Pitagors

vara bungas:  LatPat bija “unikāls” (2006.), Multilatpat – “piemērots” (2013.), bet jaunais aizsargkrāsājuma zīmējums WoodLatPat  “daudz piemērotāks” (2019.).  Ko gan teiks 2026.gadā?  Ņemu savus vārdus atpakaļ, WoodLatPat nav Woodlanda reinkarnācija. Tas ir kaut kas pavisam cits. Atgādina 20. gados pasaulē un  LV populāro sintētiskā kubisma glezniecības novirzienu vai varbūt ģeomētrisko abstrakcionismu.  Pikasso un citi… IMHO  WoodLatPat  kombinācija ar Latpat vai Multilatpat elementiem  izskatīsies pārāk eklektiski. Drīz redzēsim. Bet man patīk.

avots

WoodLatPat augšā, zemāk Malevičs “Sieviete ar ūdens spaiņiem” (from New York museum collection)

PS Ka tik kāds no LV top brass nav abstakcionisma cienītājs … 😉

 

 

108 thoughts on “Pitagors

  1. Nez, tad jau labāk kaut kas šāds:

    Bet, ja nopietni, tad visticamāk, ka varētu būt kāda matemātiķa darbs, līdzīgi kā ar pikseļiem.

  2. Neņemos spriest ar jauno rakstu. Jātestē “mežā”.
    Bet, kas ir totālās auzās, tas ir ekipējums, kas nāk pie formas.
    Atkal dabūs pāršūt broņikus, uzkabes, ķiveru pārvalkus, somas un visu pārējo.
    Un atceramies par valsts kontroli. Neko nevarēs nomainīt, kamēr nav beidzies lietošanas termiņš. Rezultātā, atkal turpināsim tēlot vistas ar slikti izdevušos spalvu maiņu gadalaiku mijā.

    • Ūnn, kamēr to visu nomainīs visiem, tikmēr jau noteikti būs izdomāts VĒL kaut kas jauns ekipējuma krāsā vai rakstos 😀 !

  3. Kāds zinātājs var salīdzinājumam ielikt, kas tajā pašā laikaposmā noticis ar EE un LT cammo zīmējumiem? Igauņi manuprāt pēdējo 10 gadu laikā neko nav mainījuši – kā skraidīja apkārt zaļi-brūnā, tā arī turpina. Švammes zābaki gan laikam 4ever – vai milzīga ražotāja pateicība pareizajiem viedvadoņiem?

  4. Kadreiz jau bija diskutēts…

    Zemessardzes pārbaudes vingrinājums “Zemessardzes patruļa 2018”

    Te gan ir testa varianti, kuri nedaudz atšķirtās no tā, kas aizgāja sērijā

    • Simboliski – ” noslēguma ceremonija un uzvarētāju apbalvošana notika 16. septembrī Daugavpils cietokšņa teritorijā, laukumā pie Marko Rotko centra.” Rotko protams ir Marks (Markus) nevis Marko, bet tas nemazina simboliskumu.

    • Laba bilde, redzami visi trīs varianti. Es domāju (spekulācija), ka pie vainas slikta plānošana. Vispirms sašuva LatPat formas it kā plānotu sūtīt karavīrus uz Irāku un afgāņiem vēl 100 gadus uz priekšu. Samaksāja šuvējiem. Tad konstatēja, ka sašūtos komplektus nav kur likt, bet naudas šūt cita zīmējuma formas ZS vajadzībām nebija. Graube “pārdeva” ZS pārģērbšanu no woodland uz LatPat kā milzīgu sasniegumu. Saprotot, ka no vēl milzīgāka sasnieguma nevar izvairīties izveidoja MultiLatPat, ko bija jādara jau sen, kamēr nez kādēļ šuva no LatPat. MultiLatpat tika atzīts par Ok. Tad kāds izdomāja ieiet vēsturē ar savu rakstu.

      • Es neko neapgalvoju, bet iespējams ka šeit līdzīgs stāsts kāpēc amerikāņiem un britiem nav Multicam, bet tā variācijas – lai nevajadzētu maksāt licences atskaitījumus, jo LatPat un Multi izstrādāja tak Saab Barracuda =) Vienīgi amīši plankumu formu pamainīja, briti toņus nedaudz citus, un gatavs… Varēja tak paņemt pitagorus ar tām pašām krasām, un viss ekips būtu daudz maz saderīgs, bet nu mums tā Nokia jau vienmēr visnokīgāka 😀

      • Es jau atkal neko neapgalvoju, bet A.Pabrika kungs pārstāv A/Par, kura nav pret viendzimuma attiecību oficiālu reģistrēšanu 😀

        Nav man atbildes, es baidos kā tik nesanāk feileris kā ar jeņķu ACU, kurš zinātniski arī bija diezgan labi pārdomāts, bet reāli neko nemaskēja, ja nu tikai akmeņos. Ne tāpat vien viņi pārgāja uz Scorpion (multicam analogs)

  5. 4 dažādi camo veidi 20 gadu laikā un visi bijuši pareizi un vajadzīgi mazai valstiņai kurai daba nav mainījusies un kuras kaimiņiem ir tikai 1 camo…….ja tas labi neparāda mūsu gudrinieku apšaubāmo politiku aizsardzības jomā, tad es nezinu ko vēl teikt.

    • jauns pasūtījums – jauns % sev un partijai. Saņemt Aizsardzības resoru, kurā viss jau ir pasūtīts nākamajiem 4 gadiem ir tukšā loze.
      Varbūt tāpēc arī neviens nereaģē uz ASV mājieniem, ka tehniku var dabūt no viņu konservācijas noliktavām?

      • To sistēmu, ko tie ānusi ir uzbūvējuši, būtu tādā gadījumā pilnībā jāpārtaisa un kadrus jānomaina par visiem 100%, taču to nedarīs, jo ne tikai mīž par saviem amatiem un cietumiem, bet arī nav spējīgi, nav kapacitātes lielai daļai.

  6. Jaunais ir daudz nopietnāk izstrādāts no zinātniskās puses, cik dzirdēts. To viegli arī redzēt, jo paskatoties uz paraugu, jau nogurst acis.

    • Tas ir viens no zinātnieku milzīgajiem panākumiem kaujas spēju stiprināšanā iztrādājot kamo rakstu no kura mirst baktērijas un pretinieka novērotāji zaudē redzi.

      • un pretinieka novērotāji zaudē redzi <<< bet ne uzreiz. Viņi sākumā sāk žēloties un prasīt piemaksas par kaitīgu darbu, un pēc tam arī invaliditātes pabalstu, tādējādi novājinot arī pretinieka ekonomiku.

  7. Esmu jau teicis un atkārtošu – galīgi garām ir tās kabatas ar “dadžu” aizdari. Iedomājieties – klusa ziemas nakts, karavīram kāda iemesla dēļ jāatver kabata… . Ziemas klusumā atskan skaņa – krkrkr. Ienaidnieka nometnē sāk riet suņi, tiek iedegti prožektori un … .
    Un arī palieku pie savām domām, ka vajadzēja ieviest papildus virs pamatformas velkamus dažādu krāsu maskēšanās tērpus no materiāla, kas ir kaut kas līdzīgs tiem putekļu tērpiem ko izmanto celtnieki un citi un kurš ir ļoti lēts un viegls.

      • reālas alternatīvas nav, paliek tikai pogas vai kniedes. 2/3 karavīru nav nepieciešamības TIK lielā mērā maskēt skaņu. 1/3 var gudrot speciālus tērpus, kas arī notiek pasaulē.

          • Vnk ir specializācijas. Visi izlūkos neiet un pie pretinieka pozīcijām naktīs nepiezogas. Tiem kas to dara šuj speciālus formastērpus. Laika gaitā jebkāda slēpta piekļuve objektam vispār kļūs neiespējama, dēļ tehnisko novērošanas un signalizācijas līdzekļu attīstības. Velcro skaņai tur būs maza nozīme. Tā kā visiem nebūtu jāatsakās no ērtas un citādi pārbaudītas tehnoloģijas. Vēl ir iespējams gatavojoties operācijai neitralizēt skaņu aizlipinot āķīšu strēmeles ar paliktņiem uz kādiem izsniedz piemēram uzvārda uzšuves. Bet tas ne visos gadījumos.

            • Izlūkos visi neies, bet – jebkurš karavīrs var nonākt tiešā kontaktā ar ienaidnieku un karavīram var rasties nepieciešamība kaut ko izņemt no kabatas. Tas var notikt piem. ēkā. Ja karavīrs būdams istabā, ir spiests atvērt kabatu ar šo “krkrkr”, ienaidnieks uzreiz konstatē karavīra atrašanās vietu. Un šādā gadījumā šai skaņai IR ĻOTI LIELA NOZĪME. Aizlipināt āķīšu strēmeles neder, jo kabatas nav slēgtas un viss vajadzīgais, balstoties uz Mērfija likumiem, noteikti izkritīs. Kniedes neder, tās zināmos apstākļos pieiet ar dubļiem (tāpat kā “dadži”) un nefunkcionē. Arī rāvējslēdzēji neder. Paliek vecās labās pogas. Tur gan ir viena problēma – galvenais nesajaukt un sapogāt pareizi…:))

            • Un vēl garām ir formas apģērbs no čaukstoša materiāla, kur katra kustība izraisa čaukstošu skaņu. Tad jau var ieviedt arī pie katra soļa čīkstošus zābakus…

  8. Manuprāt viena no labākajām kamuflāžām krāsas ziņā bija Dederonijas (Austrumvācijas) forma. Jā, no civilistu viedokļa viņa izskatījās kā netīra un bezpajumtnieku novalkāta, bet tas krāsu salikums tiešām bija slikti atšķirams kā meža apstākļos dažādā vidē, tā arī pilsētā (es runāju par Latvijas apstākļiem, lai gan veidots DDRam).

  9. Un kāpēc tās “beisbola” cepures, ja cilvēce sen jau ir izdomājusi un lieto panāmenes, kuras lietošanā ir daudz ērtākas un racionālākas (lietus, ērces, birstošas skujas, smiltis un tamlīdzīgi)…

    • A panāmenes dod tikai misionāriem.
      Tak mūsējie iestrēguši kaut kādā 19.gadsimtā vai max Ulmaņlaikos, REGLAMENTS pāri visam, nevis loģika un kaujas spējas.

  10. 1. Žēl, ka nav pielikts klāt lineāls vai kāds zināma lieluma priekšmets – nevar saprast ģeometrisko figūru lielumu. Bildē, ko ielicies Inženieris, lai gan tur ir cits krāsojums – zemapziņa saka, ka tie “trīstūrīši” ir pārāk mazi.
    2. Pārāk daudz gaiši zilās krāsas. Mežā šāda gaiša ziluma nav! Ja zilo krāsu mēģina pieskaņot KAVam, tad pilsētai raksturīgo krāsu var dabūt noziežoties ar ģipša, cementa, ķieģeļu un betona putekļiem. Un pilsētā aizsardzības kaujā tāpat daudzi sēdēs vai nu tumšās istabās un pagrabos, vai aiz smilšu maisiem. Ja sāksies kustība, manevri un skraidīšana pa ielām, tad krāsai vairs nav lielas nozīmes – acs viegli un ātri ierauga kustīgus objektus.
    3. Slikti, ka formas izstrādē neiesaistīja visu karavīru un zemessargu saimi. Piemēram par administratīvi teritoriālo reformu ministram Pūcem ir gan telefons, gan e-pasts un sabiedrība aktīvi “bombardē” reformētājus. Te arī varēja kaut ko līdzīgu uztaisīt, kur karavīri un zemessargi varētu iesūtīt ne tikai savus priekšlikumus (krāsa, kabatas u.t.t.), bet arī eksperimentālos paraugus. Varbūt izrādītos, ka starp mums ir kāds krāsas labi jutošs maskēšanās ģēnijs. Mūsu pretinieks būs cilvēks ar savu redzi un tāpēc ar krāsu jāpanāk pirmkārt cilvēka redzes apmānīšanu un nevis datora krāsu analīzes programmas ievešanu neziņā.
    4. Es uzskatu, ka labākā forma priekš Latvijas mežiem būtu zviedru M90 (arī ar ģeometriskiem trīstūriem, bet daudz asākiem, spilgtākiem un kontrastējošākiem). Man šāda forma ir, esmu testējis un no maskēšanās viedokļa mežā atzīstu par labu. Interesanti, ka zviedri tieši 2019.gadā savu M90 nolēmuši mainīt un viņiem būs Ziemeļnieku kaujas formastērps, ko mazliet atšķirīgās krāsās lietos ne tikai zviedri, bet arī dāņi, somi un norvēģi. Iespējams, ka arī Baltijas valstīm vajadzētu savu kopīgu formastērpu, vai vismaz līdzīgu.
    http://larsgyllenhaal.blogspot.com/2019/05/nordic-combat-uniform-news.html

  11. pieļauju, ka daudziem multilatpat patīk daudz vairāk kā woodlatpat. arī pierastāks. tajā pašā laikā, man patīk, ka rtu+nbs šim visam pieiet pragmatiski, zinātniski un analizējot kļūdas (skatīt augstāk VB saiti).
    tāpēc jācer, ka kāds jau ir visu izdomājis par mūsu formām un mums nav lieki jālauza galvas.

    • Pipar, zinātnieki visi vienādi, viņi APGŪST finansējumu. Tāpēc, kamēr ir finansējums viņi analizēs paši savas kļūdas līdz bezgalībai un radīs pa uzlabotam rakstam ik gadu.

      • tad jau ko tur iespringt?!- varēja palikt pie latpat vai multilatpat. bet es tomēr pieļauju, ka šis zinātnieku raksts ieviesa dažas korekcijas, kas uzlaboja ierindnieka dzīvi…

      • No vienas puses, protams, var uz to skatīties tā, ka zinātnieki ir parazīti, kas apsēduši mūsu māti budžetu, bet no otras puses, vai neesat dzirdējuši par tādu jēdzienu kā tehnoloģiju pārnese, to, ka mēs visu laiku čīkstam, ka zinātne tiek nepietiekoši finansēta, un es arī nedomāju, ka summas, ko viņi apsaimnieko, ir ārprātīgi lielas. Kādā veidā tad lai viņi uztrennējas, ja ne mēģinot un taisot arvien labāk?!
        Neesmu pie konkrētā gadījuma ar svecīti klāt stāvējis, bet par Latpat formām sūdzējās daudzi, multilatpat arī, godīgi sakot, nekas izcils nav, un katrā gadījumā šis pēdējais acis žilbinošais ražojums man rada labas priekšnojautas. Tāpēc, es teiktu, lai viņi turpina!

        • Gan jau turpinās arī bez mūsu svētības. Ar zinātniekiem problēma ir tikai pārejā no Multilatpat uz Woodlatpat. Loģiski būtu, ka pēc Latpat būtu sekojis Woodlatpat, ja viņš tiešām labāks par Multilatpatu. Ja Multilatpat raksts (es nerunāju par uniformas drēbi) izrādījās nepiemērots vai neatbilstošs specifikācijai, tad komersantam būtu pienākums segt pasūtītāja zaudējumus, a zinātnieki… ko zinātnieki? Dieva ļaudis.

    • Lūk, lūk, gribēju ko līdzīgu rakstīt. Tādu krāsojumu izmantoja kuģiem jau Pirmajā pasaules karà, nevis lauku formām. Vai tik NBS viņuaugstlabdzimtības nav sajaukuši kuģu maskēšanu ar formu kamuflāžu. Primārais uzdevums ir vizuāli deformēt objektu, nevis to maskēt.

  12. Vai mums ka niecigai armijai skaitliski, nebutu izdevigak pirkt jau gatavus audumus un cammo? Tapat SUV un vel atseviskas vienibas lieto citas kamuflazas aprikojumu…

    Un man prieks, ka musu NBS ir tik bagati un inovativi, ka varam formas kamuflazu mainit ik pec paris gadiem, acimredzot citas problemas nav.

    Par formu, ka tadu…noteikti japariet uz pogam un ravejsledzejiem. Un neko ravejsledzejs neskrape un viss ir kartiba, nevajag izdomat 🙂 Krusu kabatas ar ravejsledzejiem un biksu sanu kabatas(lielas) tikai uz pogam. Roku kabatam jataisa atveres sana krusu kurvja puse un ar ravejsledzeju. Tie, kas bijusi ar brunuvestem un uzkabem sapratis kapec taa. Karodzinu standarta piesutu visam formam, mazaku krasaino vai tagadejo izmeru kamufletu.Parejas uzsuves mainamas. Sis visas detalas panemtas no citu valstu armijam.

  13. Būtu jauki uzzināt kādus parametrus RTU zinānieniki mēra nosakot raksta kvalitāti.

    Tāpat par šo domājot ir grūti saprast kapēc LV nav gandrīz neviena zaļa dzīvnieka.

    • Vispār jau tai rakstā zaļās krāsas arī diez ko daudz nav. Ir pelēkā, brūnā, melnā. Olīvkrāsa – kas, starp citu, pati par sevi diezgan labi saplūst ar apvidu.

    • Salīdzinājumu ar dzīvniekiem es dzirdēju kad ieviesa Latpat. Es oponēju, ka salīdzinājums ir neadekvāts. Dzīvniekiem ir savādāka redze! Lielākai daļai dzīvnieku nav krāsu redzes, vai arī tā ir ierobežota. Pārsvarā redz tikai pelēkā nokrāsas. Zaķim nevajag būt zaļam, jo lapsa un vilks neredz krāsas. Arī vilkam nevajag būs zaļam, lai piezagtos zaķim, jo zaķis krāsas neredz.
      Dzīvniekiem arī citas lietas maņu orgānos atšķiras. Piem. nakts dzīvnieki nemedī apstākļos, kad krāsas var saskatīt. Vilkiem (tāpat kā suņiem) redze vispār ir sliktāka nekā cilvēkam, viņi vairāk ožu un dzirdi izmanto. Krāsas labi redz primāti un dienas plēsīgie putni. Dienas plēsīgie putni ir viens no nedaudziem momentiem, kad zaķim būtu izdevīgi būt zaļam. Pie tam šiem putniem redze bieži ir krietni labāka nekā cilvēkam. Bet, arī šeit ir īpatnības – zaķis un citi viņu upuri ir maziņi.
      Secinājums: maskēšanas tērpi jātaisa atbilstoši pretinieka redzei un novērošanas palīglīdzekļiem. Salīdzinājums ar dzīvniekiem ir sekundārs. PIem. būtu labi, ja sargsuns nepamana, bet tas drīzāk sadzirdēs un saodīs, nekā pamanīs.

      • drīz tehnoloģijas būs tik ļoti piesātinātas, ka formas varēs būt kaut rozā.
        Ja nu vienīgi izdomās drēbi, kas noslāpēs siltumu..
        Tas, protams, neattaisno LV otkatniekus, kas nevar rimties un ik pa pāris gadiem uzražo nākamo joku.

  14. Viena no jomām, kas nes peļņu partijām.
    Tikai uz tām joprojām dzīvo AM grandiozie projekti nu jau kuru katru gadu arī piecgades long term plānā, jo ģenerāļu ieviestās tradīcijas jāsaglabā, t.sk., arī celtniecība un apģērbu šūšana.
    Beidziet vienreiz sapņot par praktiskām lietām, arī apģērbu un kamoflāžu. Drīz būs vēlēšanas un būs arī atkal jaunas TS iepirkumiem AM/VAMOIC.
    https://nra.lv/ekonomika/latvija/275152-atklajas-celtniecibas-cenu-kapums.htm

    • nosauc kādu jomu, kura nenes peļņu partijām!
      gribētu dzirdēt Tavus piedāvātos risinājumus un nevis pliku .iršanu.

      • Nes viss kaut kas. Jautājums ir par to, kas nes vairāk. Tradicionāli galvenie politikas sponsori ir tranzīts, bankas (kopš 90-tajiem) un būvniecība (kopš treknajiem gadiem).

        • Tranzīts iet uz leju RU politikas dēļ, pelēkās bankas ASV partneri ir palīdzējuši/piespieduši aizvērt (retail bankas neticu, ka nodarbojas ar politikas pirkšanu).
          Paliek būvniecība – t.i. kuram tiks lielie pasūtījumi. Bet tas mazākā mērā ietekmē politiku – stipri ietekmē kurš būvēs, vidēji – cik būvēs, vismazāk – ko būvēs.

          • Tranzīts mazinās, bet viņiem ir kaudzēm nopirkto cilvēku visos līmeņos 20 gadu garumā. Ar ofšorbankām tas pats.
            Retail bankas nodarbojas ar politikas pirkšanu, lai arī liela daļa viņu ietekmes ir netieša. Piem. ietekmē caur savu mītnes valstu valdībām, caur labiem kredītiem amatpersonu radiem un biznesiem, amatiem amatpersonām pēc pilnvaru beigām, caur būvniekiem (jo kreditē lielu daļu būvniecības), sociālām kampaņām, visādiem konsultantu kantoriem, NVO utt. Atceraties tak kampaņu par uzturēšanas atļauju tirdzniecību (kopīgi ar būvniekiem), pret maksātnespējas administratoriem, kā ātros kredītus zem beņķa aizdzina. Bankas un būvnieki savā starpā vispār ir ļoti cieši saistīti.

        • tad neko nebūvēt?
          kā risinājums būtu, veicināt konkurenci. ar pliku .iršanu nekas nemainīsies, turklāt bez infras nebūs iespējams veikt kvalitatīvu apmācību un tehnikas uzturēšanu.

          • Jāatrod līdzsvars 🙂 Jo daži ZS batiņi ir tādi, ka atliek vien brīnīties, kā tur cilvēki var strādāt. No citas puses, būvēt glaunus ofisus un aizmirst par pašu tehniku un ieročiem ar ir muļķīgi 🙂

            • Šis gan nav par raksta tēmu, bet par Tavā komentā pieminēto būvēšanu – es jau esmu paudis un pie izdevības atkārtoju – Latvijas teritorijai bija jābūt kā nosētai ar dažādiem bunkuriem un slēptuvēm, par kuru esamību zina ierobežots cilvēku skaits, tie kuriem var nākties šos bunkurus un slēptuves izmantot.

              • Atļaušos vēl papaust – katram zemessargam no NBS budžeta ir jāizsniedz standartveida slēpņa komplekts ko zemessargs var individuāli papildināt, kurus zemessargam kopā ar diviem līdz septiņiem kolēģiem (max noslogojums, lai nav jāaicina talkā ekskavators vai racēju brigāde:) ☆) ir jāievieto viņiem vien zināmos slēpņos. Kā kontrolēt, vai tie komplekti ir ievietoti, nezinu, neesmu masveida konspirācijas specialists. Bet tas noteikti ir i iespējams.

                • Kontroli jāveic vienu līmeni augstākam komandierim. Tam jāapskata vieta un jādod akcepts. Pēc tam ar zināmu regularitāti jāpārbauda.

              • Sākumā būtu labi, ja sakārtotu zs bāzes- nepieciešamības gadījumā pārcelt ārpus apdzīvotām vietām, kur var uzglabāt munīciju, veikt transporta apkopi, kā arī personāla spmācību.
                Kad sakārtots šis, tad var turpināt oliņu sadalīšanu pa mazākiem groziņiem.

                    • Varbūt vienkārši trūkst griba un tad tiek meklēti “iemesli”?

                    • Par individuālām slēptuvēm vienkārši trūkst gribas! Daļa zemessargu būtu gatavi tādas uztaisīt par savu naudu vai viņiem piemērotās telpas jau ir. Nepieciešams veikt aptauju un katrā rotā tādi atradīsies. Nebūs visi un sākumā arī nevajag. Liekam tur, kur jau šobrīd var ielikt. Piemēram, vienā pašvaldībā, kur es esmu strādājis, vada komandierim piederēja māja, mājas pagrabā 90-to sākumā viņš par savu naudu pat īslaicīgas aizturēšanas kameru uztaisīja. Tur bāza iekšā līdz policijas atbraukšanai. Viņam tur būtībā ir gatavā ieroču noliktava.

                    • Vienkārši sargā savu pakaļu un atvieglo dzīvi. Ja kāds zemessargs ko nozags, ja kāds vēl izšaus, tad būs skandāls un mīnusi AM.

                    • zemeņu sarg, mums batā cilvēkiem piedāvā ieroci glabāt mājās un vēl seifu dod līdz, bet neviens kkā neraujas pēc šīs extras. tāpēc lieki šeit vainot AM pakaļas.
                      es ar uzskatu, ka ērtāk ieročus glabāt bataljonā. un neticu, ka pāris stundu laikā jebkādi spēki spētu ieņemt vai iznīcināt 20 ZS bataljonus. ir mācības, kā rīkoties sūdu gadījumos un ja ar to nepietiek, tad vari savu ieroci glabāt mājās- neviens Tev to neliedz…

                    • Vai bijušas lekcijas par tēmu, ka bāzes var tikt iznīcināts vai ieņemtas 5 min pirms kara sākuma? Apskatīti scenāriji. Vai tas ir izspēlēts mācībās? Vai bijusi veicinošā kampaņa? Tas ir jāskaidro, pie tam jādod glabāt ne tikai ierocis un ne tikai savs, bet arī kaimiņa. Tāpat ar transportu un citu ekipējumu. Man tādas lekcijas jaunsardzē ir bijušas 90-to beigās.
                      OK, neiznīcinās 20, iznīcinās 5 un ieņems 5 (ieskaitot tavējo). Tev no tā vieglāk paliks? Pa divām stundām atlikušos batiņos visi zemīši atskries? Atskrējušie pagūs ieročus izvest? Nākošajās divās stundās iznīcinās vēl 5, ar visiem zemessargiem, kas būs paguvuši atskriet. Atlikušie 5 bataljoni 5 pastiprināto rotu lielumā pieņems kauju.
                      Es viss kaut ko glabāju, tikai es viens maz ko varu izdarīt.

                    • Veči, būvējiet normālu, modernu MILITĀRO izlūkošanu un būs jums laiks i saskriet, i saņemt. Kamēr MI nodarbojas ar nagu maukšanu (tas ir CI) laimes nebūs.

                    • Protams, militāro izlūkošanu vajag, bet es vēlos nodrošināties gadījumam, kad kaut kas nenostrādās. Vismaz līdz tam brīdim kamēr tādas nav ir jāpielāgojas.

                    • To pāris stundu laikā burtiski uz batu būs jāskrien, jo transports būs kolapsējis.
                      Bet vismaz ieroču seifus brīvprātīgi piespiedu kārtā ZS ir jāuzstāda – nav jau stāvoklis karš/miers, bet vairāki starpstāvokļi (cerams), kaut kādā brīdī varētu pieņemt lēmumu izdalīt ieročus uz rokām, bet ZS vēl nemobilizēt – bet ja nav infrastruktūras, tad tas nav iespējams.
                      BTW būtu labs flashmob, nevis tikai ZS formās ierodas darbavietā, bet mācības, kur pilnā uzkabē ar ieročiem.

                    • Militārā izlūkošana, kā reiz ir lieta, ko “veči” uzbūvēt nevar 🙂
                      Bet karatists, tā vietā lai šo prioritāri darītu, zīmējās gar portāla lentīti.
                      Šie www (pārdizainēta) atvēršanas svētki ir jocīgākais no pēdējā laika notikumiem.
                      Pati sāls, ka sadaļa “zemessargiem” un “karavīriem” ved uz esošajām vecā parauga mājaslapām.
                      Pilnīgs, dzirksteļojošs sviests.

                    • Pilnīgi piekrītu, ka seifus ZS dzīvesvietās jāliek uzstādīt bez izvēlēs iespējām. Noteiktā brīdī ieročus vajadzēs izdalīt bez jautājumiem.
                      Tāpat jāsagatavo vietas uz kurieni pārvest bataljona mantu.

                    • es nepiekrītu, ka ieroči mājās jāglabā piespiedu kārtā. man tā šķiet māžošanās. man šķiet, ka armijas daļa ir vieta, ko grūti ieņemt 2 stundu laikā. drīzāk ieteiktu palielināt apsardzes skaitlisko sastāvu. jā, un savs darbs jāveic militārajai izlūkošanai.

                    • Normālos apstākļos nevajag spiest glabāt mājās, bet situācijai saasinoties, var un vajag spiest glabāt mājās. Ja pats nevari, tad izņēmuma gadījuma pie citas tavas vienības cilvēka, kas dzīvo netālu.
                      “man šķiet, ka armijas daļa ir vieta, ko grūti ieņemt 2 stundu laikā”
                      Man šķiet, ka vidējo ZS batiņu, naktī, kad ir tikai apsardze, var ieņemt 5 min laikā nodaļas sastāvā (jau ļoti, ļoti sen esmu piedāvājis uztaisīt attiecīgās mācības, atsaucības nebija). Ar minimālo izlūkošanu pirms tam. Beigu beigās nevajag par katru cenu ieņemt neskarti. Iebliez ar šmeļu pa apsardzes telpu un objekts ieņemts. Tālāk nostiprinies un gaidi papildspēkus.

                    • Pipar, arī palielinot sargu skaitu, sūdīgi aizstāvēt reģipša ofisa mājas.
                      Labāk štuko, kā batiņiem pa perimetru uzlikt mūsdienīgus aizsardzības risinājumus.
                      Un arī labi aizsargāts batiņš nav risinājums lauku situācijā, kur daudzi brauc 100 km.
                      Un ko darīs, ja sliktie ir nobloķējuši vienīgo tiltu, šoseju etc ?

                    • ir batiņi, kur var piebraukt tikai pa vienu ceļu?? nezinu tādas vietas…
                      un nevaru iedomāties, ka ieroču istaba ir ar reģipša sienām.
                      un lai atbrīvotu no nodaļas ieņemtu batiņu, var izmantot SUV. turklāt, no kurienes ieradīsies papildspēki tai nodaļai?
                      p.s. un ne man jādomā par moderno bataljona aizsardzības sistēmu. tam domāti Ģenerāļi ar Būvniekiem. kaut labāk par nocietinātiem posteņiem ar virzienmīnām pa perimetru, nekas labāks nevarētu būt. 🙂

                    • ir batiņi, kur var piebraukt tikai pa vienu ceļu?? nezinu tādas vietas…
                      ir. Vairāki. Un runa pat nav par pašu batiņu, bet par tiem pakšiem, kas no 100km attāluma uz turieni brauks. Mēdz būt liela upe pa vidu 🙂

                      un nevaru iedomāties, ka ieroču istaba ir ar reģipša sienām.
                      ieroča istabas mēdz būt ar betona sienām. Iesaki ieslēgties?

                      un lai atbrīvotu no nodaļas ieņemtu batiņu, var izmantot SUV. turklāt, no kurienes ieradīsies papildspēki tai nodaļai?
                      SUV visiem objektiem būs stipri pa īsu. Viņu problēmu sarakstā ZS batiņš nebūs prioritāte.
                      Papildspēki nodaļai ieradīsies aptuveni no turienes, no kurienes paša nodaļa.

                      p.s. un ne man jādomā par moderno bataljona aizsardzības sistēmu. tam domāti Ģenerāļi ar Būvniekiem. kaut labāk par nocietinātiem posteņiem ar virzienmīnām pa perimetru, nekas labāks nevarētu būt.
                      Jā tev tas nav jādara. Kā redzi, ģenerāļi arī par to nedomā.

                    • “un nevaru iedomāties, ka ieroču istaba ir ar reģipša sienām.”
                      Ar reģipša sienām pārsvarā nav, tomēr ir parastā būda vai nu viena apsardzes telpa, kuru var izskaitļot un iznīcināt ar vienu šāvienu.
                      “un lai atbrīvotu no nodaļas ieņemtu batiņu, var izmantot SUV. turklāt, no kurienes ieradīsies papildspēki tai nodaļai?”
                      SUVa nepietiks. SUVam krīzes situācijā būs 100+1 uzdevums. Tu domā SUVu neieņems? No kāda tirdzniecības kuģīša naktī atdalīsies vairākas motorlaivas, kas pietauvosies krastam pie SUV bāzes un…
                      Gaidīs vai nu desantu no gaisa/jūras vai nu bruņutehnikas kolonnu. Vai arī “atbalstītāju” baru, kam sadalīt ieročus. Ja nu perspektīvas sliktas, tad vienkārši ieroču istabu uzlaidīs gaisā un paši pazudīs.
                      “p.s. un ne man jādomā par moderno bataljona aizsardzības sistēmu. tam domāti Ģenerāļi ar Būvniekiem. kaut labāk par nocietinātiem posteņiem ar virzienmīnām pa perimetru, nekas labāks nevarētu būt. ”
                      Mēs te nodarbojamies ar to, ka domājam to vietā, kuriem par to vajadzēja domāt, bet nedomā.

                    • Vienīgais ceļš uz batiņu nav, bet konkrētam cilvēkam var sanākt braukt pamatīgu līkumu, ja kaut viens tilts ir iznīcināts/ieņemts. Apskaties uz kartes Jēkabpili. Ja Jēkabpils tilts ieņemts vai iznīcināts, tad jābrauc vai nu caur Aizkraukli vai nu caur Daugavpili. Vai nu kājām jāiet pa dzelzceļa tiltu ~ 20 km (ja tas nav ieņemts vai iznīcināts).
                      Es tomēr teiktu, ka pretinieka prioritātes Jēkabpilī varētu būt sekojošās: ZS bataljons, policijas iecirknis, tilts, lidlauks. Tiltu sargātu līdz papildspēku pienākšanai. Skat. Hūkera pētījumu. Viņš atzīmē, ka pirmie darbosies desanti, kas centīsies ieņemt tiltus.

          • Ir pasaulē pieņemta prakse kāds ir aizsardzības budžeta sadalījums investīcijām (un būvniecībai kā apakšsadaļai), uzturēšanai, personālam. Pie tā arī jāpieturas.
            Piekrītu, konkurence jāveicina. Var izklausīties nepatriotiski, bet vajag, citādi vietējie izlepuši.

    • Līdz pirmajam trijniekam viņiem tālu. Ātro kredītu darboņi arī gribēja spēlēt kā lielie. Bankas pateica BŪŪ un šie zem beņķa nolīda. Vēl sprēgās, tad viņus vispār likvidēs.

  15. Ne visi atzīmē RU Desantnieku Dienu, aizlejot mūli un vārtoties strūklaķās. Daži to dara radikāli citādāk:

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.