Cietais disks pilns


vara bungas: Izskatās, ka ZS drīkst nedaudz kritizēt, ja runas beigās piebilst “bet pēdējā laikā ir palicis labāk” 😉

Kopš 2014. gadā Krievija pretlikumīgi okupēja Ukrainas apgabalu Krimu, Latvijā aizvien vairāk piesaukts Zemessardzes vārds, jo tieši šis formējums pirmais sastapsies ar naidnieku, ja tāds iebruks Latvijā. Valsts aizsardzībai tiek piešķirts aizvien vairāk naudas, aktīvāk strādā rekrutētāji, ik pa brīdim dzirdam par jaunas militārās tehnikas iegādi. Vai nauda tiek tērēta pareizajiem mērķiem?

avots

Viena doma par “Cietais disks pilns

  1. Tas ir low intesity conflict – provinces laikraksts un vietējais darbarūķis. Ja VB nebūtu pacēlis, koridoros nebūtu pamanīts. Tagad gan par padotā izrunāšanos izdrāzīs pirmo PD, kas ir komandķēdē virs kaprāļa. Tagad jāprasa intervija nbs kom, jākonfrontē.

    “kad jāpiedalās lielajās mācībās, uzdevumi tiek izpildīti slikti. Ja izpildījums slikts, tad rezultāts nevar būt labs.”
    Kā tas iet kopā ar viņa augstdzimtības ģenerālmajora viss izpildīts ļoti labi? Vai nu meli, vai ir paredzēts/plānots, ka ZS izpildījums ir slikts, un principā tas ir demonstratīvais šāviens un galvas nolikšana uz ežiņas

    • ZS koridoros strādā speciālie infokara censoņas, kuri 24/7 monitorē tīmekli un stročī ziņojumus par visu aizdomīgo, ķecerīgo. To mēs protam labā līmenī.

      • NA elites pārstāvis A.Kiršteins “neredz jēgu no militārām parādēm”. Iespējams, ka viņš tagad veiksmīgu sadarbību rezultātā Rīgas domē redz jēgu no Praida parādēm?!
        Viņa spriedelēšana par droniem ir tikpat derīga, kā sporta cienītāja, kurš nekad savā dzīvē nav uzvilcis slidas, spriedelēšana par to kā jāspēlē hokejs.
        P.S. Par to ka pirmskara Latvijā nebija militāras parādes ir meli. Kas nu kas, bet militāro parāžu mums netrūka. Pirmā armijas parāde notika 1918.gada 23.decembrī, kuru vadīja Studentu rotas kapteinis Jānis Balodis.
        =====================================

        Ģenerālim Pēterim Radziņam ir cits viedoklis:
        ” Kareiviskā drošsirdība ir patiesi augstākais vīrieša greznums. Kareivisko drošsirdību un varonību nicina un noliedz tie, kuriem pašiem tās trūkst, un tie, kuriem citu kareiviskā drošsirdība neļauj izvest dzīvē dažādus tumšus nolūkus. Katrs veselīgs, nesamaitāts cilvēks visaugstāk ciena kareivisko drošsirdību un varonību. Kamdēļ ļaudis drūzmējas,
        lai redzētu karaspēka parādi? Vai katru jaunu, nesamaitātu cilvēku, un sevišķi jaunus zēnus, nepārņem savāds uzbudinājums un aizgrābtība, redzot pilnīgā kārtībā garāmejošu karaspēku. Vai katrs nesamaitāts zēns savā sirdī neapskauž virsnieku, kurš iet savas karaspēka vienības priekšgalā – vai katrs zēns savas sirds dziļumos tad nevēlas būt šā virsnieka vietā. Kas tad ir tas pievelkošais un apskaužamais virsnieka dzīvē? Vai spožais apģērbs? – nebūt nē, jo dažos citos valsts un sabiedriskos amatos ir daudz spožāki apģērbi. Vai viegla dzīve un liela alga? – arī ne, jo katram ir zināms, ka virsnieka alga ir niecīga, bet darba daudz un vēl vairāk dienesta nepatikšanu. Vai vēl lielāka aizgrābtība
        nepārņem ļaudis, kad tie kara laikā redz garām ejošus karapulkus, kuri dodas uz karu un kauju: pat vienaldzīgi ļaudis top aizgrābti un sajūsmināti līdz asarām un jaunā paaudze bieži vien sajūsminās tik tālu, ka aiziet karaspēkam līdzi – aizbēg no mājām, no tēva, mātes un citiem tuviem radiem un draugiem. Uz karu ejošs karaspēks nav spoži apģērbts; katram zināms, ka uz karalauka nav ne mazāko dzīves ērtību, bet pastāvīgi nākas ciest badu, aukstumu, nogurumu un citas grūtības, un galvenais – kara cilvēks ir padots pastāvīgām nāves briesmām; mirt vai būt sakropļotam taču negribas nevienam.
        Tātad ne ārējais spožums, ne materiālā labklājība nevar būt par to pievelkošo spēku, kas sajūsmina ļaudis, redzot karavīrus. Redzot karaspēku parādē un vēl vairāk – redzot viņus, kad tie dodas uz karu, katrs sajūt, ka šie ļaudis iet briesmās un ka viņi no briesmām nebaidās. Redzot virsnieku karaspēka vienības priekšgalā, skatītājā rodas sajūta, ka šis
        vīrs ar saviem ļaudīm ir gatavs bez apdomāšanās iet ugunī, ūdenī un tiešā nāvē, – ka šis vīrs ne no kā nebaidās, ka baiļu viņš nepazīst. Šo uz karu ejošo virsnieku apskauž tamdēļ,
        ka viņā redz drošsirdības ideālu. Katrs jauns zēns apskauž virsnieku un vēlas būt viņa vietā tamdēļ, ka veselīgā cilvēka dabā ir cenšanās būt drošsirdīgam un augstāk par visu
        cienīt drošsirdību. Drošsirdības un varonības ideāli ir tie paši, kuri pievelk, aizgrābj un sajūsmina līdz sirds dziļumam. Drošsirdība vienmēr un visur imponē un iegūst cienību
        un piekrišanu”

      • Kiršteins jau tāds marginālis pat NA iekšpusē. Parādes varētu viegli atcelt, ja parādītu, cik cilvēkstundu tur tiek izmests, un sarēķinātu naudā. Bet parāde ir apmēram tas pats, kas pārgriezt sarkano lentīti, pie tam vienmēr rīgas centrā un televizorā.

        • Ne par Kiršteina personību te ir runa. Runa ir par to vai LV mil.parādei nepieciešama tehnikas daļa, ja tā saprotošiem dcilvēkiem uzdzen skumjas, un vai novembrī nepietiktu ar vienu parādi. Kopumā es esmu pret parādēm kā totalitāro, autoritāro režīmu asteskaulu un pret militāriem orķiestriem, ja to ir vairāk par vienu, kā arī pret kapelāniem, poļitrukiem un zampoļitiem. Armiju ceļ nevis parādes, bet uzvaras kaujas laukā, pārējais ir politiķu spēles.

          • Slikti ir ja armijai ir tikai parādēm un skaistumam, bet tauta armiju poligonā neredz un arī karavīriem un zemessargiem tas ir veids kā saņemt atzinību. Lai piedalītos 18.novembra parādē man 2011.gadā bija konkurss pieci uz vienu vietu bataljona kārbā. Pie tam lai tiktu līdz konkursam bija vairāku dienu apnicīgi drilli brīvdienās , kurus izlaist nedrīkstēja. Pie tam, ka daudziem profesionāļiem (algotņiem) tā bija sačakarēta diena. Vēlreiz cītīgi pārlasi radziņu – morāle armijā tāpat vien no gaisa un latviskiem gēniem nerodās.

            • Varbūt risinājums ir ZS brigāžu parādes lokāli uz vietām?
              Jo tur nemērā resurss tiek patērēts drillējot nevienam nevajadzīgas prasmes, vismaz PD galā

  2. Ierosinu atcelt miitārās parādes 18.nov. pavisam (11.nov. vēl nelielu var)

    Parādes valsts svetkos, lai paliek Āfrikas diktatoriem un kaimiņiem igauņiem !

    Kurš par

    • Es kategoriski pret! Tad varbūt atceļams armiju vispār, kam mums tā, lai kaimiņi igauņi domā par valsts aizsardzību. Mums tie ir nevajadzīgi tēriņi. Sportu arī tiko atcēlām, kam mums veseli, fiziski un garīgi stipri jaunieši.

      • Paldies Purviņa kungs par viedokli.

        Tātad vismaz viens cienījams un zinošs rezerves virsnieks (tostarp, vēstures jautājumos) ir PAR parādēm.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.