Viktimoloģika


vara bungas: No 00:17:00 veltījums un pamācība visiem godīgiem, miermīlīgiem civiliedzīvotājiem, kuri neko neplāno, neinteresējas par (valsts aizsardzības) politiku, nekam negatavojas, nekur nestājas un kara gadījumā naivi plāno “vienkārši pamest valsti”(c). Pielaikojiet veiksmes stāstu.

129 domas par “Viktimoloģika

  1. Nekā jauna, bet:
    1) gribi dzīvot – laidies lapās kaut ar pliku pakaļu no pirmās skaņas;
    2) jo vairāk varas pārstāvji saka, ka “viss ir čotka”, jo ir lielākā pakaļā(kapēc tas tiek darīts – tāpat skaidrs, panika aizsardzību nestiprina, makro līmenis, individuālāis miro līmenis nespēlē lomu);
    3) krieviem ātri notiek COIN darbība, vīriešus visus pārbauda momentā, krieviem ir saraksti, tantei paveicās, ka sievētēm doķus nepārbaudīja, neilgi pēc aibraukšanas atnāca onkuļi pakaļ uz dzīvokli, tsk. kaimiņam, kas bija ar armiju saistīts;
    4) kamēr ēdīsi tukšu 72h somu un flirtēsi ar akvāriju saistībā ar ūdens ieguvi, jo 72h konservi baigi kaltē muti, gaidīsi kaut kādas ziņas pa radio, tv utt, ko iznesīs garantēti pirmo, nonāksi diezgan sūdīgā stāvoklī, kas pasliktināsies ar katru minūti;
    5) es kā vienīgu sakarīgo mobilitātes veidu SHTF gadienā mums redzu ūdenstransportu, ja bail braukt pa jūru, tad var čabināt uz augšu līdz somu līcim un tur jau 40 km un somi izmakšķerēs, krievu flotei būs pietiekami daudz citu uzdevumu sākumā kā tvarstīt ūdensbomžus.

    • Tiklīdz pazūd elektrība – vienīgie sakari ir skrienošie ziņneši starp māju pagalmiem.
      Vēl ko var saprast, ir tas, ka tad, kad jau aiziet kariņš konkrētajā reģionā – civilajiem braukāt ir pilnīga loterija – jebkurš var vainu sašaut vai vari uzbraukt uz mīnas, vai pirms blokposta sēžot daudzdienu rindā var pārvelties pāri arta. Laidies prom ASAP arvienvārdsakot, cilvēka dzīvībai pēc SHTF ir mazāk kā 1 centa vērtība. Apokalipses filmas reālā dzīvē. Kad sākās šaušana, tad ir free-for-all un šauj visi visus.
      It kā jau tas viss ir sen izrunāts, bet … lielākā daļa jau tāpat uzlikuši likmi uz to, ka “aj nu viss būs ok”. Un tad saka – a kas varēja padomāt. Jā, gan. Kas.

      • Pagājušo gadu janvārī nosēdēju sastrēgumā 8 stundas, lai tiktu no Kauņas uz Suvalkiem, jo iepriekšējā dienā bija notikusi avārija un ceļš bija bijis slēgts uz 3 stundām. Mēģināt no Baltijas valstīm izbraukt ar auto in case of SHTF ir pilnīgi bezcerīgi.

        • Ja jau, tad jau. Mašīnu pamest, iet kājām nostāk no lielceļa, bet jābūt pārgājienu pieredzei, izpratnei par apvidu un kaut minimālam ekipam.

          • Jo minimālāks ekipējums, jo ātrāks pārgājiens iespējams, un dziļāks ieberziens, neatrodot vietu viesu mājā.

            Jābūt ekipējumam un pieredzei. Ziemā pārgājienos ar nakšņošanu ārā iet <0.1%. Grūtnieces un mazi bērni – nevaru iztēloties.

          • Nu tad visiem somās ir 2 lietas – paika un hidras, lai, kad nonākot ar kājām līdz sastrēguma iemeslam, secinot, ka tas ir nobombīts tilts, varētu pārpeldēt visiem ģimentiski pāri vēsā mierā un turpināt tūrisma pārgājienu. Visai ģimenei jāspiež uz 1/2 Ironman distancīti.

  2. Skaidrs, ka variantu civilajiem Latvijā nav daudz. X stundā Suvalku koridors būs bīstama vieta, bet pāri jūrai visi netiks, ar gumijas laiviņu tālu neaizbrauksi, bet zvejas kuģīši būs uz izķeršanu. Lielie prāmji nebrauks, tāpat kā lidmašīnas nelidos riska dēļ. Kas paliek? Jālien maliņā, manuprāt, dzīve laukos, prom no militāriem objektiem, kas potenciāli pakļauti regulāriem triecieniem un kaujām. Mariupole, Buča, Severodoņecka, Lisičanska, Soledara un citas Ukrainas pilsētas ir parādījušas, ka tās nebūs drošas vietas. Ja tajās sākas kaujas, tad ir ļoti, ļoti slikti.

    • Evakuācija uz Igauniju(Pērnavas virziens) būtu jāizskata kā opcija, jo Igaunija gan ģeogrāfiski ir droša, gan arī ticu viņu bruņoto spēku spējām turēt perimetru. Nu un ja ļoti vajag, tad tikai 50km pāri Somu līcim uz Somiju.

      • Šoseja jau nemaz nebūs aizsista ar suvalku šturmētājiem, miltehniku un dienišķajām fūrēm. Ticamākais variants ar laivu gar piekrasti, bet vai 300+km braucienam RHIBā ir vieta degvielai? Un visos mēnešos izņemot jūliju bez pamatīga individūālā ekipējuma neiztikt.
        Bez tam nopietnam mucējam pēc ziņas par LT gāzesvada sprādzienu jau bija jāizbrauc 30min laikā

        • Lielākā bēgšana pār jūru 20-gs notika 1994.gada augustā, kad pēc protesta akcijām F.Kastro paziņoja, ka jebkurš kurš nevēlas palikt Kubā var doties prom. Aptuveni 35000 kubieši to izmantoja un devās uz Floridu. Attālums ir apm. 140 km, tuvākas ASV salas ap 100km. Kuģoja pārsvarā ar plostiem ko izgatvoja no automašīnu riepām un dēļiem, airēja ar airiem, daži bija uzmeistarojuši kaut ko līdzīgu burai, bija arī kaut kādi vienvietīgi peldlīdzekļi- vanna pastiprināta ar putuplastu un dēļiem. Plusi salīdzinājumā ar Baltijas jūru tur ir silts ūdens, mīnusi haizivis. Cik pa ceļam noslīka un tika haizivīm par barību precīzu ziņu nav. https://www.theatlantic.com/photo/2014/11/20-years-after-the-1994-cuban-raft-exodus/100852/
          https://www.sutori.com/en/story/the-experience-of-the-cuban-rafters–VXKAMgjxoCCnm5JQ2MFhQnY8

          • Tur viņus netālu no Kubas krasta makšķerēja starptautiskajos ūdeņos USA kuģi, ar tādiem plostiem pa Baltijas jūru nevajadzētu mēģināt plunčāties, Baltijas jūra ir sekla un viļņi, lai gan nav lieli, ir ar mazu intervālu un asi, klopē intensīvi. Kurpretīm lielā jūrā viļņi ir daudz augstāki, ar lielu amplitūdu, bet ar lielu intervālu, tie šupo – augšā, lejā, nevis dauza. Ar tiem plostiem nekur tālu viņi netika, tikvien kā tika ārā 20km no Kubas teritoriālajiem ūdeņiem un tad tos izmakšķerēja. Līdz USA lielais vairums nemaz neaizpeldētu. Rīgas jūras līcī ir mazi viļņi, salīdzinot ar Baltijas jūru. Irbes šaurumā var būt pāris mezglu straumes, aptuveni kā Daugavas straume. Startēt labāk jau ir no LV rietumu krastiem. Ar piepūšamo RIB laivu 5+m un motoru, hidrām, vertirosan pilieniem(aptiekās nopērciet) pasākums ir diezgan reāls. Tikai to vertirosan labāk nepārdozēt, baigi ķirbis sāp, bet tā no jebkura uztaisa iekšas kā īstam jūras vilkam.

      • Starp Gotlandi un LV vējainā laikā ir citi viļņi kā starp Roņu salu un LV. Baltijas jūrā gadās, ka, ja vējš labi blietē, tad viļņi klopē pamatīgi. Bet tie nav baigi lieli. Nogurdinoši. 5+m laivai nav problēmas.

    • Zvejas kuģīši ar eiropas svētību sagriezti lūžņos, mazās zvejas flotes tonnāža pret 40. gadu būs ievērojami samazinājusies

  3. Hmm interesanti, vai bija daudz latviešu kas 1939. gadā ar tā pat naivi domāja, ka ”ja nu kas, es droši vien aizbēkšu uz Zviedriju”……niez cik tad daudz no viņiem vispār paspēja kaut kur aizbraukt. Domāju, ļoti maz.

  4. Skaidrs, par savas ādas glābšanu. Bet kā kvalifikācijā spējīgi, tehniski aprīkoti, bet 5km maršam nederīgi civilie izskatās no valsts aizsardzības viedokļa? Labāk, tādiem pametot visu Krieviem pilnībā atbrīvot poligonu, lai F35 var malt T72? Vai noderīgāk, pārvietoties no tiešo draudu zonas teiksim tepat Kurzemē, kur var skrūvēt džipus, taisīt ierakumu sveces un galējā variantā vismaz mobilizēties tranšeju rakšanai? Jeb to labāk darīt papildus lasot zemenes Anglijā un vēl kādu naudiņu sūtot?

    • Manā skatījumā nav visiem vienādi derīgas receptes. Izņemot vienu – jābūt individuālam (ģimenes) plānam. Kurš nevar iet, to ir jāizved savlaicīgi. Kurš nevar/negrib evakuēties – miera laikā gatavojas izdzīvošanai un domā par plānu B (doties). Kurš plāno doties, domā par plānu B (palikt). Prakse rāda, ka palikt kara zonā vai okupācijā ir sliktākais variants bērniem un jauniem cilvēkiem. Vldība var palīdzēt ar svalaicīgu un godīgu brīdinājumu.

      • Vai velosipēds nav novārtā atstāts transporta veids? 100km dienā atkarībā no ceļiem formā esošam cilvēkam pavisam iespējami, var izmantot takas, meža ceļus, apiet šķēršļus.
        Motocikls līdzīgi, bet jau var tikt uzskatīts par apdraudējumu no militāro formējumu puses

        • BTR 80km/h. Pirmajās dienās tieši tik tālu arī aizbrauca, cik stundas un degviela atļāva vietās kur bija minimāla pretestība.

          Velo ir laba alternatīva iešanai. Citādi – slikta kravnesība, nepietiekams ātrums un distance, laikapstākļi u.c.

        • Nezinu par meža takām, bet viennozīmīgi, tas ir labāk, nekā iet ar kājām. Pirmkārt, pat ja vari paātrināt savu tempu par 5 km stundā, esi daudz ātrāks, mazāk laika vari pavadīt ceļā, vairāk atpūsties, utt. Otrkārt, tur var uzlikt svaru, ko savādāk sieviete vai bērns nepanesīs.

        • Siltā vasaras dienā jau laiviņa skaisti, bet ne visiem 1,5 milj iedzīvotāju ir tāda RIB kā Zintniekam. Mocis nav sliktākā versija:
          1. tas izbrauc tur kur nevar ar auto;
          2. ļoti manervētspējīgs;
          3. pāris rezerves degvielas tvertnes uz pakaļējā rata faktiski līdz Varšavai var aizbraukt;
          4. ātrums nesalīdzināms ar kāju iešanu vai velo;
          5. ja apstākļi spiež var 3 vai pat 4 cilvēki braukt.

          • Katrs mazas upes uzsprādzis tilts ir +30KM labākajā gadījumā, katrs lielas upes tilts ir +100km labākajā gadījumā, sliktākajā +bezgalība km. Jo jāiet būs šajā krastā uz leju, vai augšu, bet otrā – pretējā virzienā atpakaļ tikpat.

            Man ir fellis un hiru kolekcija peldēšanai visos gada laikos, teorētiski esmu pietiekami atlētisks, lai fellim pieķibinātu kaut kādu pūsli un tad kaut kā pārpļekarētos pāri dzīvs un vienā gabalā ar felli un spartiskām parpalām kaut kādai platai upei. Bet nu es ģimenē esmu tāds viens. Praktiski paliksi ar savu moci vai felli tur kur paliksi. Es pat tādu variantu neizskatu savā galvā, ja nu vienīgi ģimene ir drošībā, a es viens kā pēdējais mohikānis kaut kur pārvietojos uz ūdens transporsu, kas mani gaida.

    • Zeme ir mūsu, kamēr mēs tajā dzīvojam. Tāpēc civilajiem jāpaliek dzīvot. kaut laukos, bet jāpaliek.

            • Ļoti sarežģīti valsts okupāciju gadījumos ir ar juridiskajiem pierādījumiem.
              1) Par LV /Baltijas valstīm 1940.g. vēl joprojām ir nosacīts strīds- bija okupācija /aneksija vai labprātīga pievienošanās. Dažādi līdzīgi gadījumi noteikti ir vēstures gaitā un precedenti citviet- gana daudz . Krima jau arī labprātīgi pievienojās 2014.g. Krievijai. Referendums taču. Dažas bijušās Ukrainas teritorijas arī pirms pāris mēnešiem “leģitīmi” pievienojās Krievija- referenduma ceļā… nekādas okupācijas.
              2) Ja okupanti ilgi dzīvo, process lēnām, noteiktā periodā leģitimizējas un okupants pārtop par pamatiedzīvotāju. Pat ja kādreizējie pamatiedzīvotāji turpina dzīvot turpat blakus. Vai – ja vairākums tiesisko , valstisko subjektu okupāciju atzīst par akceptētu faktu , juridisku interpretāciju rezultātā. Cik tad bija to Baltijas valstu “okupācijas” neatzinēju pēc 1945.g.? Maz, maz, ļoti maz… ASV, tīri formāli… varbūt vēl kāds, neesmu tik smalki pētījis. Pievienojās taču labprātīgi 1940.g.? Pievienojās. Ko vēl vairāk vajadzēja 1944./1945.g.- neko , tika atjaunots pievienošās fakts PSRS. Un viss… maz kuru interesēja, vai pievienošanās notika piespiedu, militāro draudu ietekmē, vai tik tā nebija fikcija, vai kā… Vairākums pēc tāda vai citāda spiediena lielvaru veiktās juridiski smuki noformētās okupācijas atzīst par leģitīmām … Ir prettiesisks valdītājs, kamēr uzskata par “okupantu” , bet kad vairs nav “okupants”, bet leģitīms pārvaldnieks, tad viss ir “godīgi”. nav nekāds prettieskais valdītājs. Un tie kas dzīvo teritorijā, kļūst par jaunās valsts pilsoņiem un nekāda iepriekšējā “mūsu” vairs nav.
              Neesmu jurists… tikai vēršu uzmanību, ka nedz dzīvošana, nedz nedzīvošana kaut ko maina… juridiskajos faktos . Visi “varas gaiteņos” apzinās, ka okupācija ir jānomaskē un okupāciju nevar saukt par okupāciju.

            • No Civiltiesību viedokļa VB pilnīgi taisnība!
              No starptautisko tiesību viedokļa Rietumi bija tuvu tam, ka atzītu Krimas okupāciju. Atzīšana izpaužas sekojoši – formāli sakam ka tā nav labi, nosodām, vai vai vai utt., bet turpinam tirgot, piegādāt KF tankiem nakts tēmekļus (kā mūsu sabiedrotie Franči un Vācieši), spēlējam hokeju. Tātad ar savām faktiskām darbībām apliecinām piekrišanu teritorijas atspiešanai par labu KF.

              • Civiltiesības ir mazliet cita sfēra . Mantiskās tiesības , prettiesiska īpašuma piesavināšanās … Adminstratīvi un krimināli pārkāpumi un sodi . Cita sistēma .
                Okupācija nekļūst leģitīma, ja iedzīvotāji aizbēg. Bet – tā nekļūst arī neleģitīma, ja visi turpina dzīvot un vienlaikus okupācijas vara tiek starptautiski atzīta un iedzīvotāji to pieņem, militāras kontroles rezultātā. Var gadīties ka okupācijas vara nenostiprinās un tad to var tiesāt … kādā starptautiskā krimināltiesā. Okupanti to apzinās , tāpēc nekad nedrīkst zaudēt . Nav tiesiska sistēma , ka jebkādi okupanti vienmēr un visur konsekventi uz tāda vai cita tiesību pamata tiek tiesāti, neatkarīgi no tā vai viņi ir pie varas vai nav .

                • Es kā cilvēks, kas savulaik ir apguvis starptautiskās publiskās tiesības, varu droši pateikt vienu: tās veido uzvarētājs. Punkts. Viss pārējais ir mentālā akrobātika paša labsajūtai. Par kaut kādiem strīdiem, kad valsts aizdambē ar hidro būvēm augštecē otrai valstij upi, vēl var diskutēt, bet kad aiziet par militārām lietām un sekojošu okupāciju, tad tas, kam ir 1) kodolieroči un 2) kontrolē teritoriju, uzvar disputā. Kad sāk ļodzīties ekonomiski vara, tad okupētie mēdz izcīnīt vājuma brīdī neatkarību, parasti ar kāda stiprāka palīdzību.

  5. Varbūt lietotāji varētu padalīties ar evakuācijas idejām ģimenei, ja es palieku un eju karot. Interesē kā sievu ar 3 bērniem nogādāt kaut kur drošākā vietā. Tieši kurā virzienā, kam būtu jābūt, utt. Nu resp, ko katrs darītu?

    • iedod sievai mašīnu un kopā ar bērniem aizsūti pie vecākiem, jeb ģimenes draugiem. veido komūnas- sanāks tādas netradicionālas ģimenes, kas zemeņu sargam varētu nepatikt 😀
      ja jāizvēlas lokācija, tad visdrīzāk Rīga, jo to sargās līdz pēdējam, bet ar visām izrietošajām sekām (nemitīga bumbošana un dzīve pagrabā ar daudzmaz sakārtotu apgādi, bet sūdīgu sadzīvi). vai kkur Zemgalē, Kurzemē, kas ģeogrāfiski vistālāk no ru (kaļiņingrada neskaitās) ar cerību, ka ru tik tālu netiks. ja tiks, tad marodierisms, izvarošanas, nošaušanas…

      • pipar, Tu tiešām iesaki slēpties Rīgā ???????????????????????
        Mož vēlreiz apskaties bildītes no Mariupoles ?

        • jap, Rīga ir viens no variantiem, ko sargās līdz pēdējam. ja gribi atkāpšanās ceļus, tad bailīgajiem iesaku Pārdaugavu.
          Kāpēc skatīties Mariupoles bildes? varbūt tomēr Alepo?
          katram ir sava izvēle. mana- ja mirt, tad ar godu un nevis piesmietu sievu, apšautiem dēliem un kkur bēguļojot.
          tāpat es ticu, ka Rīgas līcis būs Nato iekšējā jūra un nevis ru. tas dos arī evakuācijas iespēju. tāpat es neredzu, ar ko ru spētu Rīgu nolīdzināt. jā, raķešu apšaudes, kā UA lielajās pilsētās, ir iespējamas, bet ne jau mīnmetēju uguns… sliktākajā gadījumā uzrauties uz smerčiem… tici man, tuvākie ru lidlauki būs utilizēti līdz minimumam.

          • vēlreiz. Tu ieteici ģimenes paslēpt Rīgā.
            Nav ūdens, nav elektrība, nav kanalizācija, nav siltums, mājas bumbo utt utjp/
            Ļoti, ļoti piparīgs ieteikums.

            • Varētu padomāt, ja Rīgā nav elektrība, tad pārējā Latvijā, piem. Tukumā, būs?!
              Rīgā visdrīzāk iedzīvotājiem centralizēti nodrošinās gan pārtiku, gan ūdeni, gan siltās segas. Par pārējo Latvijas teritoriju neesmu tik drošs. Dirst spainī un izliet to visu kanalizācijas kontrolakās būs katram jāiemācās…
              Mēs te katrs varam iedomāties sevi par ahūno gatavnieku, bet lielākajai daļai pārdzīvot šo laiku Rīgā būs daudz piemērotāk nekā likt mežā lamatas, vākt sēnes un veidot zaru būdas vai zemnīcas. Kad lauku mazpilsētas veikaliņā beigsies pārtika, tad laukos sāksies mini apokalipse, jo ne visi mūsdienās audzē kartupeļus un tur govi. Nāksies vien gaidīt humāno palīdzību, kura kursēs caur Rīgu.
              Un Rīga nesastāv tikai no daudzstāvu guļamrajoniem. Te ir ļoti daudz privātmāju, kuru pagalmos nāksies ierakt vai uzbērt pagrabus/zemnīcas. Turklāt Rīgai pieskaiti Pierīgu…

            • Vēl papildus svarīgs arguments ir medicīniskie pakalpojumi. Kā Tev šķiet, cik kvalitatīvu medicīnu spēs Tev nodrosināt Sabilē, Zebrenē vai Stendzenē?

                • Garamgajej, beidz tak tupīt! Paskaties Kijivu un parādi man tās bildītes ar n-tajiem sabombardētajiem “Gaiļezeriem”.

                  • Krievi Kijivai netika tik tuvu, lai apņemtu ar aplenkumu un sāktu savus plānus. Paskaties Mariupoli, kur aplenca un kā sāka strādāt. Rīgai būs tas pats, ja būs kaut kāda pretestība.

                    Vietējie ar samērā izstieptu morāli, bariņā ar ieročiem, atnāks barā pie Tevis un iznesīs visu, kas ir labs, pašu varbūt pasaudzēs. Ir diezgan liela kategorija “gatavnieku”, kas X stundā gatavojas nepieciešamo vienkārši salaupīt grupās ar ieročiem. Pret baru izredzes būs 0. Jo labāk nopakota māja, jo ātrāk atnāks. Un ja māju sargā sievietes ar bērniem, tad tur ir āmen. Arī man ir viens no plāniem jau ar čomiem spēka gados X stundā … teiksim tā … aizņemties šo to.

                    • Vel jau ru orkiem jatiek kaut tuvu Rīgai.
                      Marodierus atšaus bez brīdinajuma. Humānu apsvērumu dēļ var piesiet pie staba ar nolaistām biksēm kā Ukrainā…

                    • Aga, atšaus. Kātad. Un marodieri tākā nemaz nepagaidīs, kad apšāvējus nemanīs. Mariopolē bija iespaidīgi visu spēka struktūru apjomi sakoncentrējušies no atkāpšanās, kundze stāstija ka nesa ārā visu pēc kārtas samērā ātri un vienīgais ko no varas puses redzēja bija fragmentāri viņu BS, kam prātā bija tikai karošana ar krieviem, laupīšanai pievienojās arī civilie, tīri instinktīvi. Lai kādu kaut kur sietu vai šautu, vajag vismaz 3x lielāku baru kā tam subjektam, ko taisies siet vai šaut, savādāk pašu piesies pie staba vai atšaus. Visu izšķir spēks nevis “kam labi nodomi”. Arī tam, kas iztukšos veikalus un noliktavas būs labi nodomi. Policija darbojas pēc principa, ka viņu ir daudz, slikto ir maz, ja sanāk otrādi, tad nekas vairs nedarbojas. Man savulaik POLAK mācīja, ka vajag vismaz 1:4 pārspēku, lai tiktu galā ar sliktajiem.

                    • ja 1:4, tad marodieriem jābūt trenētam un bruņotiem vismaz ar granātmetēju 😀

                    • Nu es nezinu, ja ir klope samēros 1:1, tad iznākums ir diezgan miglā tīts. Policija ar tādu taktiku fiziski izbeigsies diezgan ātri. Arī ar pārspēku 1:4 izbeigsies, bet ne tik ātri un var kaut ko mēģināt plānot. Piparam laikam tas viss izskatās kā A-Komandas šūtauts, kur skriesi un šausi tos sliktos, tie tik kritīs. Patiesībā tie marodieri medīs policiju, jo tīri pēc cipatiem būs pulka vairāk. Bet BS būs citas galvassāpes. LV ir ļoti liels ieroču piesātinājums privātajiem, to motivācija un mērķi diezvai sakritīs ar valstiskiem mērķiem.

                    • pēc Zintnieka domugrauda, tagad aši visiem civilistiem vajadzētu ar steigu atņemt ieročus, jo tas apdraud sabiedrisko kārtību un var izraisīt krīzi kara/ārkārtas laikā un apdraudēt valstiskumu…

                    • Policijas lojalitāte ir atsevišķs stāsts – vismaz rīgā un citos pārkrievotos rajonos/pilsētās, esošie gadījumi vedina domāt, ka būs bezdarbība vai pretdarbība

            • Manliekas piparam prātīgāk būtu kļūt par pašnāvnieku spridzinātāju. Pašam patiks un prakstiska jēga būs, nenoliedzama. Soledarā vāgneriešu video var redzēt, ka ukraiņu desantnieki pēc iztērētas munīcijas izleca pa māju logiem, vai skrēja virsu vāgneriešu ložmetējiem. Kad esi nogriezts no apgādes un munīcija beidzās, vainu gūsts vai bezjēdzīga nāve. Kamikadze vismaz beigas sagaida krāšņi. Aplenkumos ilgi nenosēdēsi. Pat, ja pilsēta speciāli tika tam gatavota kā Mariupole.

              • Zintniek, man šķiet, ka esi kko ne to saskatījies un tagad krīti depresijā…
                Ja Tev nepatīk slēgtas telpas, tad sāc jau tagad evakuēties no 3B.

                • Depresija kā reiz Tev draud, jo aizstāvi diezgan šķību plānu, kas acīmredzami jūk ārā. Zemapziņā jau apzinies absurdu par Rīgu. Ventspili(Liepāju – varbūt ar?) es piekritīšu – aizstāvēs līdz pēdējam, jo aiz muguras ir jūra un kaut kādi nebūt teorētiski apgādes ceļi.

                    • Es runāju par paša pipara personīgo plānu, nevis kaut ko plašāku, kas satur, cik nu radies iespaids, 2 punktus – 1) palikšu Rīgā, jo sargās līdz pēdējam, kā arī 2) neiešu bēguļot, nomiršu kā varonis. Nav ienākusi prātā doma, ka taktiskajā līmenī lielāks panākums ir nevis nošauts ienaidnieks, bet aplenkts?

                    • pipara plāns ir ģimenei izveidot atkāpšanās ceļus uz neokupētajām teritorijām- Rīga-Zemgale/Kurzeme jeb sieva paņem auto, bērnus, ekipējās ar nepieciešamo un dodas uz Rīgu. Vajadzības gadījumā vēl tālāk uz R.
                      Taja pašā laikā man šķiet samērā pretīgs iespējamais Tavs plāns, kurš paredz aiz.ist ātri prom uz ārzemēm, lai citi izkarojās Tavā vietā. Jā, tas noteikti Tev personīgi ir drošāk, bet ja tā Tu izdarītu, pašam vien ar to būtu jāsadzīvo…

            • + ja pac kritis godpilnā nāvē, sievai netikt piesmietai un dēliem netikt nošautiem izredzes noteikti nepieaug…

            • Paskaties kartē!
              Atšķirībā no LT, kuriem gp ir “lauka vidū”, mums aizsardzības plāns ir ļoti saprotams.

              • Runājot par kartēm – https://www.karsuveikals.lv/objs/shop/goods_35690.jpg
                Tas nu tā, lai saprastu, cik viegli tikt Rīgas līcī. Zilā krāsa nozīmē, ka tur kuģi iet pa šauriem, speciāliem kuģu ceļiem. Bet lielie neiet vispār, ja nav izrakts kanāls. Kā redzams, tas nomīnēt, nočakarēt satiksmi uz Rīgas ostu vispār nav problēmu. Manliekas bez GPS pat cilvēki mūsdienās baidīsies ar lielajiem kuģiem braukt, tik ļoti pierasts.

          • Oj, vecīt, man ir tikai viens izskaidrojums šitām vārsmām – esi vidusslānis ar klapēm uz acīm, kas tā vietā, lai būtu gatavnieks, iebliež visu lieko kāpostu smukos saules paneļos, smukā bruģī, ik pa pāris gadiem nomaini automātiskos vārtus utt. Tā kā mantrausīgi ir liela pieķeršanās uzbūvētajam rīgas reģiona templim, tad esi pieveidojis izdomāto realitāti tam – “Rīgu aizstāvēs līdz pēdējam”, jo tas palīdz saglabāt veselo saprātu, jo tie velli dīda visu bāzt savā templī.

            Krievu modus operandi jau no Sīrijas ir viens – pabaksta, nesanāk, pabaksta niknāk, nesanāk, nu tad nones VISU, KAS IR NEPIECIEŠAMS CIVILAJAM EKSISTENCEI. Krievi iznesīs visas slimnīcas, elektrību, paiku Rīgā pa tīro, savukārt cilvēku blīvums, kam nebūs ko ēst, tostarp daudzi ar ieročiem, tsk. grupas ar lielākiem rašistiem kā krievijā, nodrošinās vienkārši fantastisku apstākļu kokteili idzīvošanai pat līdz tam brīdim, kad no BTR izleks marodieri, kas labākajā gadījumā aplasīs visu, sliktākajā nošaus. Tas tākā pat āmuram ir skaidrs?

            Ok, labi, man visvairāk aizķēra “tāpat es ticu, ka Rīgas līcis būs Nato iekšējā jūra un nevis ru. tas dos arī evakuācijas iespēju.”.

            Mana tēma. Nu tad aiziet. Rīgas jūras līcī var nokļūt pa 2 ceļiem – vainu caur EE salām, vai Irbes šaurumu. Irbes šaurums nejūrniekiem ir kaut kāds toponīms bez satura, kas asociējas ar Kolkas bākas garo sēkli. Bet realitātē tas ir iespaidīgs sēkļu labirints no Kolkas uz rietumiem, kur izbraukt var pa šauriem kuģu ceļiem. Izmēros tas ir diezgan grandiozs un sauszemes žurkām, kas nav redzējušas jūras kartes – grūti aptverams, jo nav zināms. Tas ir tiešām sūdīgs komplekss, kur pat mazās buru jahtas rātni peld pa kuģu ceļiem un nemēģina “nogriezt pa taisno”, kaut arī “pēc papīriem” ar viņu 1,5-2m iegrimi vajadzētu tikt sekļiem pāri. Savukārt no Kolkas bākas uz ziemeļrietumiem-rietumiem ir Kuresāres sēkļi, kas ir tādi, ka tur vipār labāk tuvumā nelīst, jo ir akmeņaini un pat ar RIB tur braucot daudzus km no krasta var nolauzt motoru. Google maps izskatās zili plašumi, bet tas ir apmāns. Tur ir nāves briesmas.

            Faktiski pie mums lielie kuģi brauc pa šauru maršrutu, kas lavierē starp sēkļiem, šie maršuti ir zināmi, tas ir mazs “čoke point” un tos nomīnēt var ātri izmantojot zemūdenes, aviāciju ar mazu mīnu apjomu. Caur EE salām kuģu ceļi ir, bet tie ir maziem kuģiem un tādi, ka tur bez vietējo palīdzības pie pilna prāta nelien. Kara laikā, kad navigācijas aprīkojums krastā nestrādās – tur vispār šausmas būs izbraukt.

            Un pat, ja to visu atmet, tad ir vēl nianses, krievi ar pretkuģu raķetēm līci var apšaudīt gan no aviācijas, gan no sauszemes, kad līdz tam kaut kur izsitīsies, Baltjas jūrā Rīgas jūras līcis ir unikāls ar netipiski daudzajām magnētiskajām anomālijām, kas nav problēma miera laikos, bet karā, kad GPS gļuko tas ir vēlviens faktors, kāpēc te nelīst.

            Atvienvārdsakot kara gadījumā – Liepāja, Ventpils, Pāvilosta – jā, tur kuģi varētu izsisties, Rīgas osta – aizmirsti. Aizmirsti.

            • Jā, man ļoti patika mans noraksturotais tēls- īpaši par bruģi un automātiskajiem vartiem 😀
              Nu, ne es visu to realitāti izdomāju- klausos, ko man stāsta citi. Cik varu, tik filtrēju.
              Es atkal Tavu veida domāšanu pielīdzinu Šolca domāšanai- “kas nu būs, ja iedosim tankus?!”. Lūk, nekas ārkārtējs! ru izbeigsies Baltijas jūrā ātrāk neka Melnajā jūrā.
              Par kuģošanas sīkumiem neesmu ne tuvu eksperts, bet zinu, ka Nato militārie kuģi ienāk Baltijas jūrā bez problēmām. Arī desanta…

      • Komūna ir pat ļoti tradicionāls veidojums. SHTF gadījumā arī viens no optimālākiem variantiem.
        Laicīgi iekārtota māja tālāk no lielām pilsētām un satiksmes maģistrālēm. Vēlams, lai tajā mājā arī ikdienā kāds dzīvo. Tur krājumi un slēptuve tuvējā mežā gadījumam, ja okupanti atnāks māju pārbaudīt.

          • Cilvēces simtiem tūkstošus gadu tieši komūnās arī dzīvoja. Daudzas ģimenes vienkopus. 20-30 veči medībās, 20-30 sievietes medījumu dīrā, ogas vāc un bērnus auklē.
            Mūsdienās komūnai tuvākais veidojums ir liela zemnieku saimniecība, kur blakus dzīvo (ne obligāti vienā māja) un strādā vairākas ģimenes vairākās paaudzēs. Vēl 19. gs. liela daļa latviešu tieši tādās arī dzīvoja (skat. Virzas “Straumēnus”).

            • 19. zemnieku dzīvesveids atbilda tā laika darba dalīšanai. 100% roku darbs pieprasīja lielas cilvēku grupas kopdarbu (ģimene, vairākās paaudzēs+kalpi) lai varētu izdzīvot. Tagad tā nav nekur.

            • To es zinu, bet kur pazīmes, ka latviešu viensētnieki gatavi dzīvot saimēs? Kā ideja vai vēlamais risinājums der, bet to ir jāieborē cilvēku prātos.

              • Specifiskā situācijā, ja reģionā būs lielā klope, iespējams ar atomieroču pielietošanu, ja infrastruktūra tiks stipri sagrauta, ja tirdzniecība un sakari krietni mazināsies, komuna būs spiesta vajadzība, lai izdzīvotu. Pirmkārt, lai aizsargātos. Pārdesmit bruņoti vīri jau spēs dot pretsparu, pie tam lai ir 1-2, kur pastāvīgi uz vakts. Tad vajadzīgs ārsts, vetārsts, tehniķis u.c. specialitātes grupā, lai izdzīvotu. Jā, tas jāstāsta cilvēkiem, ka šāds variants varētu būt ļoti reāls, lai izdzīvotu. Cik esmu lasījis ASV gatavnieku pārdomas par šo tēmu, tad viņi šādu izdzīvošanas scenāriju grupā uzskata par optimālu SHTF gadījumā .

                • Jā, kodolieroču gadījumā man ir komūnas variants saplānots, cilvēki jau ir indoktrinēti, paikas ražošana no A-Z laukos tiek nepārtraukti uzturēta no manas puses diezgan industriālos apjomos. Ar vietējiem lauciniekiem ļoti labas attiecības, attīstītas gadu desmitiem. Viens no plāniem. Tā kā pats ražoju paiku, tad mazāk krīze pa maku sit un kaut kāds iekšējs miers skatoties rudenī uz apcirkņiem. Citi pilsētnieki domā, ka esmu frīks lielākoties.

        • Vecīt… iekārtota rezerves māja ir tīrā utopija. Vismaz ne tādam knapam vidusslānim kā man. Veči, nopietni, cik cilvēku vidēji LV būs spējīgi finansiāli to pavilkt (iekārtot kaut kur rezerves māju). Tie, kuri to var atļauties, ar to nečakarēsies un varēs atļauties kaut mēnesi iepriekš ģimeni aizsūtīt uz ārzemēm (tajā retajā gadījumā, ja paši nolems karot, bet es kaut kā stipri šaubos). Nav man tādu finansiālo iespēju un tuvākajā laikā arī nebūs.

          • Kādas alternatīvas? Nedarīt neko? Nav opcija. Kamēr miera laiks ar vimazāko budžetu var atlicināt naudu uzkrājumam X stundai. Nauda ir universāls resurss un nostrādās vienmēr. Sliktāk tad, ja atčohnies pēdējā brīdī un makā vējš svilpo. Ja ir zināmās 2-3 draugu mājsaimniecības ar līdzīgām problēmām – var kooperēties un sadarboties.
            https://varabungas.camp/2014/02/02/pec-olimpiades/

          • Kā jau rakstīju, nav obligāta rezerves māja katrai ģimenei kā tukša stāvošā māja. Piem. esat daži kolēģi darba, dienesta biedri zemessardze, futbola klubā, kaimiņi utt. Saprotat, ka sūdi var būt. Esat gatavi kaut ko darīt. Vienam no jums brālis dzīvo laukos. Ir gatavs uzņemt, ja tiešām sūdi būs (cilvēks adekvāts, saprot, ka sūdu gadījumā kopā drošāk). Vienojaties par scenāriju – tie, kas zemessargi, dodas karot. Atlikušie sastumj visas ģimenes un mantu mašīnās un kolonnā dodas uz laukiem. Līdzi divas bises katram gadījumam. Lauku mājā vienai ģimenei viesistaba, otriem jumta istaba (ko pa iepriekšējiem gadiem uztaisīja par dzīvošanai derīgu), trešie un ceturtie dala veco klēts ēku, kur arī laicīgi ielikta krāsns. Ir saules panelis minimālām elektorvajadzībām un ģenerators. Neliels krājums ar pārtiku, degvielu un pirmās nepieciešamības precēm. Ģenerators maksā dažus simtus, saules panelis dažus tūkstošus. Ar kartupeļiem pagrabā un konservu krājumu kādu brīdi var iztikt. Tik tālu Latvijas cilvēks ar vidējiem ienākumiem ~1000 euro mēnesī var atļauties sagatavoties dažu mēnešu vai gadu laikā. Visi piedalās saimniecības darbos atbilstoši rocībai, bērni tai skaitā. Piem. dažus km tālāk sēž ar rāciju un ziņo, ja kāds tuvojas.

            • Un ko iesaki darīt, ja šādā formācijā nokļūsti ienaidnieka teritorijā? Dievoties, ka omd ir sen jau atcelts?

              • Ja nokļūsti ienaidnieka teritorijā jebkādā formācijā, tad slikti ir visos gadījumos. Šajā konkrētajā gadījumā ir kas stāv uz vakts, pados ziņu un visi slēpjas slēptuvē tuvējā mežā. Ir liela cerība, ka okupanti pamarodierēs un aizvāksies.
                Daļai krājumu vajadzētu būt citā slēptuvē tuvējā mežā un slēptuvē pašā mājā/šķūni.

    • Laicīgi ar auto uz R. Bet kamēr nebūs sācies, nebūs organizētas palīdzības tajā galā. Kad būs sācies, būs loterija tiks-netiks.

      Prognozējamu apdraudējumu periodos jāieplāno ekskursijas uz eiropu, piem zapad23.

      • Kādos laikos šogad zapad plānojas?
        Pa lielam lokācija man ir Kurzemes-Zemgales robeža, tā kā it kā būtu iespēja sūtīt uz Kurzemes pusi. Par Rīgu kaut kā grūti spriest…

          • Es vangoju, ka krievi taisīs tādas mācības, ka mēs te “taisīsim burpijus” nemitīgi. Attiecīgi brīdinājuma nebūs, jeb tie būs nonstopā.

    • 1.) Transports. Labāk negaidīt pārsteigumu un iedibināt tradīciju plānot ikgadējos ceļojumus sāpīgajos datumos – pāris dienas pēc olimpiādes, zapad pēdējās dienas utml. Ja tā nav opcija auto teicamā kārtībā un izturīga, spilgta piepūšamā laiva, ja maz kas gadās – nav tiltu, labs laiks jūrā u.c. Ja palikuši tikai Suvalki, tur doties būs riskanti. Līdz suvalkiem, lietot ātrāko variantu – Lidmašīnas, Kuģi, neaizmirs LT un EE opcijas, pirkt ātrāko biļeti un vēlams cita veida backup (avio + jūra, ja debesis aizslēdz utml).
      2.) Plāns un koordinācija. Skaidri zināt, ka evakuēsies, ko obligāti vajag un nodrošināt 100% pieejamību, ko būtu labi paņemt un paredzēt tam vietu, piekļuvi un ko/kurus noteikti atstāsi (piem. auto pie lidostas). Tas ietaupīs laiku praktiski un svārstīšanos, jo emocionāli lēmums būs pieņemts iepriekš. Atliks tikai izpildīt.
      Skaidri zināt, kā sazināties, kur savākties, ko noteikti nedarīt – WW2 daudz piemēru, kad ģimenai jābrauc atsevišķās kaītēs, divās lidmašīnās un puse atgriežas meklēt otrus, jo galā nevar sakontaktēties. Ārzemjus SIM ar zināmiem numuriem, pierakstīti kontakti, adreses, rezerves adreses.
      3.) Galamērķis. Uzturēt labus kontaktus ar ārzemju radiem, draugiem, darījumu partneriem, vai pat aizsūtīt vecāko atvasi skoloties. Būs konkrēta un zināma vieta, kamēr iekārtosies, vai situācija noskaidrosies. Mazāka iespēja būt spiestiem atgriezties, vai nonākt vēl lielākā ķezā.
      4.) Veicināt ģimenē kritisku domāšanu, racionālu un patstāvīgu pieeju.

      • Pareizi ir. Tikai lidostas un ostas nestrādās. Es gan piebildīšu, ka ūdens transporta izvēle man liekas visloģiskākā, jo, tā vietā, lai sastapros ar gūsmu saežģītas plānošanas un, visticamākais, veselas čupas šķēršļu, kas liks mainīt plānus, un, kas ir sarežģīts, tas nestrādā, ir jāplāno vienkāršakais. Ar 4×4 aizbrauc līdz ūdenim, kaut vai Gaujai, iemet RIB, piešķil un brauc uz SWED. Tieši tik vienkārši. Un atkrīt visa tā ņemšanās un sarežģītība. Pa ceļam vari noslēpt benzīna kannas Kurzemē, paiku, ko izrušināt no kāpām, ar RIB var piebraukt līdz krastam gandrīz. Ziemā gan būs grūtāk, RIB jāglabā būs Kurzemē, jo līcis aukstā ziemā būs ledū. Bet tas viss ir sīkums salīdzinot ar mentālo akrobātiku mēģinot izplānot kaut ko citu.
        Strādā vienkāršas lietas, sarežģītās nestrādā.

      • Neticu, ka lidmašīnas vai kuģi kursētu. Skat ua pieredzi. Brauc tikai dzelzceļš tāpēc, ka tas ir valsts uzņēmums ar savu ritošo sastāvu. Vilcieni līzingā=apdrošināšanu atceļ, viss beidzas.
        Normāla dīzeļmašīna tehniskā kārtībā un vienmēr pilnu bāku + pāris kannām papildus = rīga-berlīne bez atkarības no pakalpojumu sniedzējiem.
        Pārdomāts, sakārtots apģērbs un ekipējums līdziņemšanai. Izbraukšana 30min-1h no trauksmes signāla – var būt izšķiroši starp izbraukšanu un iesprūšanu.
        Alternatīvie transporta veidi – kājām, velo, laivas – pēc pieejamības.
        To visu pārbaudīt regulārās mācībās. Lietderīgu vaļasprieku izvēle – backcountry tūrisms visās sezonās, ar visu ģimeni, vispārējā fiziskā sagatavotība, orientēšanās pamati (prasme lietot kompasu un detalizēta suvalku koridora karte).
        Ūdens, pārtika, medicīna (tsk no labiem draugiem mediķiem dabūt recepšu pretsāpju līdzekļus, antibiotikas, amfetamīnveidīgos preparātus laikam nereāli iegūt nebaltai dienai).

        • Ukrainā lidojumus apturēja 21 feb. Līdzīgi Suvalki būs droši tikai tik pat ilgi cik pieejams pārējais transports, tādēļ labāk orientēties uz ko citu. Lidmašīna diennakti iepriekš nonāks galā 40min, bet briestot sūdiem pēc 4h brauciena Suvalkos var nonākt 24h sastrēgumā un trāpīt uz kulmināciju. Ja svarīgi ar auto, vismaz prāmi.

        • Vecīt attopies. Lielais vairums to, kas tā kā saprot, ka karš varbūt būs, plāno ar “dīzeļmašīnu” aizbraukt laicīgi. Uz manu jautājumu – a kā Tu laiku zināsi precīzi laiku? Atbilde – a es kaukā izpīpēšu. Kā – hvz. Un tā domā gandrīz visi. Ja jau varētu izpīpēt to brīdi, kad biržā tā vai cita lieta ir sasniegusi maksimumu un tūlīt kritīs, visi būtu miljonāri. Tas tā nestrādā, uzzināsi ~ tad kad citi un korķī iesprūdīsi 5km no mājas. Varbūt vēl tas strādātu, ja dzīvo 50km no PL/LT robežas, kaut kā … bet no LV … 🙂 Iedomājies tos cilvēku plūdus uz suwalkiem? Episks korķis Baltijas ceļa paskatā no Tallinas līdz PL robežai, kas nekustās pat, ja visi tilti un ceļi nav apzināti samombīti, noslēgti.

          • Tāpēc jau pirms kara visiem skaidri jāpasaka, ka var tiek ieviesti pārvietošanas ar personīgo transportu ierobežojumi, pa noteiktiem ceļiem var pārvietoties tikai militārais transports, loģistikas uzņēmumu auto (principa jebkādi kravinieki) un kam izsniegtas atbilstošas atļaujas. Citi tiek laisti tikai dozēti. Piem. no Rīgas stundā tiek laistas ne vairāk par 500 auto.
            Pašā Rīgā analoģiski ierobežojumi, ka ārpus dienesta vajadzībām drīkst braukt noteiktā dienā un noteiktās stundās auto ar noteiktu auto numur amplitūdu. Kas braukā bez attaisnojošā iemesla – auto uz vietas tiek konfiscēts.

  6. Ja doma ir mukt tālāk par savu lauku īpašumu, ieteiktu nopirkt papīra formāta kartes. Ja nu mobilajam beidzas nepiemērotā brīdī baterija, būs pēc kā orientēties.

    • Un kur tad dosies ar tām kartēm? Man arī bija posms, kad viss aprobežojās ar to, ka “iešu mežā”, es savulaik daudz ziemā mežā dzīvojos, neko, kamēr ir ko ēst un šmerš nemeklē, var dzīvot ārā cik vēlies. Tikai kaut kā ar laiku sapratu, ka tas ir pilnīgs sviests un iedomas.

    • Pa lielam neaizmirstam, ka tas būtu jādara manai sievai vienai ar 3 bērniem!!! Pagaidām viss izskatās diezgan bēdīgi. Sākot par to domāt, rodas pamatots jautājums, vai stāšanās ZS bija laba doma. Ja man ejot karot vēl jādomā vai mana sieva ar 3 bērniem būs kaut kur tiksusi vai nē… Grūti pateikt kā ar to karošanu ies. Būtu jauki, ja valsts piedāvātu kādu risinājumu, variantu šajā jomā.

      • Materiālajās rezervēs nebija smilšu maisu, lai stiprinātu jpils dambi. Un nekā nebūs arī, jo jāatmaksā ES sodi par karteļiem celtniecībā.

      • >Būtu jauki, ja valsts piedāvātu kādu risinājumu, variantu šajā jomā.

        Jebkāds Latvijas valsts jēdzīgs risinājums tiktu uztverts kā lieka “sabiedrības tracināšana”, kas pirms Ukrainas kara vēl būtu arī pretrunā ar sabiedrības “integrācijas politiku”.

        >Sākot par to domāt, rodas pamatots jautājums, vai stāšanās ZS bija laba doma.

        Karam sākoties, LV robežas tāpat tiks slēgtas visiem vīriešiem tāpat kā Ukrainā, neskatoties vai esi zemessardzē vai nē. Būšana zemessardzē var būt izdevīgāka no inviduālās izdzīvošanas viedokļa.

      • Diez kādu Tu risinājumu sagaidi no valsts?
        Valsts spēkos ir nodrošināt materiālās rezerves, bet nevis teleportēt cilvēkus.
        Stāšanās Zemessardzē ir laba doma. Alternatīva ir aiz.ist (piem., ar laivu) uz ārzemēm, nogaidīt, kad citi tavā vietā atkaros tavu valsti, tad atgriezties un pretendēt uz savām īpašumtiesībām. Otrais variants ir drošāks 🤷

      • Tagad vaļā netiksi, pat ja izstāsies no ZS būsi rezerves karavīrs, kuru var mobilizēt līdz 60 gv. Valsts var nodrošināt atvieglojumus, pabalstus, vēl kaut ko, bet organizēt tavu piederīgo evakuāciju… diez vai. Vislabāk ir kooperēties ar kolēģiem un cīņu biedriem. Sadalīt pienākumus, apkopot resursus, koordinēt darbību. Temats diskusijai šaurā draugu lokā. Ukraiņi nebija tam gatavi – veda ārā ģimenes, tad atgriezās.

          • https://youtu.be/nh82TCN2G0Y puisis jau nokļuvis mežā, taisa slieteni, ugunskuru un vāra ūdeni no tuvējās ūdenstilpnes. Parasta ZS ziemas izdzīvošanas nodarbība. Šis ir veltījums tiem “vientuļajiem vilkiem”, kuri nodomājuši sūdu gadījumā iet mežā. 😀 Ja neesat tik vientuļš, tad šajā “bezcerībā” pa vidu vēl skraida bērneļi…
            Moš tomēr labāk kaut pie ļoooti attāliem lauku radiem kūtī?
            Gaidam turpinājumu, lai tiktu līdz ēdienam.

              • Tikai piebilde, vismaz 97% iedzīvotāju nav ne gatavnieki, ne izdzīvotāji. Bet arī starp maniem draugiem ir gribētāji “iet mežā”. Aizejat uz pāris nedēļām un tad jau arī Rīga daudziem būs gana laba.

            • https://youtu.be/iqj4CRrSumE čiks vien sanāca?! 🙄
              Secinājums: lai kādi plāni jums nebūtu, sagatavojaties! Nopērc telti, guļammaisu, paklājiņu, sagatavo iekuru, nodrošini sev pārtiku pirmajām dienām utt. Tas tavas izdzīvošanas izredzes palielinās 10kārtīgi.
              Bet neskatoties uz sagatavošanos, daudzu izredzes izdzīvot varēs nodrošināt tikai valsts centralizētā apgāde, kas visticamāk būs galvenokārt pilsētās.
              Ja tomēr valsts iedzīvotājiem būs jāevakuējas, tad arī evakuācija notiks ar valts+sabiedroto atbalstu.

          • https://youtu.be/lnRt4QGnavs nakts… Varētu bik pagulēt?! 😀 Tiešām jābūt nāves bailēm, bezizejai vai kkam tamlīdzīgam, lai civilists bez pieredzes neaiz.istu pa taisno uz majām. Ja var iedomāties, ka drausmīgi gribētu pagulēt un ir neomulīgi (spiež un viens sāns salst), visam klāt nāk dūmi ar tekošu degunu. Deguns sāk sūrstēt no biežās slaucīšanas…
            Labā ziņa, ka 3 dienas vēl var pārdzīvot badā, mazliet salstot un neguļot. 4. un 5. diena jau varētu būt kritiski.
            P.s. nedarat to vieni paši mājās bez pieredzes! 😀
            P.s.s. bet ņemot verā, ka lielakā daļa no mūsu komentētājiem ir darījuši šo ne reizi vien, piemetat arī jūs savas piecas kapeikas un pabārstaties ar dāsnajiem padomiem 🙂

        • Es arī netaisos tikt vaļā! Esmu nolēmis palikt un kaut ko darīt. Rūpīgi apmeklēju visas piedāvātās mācības un no tās daļas neko nenožēloju. Vienīgais, kas neliek mieru, kā nogādāt ģimeni drošībā.
          Kā ar Venstpili, Liepāju? Ventspilī ir radiniece, Liepājā draugi. Būtu kāda jēga sūtīt uz šīm pilsētām? Cerībā, ka ar kādu prāmi vai tml. tiktu prom? In general jau satrauc sievas “sievietes loģika, vai ietiepība”, no sērijas “nekur nebraukšu”. Cik esmu mēģinājis runāt, ka vajag plānu utt., vienmēr atkratījusies ar jā, jā…

          • Piekrasti ir cerība un iespēja aizstāvēt, ja nepadirsīs pašā sākumā, bet tad tas būs uzreiz skaidrs. Ja negrib sadarboties štuko pats. Prezentēsi plānu, kad pienāks brīdis.

            • Cik reāla ir iespēja, ka vismaz nedēļu, divas iepriekš būs nojausma, ka briest sūdi? Piem ukraiņus USA tomēr laikus brīdināja. Teiksim tā, ned. iepriekš vēl varētu paspētu iesēdināt ģimeni kaut kur un aizlidināt uz R. Paļauties, protams, uz to nevar, back up plānu tāpat vajadzētu.

              • Brīdinājumi būs visu laiku, kad nenotiek Zapad mācības. Kamēr mācības neko nevar savlaicīgi paredzēt. UA ne tikai brīdinājs, bez visas brīdināšanas OSINI vērotāji fiksēja abnormālu aktivitāti gada garumā.

            • Vēl mani satrauc fakts, ka man īsti nav ar ko kooperēties plāna izstrādāšanai! Jebkurš, kuram saudzīgi esmu minējis, ka varbūt varētu kaut ko paštukot, ir uztvēris to ar smaidu vai arī iebāzis galvu smiltīs. Tā teikt nav atrasts neviens, kuram varētu piedāvāt izstrādāt plānu vismaz 2 ģimeņu nogādāšanai drošībā.

                • Esmu frīks :)! Tur vairumā gadījumu pieteicās čomu bariņi, es vnk viens pats aizbraucu un pieteicos. Resp., attiecības ar visiem foršas utt., bet ne tik tuvas, lai plānotu ar kādu kopā ģimenes evakuāciju, no mana tuvējā loka neviens radinieks, vai draugs ZS pieteicies nav…

                  • Šeit jau padomus Tev sadeva(labus).Rezumē:jo tālāk ģimene no sūdiem,jo mierīgāka sirds.Domā,dari.Lai veicas!

                  • Sačomoties nav problēma, esi atklāts – saki – tā un tā. Cilvēki nav zvēri, palīdzēs. Protams, jābūt atbilstošam brīdim, kaut kāda pasēdēšana kopistiskāka, kad nav mācību, apmācību kairinājums, mierīgāka atmosfēra.

      • Tev ZS būs iespēja ģimeni aizstāvēt. Ja ienaidnieks tiks klāt ģimenei, tad tava klātbūtne viņu stāvokli neuzlabos.

      • Priekš savas ģimenes atrodi patvērumu laukos pie radiem, draugiem, paziņām. Ja sāksies, dod sievai atslēgas un atvadies. Pirms tam vairākas reizes liec sievai braukt uz šīm mājām, pa dažādiem maršrutiem, lai zina tos no galvas arī nakts laikā. Vienlaikus mašīnā vienmēr karte ar maršrutiem un uzlādes vads mobilajam ar offline karti iekšā.

  7. Manuprāt, tā ir militāra ābece, ka kara laikā, it sevišķi ja kaujas notiek pilsētā, civilistiem klājas ļoti smagi un cerības izdzīvot nav sevišķi lielas. Esi pilnīgi pakļauts savu spēku vai ienaidnieka žēlastībai. Intensīvas kaujas apstākļos arī humāno palīdzību neviens nepiegādās, medicīnu tāpat. Ukraina to mums pierāda jau ar 3 vai 4 pilsētu. Var protams bezgalīgi tupēt pagrabā, dirst spainī, jukt prātā no nemitīgiem sprādzieniem un cerēt uz brīnumu. Arī privātmāja pilsētā nav sevišķi labs risinājums, ja vien tā nav pārvērsta par pilnīgi autonomu bumbu patvertni.
    Ja nav plānos mukt, tad palikt pilsētā ir pēdējais, ko var darīt. It sevišķi Rīgā, par kuru, visticamāk, būs galvenā un lielākā klope. Man pašam ir pieejami vairāki varianti ārpus Rīgas dažādos virzienos, kur primāri aizsūtīt ģimeni. Konkrētu variantu izvēlēsimies pēc situācijas.

    • Ņemam vērā, ka Rīga sākas pie Saulkrastiem, Siguldas, Ogres, Iecavas, Jelgavas un Tukuma, kur visdrīzāk fronti turēs. Sēžot Rīgas centrā būs daudz drošāk nekā okupētajās teritorijās.
      Bet katrs var izdarīt savu izvēli! Es balstos uz to info, kas man pieejama un no tā izdaru savu izvēli. Tajā pašā laikā plāni var mainīties mainoties situācijai.

      • Apbrīnoju tavu pārliecību, ka krievi Latvijā karotu ievērojot visus kara likumus un konvencijas, nebumbojot civilo infrastruktūru. Tā viņi nav rīkojušies nevienā karā un diez vai pret latviešu fašistiem pēkšņi mainīs paradumus. Neticu, ka varēs mierīgi sēdēt Rīgas centra dzīvoklī un gaidīt kara beigas. Ja vien, protams, tev ir dzelžaina pārliecība, ka tavās nosauktajās robežās krievi tiek apturēti un tālāk netiek. Es uz to tomēr negribētu paļauties. Kā tur tajā teicienā: Ceri uz labāko, bet gatavojies sliktākajam.

        • Kara laikā iet bojā cilvēki. Civilie pat vairāk nekā karavīri. Bet es uzskatu, ka neiekarotā teritorijā zem bumbām ir drošāk nekā okupētajās teritorijās. Okupētajās teritorijās ir filtrācijas, spīdzināšanas, nošaušanas, izvarošanas, marodierisms. Un izskatās, ka izņēmumi neattiecas uz nevienu dzimumu un vecumu, jo ru fašistiskie izdzimteņi nevienu nesaudzē.
          Tajā pašā laikā apskaties Harkivu, Sumus, Čerņigivu un Kijivu, kas visas ir/bija piefrontes pilsētas- tur ir sabumbotas ēkas, ir daudz civilo upuru, bet lielākais % tur dzīvo ar elektrību, ir paēduši utt.

      • Labākajā gadījumā Rīgā būs kā Kijivā pirmajās dienā – Vairākums prom. Nekas nestrādā. Marodieri. Dienesti medī nodevējus u.c. bruņotus gudriniekus. Armija ķer desantniekus un “mobilizē” inžiertehniskos materiālus. Regulāri raķešu triecieni, PGA sprādzieni un aviācijas kaujas tieši ap centru, kur mums koncentrēts teju viss iespējamais – 3 Lidlauki, 4 Daugavas tilti, ostas (t.sk. degvielas krātuves), dzelzceļa starpsavienojumi, Radio un Televīzijas, LMT, TET, LVRTC Ministrijas, Dienesti, TEC1, Imantas TEC utt.

        Un nebūs rietumu ceļa, ticamākais arī civilā jūras satiskme = sūdīga apgāde, ja paliks labāk nevarēs atgriezties, ja paliks sliktāk nebūs kur atkāpties.

        Laukos galvenais, ka izdzīvošanas vajadzības var nodrošināt bez infrastruktūras – ūdens akā būs, sausā tualete neizslēgsies, kamīnam nepazudīs internets un ja 5km rādiusā nav aizdomīgu kompleksu arī GRAD aste jumtā caurumu neizraus.

      • Kādu fronti, vecīt? Ar kādiem spēkiem? NATO izliktie spēki ir tikai paredzēti kā “tripwire”, t.i. lai obligāti iesaistītu aliansi karā. NBS ne tuvu nestāv tam, ko Ukraiņi varēja dot pretīm – un kā zināms, pirmajās dienās krievs tāpat gāja kā “čerez maslo”, un UA bija gatavojušies gadiem ilgi. Nemaz nerunāsim par mūsu nenebūtisko piekto kolonnu, kas visu vēl ieziepētu(pozīciju nodošana, sabotāža, utt.). Tālāk sekotu tas kas jau redzēts – paterorizētu vietējos pēc labākajām mongoļu tradīcijām, veiktu “referendumu” un izliktu plakātus “ROSSIJA ZĢES NA VSEGDA”.

        • Ja vairākums izlems aiz.ist prom vai padoties, tad Tavs scenārijs var izdoties.
          Ja latvieši tomēr izlems sargāt savu valsti, tad fronti turēs un tā būs ap Rīgu.
          Es neesmu “viss ir slikti” piekritējs”. Ja mums ar armiju nav viss ok, tad ru orkiem viss ir dirsā.
          https://youtu.be/QD1KEFmxifw šis ir kā piemērs, ja kāds cerēja, ka nu tik ru samācīsies karot. Skuju! Noliec pretī šādiem pērtiķiem viduvēju zemessargu ar ložmetēju un granātmetēju, parādi šaušanas sektoru, liec ierakties un vari uzskatīt, ka fronte noturēta.
          Bet ar Nato spēkiem viss būs kārtībā- ja pietrūks atbrauks/atlidos vēl.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.