My way


vara bungas: Pretkājnieku mīnas ir fuj, beee…, kaka. Bet efektīvs un AIZSARDZĪBĀ neaizvietojams Force Protection ierocis, cēla atteikšanās no tā tiks apmaksāta ar SAVU karavīru dzīvībām. US nav pievienojušies Otavas konvencijai, kas aizliedz PK mīnas ražot-iepirkt-glabāt-lietot, bet atrisināja morāli ētisku problēmu divos gājienos: 1. apsolījuši (bez parakstīšanās) nelietot šo efektīvo drazu bez īpašas vajadzības 2. nomētājuši problēmu ar naudu radot attālināti vadāmu, aktivējamu un dezaktivējamu PK mīnu modeli XM-7 Spyder, kas dzēš galvenos pārmetumus PK mīnām.

Savukārt 3B padevušās sorosītu spiedienam un PK mīnas aizliedza ap 2006.gadu ( esam iestājušies NATO = draudu nav). 2003.gadā viens dzīvais klasiķis un teorētiķis Dr.habil.sc.pol., Dr.iur. rakstīja (izcēlumi mani):

[..] Baltijas valstu līdzšinējā pozīcija attiecībā uz starptautiskajiem līgumiem kājnieku mīnu jautājumos bijusi atšķirīga, nepamatoti atturīga un nogaidoša. Igaunija, kas nav pievienojusies minētajiem līgumiem, iespējams, Somijas ietekmē, nav atteikusies no kājnieku mīnu izmantošanas un pamato to ar rūpēm par savu drošību un nepietiekamu uzticību kaimiņvalstīm.38 Lietuva tikai 1998.gada 3.jūnijā izšķīrusies parakstīt 1980.gada 12.decembra Konvencijas 2.laboto protokolu un 1999.gada 26.februārī arī parakstījusi Otavas konvenciju, bet vēl nav to ratificējusi. Latvija jau 1993.gada 4.janvārī pievienojusies 1990.gada Konvencijas 2.protokolam, uzņemoties saistības neizmantot kājnieku mīnas, bet nav parakstījusi un negatavojas pievienoties Otavas konvencijai. Savu lēmumu Latvija pamatojot ar faktu, ka kaimiņvalstis nav pievienojušās.39 Tik tiešām — Igaunija, Krievija un Baltkrievija nav pievienojušās Otavas konvencijai. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvija jau uzņēmusies saistības kājnieku mīnas neizmantot, nekādas grūtības tai nerada arī iznīcināt tos niecīgos kājnieku mīnu krājumus, kas tai palikuši mantojumā vēl no padomju karaspēka izvešanas laikiem. Turklāt noteiktākas pozīcijas ieņemšana šajā jautājumā ļautu Latvijai savas aizsardzības vajadzībām laikus plānot efektīvākus un modernākus līdzekļus nekā kājnieku mīnas.[..]

avots

… pēc 18 gadiem konstatējam, ka “noteiktāku” pozu ieņēmām aši, bet acīmredzami neko labāku neieplānojām, ja šobrīd pat dzeloņstieples trūkst…

PS Claymore tipa virzienmīnas nav pielīdzināmas uz kustību reaģējošām PK mīnām, jo nav paredzētas plašu teritoriju mīnēšanai, kā arī paredz pastāvīgu (!) cilvēka uzraudzību vai arī, ja uz “diegiem”, pielīdzināmas IED, kas nav PK mīnu gadījums.

57 domas par “My way

  1. Pasaki godīgi, kā tu justos, ja uz Latvijas robežas mīnas sprādzienā ciestu kāda kurdu ģimene (vienalga, vai paši uzgāja uz mīnu lauka, vai tur ar varu uzdzina Baltkrievu robežsargi)? Piemēram, vīrs, sieva un bērns burtiski sarauti gabalos.
    Justos lepni – par to, ka Latvijas robeža tiek droši sargāta?

    • Manuprāt tu nedaudz maldīgi pieņem, ka runa iet uzreiz par mīnu pastāvīgu atrašanos uz robežas aktivizētā stāvoklī.

      Faktiski, runa iet par to, ka mēs automatiski liedzam sev izmantot efektīvu ieroci savu pozīciju nocietināšanai atklātā konflikta gadījumā, kuru musu potenciāli pretinieki sev neliedz. Turklāt jebkurā gadījumā normālajās valstīs plānotie mīnu lauki tiek ļoti uzkrītoši marķēti (parasti grafiski, vietējā valodā un vienā no ANO starptautiskajām valodām, t.sk. arī maldināšanai, jo nomarķēt var arī neizliekot mīnas pēc fakta), tāpēc nejauši tas noteikti nebūtu iespējams.

      P.S. vot kāpēc dzirdot par bēgļiem no Irākas, visi spiež uz žēlastību ar kurdiem, kuri īstenībā diezgan turās pie savas dzimtās zemes, bet nesaka, ka tas var būt bijušais Daeš kaujinieks, kurš meklē vieglu dzīvi uz neticīgo rēķina?
      P.P.S. Es noteikti varu pateikt ka es nejūtos lepns par to, ka mūsu valsts aizsardzībā netiek izmantots viss nepieciešamais instrumentu klāsts.

    • Pirmkārt, ieraksts nebija par robežas sargāšanu. Otrkārt, ja mīnu lauks ir atbilstoši marķēts, tā ir katra paša izvēle vai izmēģināt laimi. Treškārt, ja BY robežsargi kādu dzen virsū ložmetējiem vai mīnu laukiem, tā ir viņu atbildība, nevis mūsu. Ceturkārt, ja LV pie varas tiks spēki ar attieksmi pret robežu neaizskaramību kā tev, te drīz būs Afganistānas vai Sīrijas filiāle un kur tad viņi bēgs?

    • Nekā nejustos. Rutīna. Es varu ietekmēt Baltkrieviju? Nē. Tātad domājam par savām interesēm. Visiem nepalīdzēsim.
      Būtu signāls citiem migrantiem – uz Latvijas robežas ir mīnas te nav jālien. Šis fakts būtu plaši jāatspoguļo potenciālo bēgļu valstu masu saziņas līdzekļos.

    • LV intereses ir pirmajā vietā! PUNKTS!!!
      Es uzskatu, ka visi līdzekļi mūsu valsts nosargāšanai ir labi. Kaut vai napalmu lejam grāvjos gar robežām vai augstsprieguma vadus novelkam. Izliekam brīdinājuma zīmes n-tās valodās un tālāk jau katra paša ziņā ir tapt vai netapt grillētam. Ja Eiropa kaut ko griba aizrādīt, Ok, bet tad lūdzu uz katru mūsu robežas kilometru pa vadam no Eiropas ” pareizo” valstu armijām un lai tik pamēģina kaut vienu urļiku vai dvieļa galvu ielaist iekšā.

      • atteikšanās no kājnieku mīnām ir labs arguments, lai kanādieši būtu šeit uz ilgu palikšanu. un visiem jādod saprastt, ka kanādiešu plānu maiņa mainīs arī LV plānus nelietot kājnieku mīnas.

        • kanādieši var pazust vēlātrāk kā jeņķi no AF – smagās tehnikas viņiem nav. no rīta pamosties, palikušas vienīgi pusizlietotas kļavu sīrupa pudelītes un zīmīte franciski.
          bet mīnu spēja tik ātri neparādīsies – apmācība, loģistika, mīnu iepirkumi, un vispirms 3x šurpu-turpu politiskā lēmuma maiņa pēc ārzemnieku un vietējo noderīgo idiotu spiediena.

          • kas slēpjas zem apzīmējuma “smagā tehnika”? bet nedomāju, ka kanādieši tā pēkšņi pazudīs.
            tajā pašā laikā virzienmīnas mūsējie var jau pirkt biezā slānī un likumus mainīt pēc vajadzības…

        • Ak tad kanādieši spēs vieni paši mūs nosargāt no kaimiņa kuram kājnieku mīnas ir? Ko tad Krievijai nav piespieduši no tādām atteikties? Liekulība!

          • Es labāk izvēlos kanādiešu klātbūtni un atteikšanos no kājnieku mīnām nekā kājnieku mīnas bez kanādiešiem. Tik pat liela liekulība ir apgalvojums, ka tikai ar kājnieku mīnām spēsim nosargāt valsti no krievijas.

            • Pirmkārt ne tev ne citiem nav izvēles. Otrkārt nav dilemmas. Treškārt neviens neapgalvo, ka pkm ir brīnumlīdzeklis pret visām kaitēm. Vienkārši mums uzspieda mums neizdevīgu līgumu, kuru mēs cītīgi pildam. Vai pirmo reizi? Ukraiņi uzlika otavai plato, jo viņiem vēl bija krājumi, nepaspēja iznīcināt.

              • mazliet no vēstures: https://www.vestnesis.lv/ta/id/80447
                nav balts un melns, bet ir pelēks. kanādiešiem jājūtas atbildīgiem par mūsu robežām, jo Otavas konvenciju kanādieši lobēja/uzspieda. bet varbūt tieši dēļ kanādiešu klātbūtnes tagad mūsējie tik droši jūtas pie BY-LV robežas. radošā komandējuma laikā pīpētavās varētu daudz ko uzzināt par niansēm robežapsardzībā 😉

        • Ja kanādieši tiesām vēlās, lai atsakāmies, tad lai iedod efektivitātes ziņā līdzvērtīgu ieroci. Piemēram, dažus tūkstošus kamikadze dronus, dažus tūkstošus Javelinus, desmitiem tūkstošu vadāmo artilērijas lādiņu.

    • Neviens netaisās dot pret-kājnieku mīnas robežsargiem lai apkarotu bēgļu plūsmu no Baltkrievijas, tā kā tavs pats apgalvojums ir naivs jau pašā principā………mīnas liek lietā tikai tad, kad jau normāla klope sākas vai drīz sāksies, tā pat vien neviens viņas pa mežmalu nestāda. Un ja sākas tā klope, Latvijas armijas mīnas būs tava mazākā problēma. Skatoties kas notika un notiek Ukrainā, nejau NBS būs tas kas bez sirdsapziņas pārmetumiem lietos ieročus ar risku apdraudot civilos.
      Mums būtu karš ar bandītu, kas neievēro pilnīgi nekādus ”godīgus” kautiņa noteikumus, tās šausmas kas notiks ja mēs zaudētu un atstātu mūsu pilsoņus tā bandīta aprūpē (vari palasīt ko Ukraiņi atrada Slovjanskā, kad bija atkaroši to pilsētu atpakaļ no separātistiem) būtu 10 reiz trakākas kā iespējamais risks ar mūsu mīnām.

  2. Teiktu, kā problēma ir pietiekami mākslīga.

    Vjetnamā puses negāja patruļās? Zinot ka daudz kas ir mīnēts?

    Vai arī gribas Bosnijas variantu, kur nomīnēts tika viss un tur toč neviens nekur pa aizaugušu lauku negāja un droši vien joprojām neiet.

    Lai jau pretinieks vazājas pa krūmiem, purviem un cirsmām ar parasto patrulēšanas ātrumu 1 km/h. Diez cik bīstams viņš tur nebūs .

    Visur citur , kur negribam lai viņš iet – uzliekam / noņemams kleimorus. Vienīgais sīkums, kā to visticamāk noliktavā nav.

    • Gāja, bet viena lieta ir patruļa, otra lieta ir masīvs uzbrukums. Kā reiz ar mīnām medīt mazās grupas ir sarežģīti, drīzāk objektus ar tām var sargāt. Toties mīnas labi palīdz pret konvenciālu iebrukumu.
      Ar klaimoriem nevar nosegt lielas platības.

      • masīvi uzbrukumi notiek pa ceļiem labu nestspēju 😉
        Kāda velna pēc pretiniekam ir jēga izsēdināt savējos no bmp/btr un tagad dzīt pa pļavu? un pazaudēt 30 reizes no sava ātruma, bruņu aizsegu un bieži vien arī daļēju uguns atbalstu. Papildus tam, to ko gribētu mīnēt visbiežāk būs apstrādāta lauksaimniecības zeme, kura ”vispār” nav caurbraucama (izņemot ļoti sausu vasaru) ar to masu, kas ir pretinieka tehnikai. tad vēl priekšā ir meliorācijas grāvji- nahuja tur motorizētam pretiniekam pisties vispār iekšā? ceļi viņiem Latvijā trūks?

        • Uzbrukums (pārvietošanās) notiek pa ceļu līdz sastop pretestību. Ja notiek kontakts, tad notiek izvēršanās. Un izvēršanā notiks pa lauku/mežu. Lauksaimniecības zeme bieži ir izbraucama gan ar BRT, gan BMP un tankiem. Ja pa lauku nebūs iespējams izbraukt ar tehniku, vai vispār nebūs iespējams nobraukt no ceļa, tad uzbruks kājnieki. Lūk šeit nepieciešamas mīnas.

        • + Latvija ir viegli sasniedzama ar kaujas helikopteriem no Ostrovas. Un Pleskavā (tikai 60 km) ir gaisa desanta divīzija.
          Bet tas taču nebūs sevi cienošs militārists, kurš nesapņos visu apkārt nomīnēt, principiāli ignorējot risku, ka tā dēļ varētu ciest civilpersonas.

          • Kara laikā civilo nav ir savējie vai nodevēji. Piedāvātais pkm modelis līdz minimumam samazina risku savējiem. Bet vispār jebkura pretošanās palielina riskus civilajiem. Tomēr ceru, ka nbs izvēlēsies pretoties neskatoties uz Ostrovu, Pleskavu uc pilsētām.

            • Veci lauku cilvēki, kuri vairs sen nevar būt nekādi karotāji (tāpēc viņiem nevar nešaubīgi piekarināt birku “savējais” vai “nodevējs”, piemēram, veca lauku tantiņa), var staigāt pa laukiem un mežiem, piemēram, meklējot sēnes.
              Re, ka šogad jau vairāki simti pieķerti Ādažu poligonā, neraugoties uz aizliedzošiem uzrakstiem:https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-senosanu-adazu-poligona-jarekinas-ar-1500-eiro-sodu.a419908/
              Tiešām nebūs žēl, ja kādu vecu lauku tantiņu saraus gabalos? Pofig, galvenais, ka mīnas taču ir efektīvs līdzeklis, ja. Kuru apdzīvoto vietu tādā veidā nosargāsiet? Rīgu nosargāsiet ar mīnu laukiem?

                • Nē. Nevajag pārspīlēt uzreiz.
                  Mans priekšlikums ir neuzskatīt visus tos cilvēkur, kuri izstrādā, pieņem un atbalsta starptautiskās konvencijas (rakstītas ar civiliedzīvotāju asiņu jūru) uzskatīt par sorosītiem vai nodevējiem.

                  • Nē, pārsvarā viņi ir noderīgi idioti. Tie paši, kuri paraksta garantijas Ukrainai apmaiņa pret atteikšanos no kodolieročiem un pēc tam vienošanos nepilda.

                  • sorosīti, sorosīti. Nav laika skaidrot detaļas, papēti hipersaites šeit un kas finansēja biedrību SADARBIBA MIERAM, BALTIJAS STARPTAUTISKAIS IZGLITIBAS CENTRS, kas lobēja Otavas konvenciju LV.

          • Helikopteri ir piemērots mērķis stingeriem, tāpēc pa zemi ar kājām būtu visdrošāk. Tagad kā alternatīvu mums jāspēj vismaz ik pa 300-500 metriem gar robežu/fronti nolikt ložmetējnieku, kuram 24/7 būs grūti dežūrēt. Esi gatavs nomainīt sargu postenī?

            • Tātad, izrādās, ir normāla alternatīva mīnām – kārtīgs žogs gar robežu (gan fiziski nepārvarams, gan ar visiem vajadzīgajiem sensoriem, kamerām, kā arī patrulēšanas ceļiem) un daudz lielāks skaits karavīru, lai nav problēmu nodrošināt nepārtrauktas dežūras ar ložmetējiem.
              Tas, ka šobrid tas nav nodrošināts, ir cits temats. Slikti un žēl, ka tas nav nodrošināts; vainīgi tajā ir politiķi un lēmumu pieņēmēji attiecīgās jomās (es neesmu ne viens, ne otrs).
              Jautājums, kā būtu pareizāk attīstīties nākotnē – vai nu mīnas vai arī žogs un liels skaits karavīru ar ložmetējiem, protams, ir apspriežams. Es ar abām rokām balsotu par žogu un karavīriem ar ložmetējiem, jo tas mazina risku civiliedzīvotājiem.

              • NAICHEZ, tikai kārtīgs žogs noteikti nav normāla alternatīva mīnām, jo mums nav tik daudz dzīvā spēka. tas ložmetējnieks “apaug” ar vēl veselu nodaļu. žogs nav arī nekāds šķērslis smagajai un ne tik smagajai tehnikai. toties, ja pretinieks zin, ka mums ir mīnas, tad pat tikko uzrakņāts ceļš vai izkārtas brīdinājuma zīmes par mīnu lauku apstādīnās uz laiku pretinieka virzīšanos, lai piesaistītu inženierus. apstādināts pretinieks ir statisks un viegli iznīcināms mērķis.
                ņemot vērā, ka mums nav valsts ar neierobežotiem cilvēkresursiem un pretiniekam nav nekādi ierobežojumi mīnas lietot, tad mums arī tādas nepieciešamas biezā slānī. un ātri! diskutēt var tikai cik “gudrām” un jaudīgām tām jābūt, kā arī jaizvērtē budžeta iespējas.
                sensori ir laba lieta, jo tad var veidot QRF vienības, kuras reaģē uz pretinieku (izskatās, ka pēc līdzīga scenārija tagad notiek cīņa ar migrantiem uz BY-LV robežas). biedē tas, ka tas vairs nestrādās, ja pretinieks nāks virsū masīvi un lielā frontē un qrf spēki būs par mazu.

            • krievi brauc ar vilcienu. vislabākais, ko varēja izdarīt nacionālajai drošībai, ir nevis elektrificēt rīga-rēzekne, bet pārnaglot uz eiropas platumu

          • Pret gaisu ir citi paņēmieni.
            Bet tas taču nebūs sevi cienošs demagogs, kurš sapņo, ka ja mēs ko nemīnēsim, tad ienaidnieks nemīnēs arī 🙂 Un vietējiem būs baigais atvieglojums uzsprāgt uz svešas mīnas.
            Laikam sevi necienošam militāristam vajadzētu visus karus rīkot tālā stepē, kur apkārt civilo nav.

          • Es varbūt ieteiktu “raķete”, kas sūdu gadījumā tiktu palaistas uz Ostrovu un Pleskavu militārajiem objektiem. Tik viena problēma krievi par to noteikti zinātu un veiktu priekšdarbus. Nu vienīgi ar “raķetēm” turēt nepārtrauktā apšaudē ceļus, kas ved uz Latviju un vispār Baltiju. Un mums pietiktu ar “raķetēm”, kas lido 50 līdz 100 km attālumā.

          • Ar plikiem helikopteriem un desantniekiem valsti neiekarosi, maksimums ieņemsi vai paralizēsi kādus stratēģiski svarīgus objektus (lidlaukus, tiltus, kaut ko tādu). Plus tie desantnieki kuri izlekuši no gaisa tad būs vieni paši svešā, (cerams) naidīgā zemē un apliekti no visām pusēs ar ierobežotu munīciju. Līdz ar to , viņi nekur vieni paši nelēks ja vien tas nav koordinācijā ar standarta sauszemes iebrukumu no austrumiem…….plus tos helikopterus un IL-76 var viegli notriekt ja pretinieks ir tam gatavs un zinošs. Airborne uzbrukumi pret spējīgu pretinieku vispār ir ļoti riskanti un viegli var aiziet dirsā (Operation Market Garden spilgts piemērs)

            • Es jau esmu teicis un atkārtoju – ja krievinieki izmet gaisa desantu, pēc vairākām stundām gaidi krievinieku konvencionālos spēkus! Nekad nav bijis savādāk!

            • Cik reāli ir ar Stinger un pēdējā modeļa RBS 70, ņemot vērā visus faktorus, dabūt lejā iespējamo krievu gaisa desantu, pirms tas vēl ir izlecis no lidmašīnas?

              • Ja viņi duraki tādi neveic maršruta izlūkošanu (rbs70 gadījums). Lidmašīnu visdrošāk nebūs, būs zemu lidojoši helikopteri. Tos vel jānoķer uz graudu (mampad gadījums). Var paveikties, bet piesātinājumam ar un apmācībai jābūt maksimālai.

                    • Nu, mums tie potenciālie mērķi jau nav īpaši daudz, uz kuriem būtu jēga lidot. Lidlauki divi lielie, kādi lielie tilti pār lielajām upēm, kas uz maršruta. Diezvai lidos uz Jūrmalu Levitu pa kāpām tvarstīt.

              • Mi-8 un Mi-24 pašus par sevi notriekt galīgi nav grūti (Ukrainā ar ”igla” MANPADiem blieza zemē diezgan veiksmīgi). Bet nu tas protams atkarīgs, vai mūsējie būtu tam gatavi un zinoši (kas kur lidos un pa kuru maršrutu, vai pozīcijas sagatavotas utt).

  3. Es protams esmu “vecais dinozaurs”, tomēr piebildīšu – mūsdienās tehnoloģijas ir attīstījušās un arī virzienmīnas vairs nav ar stiepli, bet attālināti vadāmas. Trūkums attiecīgā pret “tauriņiem” – vadāmas vai nu sensuāli, vai sensoniāli. Izskaidroju – vai nu vizuāli novērojot un aktivizējot no kaujas operatora, vai nu ar sensoriem (esmu rakstījis jau par trūkumiem – migla, lietus, dzīvnieki, u.t.t.)
    “Tauriņu plusi” – uzkāp – kāja līdz celim ir nahrenizēta, vajag vismaz vienu, kurš skaļi bļaujošo izvelk ārā un arī tas baidās līst tur, lai neuzkāptu uz cita tauriņa.
    Kaujas apstākļos ļoti neeftīvi – dažas aizsardzības granātas izslauka ceļu.
    Tad vēlreiz par virzienmīnām – netiek parasti izmantotas kā robežšķērslis, BET VAR, parasti tiek izmantotas, kā barjera un laika kavēklis, lai piebremzētu ienaidnieku. Parasti izmanto specspēki.
    Un tagad par pilnīgi bezsirdīgo vara bungām – es esmu par Otavas Konvenciju (ko Latvijas valsts nav ratificējusi, bet cepšanās par to ir lielāka nekā par šprici pret ērcēm), es esmu par Otavas Konvencijas turpmāku apspriešanu ANO līmenī (protams, to saistot ar Krievijas Federācijas iebrukuma draudiem)!

  4. Vara bungām varbūt nepaveicās, varbūt tieši otrādāk paveicās – vara bungas ir mācībās un var pārbaudīt zemessargu dzīvošanas (ne izdzīvošanas) spējas un aktīvas rīcības iespējas pie zemākām temperatūrām, nekā parasti ir septembrī.
    Veči, ja jāguļ nakts un naktis un nedrīkst dedzināt ugunskuru (demaskējošās pazīmes), saspiedieties kopā pa divi, trīs, ja nav uzbrukuma draudu, guļat “skudrupūznī” un visu laiku rādat možu seju! Tas palīdz, pieredze!

    • Un visiem kara suņiem, arī vilkiem – atcerieties – jau šovakar (ne rītdien), pārkravājiet savas panikas somas – izņemiet vasaras gulammaisus, ielieciet panikas somā ziemas guļammaisus, ziemas tepiķīšus (tikai nelieciet brāļu igauņu porainos, kuri sūc ūdeni, bet bundesvēra)! Ziemas cimdus vēl varier nelikt.
      Un atcerieties par c-vitamīnu – ja neatradīsiet mežā, vai nebūs līdzi, jau pēc mēneša jums nebūs spēka.
      Un jau laicīgi salabojat zobus, lai esat kaujasspējīgi!

  5. Vēl nedaudz par “mīnām” semantiski – Rīgā (protams arī citur) notika milmācības. Gan jau visi redzēja to kremļa ietekmes aģentu APZINĀTI nofimēto sižetu, kur vatņica ar bērnu, kaut iepriekš brīdināta, ar savu gonoru (govoriķe po ruski), iet tieši mācību epidcentrā un kā var spriest, iekniebj savam otpriskam dibenā, lai tas sāktu spiegt. To visu “pavisam nejauši” filmē cits kremļa ietekmes aģents un tas sižets tagad tiek izmantots visādos tur Ļaunuma Impērijas PSRS-2 kiseļ un solovjov fašistiskajos TV raidījumos. Gan jau ir arī importēts uz moskovijas kaganāta sūkātāju un putina liecinieku sektas propagandas avīzēm Civilizētajā Pasaulē. Un šajās mācībās Rīgā tā vatņica ar savu otprisku un filmētāju, bija tikai maza daļa, bija tādi, kuri ejot garām, Latvijas karavīrus “kriļi matom” un draudēja “priģot puķin, uviģiķe, što s vami buģet!”.
    Nu tad lūk, kamēr mēs šeit diskutējam par Otavas konvenciju, Latvija ir pilna ar kremļa 5. kolonnas MĪNĀM!
    Kā ar to tikt galā? Ļoti vienkārši – ar likumdošanu! Kāpēc nav atbilstošas likumdošanas un politiķi savu bezdarbību melīgi var slēpt aiz “cilvēktiesībām un demokrātijas”‽
    Tāpēc, ka Zemessardze vēl nav apzinājusies savu spēku un NEPIEPRASA no politiķiem un Latvijas valsts specdienestiem kremļa 5. kolonnas pilnīgu un neatgriezenisku sagrāvi!
    Ja šīs kremļa 5. kolonnas “MĪNAS” neneitalizēs jau laicīgi, būs postošas sekas!
    Atkal man jāpiesauc par piemēru Izraels – tur nekautrējās ienaidniekus neitralizēt jau laicīgi, kur ir skaidri redzams, ka ja nenetralizēs, tad būs jāmaksā daudz augstāka cena!

    • ZS bija palikusi pārāk ietekmīga un pretendēja kļūt par vienu no ietekmes centriem, līdz ar to jau 1994. gadā to sāka pamatīgi vājināt. Jo pārējiem centriem ar varu negribējās dalīties.

      • Nē, zemeņu sargs, gluži ne tā. Deviņdesmitajos bija nedaudz savādāk – toreiz Zemessardze tikai dzima, bija konflikti starp Aizsargu organizāciju (kura arī mutēja un dalījās kā amēba, kur beigās Rība nostiprināja Aizsargu organizācijas, tā teikt, pozīcijas). Rību likvidēja pie varas nākušie liberālkomunisti, jo savādāk tiktu atlaunota 1918. gada Aizsargu organzācija un mēs aizsargi, bijām ļoti nopietns paramilitārs spēks (atceries manus komentus par to, kā es moņkas (OMON) izspiedu no Siguldas).
        Tomēr zeme nav ne plakana, ne trīstūrveidīga! Ko es ar to gribu teikt? Es toreiz prasīju no lēģeriem iznākušajam Jurim Ziemelim (kremļa čekists vidiņš, bijušais komunists sadalīja Helsinki86 un centās latviešu nacionālās pretošanās dalībnieku Juri Ziemeli apmelot, saucot Juri Ziemeli par čekas stukaču pie katras izdevības. Juri Ziemeli, kurš savas latviskàs pārliecības dēļ 17,5 gadus pavadīja boļševiku koncentrācijas nometnēs!.
        Es prasīju Jurim Ziemelim – kas būs!? Viņš man atbildēja – Latvija būs brīva (tad brīdi bija klueums un tad viņš teica – es galvu varu likt ķīlā), bet kāda viņa būs, tas ir cits jautājums (citēju)!
        Un jā, mums nav izdevies ideāli atjaunot Latviju kā mēs sapņojām, mums nav Aizsargu lidotāju pulka, mums nav Finka un Benjāmiņu, mums nav Purvīša un VEF radioaparātu, tomēr – mums ir mūsu Satversme, mūsu sarkanbaltsarkanais karogs, mūsu Saeima, mūsu armija un mūsu Zemessardze!
        Un apskaties uz jaunajiem latviešiem – nav vairs padomisko baiļu!
        Un tagad vara bungas var atkal paņirgāties par mani, kā jau to ir darījis, pieliekot klipu, kur aplausi nebeidzās!

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.