tas Rublovskis kuras armijas rez.plkv. ir? to vēl diplomāti varētu runāt, bet armijniekam vajadzētu zināt cik muņas norij ložmetējs un grad. tur nekaro partizāniskām lētām metodēm.
Tieši tā, manā skatījumā Rublovskis ir LV bīstams kadrs, tēlo neitrālo, bet patiesībā ir putlera pusē un izliekās neredzam patiesos kara apmērus Ukrainā, apdraudējumu Latvijā un to, no kurienes nāk bruņojums separastiem.
Nu, mēs taču redzam patiesos, uz mums mantras neiedarbojas 🙂 Parādiet man vēl kādu vismaz ex-pulkvedi, kurš uzstājas par šiem jautājumiem ar alternatīvo viedokli? Kapteiņi neskaitās. Krēsliņš sen nav ne redzēts ne dzirdēts, turklāt viņš arī “darudu nav”.
Nav viens un tas pats? Ja gatavosimies konv.karam atrisnam arī babaju problēmu, ja gatavosimies babajiem to ar lielu varbūtību nebūs, bet būs tas, kam neesam gatavi – konv.karš.
Jā, pidari nelaiž garām nevienu melīgu ieganstu lai censtos nozagt kaimiņvalstīm teritoriju, šajā gadījumā jau tiek skalotas smadzenes krievu vatei par to, ka Narva, lūk, vispār jau teju vai pats no sevis ir autonoms reģions.
Visiem, kuriem kaut kas nepatīk LT/LV/EE var pist prom uz mother paRussia un dzīvot tur, savā laimes zemē, nespējnieki nolādētie!
Nē vecīt ar to UA, LV, EE “separātisti” ir unikāli, ka viņi nevēlas separēties-atdalīties-pašnoteikties, jo viņu saimniekam vajag visu kumosu, nevis drupačas.
Bet operācijas galvenais mērķis! Mērķis nav ķīlis per se, mērķis – viss kumoss. “Apmierināties” nozīmē nesasniegt plānoto t.i. zaudēt. Nekad, jo RU spēlē zero sum spēli, ko spēlē EU un USA viņi paši nesaprot.
Iedzīs ķīli un pēc kāda nokausēšanas brītiņa nopirks te vai tur(ES/NATO) vēl pēdējos pretestību izrādošos kadrus un būs valsts ja ne de jure, tad de facto gan raškas kabatā.
Uz papīra valsts, realitātē kolonija.
Savukārt tiem, kuri skeptiski vērtē jēgu mums pašiem veicināt savas aizsardzības spējas, jo tāpat visu izšķiršot mūsu sabiedroto nostāja, būtu lietderīgi caurskatīt žurnālu Latvijas vēsture. Jaunie un jaunākie laiki. Piemēram, Antonija Zundas pētījumus par Lielbritānijas diplomātu attieksmi pret Latvijas okupāciju. Tie, protams, bija pavisam citi laiki un vēsturiskais konteksts, tomēr domāšanas veids “mēs Krievijas sagādāto krupi varētu norīt, ja vien Maskava mums no savas puses sagādātu to un to”, baidos, ka nav zaudējis aktualitāti. Un te pat nav vērts kavēt laiku moralizēšanai – ikviena valsts primāri domā par savām interesēm (nedomāju, ka Latvija rīkotos citādi), un jābūt gataviem arī pašiem sevi aizsargāt. Vismaz sākotnēji. (Starp citu, Latvijas valdības nepretošanos PSRS agresijai kā mulsinošu faktoru min arī britu diplomāti savā 1940.-1041.gada sarakstē.)
Valdība toreiz bija nosacīta, valdnieks gan konkrēts – viņam arī atbildība. Tagadējie protams diversificēti un demokrātiski pēc vella, bet atbildības katram 0,0000001% un to viņi ļoti labi saprot. Paskatīsimies uz UA demokrātiem, šie pat zaudējumus prot pasniegt kā uzvaru, bet uzvarētājiem kādu atbildību var prasīt. Mums paveiksies, ja vismaz daļa politiķu sapratīs ka a) nedrīkst ticēt nekādiem solījumiem b) “tur” viņi nevienam nav vajadzīgi c) viss ir pašu rokās, arī budžets. Šie nosacītie “gaišie prāti” izstājoties no frakcijām un (ap)vienojoties varētu izmainīt spēku samēru par labu Rīcības Plānam. Bet… vajadzīgs stimuls, iekšējo nesagaidīsim, varbūt līdzēs stimuli no ārpuses, ja nelīdzēs c’est la vie dārgā tauta “tāda bija likumdevēja griba”(c).
mūsu politiķi visvairāk baidās no sava idejiskā brāļa, tāpat kā Ukrainas politiķi:
«Добровольческое движение — это все-таки братство. И между ними должна быть взаимопомощь и сотрудничество. До 20 батальонов готовы участвовать в деятельности такого оперативного Штаба. И работа в этом направлении проводится. Хочу отметить, что это не инициатива «Правого сектора», а инициатива командиров батальонов. Также есть идея пойти дальше создания такого Штаба. Ребята хотят, чтобы представителям добровольческого движения были предоставлены места в СНБО, Генштабе, командовании АТО. Это не альтернатива Генштабу, это определенный рычаг влияния на ситуацию, поскольку за нами стоят тысячи и тысячи вооруженных людей, и мы придерживаемся мнения, что государство — прежде всего, и нельзя навредить украинской государственности», — отметил Ярош.
Также, по его мнению, следующим шагом должно быть внесение изменений в военную доктрину. «Я бы вложил в новую военную доктрину пункт про Украинскую добровольческую армию, с учетом, например, эстонского и швейцарского опыта. Как мы создаем Добровольческий корпус, как систему — с резервными батальонами, с учебными центрами, тренировочными базами, боевыми подразделениями. И вывести это на законодательный уровень как создание системы», — заявил Ярош.
Он подчеркнул, что после выведения войск из Дебальцево моральный дух военнослужащих не на самом высоком уровне, и он сомневается, что у командования АТО есть достаточно сил, чтобы остановить наступление противника, к примеру, на Артемовск.
«Поэтому я дал приказ по военно-политическому движению «Правый сектор», чтобы резервные батальоны ПС привести в полную боевую готовность, рассмотреть возможность создания еще нескольких боевых батальонов, которые при таких угрозах смогли бы сыграть на фронте более значительную роль, чем мы играли до этого. Несколько дней назад я обращался к командованию АТО для того, чтобы нам дали 500 автоматов, пулеметов, гранатометов, мы бы смогли зайти на Логвиново, взять под контроль высоты, но ответа я не услышал. Иногда складывается мнение, что они «Правого сектора» боятся больше, чем российско-террористических войск», — добавил он.
Jā, tā tas ir, jo tā būtu vāja vara, kas pieļautu sev blakus nekontrolējamu spēku. Tādēļ neviens nelolojiet ilūzijas par PS uc brīvprātīgo formējumu nākotni.
Latvija ir maza valsts, te, ja valdība nenobremzē, var tikai un vienīgi gūt, integrējot brīvprātīgos, bet nu mums ir zemessardze, kara laikā nekādi brīvprātīgie nepaspētu organizēties, vien kādas partizānu grupiņas, tas arī viss.
Vai tikai man rodas iespaids, ka senču senlolotā Latvijas Republika atkal tiek nolieta un atkal to dara politiķi. Laikam mēs neko neesam mācījušies. Viens ir skaidrs, ka tanku bučotājiem būs jāiet pakaļ pirms laist no kātiem utainos. Ņemot vērā politiskā līmeņa indikatorus, lasīt draudzīgo valstu augstu amatpersonu brīdinājumus, ir nopietns arguments neticēt mūsu mantru teicējiem. Mantru teikšana iespējams norāda, ka mums varētu būt līdzīga situācija ar iefiltrētajiem aģentiem kā Ukrainā. Atgādināšu, ka normatīvie akti joprojām neparedz Latvijas pretošanos naidniekam ārpus organizētām militārām vienībām, bet to komandē politiķi. No vēstures skaudrajām lapām mums ir zināma nodevīgā pavēle – palieciet savās vietās. Pašlaik mūsu slaucēja un pensis to vien skandē, bet tikai citiem vārdiem. Tā kā apgūstam iemaņas, gādājam ekipējumu, ejam medniekos – esam gatavnieki. Vētra austrumos ir tuvu, mums ir jābūt gataviem!
Labāk mani karā kāva, ne celiņa maliņā,
Lielu vīru karā kāva, suni ceļa maliņā.
“Atgādināšu, ka normatīvie akti joprojām neparedz Latvijas pretošanos naidniekam ārpus organizētām militārām vienībām, bet to komandē politiķi.” Vai tad kādam aizliegts pretoties?
tas Rublovskis kuras armijas rez.plkv. ir? to vēl diplomāti varētu runāt, bet armijniekam vajadzētu zināt cik muņas norij ložmetējs un grad. tur nekaro partizāniskām lētām metodēm.
Ja to saka šis Rublovskis, jādomā, apdraudējums pilnīgi reāls.
Viņa armija saucas SC, komandē Ņils un štāba priekšnieks Urbis.
Tieši tā, manā skatījumā Rublovskis ir LV bīstams kadrs, tēlo neitrālo, bet patiesībā ir putlera pusē un izliekās neredzam patiesos kara apmērus Ukrainā, apdraudējumu Latvijā un to, no kurienes nāk bruņojums separastiem.
Nu, mēs taču redzam patiesos, uz mums mantras neiedarbojas 🙂 Parādiet man vēl kādu vismaz ex-pulkvedi, kurš uzstājas par šiem jautājumiem ar alternatīvo viedokli? Kapteiņi neskaitās. Krēsliņš sen nav ne redzēts ne dzirdēts, turklāt viņš arī “darudu nav”.
Kŗesliņš saka, ka nav konvencionālā kara draudu. Babaju un Strelkovu draudus viņš gan uzskata par pietiekoši reāliem.
Nav viens un tas pats? Ja gatavosimies konv.karam atrisnam arī babaju problēmu, ja gatavosimies babajiem to ar lielu varbūtību nebūs, bet būs tas, kam neesam gatavi – konv.karš.
Ukraine Signs Defense Deal With UAE:
http://www.defensenews.com/story/breaking-news/2015/02/24/ukraine-signs-defense-deal-with-uae/23926101/
Ko var dot šāda kooperācija:
http://www.raytheon.com/news/feature/international_partners.html
UAE paši ir lielpircēji, diez vai UA tiks pie jaunākiem modeļiem, bet arābi var būt a)starpnieki b)sava second hand pārdevēji.
Abi labi, amīši caur UAE var grūzt iekšā savu Afganistānas surplusu tūkstošiem.
http://rt.com/news/235311-estonia-border-military-parade/
“The city has a large number of ethnic Russians and a strong pro-autonomy movement,”
Domas potēšana notiek pamazām. Pēc tam jau varēs atsaukties uz kādu, kas lasījis šo rakstu.
Jā, pidari nelaiž garām nevienu melīgu ieganstu lai censtos nozagt kaimiņvalstīm teritoriju, šajā gadījumā jau tiek skalotas smadzenes krievu vatei par to, ka Narva, lūk, vispār jau teju vai pats no sevis ir autonoms reģions.
Visiem, kuriem kaut kas nepatīk LT/LV/EE var pist prom uz mother paRussia un dzīvot tur, savā laimes zemē, nespējnieki nolādētie!
Nē vecīt ar to UA, LV, EE “separātisti” ir unikāli, ka viņi nevēlas separēties-atdalīties-pašnoteikties, jo viņu saimniekam vajag visu kumosu, nevis drupačas.
Bet nu neizskatās, ka spīdētu visa teritorija, tamdēļ arī apmierināsies ar iedzītu ķīli valsts teritoriālajā integritātē.
Bet operācijas galvenais mērķis! Mērķis nav ķīlis per se, mērķis – viss kumoss. “Apmierināties” nozīmē nesasniegt plānoto t.i. zaudēt. Nekad, jo RU spēlē zero sum spēli, ko spēlē EU un USA viņi paši nesaprot.
Iedzīs ķīli un pēc kāda nokausēšanas brītiņa nopirks te vai tur(ES/NATO) vēl pēdējos pretestību izrādošos kadrus un būs valsts ja ne de jure, tad de facto gan raškas kabatā.
Uz papīra valsts, realitātē kolonija.
Savukārt tiem, kuri skeptiski vērtē jēgu mums pašiem veicināt savas aizsardzības spējas, jo tāpat visu izšķiršot mūsu sabiedroto nostāja, būtu lietderīgi caurskatīt žurnālu Latvijas vēsture. Jaunie un jaunākie laiki. Piemēram, Antonija Zundas pētījumus par Lielbritānijas diplomātu attieksmi pret Latvijas okupāciju. Tie, protams, bija pavisam citi laiki un vēsturiskais konteksts, tomēr domāšanas veids “mēs Krievijas sagādāto krupi varētu norīt, ja vien Maskava mums no savas puses sagādātu to un to”, baidos, ka nav zaudējis aktualitāti. Un te pat nav vērts kavēt laiku moralizēšanai – ikviena valsts primāri domā par savām interesēm (nedomāju, ka Latvija rīkotos citādi), un jābūt gataviem arī pašiem sevi aizsargāt. Vismaz sākotnēji. (Starp citu, Latvijas valdības nepretošanos PSRS agresijai kā mulsinošu faktoru min arī britu diplomāti savā 1940.-1041.gada sarakstē.)
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/zanders-laiks-paplasinat-temu-loku-14088902
Valdība toreiz bija nosacīta, valdnieks gan konkrēts – viņam arī atbildība. Tagadējie protams diversificēti un demokrātiski pēc vella, bet atbildības katram 0,0000001% un to viņi ļoti labi saprot. Paskatīsimies uz UA demokrātiem, šie pat zaudējumus prot pasniegt kā uzvaru, bet uzvarētājiem kādu atbildību var prasīt. Mums paveiksies, ja vismaz daļa politiķu sapratīs ka a) nedrīkst ticēt nekādiem solījumiem b) “tur” viņi nevienam nav vajadzīgi c) viss ir pašu rokās, arī budžets. Šie nosacītie “gaišie prāti” izstājoties no frakcijām un (ap)vienojoties varētu izmainīt spēku samēru par labu Rīcības Plānam. Bet… vajadzīgs stimuls, iekšējo nesagaidīsim, varbūt līdzēs stimuli no ārpuses, ja nelīdzēs c’est la vie dārgā tauta “tāda bija likumdevēja griba”(c).
mūsu politiķi visvairāk baidās no sava idejiskā brāļa, tāpat kā Ukrainas politiķi:
«Добровольческое движение — это все-таки братство. И между ними должна быть взаимопомощь и сотрудничество. До 20 батальонов готовы участвовать в деятельности такого оперативного Штаба. И работа в этом направлении проводится. Хочу отметить, что это не инициатива «Правого сектора», а инициатива командиров батальонов. Также есть идея пойти дальше создания такого Штаба. Ребята хотят, чтобы представителям добровольческого движения были предоставлены места в СНБО, Генштабе, командовании АТО. Это не альтернатива Генштабу, это определенный рычаг влияния на ситуацию, поскольку за нами стоят тысячи и тысячи вооруженных людей, и мы придерживаемся мнения, что государство — прежде всего, и нельзя навредить украинской государственности», — отметил Ярош.
Также, по его мнению, следующим шагом должно быть внесение изменений в военную доктрину. «Я бы вложил в новую военную доктрину пункт про Украинскую добровольческую армию, с учетом, например, эстонского и швейцарского опыта. Как мы создаем Добровольческий корпус, как систему — с резервными батальонами, с учебными центрами, тренировочными базами, боевыми подразделениями. И вывести это на законодательный уровень как создание системы», — заявил Ярош.
Он подчеркнул, что после выведения войск из Дебальцево моральный дух военнослужащих не на самом высоком уровне, и он сомневается, что у командования АТО есть достаточно сил, чтобы остановить наступление противника, к примеру, на Артемовск.
«Поэтому я дал приказ по военно-политическому движению «Правый сектор», чтобы резервные батальоны ПС привести в полную боевую готовность, рассмотреть возможность создания еще нескольких боевых батальонов, которые при таких угрозах смогли бы сыграть на фронте более значительную роль, чем мы играли до этого. Несколько дней назад я обращался к командованию АТО для того, чтобы нам дали 500 автоматов, пулеметов, гранатометов, мы бы смогли зайти на Логвиново, взять под контроль высоты, но ответа я не услышал. Иногда складывается мнение, что они «Правого сектора» боятся больше, чем российско-террористических войск», — добавил он.
http://m.inforesist.org/yarosh-dobrovolcheskie-batalony-xotyat-poluchit-mesta-v-snbo-genshtabe-i-komandovanii-ato/
Jā, tā tas ir, jo tā būtu vāja vara, kas pieļautu sev blakus nekontrolējamu spēku. Tādēļ neviens nelolojiet ilūzijas par PS uc brīvprātīgo formējumu nākotni.
Latvija ir maza valsts, te, ja valdība nenobremzē, var tikai un vienīgi gūt, integrējot brīvprātīgos, bet nu mums ir zemessardze, kara laikā nekādi brīvprātīgie nepaspētu organizēties, vien kādas partizānu grupiņas, tas arī viss.
Nevajag izslēgt iespēju, ka parādīsies kādi zaļi cilvēciņi ar Latgales tautas republikas karogu un sāks mazo kariņu austrumos. Tad gan laiks būs.
Vai tikai man rodas iespaids, ka senču senlolotā Latvijas Republika atkal tiek nolieta un atkal to dara politiķi. Laikam mēs neko neesam mācījušies. Viens ir skaidrs, ka tanku bučotājiem būs jāiet pakaļ pirms laist no kātiem utainos. Ņemot vērā politiskā līmeņa indikatorus, lasīt draudzīgo valstu augstu amatpersonu brīdinājumus, ir nopietns arguments neticēt mūsu mantru teicējiem. Mantru teikšana iespējams norāda, ka mums varētu būt līdzīga situācija ar iefiltrētajiem aģentiem kā Ukrainā. Atgādināšu, ka normatīvie akti joprojām neparedz Latvijas pretošanos naidniekam ārpus organizētām militārām vienībām, bet to komandē politiķi. No vēstures skaudrajām lapām mums ir zināma nodevīgā pavēle – palieciet savās vietās. Pašlaik mūsu slaucēja un pensis to vien skandē, bet tikai citiem vārdiem. Tā kā apgūstam iemaņas, gādājam ekipējumu, ejam medniekos – esam gatavnieki. Vētra austrumos ir tuvu, mums ir jābūt gataviem!
Labāk mani karā kāva, ne celiņa maliņā,
Lielu vīru karā kāva, suni ceļa maliņā.
“Atgādināšu, ka normatīvie akti joprojām neparedz Latvijas pretošanos naidniekam ārpus organizētām militārām vienībām, bet to komandē politiķi.” Vai tad kādam aizliegts pretoties?