ūjā ūjā nikni vīkli

Četri vilki krūmos lēca
Svešus zaķus izbaidīja
Divi vilki meitu vilka
Pār pērnoi' āboliņu
Dzelzs vilks(c)

vara bungas: Brauciet ciemos, sagaidīsim  pie mūsu telts  ar orķestri!

“[..] The remaining vehicles will be delivered to the army by the end of 2021, the Lithuanian Ministry of Defense said in a statement Tuesday [..]”  avots

torņa versijas

 

avots+

UPD1 “… now the UK is considering re-entering the programme. “

24 thoughts on “ūjā ūjā nikni vīkli

  1. Par pašiem Boxeriem neko sliktu pat īsti nevar pateikt, vienīgi tas fakts ka tomēr riteņi nav ķēdes un tik labi kā gribētos pa dubļiem nekad nebrauks

  2. Sveiki. Jau kādu brīdi šeit paskatos rakstus un palasu komentārus. Kopumā interesanti, kaut gan mana saskarsme ar militāro beidzās aš tālajā 1995. Parasti jau aprobežojos ar komentu lasīšanu, bet nu šoreiz gribas pavaicāt…Ja jau leišiem šie lielie ir baigi lieli un dārgi, bet mūsu mazie ar nav nekāda šokolāde, tad kuri tad būtu tie īstie un vienīgie?

    • Robežsargs – karavīra labākais draugs, bet kara laikā arī cīņas biedrs. Tādēļ atbildēšu kā karavīrs-karavīram – Vienas pareizās atbildes nav. Katras valsts risinājums atkarīgs no kaujas vides, spēkiem, līdzekļiem un stratēģiskā nodoma, ko un kā plāno darīt, lai (piemēram) aizstāvētos. Maza nianse ir tā, ka LT Boxer ir pilnvērtīga kājnieku kaujas mašīna (KKM), bet ja ņemam mūsu CVR(T) tad tās jau pēc nosaukumā ietvertās definīcijas ir izlūkmašīnas, ko AM grib mums “pārdot” par KKM. Līdz ar to nebūtu korekti salīdzināt XX gs kaujas izlūkmašīnas ar XXI gs KKM. KKM LV nav un tuvākā laikā nebūs. CVR(T) iespējams var būt laba platforma PT ieročiem, bet te var būt arī lētāki varianti. Tādēļ Galvenā Nianse, ka LV risinājums kājnieku mehanizācijas jomā izteikti atšķiras no leišu un estu pieejas. Var pieņemt, ka mēs vienkārši nesaprotam Graubes ģeniālo aizsardzības konceptu, bet tikpat labi iespējams, ka koncepts nav tik ģeniāls, lai smīkņātu par kaimiņu dārgajām KKM bruņukastēm, mokošiem eksperimentiem ar B/OMD, visaptverošā patriotisma potēšanas neizpratni utml. Ļoti iespējams, ka VB apdziedātajā nozarē viss ir salaists grīstē, tāpat kā citās tautsaimniecības nozarēs. Te katram būs savs viedoklis.

    • Lieku uz Otokar Cobra I. Ir arī peldošā versija. Latvijai ar tās plašajiem nebojājamajiem un nemīnējamajiem ūdensceļiem atdot tos monopollietošanā pretiniekam būtu izšķērdīgi. Pati mašīna būtībā ir pareizi uzbūvēts bruņots HMVW ar tā mezglu plašu izmantošanu.

        • Konkursā jau bija divreiz smagākā Cobra II. Cobra I konstruktīvi praktiski ir tas pats HMMVW un sver pat mazāk, nekā M1114 + papildus titāna “protection kit” pie kopumā labākas aizsardzības. Tāpēc var arī peldēt. Iekšā salien 9 vīri. Soms arī nebija peldošs.

    • Latvijas apstākļiem man patiktu kas vieglāks, kāpurķēžu un peldošs. Igauņu Strf 90 man patīk labāk.

      • Lai peldētu ir jāupurē bruņa………mūsu platuma grādos kaut kā liekas stipra bruņa tomēr vajadzīga ir vairāk kā peldēt-prasme.

        • Te nu ir tie mainīgie, viens virspavēlnieks plāno strauji manevrēt pa visu kaujas lauku, otrs ierakties un atvairīt uzbrukumus. Taisnība kā vienmēr pa vidu, jābūt bruņutehnikas modeļiem, kas der reidiem no negaidītiem virzieniem un tādai, kas spēj izturēt pretinieka lādiņu šķembas. No mūsdienu PT ieročiem parastā bruņa vairs neglābj, nepieciešamas tehnoloģiskas un organizatoriskas izmaiņas taktikā.

          • Skatoties uz to pašu Ukrainu, vismaz man liekas ka kā minimums bruņai ir jātur 12.7×108mm vai pat 14.5×114mm (separi Doņeckas lidostā ar liekalibra ložberiem un otrā pasaules kara PTRS spēja caursist lielāko daļu Ukraiņu BTR un BMP, pat tālvadības raķetes nevajadzēja). Protams var diskutēt ka ukraiņiem ir veca padomju tehnika kurai bruņa jau orgināli bija minimāla un tā tālak

        • Es teiktu nē. Bruņa ir vajadzīga stepē un tuksnesī. Ienaidniekam vienalga ir pārsvars ugunsjaudā un tam ir aviācija. Mobilitāte vajadzīga vairāk. Stacionāra aizsardzība mūsu apstākļos ir iespējama tikai lielajās apdzīvotās vietās ar labi sagatavotām pozīcijām. Bruņutehnika šajos gadījumos nav kritiska.

            • Jā, COIN gadījumā jo biezāka bruņa, jo labāk. Augstums nav būtisks trūkums, pretmīnu aizsardzība ir būtiskāka.

            • Nu re somiem variantus ģeogrāfija neatstāj – Somijā nespēt peldēt ir tas pats, kas nespēt braukt pa ceļu. tāpēc PASI un jaunā MRAP PMPV protams ir peldošas. Nav pareizi, ja Latvijā katra no 4 lielajām upēm spēs radīt Dinkerku jebkurā vietā. Tilti un prāmji mūsu apstākļos arī nav tas, ar ko var ilgstoši rēķināties.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.