Varam kapāt, varam nekapāt

vara bungas: AM sarīkoja civilās sabiedrības pārstāvjiem tematiski izglītojošu semināru ar militārā optimisma elementiem. Spriežot pēc atsauksmēm galvenais mesidžs bija “Varam kapāt!”.  Kur kapāt ? Ar ko kapāt?   Kā kapāt?  Visi šie jautājumi iespējams atlikti uz nākamajiem semināriem, jo atbilstošie lozungi vēl nav radīti. Pagaidu tēzes  ir šādas:

“[..] ja šajā pusē ir nozīmīgas ģeogrāfiskās priekšrocības un tanki netiek nost no Pleskavas šosejas, ja sabiedrība ir motivēta agresīvai cīņai, kaut kādā brīdī ienaidnieka pārspēkam vairs nav nozīmes[..]”

Tātad mūsu pusē tumšie meži (check), atliek uzpumpēt agresīvu kaujiniecisku noskaņojumu (TBD), tomēr ne visiem

“[..]tas nenozīmētu, ka kara gadījumā visiem iedzīvotājiem bez izņēmuma jāraujas pie ieročiem. Sabiedrībai arī krīzē jāturpina funkcionēt, un tas nozīmē, ka vairākumam vienkārši jāturpina darīt to pašu, ko iepriekš ācep maize, jāpieskata bērni, jādzēš ugunsgrēki, jāraksta raksti. [..]”

avots

es teiktu, ka  šāda atruna  de-mobilizē, liek domāt, ko tad es, būšu vien tajā daļā, kas bērnus cep un maizi pieskata… Nē, ja jau gribi mobilizēt sabiedrību, gatavo cīņai katru, atsevišķus izņēmumus var īpaši neafišēt. Pārfrāzējot vienu kaimiņvalsts politiķi “Kam mus tāda pasaule, ja tajā nav Latvijas?” .  Tā ir subjektīva, bet pareiza nostāja. Tādēļ nedrīkst radīt tautai cerības, ka karš būs īss (daži šāvieni pretinieka virzienā, lai “nepieļautu Ulmaņa kļūdu”), nesāpīgs un tas ir gluži zemessargu un PD bizness, jo “mēs – nodokļmaksātāji par to viņiem maksājam”.   Cilvēki neaptver, ka, ja karu neizdosies novērst , latviešiem var  neiestāties  nekāds “pēckarš”  – likme šoreiz  ir valsts un tautas pastāvēšana. Signālam no valsts jābūt viennozīmīgam, bez jebkādām atkāpēm  – karš rada nāves briesmas tautai un, lai  tauta kopumā izdzīvotu, katram pilsonim būs ar zobiem un nagiem (bet labāk ar ieročiem rokās) jācīnās par savu dzīvību.

Norādītā raksta autors skaitās informēts militārjā tēmā, jo  sen un pamatīgi specializējas aizsardzības tematikā. Tomēr pat vairākkārt pārlasot kārtējo problēmu konstatēšanu nerodas priekšstats, ka semināra rīkotājiem izdevies pārliecināt kursantus par  kāda saprotama, loģiska un cēļoņsakarīga “kapāšanas” plāna esamību.  Pagaidām  plāns ir iepriekšējais  un tas saucās “Cerība uz sabiedrotajiem”.

 

26 thoughts on “Varam kapāt, varam nekapāt

  1. Nē, ja jau gribi mobilizēt sabiedrību, gatavo cīņai katru, atsevišķus izņēmumus var īpaši neafišēt.
    =====
    Pilnīgi piekrītu, un par šito besos jau kopš 2014. gada. Messidžs būtībā ir “jā, īsti labi nav, bet KONKRĒTI TU vari neiespringt”. Nu un tad vidusmēra ļaužs arī neiesprings. Nodevība vai muļķība?

    Japāņi WWII laikā, kad saprata, ka karš ir nonācis viņu pašu teritorijā, sāka mācīt bērniem un sievietēm, kā ar bambusa mietiem var iedurt amerikāņu karavīram. Būsim kā japāņi!

    Man arī neliekas, ka paļaušanās uz vienu konkrētu taktiku ir kaut kas baigi labs. Ok, ir skaidrs, ka mums būs prettanku ieroči un viegli bruņoti kājnieki, kurus mēs ceram padarīt mobilus. Bet tad taču skaidrs ir, ka krievi nevis nomīzīs un atbruņosies, bet sāks kalt plānus, kā samazināt mūsu mobilitāti (kad tā beidzot uzradīsies).

    • “Nodevība vai muļķība?” Mērķu un mentalitātes dažādība starp tiem, kuri lietas kursā. Muļķība no to vidus, kuri nav lietas kursā. Nedaudz nodevības (lai gan ko runāt par nodevību ar cilvēkiem, kuri vairākkārt mainījuši kažokus un gatavi to darīt vēl, savējie sapratīs). Lielai daļai primāri gribās saglabāt īpašumu un dzīvību, nevis ar to riskēt. Viņiem nav cīnītāja gara un saviem spēkiem netic. Pēc manām sajūtām ilgstoši esot politikas virtuvē, tur dominē apmēram sekojošas domas:
      1. Mēs esam nekas un nevaram neko. Ja NATO ļoti vajag, tad varam imitēt, ka kaut ko daram.
      2. Ja NATO palīdzēs – labi, bet labāk laicīgi sagatavot patvērumu Rietumos (ja izdosies aizbēgt) vai sarunāt ar Austrumiem (ja nesanāks aizbēgt).
      3. Labāk sarunāt par labam, jo kara gadījumā cietīs īpašumi. Labāk arī pēc okupācijas turpinu rakstīt rakstus (priekš jaunajiem saimniekiem, visi taču sapratīs, laiki tādi un ģimene utpj.), nekā brīvs pastalās spiests atjaunot gruvešus un uz labu laiku mainīt spalvu pret lāpstu.
      4. Upurēšanās valsts un nācijas labā ir mežonība, nacisms un radikālisms. Valstis un nācijas ir sociāli konstrukti, kuru nejēdzīgums ir vairākkārt pierādīts Rīgas laika slejās.
      5. Galvenais neuztraukt sabiedrību, jo no tā cieš reitingi.
      Manuprāt, šis seminārs ir lavirēšana starp 1. un 5. Kā lai rada iespaidu NATO, ka gatavojamies, bet tā, lai sabiedrību neuztrauktu.

  2. Ko var gribēt, 30!!! Gadus AM ir miera ministrija, par kara ministriju var pārvērst tikai pilnīga kadru maiņa. Tur pat sienas un printeri ir piesūkušies ar pacifisma auru.

    Visiem nav jābūt pie ieročiem-> visiem karavīriem nav jākaro-> jūs palieciet savas vietās, es palikšu savējā.

    Visa domāšanas konstrukcija ir aplama – totālais pacifisms, nevis totāla aizsardzība.

    Bērnudārzi un skolas strādās, pvd pārbaudīs franču maizes ceptuves, vid iekasēs, suņu frizētavas frizēs pūdeļus, bet kaut kur paralēlā izplatījumā nbs karos ar ru…

    VISIEM būs jākaro*

    * izņemot kritisko pakalpojumu sniedzējus, kuri par to jau zin.

    Te klasiska vistas- cāļa problēma:
    Nekaros, jo nav apmācīti un ekipēti, nav apmācīti un ekipēti, jo neviens negribès karot

    • Baidos, ka saturs bija tik slikts, ka uzņēmumu vadītāji nākamreiz liks mīksto

      Vismaz Karlsbergs dzīvo 15 gadus pagātnē, behind the curve ir par maz teikts, viņu tūlīt par apli apsteigs:

      “Tāpat viņš vērš uzmanību uz to, ka pēdējo gadu laikā ir mainījušies pasaules globālie riski. Tie Eiropas un NATO valstu virzienā nāk ne tikai no Krievijas, bet arī Ziemeļkorejas, Tuvajiem Austrumiem, Ķīnas. Tāpat nevar ignorēt ieilgušo krīzi Venecuēlā, Vidusāzijas un Āfrikas konfliktus, radikālā islama izplatību pasaulē – visi šie procesi var attīstīties ar pagaidām neprognozējamu rezultātu.”

      Iedomājies, lielā biznesa vadītājiem liek priekšā nejēgu, kas grīdā skatoties murmina šitādu huiņu…

  3. Tomēr pat vairākkārt pārlasot kārtējo problēmu konstatēšanu nerodas priekšstats, ka semināra rīkotājiem izdevies pārliecināt kursantus par kāda saprotama, loģiska un cēļoņsakarīga “kapāšanas” plāna esamību
    ================================================================================
    Būtu maldīgi vērtēt šo kursantu iegūtās atziņas, vadoties pēc Lembja rīta avīzes skribanta latenti promaskavisko prizmu. Zemāk izcēlu slēptās kolorādiskās remarkas:

    -Nolemtības sajūtai aizsardzībā nav pamata. Ieprogrammētā vēstījuma analīze (IVA) – problēmu nav, ignorējam VB histēriju un pārdalām naudu no aizsardzības resora prom.

    -Aizsardzības politiķi saka draudzīgu nē [OMD], jo OMD esot «novecojusi atbilde uz mūsdienu izaicinājumiem», kas mazā valstī nenodrošinās visas sabiedrības iesaisti. IVA – ne miņa par mēģinājumu oponēt šim viedokli kaut gan, redz, VB saka, ka čalis nav galīgs lajs un NRA vadlīnijās taču iekalts, ka jānorok viss, kas nāk no koalīcijas politiķu rezonatoriem. Aaa…eee..nu, šoreiz piekritīsim. Respektīvi ar šo kluso piekrišanu lasītājam tiek iepotēta pārliecība, ka kritiski nepieciešamais solis valsts aizsardzības spēju stiprināšanā ar B/OMD ieviešanu ir lieks. Gaviles Antonijas ielā!

    -Militāristi runā atklāti – pašlaik jauniešu interese par vardarbību ir zema, bet karš ir nogalināšana. Savas gribas varmācīga uzspiešana, nerēķinoties ar pretējās puses gribu. IVA – šis labs. Vai tiešām seminārā minēta šāda replika: “Savas gribas varmācīga uzspiešana, nerēķinoties ar pretējās puses gribu”? Kāpēc vispār to bija jāizmanto (retorisks jautājums), ja vienīgā tās funkcija ir asociēt militāro jomu ar kaut kādu sātanistu sektu. Ventspils galva šādu sloganu gribētu uzkārt visiem ZS un JS rekrutēšanas punktiem. Nafta uz Ventbunkeru plūstu aumaļām.

    Vienīgais piekrītu tam, ka “seminārā izskanējušie skaitļi biedē, cik daudzi cilvēki būtu gatavi atteikties no savas neatkarīgās valsts, cik daudzi kara gadījumā censtos bēgt un cik maz būtu gatavi karot.” Lai gan Vīksne ar to vēlējās uzsvērt, ka šī valsts nafig vairumam nav vajadzība, bet nu vismaz paldies, ka šī bēdīgā situācija tiek izgaismota, jo no otras puses rada stimulu tās risināšanai. Zinu, ka VB nepiekrīt un kad uznāks sūdi, tad letiš sarosīsies. Well, varbūt, bet, ja viņus sapurināt laicīgi, tad uz X stundu būs vismaz kaut cik sagatavota mobilizācijas rezerve. Bet nu NRA veiksmīgi strādā pie “vissirslikti” naratīva uzturēšanas, lai šo valstsgribas pieaugumu pilsoņos iznīdētu.

    • “Te vietā piesaukt Ukrainas pieredzi – separātistu vidū absolūtā pārsvarā ir vietējie iedzīvotāji. ”
      Fufelis. Ne vairāk kā 1/3. Nosacīti līdz 08.2014. varētu būt pāri pusei.
      “Jācep maize, jāpieskata bērni, jādzēš ugunsgrēki, jāraksta raksti.”
      Kā cepsi maizi bez elektrības? Rakstnieku vajadzēs krietni mazāk.
      “tanki netiek nost no Pleskavas šosejas”
      Visa Krievijas armija ar tankiem pārvietojas? Par gaisa un jūras desantiem nav dzirdēts? BTR un BMD spēj peldēt un viņiem nav obligāti jābrauc pa Pleskavas šoseju. Vēl ir visādi Tigri un līdzīgi autiņi.

      • Taisnības labad, bruņutehnikas caurejamība ārpus ceļu tīkla tiešām nav tā labāka 🙂


        Šajā video var redzēt BRDM-2 darbībā – pa pļavu tālu neaizbrauks (19. minūtē)
        BMP un BMD dēļ kāpurķēdēm ir biķ labāk, bet tās kāpurķēdes ir diezgan pašauras, un pa pilnīgu bezceļu arī netiks nekur tālu, vēl jo vairāk būtu aplami rēķināt šajos apstākļos pilnu ātrumu….
        Lai gan cerēt tikai uz laika apstākļiem ir otrā galejamība…

        • BMD un Nonas pa dubļainu lauku mierīgi mauc gandrīz pilnā ātrumā. Uz šosejas (asfalta) gan jūtās kā pīle uz ledus.
          Es te jau esmu rakstījis – man ir aizdomas, ka kad tiblām kurā tur gadā (aizmirsies un jūk ar citām mācībām) bija mācības Latvijas pierobežā, Latgalē sākās lietavas, ka vietējie uz lauka peldējās un ūdens plašās teritorijās bija līdz jostas vietai, man aizdomas, ka tās lietavas nebija nejaušas, lai “zaļie cilvēciņi nejauši neiemaldas” Latvijā ar mērķi palikt… . Ja tā, visu cieņu NATO par profesionalitāti.
          BMD protams varētu pārpeldēt tos laukus, bet tur nāk klāt kaudze ar citām problēmām. Šīs lietavas padarīja neiespējamu “ihtamņetu” “iemaldīšanos” Latvijas austrumdaļā.

          • Piebildīšu pie sava iepriekšējā komenta – atgādināšu – vates kāpurķēžu vieglā tehnika pa dubļainu lauku mierīgi mauc uz 70, izņēmuma gadījumos pat 80 km stundā. Var pat pārskriet ar min bojājumiem pāri tanku mīnai.
            Savukārt uz šosejas, ko pieminēja, manuprāt nianses neanalizējošie pulkveži – ši tehnika ir kā pīles uz ledus (par tankiem nezinu, bet domāju, ka līdzīgi BMD un NONĀM), tur viņu max ātrums reāli, lai nenoslīdētu ir 30 km/h.
            Un tur der vecie labie, dažādu modifikāciju un ražotājvalstu granātmetēji ar kumulatīvajiem šāviņiem – sākumā pirmo un pēdējo un tālāk “trušu medības”. Klasiskā taktika.
            Es nezinu, pulkveži apzināti noklusēja par Pleskavas šoseju, vai nezina elementāras lietas?

        • Cik tad mums ir tādu drausmīgu ”bezceļu” ar dubļiem, pa kuriem tiem nabaga BMP un BTR būs jamokās?? Visas pilsētās savā starpā ir savienotas ar normālu asfaltu, un nav arī Latvija tik liela. Cik tur Amerikāņiem laiku vajadzēja lai visu Latgali krustām-šķērsām pārbrauktu mācības, dažas stundas man liekas.

        • Kādiem ceļiem tā bruņutehnika ir projektēta?

          Tas, ka 4×4 bruņots, smags aparāts neietu pa dubļiem – nav pārsteigums.
          Gaisa desantējamām mašīnām viss cits ir pakārtots svara un izmēram.

          Bet pie mums pa ceļu var atbraukt un no jūras aparāti, kam projektā ir land war a un r eiropā, diez vai inženieri aizmirsa par dubļiem – ar platu ķēdi vai 6×6 8×8

  4. Es tomēr ceru, ka vēstījums par OMD un pašmāju vati skaidri nolasījās. Un seminārā mani patiešām pārsteidza mūsu pulkvežu morālā stāja. Viņi točna līdz Maskavai ietu, ja būs ar ko.

    • Es ar jau pirms kāda laika rakstīju, ka mūsu virsniekiem par omd vajadzību ir savs viedoklis, bet šis lēmums ir jāpieņem politiķiem. Pretēju viedokli lasīju tikai no Kājinieku skolas komandiera un tas mani ļoti izbrīnīja.

    • Par pašmāju vati, laikam labā ziņa ir tā, ka viņi arī vismaz masveidā nemāk karot. Un, man gribētos ticēt, ka Donbasā viņi ir stipri bomzīgāki, nekā pie mums, attiecīgi – tur viņiem mazāk ko darīt normālajā dzīvē. Bet tie ir pieņēmumi, labāk lai izsakās tie, kas zina skaidri.

      Par pulkvežu morālo stāju – varbūt, ka tā viņi saka un izskatās, bet tas diezgan stipri kontrastē ar to, ka daudzu gadu gaitā nav atrasti risinājums rekrutēšanas problēmai. Tas, ka ar OMD tiks savākta arī vate ir atruna – tie skaitļi vēl arvien nav tādi, lai ievācot minimālu info, par cilvēku nevarētu pateikt, vai mēs viņu gribam, vai nē.

      • Rekrutēšanas problēma ir politiska, nav virsnieku jautājums.
        Vienīgais, ko var un vajag pārmest – ka uz problēmu nenorāda publikai, bet melo – 8000 zs, labāki par pd, mehanizētā brigāde, kas ir kavalērijas bataljons, 15+% kaujasspējīgu sieviešu u.tml.
        Kad nbs kom vienreiz izteicās, ka ir 2x par maz līdzekļu, neviens to nepameta nacionālajā presē. Vairāk tādus patiesības graudus nesagaidīt

        • Rekrutēšanas problēma ir politiska, nav virsnieku jautājums.
          ===
          Visi esam vienā laivā. Nedomāju, ka ir pareizi šķirot pēc problēmas piederības. No vienas puses, jā, tam ir vajadzīga politiskā griba, bet no otras puses, šai gribai ir kaut kā jārodas, un ekspertu viedoklis noteikti ir kaut kas, kas to var veicināt.

          To, ka ar rekrutēšanu ir problēmas, mēs dzirdam reti, un šis raksts ir viens no. Parasti teksts ir “yess! Mūsu bruņotajiem spēkiem atkal pievienojas 15 cilvēki, kas Alūksnē 3 mēnešos izies pamatapmācību”.

          Runa ir par apzinīgā pilsoņa pienākumu runāt par problēmām, kuras tu redzi. Virsnieki diemžēl ir sasaistīti stingrā hierarhijā, no kuras atkarīga viņu personīgā izaugsme, tādēļ no viņu aspekta bieži vien ir labāk turēt muti. Plus, nevienam negribas izskatīties kā idiotam, kas netiek galā ar savām dienesta problēmām.

        • Protams, ka politiska, pilnīgi piekrītu.
          Es esmu mācīts un man tas ir pašam par sevi iekšā – katrā situācijā jācenšas adaptēties situācijai (lai tik te viens nelabvēlis manis neteikto necenšas interpretēt kā konformismu) un izmantot visus iespējamos resursus un visas, pat vismazākās iespējas. Nu tad lūk – tagad šie iespējamie resursi varētu būt – aha, negribiet OMD, tad vismaz šajā posmā visus ieročus nest spējīgos Latvijas pilsoņus izdzeniet caur tagadējiem brīvprātīgajiem milkursiem, kuri ilgst cik tur ilgi, laikam mēnesi, vai trīs nedēļas (?)!
          Jūs arī no tā izvairāties? Iemesli?
          Nu ja jūs pat to negribiet, jūsu augstlabdzimtības un komjauniešu sekretāru mentalitātes klerki (bailes no atbildības un iniciatīvas trūkums) tad atbildiet – kāds ir patiesais iemesls jūsu inertumam un vai nav jāizskata jūsu iespējamā un slēptā sabotāža pret Latvijas valsti?

          • Vispār haotiski un nesaprotami izteicos.
            Mana doma komentā bija tāda – ja augstlabdzimtības un komjauniešu sekretāru mentalitātes klerki tā negrib OMD, tad vismaz par OBLIGĀTIEM pārvērst tos militāros mēneša apmācības kursus. Papildus var visādu tur specializāciju un padziļinātos kursus.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.