bieži bruņojot abas (vai visas) puses un nemocoties ar kategorisko imperatīvu. Militāra kooperācija ar Vāciju (piemēram to franču vai britu) ir riskanta, jo bundestāgs jebkurā mirklī vienpusēji var aizliegt kopražojuma eksportu.

    • bundestāgs jebkurā mirklī vienpusēji var aizliegt kopražojuma eksportu
      ————
      Demokrātijās parlamentam vienmēr ir lemšanas tiesības. Kam tad vajadzētu lemt par vācu ieroču eksportu – NATO vai kādām īpaši atlasītām personām?

      • Viss ir pareizi. Ir runa tikai par realitāti, tātad vācu militārās rūpniecības iznīcināšanu. Ja bundestāgs grib sasniegt šo mērķi – tam ir visas kontitucionālās tiesības.

  2. 1. Ja šādi eksporta aizliegumu riski saglabājās, tad laiks domāt vai nu par ieroča nomaiņu, vai par šī ieroča iepirkšanu no citiem ražotājiem.
    2. Ja labie puiši nepārdos ieročus labajiem, tad stroķi būs tikai sliktajiem. Jo sliktie savējiem vienmēr pārdos, vai pat uzdāvinās.

  3. Interesanti cik vēl no EU esošajām valstīm saviem bruņotajiem spēkiem vēl ražo kaut vai vieglos strēlnieku šaujamieročus…

    • Somija (Sako), Polija (Łucznik Arms Factory), Beļģija (FN Herstal) , Čehija (CZ), Austria (Glock, Steyr), Itālija (Berreta). Pārējie lielākoties pērk no ASV un tās pašas Vācijas.

      • Frančiem FAMAS rūpnīca noteikti jau nestrādā ilgu laiku, bet kas tur ar zviedriem, ar viņu Ak5? Bulgāri strādā, rumāņi man šķiet tagad paņēma licenci ARX-160 ražošanai… Sveice strādā 100%

        • Tie kas ražoja FAMAS tagad teōrētiski skaitās zem Nexter Systems, kas viens milzīgs uzņēmumus kas rāžo galvenokārt smago tehniku un lielkalibra ieročus (pēdējie produkti visādi MRAP džipi un Ceasar pašgājēju haubice). Nav īsti iemesla kapēc viņi nespētu kādā brīdi arī atsākt ražot mazkalibra ieročus, es pieņemu tagad to nedara jo nav īsti pieprasījuma (nav vairs milzu Franču armijas ar miljons karavīriem un OMD visiem kā tas bija kad ražoja FAMAS). Es pat domāju tas arī ir galvenais iemels kapēc daudzas citas līdzīgas firmas vai nu bankrotēja, vai arī pārslēdzās uz citu sfēru, lielākā daļa Eiropas armiju diezgan dramatiski samazīnāja savu karavīru skaitu līdz ar to vairs nebija izdevīgi ražot automātus mājās (vieglāk bija nopirkt dažus tūkstošus no ASV vai Vācijas).

          Tie kas palika un dzīvo ir vai nu tajās valstīs kurās vēl ir daudz OMD karavīru (Šveice ar SIG SAUER un Somija ar saviem Sako), vai arī tās firmās kuras izcīnija sev ļoti labu nišu eksporta tirgū : Beļģu FN kas ražo gandrīz visus NATO valstu ložmetējus FN MAG, FN Minimi, Rumāņu un Bulgāru firmas kas ražo lētus Kalašus un RPK priekš visādiem arābiem un āfrikāņiem kuri negrib pirkt dārgāku preci , Austrijas Glock kas ir de fakto pistoļu karalis visām NATO valstīm , Beretta kas galvenokārt ražo bises visādiem SWAT un Special forces cilvēkiem, un Britu Accuracy international kas ir karalis snaiperu tirgū. Tā kā mūsdienu Eiropā, kur armijas ir mazas un baigi daudz jaunu ieroču katru gadu neprasa (jo nav OMD) baigi nav jēgas pašam ražot mazkalibra ieročus mājās.

          • Miera laikā tas der. Civilais tirgus vispār laikam nav sevišķi ienesīgs, ja ņem vērā samērā strikto EU likumdošanu. Nav vairs pagājušā gadsimta 30. gadi. 🙂

Atbildēt uz zāģeris. Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.