vara bungas: Zviedri XX gs beigās no kāda praporščika nopirka kaut kur dabūja pārīti T-80U (pieņemts bruņojumā 1985.) un davaj tos salīdzināt ar savu Stridsvagn 104 (uztjunēts 102, kura zieda laiki bija gadsimta vidū), kā arī ar M1A1, Leclerc un Leopard 2. Video ar T-80U deklasificēts XXI gs, daži secinājumi (ENG) un ziņojuma oriģināls (SE) šeit
Tomēr labāk vienu reizi redzēt, nekā 10 reizes lasīt. Īpaši prettankistiem un PT slazdu un šķēršļu plānotājiem. Vēršu uzmanību uz T-80U degvielas patēriņu – 200 litri uz 10 km (ārpus ceļa) un gandrīz pilnu nelietojamību naktī.
+ vēl citu mazo brāļu mocīšana
Ar Estonia arī veda visādus neatšifrētus atradumus. Ticami, ka ar daudziem reisiem, ne tikai liktenīgajā
Viena lieta gan jāpiemin par to T-80 degvielas patēriņu : ir izstrādātas jau modifikācijas (man liekas T-80BVM) kurām ir speciali tāds mazs extra motoriņš līdzi, kas spēj uzturēt tanka sistēmas pie dzīvības neizmantojot lielo turbinas dzinēju. Tas pamatīgi samazina degvielas patēriņu (jo turbinai atšķirība no parasta dīzeļa, motors ēd degvielu uz 100% visu laiku pat ja tanks stāv uz vietas un neko nedara, līdz ar to tapēc arī tik šausmīgi liels patēriņš). Braucot pa ceļu pilnā ātrumā tas patēriņš turbīnai un dīzelim ir apmēram vienāds, problēmas sākas kad tanks nebrauc bet stāv un gaida.
Amerikāņu Abrams tankam bija tieši tā pati problēma jo viņam ar ir turbīnas motors…..ASV to atrisināja tikai 2000. gadu sākumā, arī pieliekot klāt mazu 10kw dīzeļa ”auxiliary power unit” (APU).
Dīkstāvē ar ieslēgtu dzinēju T-80 patērē tikpat cik kustībā. Tādēļ nemodernizētie tankisti vadā līdzi veikalā pirktus ģenerātorus, bet degvielas patēriņu kustībā pa bezceļu tas neietekmē, tas ir liels un tanku vienības ir ļoti atkarīgas no benzīnvedējiem. Mums tā ir galvenā atziņa.