vara bungas: Trīs kurdu slazds pret četru turku patruļu. Kurdu pusē karoja reljefs un pārstreiguma moments, kā arī dati no OP. Turkiem nebija lielu izredžu un viņi arī nepretojās. Nepaspēja.
Mācība visiem, ka pārvietojoties kalnos un tuvojoties korei piesardzību ir jādubulto un distanci līdz priekšsardzei jāpalielina. Visādi citādi, reakcija uz slazdu kā līdzenumā aizsegs- pretinieka nospiešana ar uguni – dūmi- kontakta laušana – netiešā uguns atbalsta izsaukšana.
Close quarter kauja, bērniem un gŗūtniecēm neiesaku.
vara bungas 
Diezgan grūti tai video saprast detaļas, bet es teiktu, ka izšķirošā problēma bija tur, ka turki visi ieņēma pozīciju vienuviet, aiz viena klintsbluķa. Pēc vienas granātas arī neviens vairs nebija spējīgs pretoties. Protams, viņiem vispār bija maz cerību izkulties sveikā, tomēr, ja viņi būtu izklīduši, kurdiem būtu stipri grūtāk.
Kā būtu, ja viņi būtu metušies uzbrukumā tam, kurš filmēja ar gopro – šķiet, ka attālums tomēr par lielu, un viņi iekristu uz otro šāvēju, to, kurš pēc tam vazājās pa pirmā šaušanas sektoru. Tā ka jā, reljefam bija nozīme. Granātas arī lido tālāk no kalna uz leju. No otras puses, mums šāda korīte būtu pirmā vieta, kuru pārbaudīt uz slēpņa esamību.
Priecē, ka zs identificētu un pārbaudītu potenciālas slazda vietas uz maršruta. Tad jau SOPi iestrādāti.
Tie ir kalni – kamēr pārbaudīsi visas slazdu vietas, nosprāgsi.
nepārbaudīsi – nošaus bez kaujas. “Pārbaude” skaļi teikts – regulē modrību, izsūti priekšapsardzi un dudini tālāk. Ja to dara kaut vai ik pa laikam sāk strādāt varbūtību teorija. Pārbaudīsi 2 vietas no 10 – iespēja iekrist samazīnās par 20%, ir vērts censties. Kalni pretdarbojas abām pusēm. Jebkurā vietā slazdu nerikos, slazdam arī jādomā kā atkāpties. Kores tuvums optimāla vieta, vismaz to jānočeko.