Russian Foreign Policy Narratives


Russian Military Reform

Here’s my latest policy brief from the series on Russian strategic culture and leadership decision-making, written for a collaborative project organized by the Marshall Center with support from the Russia Strategy Initiative. This one is on Russian foreign policy narratives. As with the previous ones, I am posting the full text here with permission from the Marshall Center. Please go to the Marshall Center website if you would prefer to read a PDF version.

Most of the data collection for this policy brief was done by Katherine Baughman and Umida Hashimova. Thanks to Kasey Stricklin for putting together the trends graphic.


Executive Summary

  • This Marshall Center Security Insight provides a summary of a project that examined Russian foreign policy positions by analyzing statements made and interviews given by Russian government officials. The analysis found a set of ten narratives frequently used by officials discussing Russian foreign policy. In this…

Skatīt ziņu 3 472 more words

10 domas par “Russian Foreign Policy Narratives

  1. Nu te ir jānošķir “ārpolitika” no plikas propagandas, jo būtībā uzskaitīti ir visiem līdz mielēm pazīstamie krievu propagandas narratīvi, kaut arī amatpersonu izpildījumā. “Tradicionālo vērtību” lubene nestrādā attiecībā uz tiem, kuri tajās reāli pārtumpo, kā Polija vai islāmisti. Sīrijas gadījumā tieši sākas stāsti, cik gejbāru ir Damaskā pretstatā barbariskajiem islāmistiem.
    Ārpolitika viņiem ir prastāka – likme uz jebkuriem autoritāriem (“tradicionāliem”) režīmiem, solot tiem palīdzību varas noturēšanā un jebkādu atbalstu neatkarīgi no to izdarībām. Jo odiozāks režīms, jo tāds būs atkarīgāks. Cilvēkēdāji, ka Idi Amins vai Bokasa, vispār būtu ideāli savā “tradicionālismā”

    • Reālais narratīvs taču ir atgriešanās pie 19. gs. imperiālistiskās pasaules pārdalīšanas, ieskaitot koloniālās pasaules pārdali. Viņi jau to būtībā neslēpj. Kā pauž dugins, visai Eiropai ir “jāfinlandizējas”. Būtībā Vīnes kongresa sistēma, kad “Eiropas žandarms” krievija tieši sargāja ķirmju sagrauzto Habsburgu troni no “dumpiniekiem”.
      Eiropā NEVIENS TAČU NEPRETOJAS, jo to taču nav politkorekti pat redzēt. Ja nu tikai poļi ar saviem sevišķajiem rēķiniem.
      Gorbija laikā bija tāds pirmais padomju “futorologs” akadēmiķis Šahnazarovs, kurš sludināja padomju futuroloģiju – ka “tautu revolūcijas” 3. pasaules valstīs atņems imperiālistiem lētos resursus un tā kapitālisms cietīs krahu. Tagad to pašu pārnesa uz “suverēniem” cilvēkēdājiem, pat “sociālisms” viņiem vairs jāceļ nav, jābūt tikai pietiekami šokējoši “tradicionāliem”.

    • tekts ir tipiska diskursa analīze, ko starptautiskajās attiecībās izmanto, lai pārbaudītu runu, tekstu, t.sk. propagandas saikni ar praktiski īstenojamo ārpolitiku. Konkrētā gadījumā tās ir zinātniski separētas RU pamatnostādnes. Zinot un izprotot pamatnostādnes vieglāk dekonstruēt propagandu un prognozēt oponenta rīcību.

      • Nu tā jau bija, veica “kontentanalīzi”, cik pēdējā Brežņeva runā vai pravdas ievadrakstā “mierīgā līdzāspastāvēšana” ir minēta biežāk vai retāk par “antiimperiālistisko cīņu”. Bet tad bija arī disciplīna, saprotot, ka tieši tā to vērtēs. Pašlaik “patriotisms” līdz ārprāta eksaltācijas stadijai ir jādemonstrē katram runasvīram un TV galvai, pat tieši kaitējot pašai krievijai. Tas drīzāk runā par reakcijām, nekā par tendencēm.

  2. kas tas par suverenitātes tēmas pīķi februārī (grafikā nav gada, domājams 2019). Ar ko tas sakrīt iekšpolitiski vai ārpolitiski?

  3. Nedaudz par ārpolitiku “praksē”: redzesloka paplašināšanai un ilūziju kliedēšanai ( ja tādas kādam šeit vispār eksistēja) izstājīgi iesaku ozlasīt materiālu un noskatītiwa video dotajā rakstā norādītajās saitēs:

    https://sprotyv.info/rassledovaniya/moralnaya-degradaciya-rf-o-zverstvah-rossijskih-boevikov-na-donbasse-i-v-sirii

    Tā kā savā laikā ar to ir nācies saskarties ” up close and personal”, tad gūstekņu ņemšanas/ neņemšanas/ “apstrādes” jautājumu sev personīgi esmu atbildējis un izlēmis.

    • Nekas neparasts. Ukrainā līdzīgi gadījumi uz katra soļa.
      Piemēram, gūstekņus piesien ar dzeloņdrātīm pie koka/staba, aplej kājas ar degvielu un aizdedzina. Pēc tm atkārto vai arī atstāj lēni un mokoši mirt. Analoģiski atstāj ar uzšķērto vēderu.
      Sievietes savāc uz ielas, aizved uz pirts kompleksu, pieķēdē pie gultas un liek apkalpot bandītus, kuri tur regulāri atpūšas. Viena sāka protestēt, tad viņai nogrieza mēli un kailu salā piesēja pie tā paša pirts kompleksa nomiršanai. Pie tam pie logiem, lai pārējās sievietes redz kas notiek ar tām, kuras neklausa. Ja atklājas, ka kādai no sievietes radiem kaut kas pieder, tad zvana un piedāvā izpirkt.
      Par tēmu rekomendēju https://www.youtube.com/watch?v=LBoKGgx9UTk te pilnais variants ukraiņu valodā https://www.youtube.com/watch?v=7Q7l7CZLBFk

      • Nekas neparasts pat nebija padomā. Tieši otrādi- tāpēc, ka šādiem radījumiem tā ir ikdiena, un iespēja ar tiem saskarties pastāv vairāk nekā kā teorētiska, uzskaru, ka ir nepieciešams šo tiešam neko neparasto pieminētun par to atgādināt. Lai gan- šis atgādinājums vairāk nepieciešams “Likteņu Lēmējiem”, ” Lēmumu Izstrādātājiem”…

        Paldies par saitēm.

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.