vara bungass: Vēl viena ēpiska kauju epizode 10 km uz R no Lisičanskas. Nepartraukti uzbrukumi 7 dienu garumā vienas UA nodaļas pozīcijām. Aizstāvētas. Zaudētas. Atgūtas.
I daļa. Artilērijas atbalsta izšķirošā loma.
II daļa Rezervju izšķirošā loma.
UPD1 Tanku atgriešanās: Fagots netrāpa. Tanks gūstekņus neņem.
UPD2 Terminālā stadija
UPD3 Ar komentāriem
vara bungas 
Jā. Lielkalibra ložmetēju, automātisko granātmetēju un 60mm mīnmetēju trūkums.
Ugunsjauda.
Krievi pa pliku lauku atnāca līdz meža joslas ziemeļu galam un gar to pa ceļu netraucēti lidz pozīcijai, kura bija iepriekš krievu izbūvēta, lai segtu dienvidu meža joslas galu. Cik var saprast, arī drons parādījās tikai, kad jau sākās uzbrukums. Šķidrās frontes brīnumi.
plusiņš orkiem, ka ienāca prātā vienai grupai apiet, kamēr otra uzbrūk frontāli…
diemžēl arī ukraiņiem trūkst komandieri, kuri spējīgi sadalīt sektorus, izlikt pozīcijas, nemaz nerunājot par kkādām pozīciju kartiņām, plāniem… ja viņi bija vieni paši kkur lauka vidū, tad viņiem vajadzēja turēt 360. mūsējiem to māca pamatapmācībā, bet padomju skolā, izskatās, to nemāca. arī ukraiņi bieži vien par savu nezināšanu/nemācēšanu maksā dārgu cenu.
tāpat ukraiņu pozīciju izvēlē un ierīkošanā bija kkas jocīgs, ja nespēja iznīcināt/nospiest/nobremzēt pretinieku klajā laukā.
7 dienas pozīcijās- tīri rotāciju organizēšana (nodaļnieka-vadinieka līmenis)…
jā, ukraiņi ir drosmīgi, viņiem ir motivācija, bet viņi ir jāmāca, jāmāca un vēlreiz jāmāca! (gandrīz Ļeņins) tāpēc saspļaujam saujās, nenogurstam un turpinam iesākto …visi!..
Rezerves, rotācijas un lielkalibra ieročus viegli uzzīmēt ekselī/uz dīvāna. Varbūt ua jau x dienas sēž bez pārapgādes.
Visur viss trūkst, un visi kļūdās. Uzvar tas, kur trūkst mazāk.
No video nevar saprast – tankam ieklemmē ložmetējs, vai arī kāpēc mūkošos orkus nenopļauj ātri un izšķiroši?
Noskatījos Soloņina video sēriju par Izraēlas Brīvības kariem. Vai mums kādreiz būs tādi līderi, kā Golda Meira un Ariels Šarons? Kad viss, šķiet zaudēts, puse tanku ir iznīcināta, bet armija dažu dienu laikā pārgrupējas, maina vispār stratēģiju, iet pretuzbrukumā un uzvar vairākkārt spēcīgāku ienaidnieku? Droši vien retorisks jautājums..
Šos/šādus materiālus topošiem politiķiem jāstudē skolā. Vēlāk ir par vēlu. Tas pats Radziņš ir skolas programmā?
Jāstudē, bet nestudē, jo politiskās dividendes tas tāpat kā nenes.
Manā laikā Radziņa skolas programmā nebija. Pat pieminēts nebija. Biju šo to palasījis skolas gados pirmskara periodikā no viņa rakstītā.
Skolās nav programmas, ir uz a5 lapas tēmas un kompentences un katrs skolotājs _išās kā prot un grib
Progresīvi.
Izraēlai specifisku iemeslu dēļ kapitulācija arābu priekšā nekad nav bijusi diskutējama opcija un arī civilie būtībā ir “brīvprātīgie”, jo valsti ir izvēlējušies. Tāpēc arī armijai ir pareiza vieta valstī un sabiedrībā.
Itkā mums Buča un Irpiņa būtu opcija. Ņemot vērā varonīgo robežžoga būvniecību, varai tas varētu būt pieņemami. Starp citu, esot atjaunoti regulārie starp minsku un tuvajiem austrumiem.
Lai nebūtu opcija līdz Bučai un Irpiņai ir jānonāk. Arī Ukrainā liela daļa tam neticēja, jo nemaz negribēja ticēt (ja taisnība, tad kaut kas jādara, bet slinkums un vispār par tādām briesmām negribas domāt). Kaut gan 2014./2015. Luhanskas un Doņeckas apgabalos notika un vēl lielākos apmēros. Tikai tur nebija ātras atbrīvošanas, Kijivas tuvuma un ārzemju preses klāt.
Pie mums daudzi uzskata, ka iekārtosies kā pirms 1991. gada vai aizmuks uz Īriju.
Vara saprot, ka žoga būvniecība prasa lielus resursus, ko vēlētājs uz savas ādas nejutīs. Vēlētāji lielā vairumā arī nepieprasa žogu. Pieprasa salabotus ceļus un mazākas rindas pie ārstiem. Kas būs ja žogu vajadzēs? Nu tad arī domās. Uz priekšu domātāji ievēlēti netiek. Tiek tie, kuri prot izmantot mirkli šeit un tagad.
Kā jau vairākkārt norādīju, tālredzīgums apvienojumā ar godīgumu politikā šobrīd ir trūkums. Šāds politiķis runā lietas, ko negrib dzirdēt. T.i. var būt tālredzīgs politiķis, kas viss kaut ko paredz, bet vienlaikus nebūt godīgs un valstiski domājošs. Tāds runā to, ko vēlētājs grib dzirdēt, bet dara to, kas pašam izdevīgi. Viņam visdrīzāk piekrastē ir laiva un kāds kapitāls Rietumos pieglabāts. Vienlaikus ir plāns B un ar kremli viss sarunāts. Mazāk tālredzīgie pat nedomā uz priekšu. Kā rāda prakse, tas absolūti netraucē būt populāram un tikt ievēlētam. Katrā valstī jau ir kāda delta starp īpašībām, kas nepieciešamas labam valdniekam un kādas nepieciešamas, lai būtu ievēlētam. Tikai, manuprāt, mums tā delta ļoti liela un vispār īpašības pārklājas minimāli.
Zeļenski Ukrainā arī tak ievēlēja, jo viņa priekšvēlēšanu kampaņā kara nebija. Tas bija it kā pazudis. T.i. ļoti liela sabiedrības daļa gribēja atgriezties 2013. gadā un tas sasodītais karš vienkārši pazūd kaut kur. Bērnišķīga, muļķīga un nereāla vēlēšanās, bet sabiedrība tāda. Uzvarēja tas, kurš solīja to, ko ļoti ļoti gribās, kaut gan reāli tas nav. Ja kāds nezina, tad Zeļenskis pēc ievēlēšanas 2019. gadā SAMAZINĀJA finansējumu aizsardzībai. Kaut ko sāka palielināt 2021. gada pavasarī, kad sāka piedegt. Pēc 24. februāra viņš sāka rīkoties krasi atšķirīgi no tā, ko viņš postulēja pirms tam. Uz ko tas norāda? Uz tālredzīguma vai godīguma trūkumu! Ja viņš neparedzēja un nerīkojas, tad nav tālredzīgs. Tas nozīmē, ka arī nākotnē tālredzīgus lēmumus viņš nepieņems. Ja paredzēja, bet nerīkojas, tad viņš nav godīgs un valstiski domājošs. Ja viņš to paredzēja un būtu godīgs, tad būtu spiests par to publiski runāt. Tātad netiktu ievēlēts. T.i. post 2022. gada 24. februāra Zeļenskis zaudētu 2019. gada Zeļenskim 2019. gada vēlēšanās.
Viņš arī 2019.gadā atcēla armijas parādi Kreščatikā 24.augustā
Jā, parādes trūkums noteikti ir tas galvenais nelaimju cēlonis!
Varbūt ne galvenais, bet ar to visas problēmas sākas.
Līdzekļus neviens valdībā neskaita – skat klimaksa ministriju, SIFus utt. vienkārši mums korupcijas līmenis tuvāks ru, nevis eiropai. Ru arī naudu armijai netaupīja, bet gandrīz visu pamanījās nozagt.
Mums nav, bet potenciālo un wannabe kolaborantu ir lērums. Un vairums no viņiem ir visiem lieliski zināmi, tāpat kā tas bija Ukrainā. Visiem sagaidāmi 100% opzž partijas okupētajās teritorijās kļuva par aktīviem kolaborantiem.
Izraēlā neviens ebrejs nevarēja cerēt ne jau uz vietu okupanta štatā, bet kaut uz fizisku izdzīvošanu.
Žīdi, kuri tajā laikā brauca uz Izraēlu, ļoti labi apzinājās, kas viņus sagaida. Neskrēja ne lielākā daļa, ne pat puse. Dzīvot Eiropā un ASV lielākai daļai bija komfortablāk (Austrumeiropā – nē). Aizbrauca aktīvs, spītīgs un pārliecināts mazākums. Līdzīgi pionieriem, kuri savulaik devās apgūt mežonīgos rietumus. Ar atbilstošu frontīra mentalitāti.
Būs, ja būs vēsturiskā situācija, tai skaitā sabiedrisks pieprasījums. Jo jebkurš līderis darbojas konkrētās vēsturiskās situācijas apstākļos, kur savas spējas var izpaust.
Vēršu uzmanību uz UPD 1 un 2