vara bungas: Aizdomas apstiprinošs vai pastiprinošs pētījums par Rietumu lielvaru US, FR, UK (jā, DE nav ņemta vērā) interesēm Baltijas reģionā (ar fokusu uz SE) un to iespējamo militāro reakciju uz drošības krīzēm šeit (līdz 2035.gadam). Pētījuma 2.dalā tiek prognozētā katras minētās valsts iespējamā atbildes reakcija uz 4 scenārijiem, kurus iegūst kombinējot divus no četriem mainīgajiem: 1)“RU agresīva”, 2)“CN agresīva”, 3)“RU sadarbojas”, 4)“CN sadarbojas”. Pie dažādām mainīgo kombinācijām Rietumeiropas un US militārā reakcija uz notikumiem ap Baltijas jūru un Arktikā būs dažāda. Nelabvēlīgākā kombinācija mums ir “RU agresīva” + “CN agresīva”, jo tad US prioritāšu topā būs Āzija nevis Baltija.
Vēl viens spainītis ar aukstu ūdeni:
- [..] In case of rising tensions and an immediate risk of conflict, the countries in the Baltic Sea Region will be dependent on great power support from the outside to handle the situation;
- Smaller states in need of assistance must take into consideration that for great powers with expeditionary forces and capabilities, regional intent and engagement are always scalable and driven by self-interest in a larger game of great power competition;
- Consequently, a key question for states like Sweden is how to gain or maintain regional great power support, engagement, and interoperability for its security;
- Cooperation will, in the end, be more important for smaller states like Sweden than for the great powers, in order to secure state survival. [..]
Turpinot tēmu:
[..] For two decades, burden-sharing has been about Europeans contributing more to U.S.-led wars. Today, a new approach is needed, one that is built on a more balanced relationship, where Europe may even occasionally take the lead. This would, in effect, form a European pillar within NATO. It would also require addressing the massive structural problems plaguing European defense. [..]To start, European policymakers should ask one simple question: What would the EU have needed to insert forces into Afghanistan? [..]
VB: Es pajautātu, kas NBS būtu vajadzīgs, lai aizstāvētu valsti (tās daļu) konvenncionālā kara gadījumā ? Atbilde: atbilde uz one simple question augstāk.
vara bungas 
Te atkal ieslēdzas jautājums par obligāto dienestu (apzināti rakstu pilnu nosaukumu, jo piederu pie indoeiropiešu valodas grupas ar tēlainu valodu.
Saīsinājumi nāca no padomju krievijas un psrs, kur visu saīsināt bija “stilīgi” – rosgormeķ, strojbat, sovstroi maķ tvoju un tamlīdzīgi. Vēl visu aprauti runāja kurši, mana trakā, kaujinieciskā (labā nozīmē) vecāmāte, trakā kurse (manu vecotēvu, kurš bija karojis pret Bermontu un sučku (stučku), deviņas reizes ar cirvi apdzina ap kūti, jo vecaistēvs no Bauskas tirgus bija atvedis par maz skandināvu siļķes (atcerieties Kārļa Ulmaņa neveiksmīgo “slavenā ekonomista” līgumu ar skandināviem), jo kuršu vikingiem tas bija izdzīvošanas jautājums – ātri nodot komandas un ja runāsi gari, vējš sapūtīs rīkli.
Tad jāatcerās Ādolfs Šiklgrūbers un viņa muļķības rezultātā viņam bija jārada Hitlerjūgends.
Bet Latvijā ir vēl daudz padomijas armiju izgājušie veči, pieredzi apguvuši arī NATO sastāvā un visādos tur leģionos, kuri tomēr ir ar pat kauju pieredzi un nav gluži zemē metami.
Kaut kā tie politiskie lēmēji pēdējā laikā taisa vienu lažu pēc otras, gan vietējā līmenī, gan starptautiskie spēlētāji.
Tā ļoti vienkāršoti sakot.
Tāpec, ka ir krasi paātrinājies notikumu ritms. Rietumos politiķi vispar ir 90% ierēdņu maindsets un jebkādu risku vai atbildību negrib uzņemties. Atliek muti vārstīt un ausis aizspiest. Tagad vispar grūti sekot visam līdz, piemeram, briest šaizes Taivānā, par to neraksta, bet ĶTR signalizē par reālu karu visos veidos. Acis visiem uz nelaimīgo AFG. Briest jautrības ar Irānas kodolambīcijām. Viss laukums ir viena dinamika. Pat nonstopā uzsūcot informaciju ir sajūta, ka galvā veidojas kaut kāds aizcietējums.
Šaizes būs arvien vairāk. Miera un pārticības, stabilitātes laiki ir cauri.
Tagad vispār saprast ir grūti, bet galvenos virzienus var. Es pusgadu atpakaļ rakstīju, ka krieviem ir smaga vēlme tiks sadzirdētiem un tikt iesaistītiem lemšanas procesos, gadījumā, ja tas netiks darīts, viņi sataisīs militāru klopi un piespiedīs ar viņiem uzsākt dialogu.
Tagad ir skaids, ka kremlī zvana telefoni no visurienes un sakarā ar NS2 un AFG, kā arī citiem projektiem, kremlis ir atpakaļ diskusiju un lēmēju klubā. Un kāpec gan ne? Ja jau britu ģenerālis saka pa TV, ka taleban jau tādi nesaprasti lauku puiši vien esot, ar kuriem vajagot runāt. Tad, ko, nerunās ar krieviem? Tapēc nekādi ekscesi šogad noteikti nav gaidāmi. Kremlis būs labs sarunu biedrs, kas ir gatavs tirgoties, palielināt ietekmi, bet nenotirgojot neko no savām interesēm un palielinot tvērienu. Klope tagad nav aktuāla.
+
Nevar nepieminēt tehnoloģisko singularitāti (vai tuvu tam), kas vienādi vairo gan iespējas gan sabrukuma riskus. Sabrukums izlīdzinās spējas ne par labu Rietumiem.
Tehnologiju sabrukumu es negaidu. Tās ir izdevīgas visiem. Ķīna jau ir ar savu cilvēku masīvu kontroles mehānismu, filtrešanām, kontrolēšanām, kas ir balstīts IT, ir faktiski vairāk atkarīga no IT, nekā ASV. Nu tā retoriski. Krieviem jau ar’ī viss ir saslēgts tagad caur IT, lai pat kapeiku nenoblēdītu halopi. Koks viss uzskaitās caur IT, šobrīd kokmateriāli krievijā tiek izsekoti ka akcīzes cigaretes. RU un ĶTR turas kopā šobrīt uz IT līdzkļiem, kas palīdz ar maz izdevumiem kontrolēt un slaukt savu publiku.
Tas tā … retoriski, ka nav jau mūsu antagonisti tādi primitīvi.
Nepiekrītu. Tehnoloģiskā singularitāte nesīs vairāk ieguvumu tieši tehnoloģiski attīstītākām valstīm. Tās pirmās spēs to izmantot.
Daudzi nepiekrīt.
Es gribēju pateikt to, ka pilsoniskā sabiedrība rietumos spēs savu uzbūvi saglabāt arī bez elektrības – esošā demokrātija vairāk vai mazāk izdzīvos. Bet krievi un ķīnieši bez IT nebūs spējīgi saganīt savus pilsoņus un turēt tos rāmjos. Piemeram, PSRS komandekonomika būtu, domājams, šobrīd nostrādājusi, kad IT atļauj efektīvi izsekot it visam reālā laikā bez nobīdes.
Es piekrītu, ka akmens laikmets nāk pa labu mežoņiem, bet, ir jāņem vērā, ka arī oponentiem ir interesantas attiecības ar tehnoloģijām un viss nav viennozīmīgi prognozējams – tehnoloģiju nav, uzreiz pienāk zelta laikmets visādiem autokrātiem un ķīnīzeriem, un otrādāk – no tehnoloģiju attīstības iegūst tikai attīstītie rietumi.
Tehnoloģiskā singularitāte nav katastrofa, tā tieši ir ciešāka tehnoloģiju integrācija. No tās iegūs tehnoloģiski progresīvākas valstis, nevis demokrātiskās vai nedemokrātiskās.
Pārmaiņu laiks, kad pa vīlēm plīst vecā pasaules kārtība, bet politikāņi grib spēlēt pēc vecajiem šabloniem, jo vai nu paši neko nesaprot, vai sponsoru vēlme ir saglabāt status quo.
Es neteiktu, ka vecā kārtība kaut kur plīst katastrofāli. Vecā kartība ir dzīves nepieciešamība vismaz mūsu apkārtnē un tāpēc tā tiks saglabāta. Vienkārši tagad būs jāpieliek pūles, lai to nodrošinātu.
Divdesmitgadniekam alus vēdera nav, jo viņš ir divdesmitgadnieks, bet trīsdesmitgadniekam jau jasāk domāt ko bāzt kuņģī. Vienkārši tagad būs jāsāk domāt.
Krievi atkal ir ieciklējušies uz “gegemoniem” un dēļ psihologiskas traumas visu reducē uz “ASV anglosakši pret RU”, kaut gan pasaule ir pavisam jau savādāka, priecājas, ka nu tik būs jaunais laikmets. Būs, bet no nestabilitātes krievi cietīs smagāk kā rietumi – krieviem ir visas tās pašas rietumnieku problemas(jaunā paaudze tirliņi ar iphonēm, izmirstoša publika, materiālisms pari visam), tikai krieviem ir vēl arī tukšas kabatas, tauta, kas atšķirībā no rietumniekiem, pilnīgi katastrofāli neuzticas varai, un kompleksi galvā, kas neļauj racionāli domāt.
Jaunie laiki nāk, bet arī lielākie to sagaidītāji īsti laikam negrib saprast, ar ko tas viņiem pašiem draud. Krieviem nekads kolapss nedraud, bet ilgtermiņā tur viss ir ar mīnusa zīmi. Tas daļēji ir iemesls, kapēc tur grib diskutēt un iesaistīties sarunās – krievi saprot, ka bez investīcijām un augstas pievienotās vērtības ražošanas, izvilkt uz esošā varēs labi ja pāris desmitgades. Bet pagaidām rezerve ir.
Krieviem ir daudz tanku un apkalpju. Tieši nestabilitātes laikā tie var izšaut.
tāpat kā bise, kas izrādes scenogrāfijā karājas pie sienas.
Izklausās pazīstami- augšas nevar, bet apakšas negrib dzīvot pa vecam;)
Notiek ievērojamas pārmaiņas, līdz ar to nevar darīt kā līdz šim, vadoņi spiesti eksperimentēt un pieņemt lēmumus uz nepilnīgas informācijas pamata. Līdz ar to tiek pieļautas kļūdas.
Dear friends!
Today, on the 30th anniversary of the restoration of Estonia independence, we congratulate our Estonian friends.
Vivat crescat floreat Estonia!
As a greeting, I offer my favorite Estonian song
Many thanks to my Latvian friends!