Svaigs gaiss telpā


vara bungas: “Gudrā” 30mm munīcija, kas sprāgst noteiktā augstumā un attālumā no lidojoša objekta ir inovācija, kas pieliks pie vietas civilo UAS militāro izmantošanu. Ne gluži iedzīs kapā, bet neļaus nesodīti dominēt. VB, protams, cer sagaidīt kaujas lāzerus, bet līdz tam brīdim vietu taktiskās PGA nišā saglabās artilērijas klasika ar gadsimtam atbilstošiem uzlabojumiem. Diemžēl nevar teikt, ka risinājums būs lēts, jo gudrā munīcija ir tikai efektors, kuram tomēr nepieciešams arī sensors/detektors – sistēma, kas atrod un pavada mērķi. RU ar lielu nokavēšanos ir sācies kaujas vajadzībām pielāgotu dronu bums, tādēļ mums vajadzētu nenokavēt ar counter-UAS.

[..] 30×113 mm round comes outfitted with a tiny radio-frequency sensor that detects unmanned aerial systems (UAS) and explodes, giving soldiers a better chance at destroying an airborne target than relying on a direct hit.[..]

avots

25 domas par “Svaigs gaiss telpā

  1. Saprogramēt mīnmetēja lādiņus. Visticamāk 81mm. Un pēc viena radara izbliez. Pat radaru reizēm nevajag. Veciem vienkārši vajag iespēju izsaukt uguni 120 metrus virs savas galvas.

  2. Grūti iebraukt kāpēc tik viedi vajag… Ja reiz vajag ārēju sistēmu, kas track’os objektu – kāpēc tad nevar, vienkārši, pus-gudru munīciju, kam eksplodēšanas laiku/attālumu iestata pie izšaušanas. Tādi lādiņi jau eksistē no WW2 pretgaisa aizsardzīvas laikiem, tikai atškirība, ka ieroča operators ar kloķi iestatīja munīcijas taimeri.

    • Tāpēc ka tagadējie mērķa objekti ir mazi plastmasas klucīši, kas žigli manevrē trīs dimensijās un bieži nav saskatāmi/izmērāmi/nosakāmi ar cilvēka aci. Nu un buržujiem uz kaut ko ir jānopelna arī. Ja nopietni, ja sistēma nodrošina one shot one kill vai tuvu tam, tad atmaksāsies.

      • Tas UAS “žigli” neliekas tik žigli pret munīcijas lādiņa lidošanas ātrumu. Mana sajūta ir vairāk par labu otrajam minētajam argumentam.

        Man jau šķiet, ka pat šajā blogā izskan šad tad vaimanas, ka vienkāršas lietas daudzskaitlī pārtrumpo viedas lietas mazskaitlī. Man sajūtas šeit līdzīgas.

        Nē, nu labi – redzēsim. Ja beigās ir pieejams viss, tik cik vajag un naudas tam pietiek, tad cool.

      • Man liekas vajag esošos/vecos/dumjos stroķus sajūgt ar jauniem sensoriem – jūtīgāki radari, radiopeilēšana, attēla apstrāde. Ja muņa ir lēta, tad var atļauties lielu false positive rādītāju.

    • Vajag strādājošu tālmēru un šāviņa programmēšanas ķēdi.
      Nopietnām sistēmām ar AHEAD šāviņiem stobra galā ir 3 solenoīdi – 2 izmēra sākumātrumu, trešais ieprogrammē šāviņu, tam visam saikne ar ballistisko skaitļotāju, kurš saņem informāciju no tālmēra. M230 šite ir prasts RWS, ne sarežģītāks par RWS ar ložmetēju. Pietiek šaut pamanītā mērķa virzienā.

      • Tā tīri no dīvāna… varbūt nevajag mērīt ne sākumu ātrumu, ne ko programmēt. Ja ir zināms attālums līdz mērķim (ko citādi programmē šāviņam), tad mums vajag samērā prastu šāviņu ar prastu, nu ok, traucējumnoturīgu, uztvērēju, kuram attiecīgajā brīdī padod komandu eksplodēt.

        • Šāviņš ar taimeri ir 1000 reizes lētāks par šāviņu ar radio vadību. Laiku, kurā šāviņš atrodas vajadzīgajā punktā balistikas programma izrēķinās ātri, meteoapstākļi pie īsiem attālumiem būs ar nelielu ietekmi

        • Problēma ir ģeometriska. Šāviņi ir tuvi cilindriskai formai un šķembas izplatās vairumā uz sāniem. Nekontakta spridzinātājs var garantēt sprādzienu pareizā mirklī, lidojot garām mērķim. Tālmēru precizitāte ir ap 5 m, tam nāk klāt sākumātrumu izkliede un degradācija ar stobra dilumu un temperatūru, lidz ar to uz mērķi nāksies notērēt daudz vairāk šāviņu ar taimeri. Tāpēc pret gaisa mērķiem nu populārāki ir programmējamie AHEAD šrapneļa tipa šāviņi, kuri uzšauj lodes uz priekšu, to atkarība no tāluma kļūdām ir mazāka.

  3. Maviks maksā 1000 eiro un mavika apkarotājs 1 milj? Mavika operatoram viena stunda lidojuma pieredze ir tīri ok, tam aparātam 5 kakli gadiem.

    Mans biedrs redz un dzird dronu pie 120 metriem, es varbūt no 80. Virs 120 ir pagrūti saskatīt nianses uz zemes. Maviks sporta rezīma lido pārsvarā paceļoties un nolaižoties, virs pretinieka parastajā, vai pat īpasi lēnajā. Tā kā baigi telpā viņš virs pretinieka nesaudīsies un strauji nemainīs virzienu. Un parastajā rezīma paceļas ar ātrumu 3 metri sekundē.

    Tā kā ja maviku apkarotu ar 5 mīnmeteja lādiņiem kas nedaudz pārklājas nekur viņš īsti neaizmuktu.

    Pret drona šautene nezinu viņas specifikāciju , bet gan jau izšaujot gaisa kaut ko aizķer pamana un liek nosēsties. Ja pareizi sapratu tad sajūtot traucējumus drons atgriežas automātiski, vai operators pats pieņem tādu lēmumu.

    Un ne jau tas drons ir tik bīstams uz Tavām pozīcijam, bet gan nespēja līdzvertīgi atbildēt pretiniekam. Jo tipa esi iztērējis visu naudu bruņutransportieros, kuri tāpat no artilērijas nesargā.

    • tikai mīnmetējam jābūt modernam (dārgam) ar automātisku mērķēšanu.
      Ja pozīcijās stāvēs vecā parauga sistēma, neviens viņu nepaspēs pietiekami operatīvi sarēķināt novadīt un izšaut

    • Ja Ar datoru vadīts mīnmetējs un mīna ar kontrolējamu sprāgšanas laiku/augstumu , tad kāpēc ne?
      Pat analogo mīnmetēju varētu notēmēt laicīgi virs viltus cvrt

      • Viltus mērkiem daudz vienkāršāk uzlikt pamatīgus vertikāli šaujošus kartečas stobrus. Kuri, ja kas, nostrādā arī no drona bumbas sprādziena. vai no optiskā sensora, kad augstāk parādās nekustīgs pleķis.

        • lūk arī elegants pielietojums vecajam analogajam (lēnajam) mīnmetējam.
          Jāuzražo 80-120mm kalibra pīļu patrona un nonesīs no debesīm lejā dronu kopā ar gājputniem.

          • Nezin, Cik lielā radiusā dronu iznīcina? Jāzin aptuvenais augstums iepriekš vai jātaisa salūts no vairākiem stobriem, lai pārklāj tipisko dronu lidojuma koridoru

          • Mīnmetējs tomēr ir ierocis, kuram vienmēr būs pieprasīts darbs un kuru nav tik daudz. Te vajag prastas rores ar līmeņrādi vertikālai izstādīšanai, kuras kilogramu collīgu naglu var uzšaut 100 m augstumā un kuras var izlikt desmitiem falšos ierakumos. Vienkaŗšākajā variantā tiešām nostrādājošas no drona bumbuča sprādziena – nekas ar šīm nenotiks

  4. Interesanta protams doma. Bet nezinu gan vai realizējama. Manuprāt minmetēja lādiņi ir domāti tikai uz zemes esošu mērķu iznicināšanai. Zinātāji palabojat, vai tad ir mīnmetēja lādiņi, kuri var detonēt arī kur gaisā esot? Tipa ar laika detonatoru?

    • protams, ka ir. Apgaismes mīna. Detonē pēc noteiktām sekudēm. Attiecīgi – noteiktā augstumā. Ja viņas piebāž ar skrotīm nevis ar fosforu – dronu nāve rokā.

      • Nu un ja taimeris nenostrādās vai nostrādās ar novēlošanos vai būs apkalpes kļūda iestādīšanā tas būs trieciens pa savām pozīcijām, drona darba novešana līdz galam.

        • Uz dīvāna drošāk, sākot no PL vidus vai vācijas.
          Ar PGA munīciju ar taimeri jau vismaz 100 gadus ņemas, risinājumi ir gatavi

          • PGA kopā ar taimeriem parādījās tālmēri, mehāniskie skaitļotāji un zenītšāviņš jebkurā gadījumā nostrādāja lielā augstumā, ar precizitāti tālumā desmitos metru. Baterijas uguni komandēja virsnieks. Droni, par kuriem ir runa, lido mīnas šķembu iedarbības rādiusa augstumā virs savām pozīcijām

Leave a reply to Huans Pereras Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.