akmens, papīrs, šķēres (papildināts x3)


vara bungas: Nu, uz karstām KK oglēm sākusies VB gaidītā diskusija par tanku “galīgo norietu”, kas neizbēgami vedīs uz bruņtehnikas norakstīšanu vispār, jo kuram gan vajadzīgas mega dārgas konservbundžas, kas deg kā ziemassvētku eglītes? Jau šaudās domas, ka turpmāk karos droni, tankisti un kājnieki neies bojā, pārkvlificēsies par dronu operatoriem un strādās no mājām, galvenais ieteikums civilajiem – nedzīvot kaimiņos un nestāvēt blakus jebkādai karaspēka daļai, tāpēc arī tās jālikvidē.

Tas protams ir pārspīlējums, visticamāk karš KK liks steidzīgāk pievērsties pretdronu PGA, jo vispār jau tā ir klasika, ka uzbrūkošiem vai ieraktiem tankiem pienākas pilnvērtīgs PGA atbalsts. Arī kaujas droni nav nekāda raķešu zinātne, vnk tos ilgi ignorēja. Tas ir dažu gadu jautājums, kad parādīsies efektīvas pretdronu sistēmas – visticamāk lāzeri. Un ko tad? Tad viss atgriezīsies turpat kur bijām – artilērija iekaro, kājnieks ieņem. Un kājniekam vajadzīga bruņutehnika tankus ieskaitot.

Papīrs, šķēres, akmens ir vienādi stipri katrs savā jomā. Uzvaru vai zaudējumu nosaka pretinieku reakcija un faktoru kombinācija. Nevar uzvarēt, ja rokās nav pilns komplekts.

Tēze, kas izmantojama diskusijās par šo tēmu: Nepietiek izgudrot PT ieroci, lai norakstītu tankus vēstures mēslainē, vienlaikus tad būtu jārada ieroču sistēmas, kas nodrošina to pašu efektu, ko nodrošina tanki.

It is the simplicity and wide applicability of the concept — mobility, armor and firepower — that gives tanks their longevity. It is not enough for there to be a weapon capable of defeating a tank in order to make it obsolete; there must also be a means of accomplishing the same missions.

avots

vēl

UPD1 Būtu BY labi sabiedrotie AM (bet nav) būtu uzdāvinājuši/pārdevuši dažas Groza-S sistēmas, ja nospiest, tad vismaz brīdināt par UAS atrašanās vietu tās varētu. Pie reizes izmēģinātu.

UPD2 US izprot problēmu, mainīs BCT konfigurāciju

[..] The ultimate configuration of the brigade is not yet decided, but it will likely be smaller than it is today, as it divests some of what it now does to the division, he said. It will remain mobile.

A change soldiers should anticipate is that robotics and artificial intelligence will make first contact with the enemy unmanned, “whether robotic scouts or at the edge of a minefield,” he said.

That will then allow the soldiers in the force to better move outside of that contact into a position of dominance to exploit their advantages. [..]

UPD3 kāda sakritība, US ģenerālis par to pašu (anti UAS tuvās darbības manpadu nepieciešamību):

Army leaders don’t think so, but the service’s chief of staff said the conflict does highlight a priority in developing air defense systems to defeat drones — and maybe even swarms of them”.

avots

26 domas par “akmens, papīrs, šķēres (papildināts x3)

  1. ww2 parādīja, ka ducis vieglu/lētu lidmašīnu tiek galā ar jebkuru nenormālu resursu apēdošu lielu bruņukuģi. Tendence saglabājas- daudzi mazi viegli, ”vienmēr” tiek galā ar dažiem smagiem.

    Azeru video kaut kā nemanīju, ka armēņi būtu centušies izmantot nakti, lai vai kādas spējas ir dronam, naktī tā iespējas/jauda/ražīgums/ nepieciešamās tehnoloģijas būs samazinātas.
    Neredzēju arī elementārus maskēšanās uz ierakumiem. Viltus ierakumi ar bomi un osb plāksni- tipa lielgabals- pa kuru iztērēt dārgu dronu. Tanku konstruktors ar osb plāksnēm 😉

    Tanki būs tik ilgi kamēr vecie eksemplāri ir noliktavā. Jaunos eksemplārus nepirks, jo neattaisnosies cena, sagaidāmais ieguvums pret iespējamiem riskiem.

    Izvēloties palielināt tanka bruņu pret debesīm, likumsakarīgi to vajadzēs samazināt no sāniem un priekšas. ja visas mašīnas sprāgst vienādi viegli- tad priekšroka vienmēr ir lēti, daudz, un daudz maz labi.

      • vispār ir dzirdēta versija, ka ww2 lidmašīnas pret tankiem diez ko efektīvas nebija . kad šī efektivitāte pieauga piemēram 1960-1980 gadi (žīdu kari), baigi nekas jauns tankos nav izgudrots. pārsvarā visi karo ar nemazāk kā 30 gadīgiem šrotiem.
        Tankam obligāti nav jāsver 50-70 tonnas 😉

        • Kopš Arābu-Izraēlas konfliktiem ar tankiem savā starpā karo 2-3.pasaules valstis – loģiski, ka viņas karo ar vēsturiskajiem spēkratiem, nevis jaunākajām tehnoloģijām.
          Pēdējais konflikts, kur ASV karoja pret tankiem ir 2.Irākas karš, un irāku nevar uzskatīt par līdzvērtīgu pretinieku.

    • Nevajag sevi ierobežot redzamajā spektrā. IS kamera naktī rāda ļoti labi, un OSB no tanka ar karstu dzinēju atšķir ļoti labi. Tanki iespējams kļūs attālināti vadāmi, spēja no tā nemainās.
      3 kakli uz sixwheeler vai bagijā ir vēl vieglāk iznīcināmi

    • Azerbaijan did continue striking with drones even at night, using FLIR sights. And Armenians did use decoys at the beginning of the conflict. They also started covering tank positions a little better, though still not well enough.

      The conflict does show that a well dug-in infantry can be hard to smoke out. Even precision strikes do fairly limited damage. And you can’t occupy a country with drones.

        • Drons ir force multplier, 0 x Y = 0
          Droni pietiekamā skaitā ļautu atgriezt ieraktos spēkus no apgādes. Varbūt pagaidām pārāk dārgi tik daudz dronus turēt, bet cenas kritīs, kad dronus pirks konteineriem, nevis gabalā.
          Bet remote karš no dīvāna ir utopija, ko pārdod mil industriālais komplekss

    • Pavirši vērtējot, azeru video gandrīz puse ir IS diapazonā (kas video izpaužas kā melnbalts) uzņemti kadri, kas visdrīzāk arī nozīmē nakti. Nakts patiesībā tieši droniem ir labvēlīgāka. Labāk var redzēt dzīvo spēku, sakarsētu tehniku un citu interesējošo, kāmēr vizuāli ieraudzīt dronu nav iespējams principā.

      • Varbūt IS diapazonā var redzēt arī karstu punktu debesīs.
        Vispār droniem varētu nepatikt visāda konfetti munīcija, ko PG lielgabali varētu izšaut.
        Jebkurā gadījumā darbs AI, lai atšķirtu baložus no droniem.
        Un risinājumam jābūt lētam – ja 2500$ dronu šaus ar 10000$ lādiņu, tad uzbrucējs vinnē.

        • Teiksim tur izmantojamajam SkyStriker ir elektromotors, kura siltuma signatūra ir minimāla. Viss ir diezgan bezcerīgi, jo drons-imitators, kura vienīgais uzdevums ir pārliecinoši manevrēt gaisā mērķa rajonā, būs lētāks par jebkuru vadāmo munīciju.

  2. “The bomber will always get through” (c). Puse, kas spēj ātrāk koncentrēties vajadzīgajā iecirknī, gūst pārsvaru acīmredzamu iemeslu dēļ. Kāpēc pretstatīt to, kas organiski ir saistīts ar uzbrūkošo pusi? Droni to tieši tāpat var atbalstīt. Un abstrakts “tanks” (mašīna, kas spēj izturēt vairumu vēl neiznīcināto ieroču un tos iznīcināt pirms kājnieku ierašanās) ir tikpat organiska komponente.

    • Pilns tīmeklis ar viedokļiem ka tanki ir obsolete. Pusei kura plāno tikai aiztāvēties tam ir pamatojums, lai gan tas atņem iespēju runāt par pretuzbrukumiem – iespēju atgūt zaudēto. Bet tas jau konceptuāls aizsardzības jautājums.

      • Kad parādījās ložmetēji, parādījās arī viedoklis, ka nu kari vispār ir obsolete. Ka tanki nu ir obsolete, parādījās jau Spānijas pilsoņu kara laikā.

  3. Kurš ir ir domāts vadība, kas nepiekrīt: “Army leaders don’t think so”?
    Tramps, secretary of defense, JCOS chair/vice chair. Hierarhijā vairāk nekā nav

  4. Atgriežamies pie “novecojošās” klasikas. Ir grūti kaut ko principiāli jaunu izdomāt uz šīs pasaules. Šai diskusijai ir vismaz simts gadu. Ģenerālis Pēteris Radziņš:
    “Pēc tagadējiem lielajiem sasniegumiem kara un kaujas vešanas līdzekļos, bieži vien ne tikai sabiedrībā, bet karavīru starpā ir dzirdami izteicieni, ka tagadējā karā galvenā loma piekrīt tehniskiem līdzekļiem, bet cilvēkam – karavīram piekrīt tikai otrās šķiras loma; uzvarēšot tas, kam labāki vai lielāki daudzuma tehniskie kara vešanas līdzekļi. Tāds ieskats ir pilnīgi nepareizs: kā agrāki, tā arī tagad cilvēks ir galvenais kara un kaujas elements. Ne ieroči (tehniskie līdzekļi) izšķir kaujas, bet gan šo ieroču lietotājs – cilvēks.
    Ko līdzēs vislabākais ložmetējs, lidmašīna, lielgabals, tanks un ķīmiskie līdzekļi, ja tam cilvēkam, kas ar viņiem darbojās, pietrūks kareiviskas drošsirdības un grūtā kaujas brīdī viņš pametīs savus ieročus un lūkos paslēpties vai izvairīties no sastapšanās ar pretinieku.”

  5. Tas ko daži radikāļi domā un spekulē ir viens, tas kas reāli notiekas armijās un komandieru aprindās ir cits. Protams ja ļausi pretinieku dronam lidināties pāri savai teritorijai, viņš tev ne tikai tankus vien uzpers gaisā. Vācijas Ju 87 Stukas arī visādas briesmu lietas darīja pirmajos kara gados, līdz brīdim kad saskārās ar taktikām un ieročiem kas spēja šo konkrēto draudu neitralizēt. Droni nav ar neko savādaki.
    Mani vairāk pārsteidz nevis tieši paši droni, bet gan AZ jammeri un electronic warfare aparāti, kas spēja noslāpēt AM radarus un PGA sistēmas.

    • Neizskatās, ka AZ sevišķi tur kaut ko slāpēja. Oriģināla bija liela an-2 skaita pārvēršana par droniem, kuri provocēja armēņu ieslēgšanos (un kurus armēņi ierakstīja kā “notriektos helikopterus un su-25”). AZ kaujas droni lidoja virs Osa un Strela-10 sniedzamības, uz 6-8 km. Vairākos gadījumos varēja redzēt, ka Osa tēmē pa dronu, bet tas ir par augstu raķetes palaišanai.
      Savukārt AM mēģinājumus slāpēt dronu sakarus ar 2017. gadā iepirktajām RU Repellent sistēmām izjauca kamikadzes drtoni Harop, kuru galvenais uzdevums tieši ir radiostarojošu mērķu identifikacija un iznīcināšana.

    • 108 ļimoni spaikos nav maz. Ap 1k cg arī nav maz. Protams, jautājums apmācības kvalitātē. Pa stacionāru mērķi ne pārāk tālās distancēs ar cg daudzi mācētu trāpīt…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.