vara bungas: Vienmēr skeptiski skatos uz nacionālās drošības stratēģijām, jo tās (parasti) neiztur kritiku to ievērošanas aspektā un (bieži) smird pēc naftalīna, jo pamatā apraksta komunikācijā aprobētus riskus (publika ar tiem jau ir apradusi), bailīgi ignorējot nākotni (“nevajag tracināt tautu”(c)). Tomēr jāņem vērā, ka pēc 2014.gada ne visās Eiropas valstis turpina rakstīt savas drošības stratēģijas”uz at*isies”.
PL pēc ilgāka laika (6 gadi) publicēja savu jauno nacionālās drošības startēģiju, kuras militārāis bloks (viena lapa) ir svarīgs 3B drošībai, jo atrodamies vienā reģionā, esam pakļauti salīdzināmiem riskiem un militāri esam atkarīgi no PL paļaujamies viens uz otru. Tādēļ šāda līmeņa sabiedroto plānošanas dokumentus ir jāstudē, nevis tikai par tiem jāzina.
PL definē militāros izaicinājumus un atbildes uz tiem šādi:
1) “[..] growth rate of defence spending, reaching 2.5% of GDP in 2024[..]”
VB: Solīda atbilde gaidāmajai ekonomiskai krīzei.
2) “[..]The development of new technologies, both civilian and military ones, contributes to significant increase in the employment of unmanned and autonomous systems, automated and robotized weapon platforms using artificial intelligence, as well as long-range precision weapon systems, including ballistic and cruise missiles. [..]”
VB: Diez vai mēs drīz tiksim pie šādām mantām, bet izgudrot vai pārņemt taktiku cīņai ar AI vadītām C2 ķēdēm ir ķīla mūsu izdzīvošanai nākotnes kaujas laukā.
3)”[..]An increased likelihood of tactical nuclear weapons being used in a classical military operation, including as a means of de-escalation, is regarded as particularly dangerous.[..]”
VB: …nesakiet, ka jūs nebrīdināja.
4) “[..] adapt training programmes to respond in particular to the challenges presented by the modern multi-domain operational environment, [..]”
VB: labs jautājums ” Kā ir mainījušās MŪSU kājnieku apmācības programmas ņemot vērā pretinieka kaujas vadības sistēmu modernizāciju un attīstību?”
5) “[..] capabilities to conduct asymmetric operations, building Anti-Access/Area Denial systems (battlefield isolation) and maneuverability of operations, [..]”
VB: PL plāno liegt pretiniekam saņemt papildspēkus. Domas aiznes uz Karaļaučiem…
6) “[..] as well as the ability to stay away from permanent dislocation for a lengthy period of time.[..]”
VB: Agrāk teiktu “ekspedicionārās spējas” ar domām par siltajām valstīm, tagad – decentralizāciju un pašpietiekamību savā teritorijā.
7) “[..] Build a national integrated situational awareness system, based on various means of reconnaissance, communication, command and control, including national Earth observation satellite systems and unmanned aerial vehicle systems operating in network centric structures, while maintaining full cryptographic security. Build up national satellite communications systems. [..]”
VB: PL atbilde uz iespējamo Atvērto debesu līguma izbeigšanos 🙂
8) “[..] Improve the mobilisation system, including the training of personnel reserves{..]”
VB: Skat vēl līdz OMD aizrunāsies, lai gan ar 100K+ PD karavīru rezerve veidojas pati no sevis.
9) “[..] Implement the programme of building Territorial Defence Forces, creating conditions for the development of common civic defence readiness in the territory of the whole country[..]”
VB: PL pēc LV parauga veidos ZS (tikai ierādot tiem atbilstošu vietu aizsardzības sist“emā) un pārņems “visaptverošās aizsardzības” pieredzi ( ja būs, ko pārņemt).
vara bungas 
“Vienmēr skeptiski skatos uz nacionālās drošības stratēģijām, jo tās (parasti) neiztur kritiku to ievērošanas aspektā un (bieži) smird pēc naftalīna, jo pamatā apraksta komunikācijā aprobētus riskus (publika ar tiem jau ir apradusi), bailīgi ignorējot nākotni (“nevajag tracināt tautu”(c)). ”
Ir divu veidu stratēģijas:
a) ģenerālplāns, pēc kura vadīties, investējot līdzekļus
b) bezjēdzīgs, uz atp*sies sarakstīts dokuments, jo tādu paģēr likumi vai ES regulas – LV lielākā daļa stratēģiju liekas šādas
Dilemma: ģenplānu tautai nerāda, bet demokrātiskā valstī tautai jābūt(!) informētai KĀ un NO KĀ viņu aizstāvēs valdība. Melot nedrīkst, noklusēt nedrīkst, bet to tautai jākontrolē pašai – jāinteresējas, jājautā un ar kritisku aci jāskatās uz valdības stratēģijām.