Ja ar AI ir domāts artificial intelligence, tad kur tas būs dabūnams kara laikā, kad internets nebūs pieejams un glaunais viedtālrunis būs izlādējies vai izkritis no kabatas bēgot no briemām.
Valodu zināt nekad nav par sliktu. It sevišķi tādu, kuru saprot daudzi miljoni un mūsu gadījumā kaimiņi. Un tos diemžēl neizvēlas.
Ar it īpaši vecākās paaudzes UA bēgļiem saziņa var notikt tikai krieviski. Ukraiņu valodu taču mēs nezinām. Un lielākā daļa viņu nezina EN un kur nu vēl patvēruma valsts valodu.
hmmmm… tas uzsaukums no VB puses ir domāts zemessargu leitnantiem??! vai arī zemessargu nodaļa uztaisījusi slēpni nodaļas sastāvā, pārtvērusi kartes un tad to visu nodaļnieks mēģina nosūtīt uz augšu 5W ziņojumā?.. 🙂
2. variants, bet bez 5w, pašu lietošanai rotas līmenī. 5w parādās tikai tas, ka iegūts karšu materiāls. Spriežot pēc visa ko redzu līdz s2 mape nonāks, kad karš beigsies.
Lab, zemessargi jau ar nav stulbeņi!- kartes savāks un ar raneri nosūtīs uz štābu, kur ir vismaz kapteinis un uz augšu. Tālāk jau paliek viņu bizness… 😉
Pilnīgi garām. Jāprot novērtēt karšu saturu uz vietas, tas var būt vitāli svarīgi, ja attiecas uz konkrētās vienības AOR. No HQ tu saņemsi atgremojumu krietni vēlāk, ja vispār jebkad saņemsi. Tur stāv ziņnešu rinda un karšu kaudzes. A kapteinis viens…
Svarīgākā izlūkinformācijas īpašība – laicīgums. Kamēr aizskries, kamēr izstāvēs rindu, kamēr atskries, visam tam būs nulles vērtība, varēja labāk rakt tranšejas
Bīdīt kastītes uz kartes nav zemessargu līmenis. Tas jādara virsniekiem.
Domāju, ka šādai pārķertai informācijai būs prioritārs statuss. Jebkurā gadījumā nodaļa, vads vai pat rota bez bataljona vai brigādes komandiera ziņas, kas balstītas uz šādām kartēm, nekādas kustības nepieņems.
ir dublējošais štābs…
virsniekiem nav tāpat vien jāizbeidzas. ja viņi tik ātri izbeidzas, tad tur kkas jau pamatā ir nepareizi. savi komandieri ir jāsargā, tāpēc “zemessargs parastais” sedz perimetru un nevis blenž kartēs ar “kastītēm”. protams, es nerunāju par zemessargu instruktoriem, izlūkiem vai kko tamlīdzīgu. Bet… katrs zemessargs vienmēr var kļūt par leitnantu, ja vecums atļauj!..
Izlūk – informācija pieder pie ātri bojājošos produktu kategorijas, un tās efektīvai izmantošanai nozīmīgi ir vairāki faktori, bet paši būtiskākie (manuprāt) strauji mainīgajā taktiskajā (un operatīvajā) situācijā ir tās MAKSIMĀLI ātrs un IESPĒJAMI precīzs novērtējums atbilstībai realitātei (ticamības pakāpe) un šīs informācijas nodošanas laiks turpmāko kaujas darbību plānošanai (lēmumu pieņemšanai) – dažādos līmeņos.
Saprotams, ka taktiskajā līmenī izlūku apakšvienībām kaujas situācijā, saskaroties ar datiem ienaidnieka valodā (gūstekņi, dokumeti, datu nesēji, tehniskais aprīkojums), ir ļoti ierobežots laiks visu iegūto datu saprašanai (gan valodas zināšanu, gan ienaidnieka taktikas/ kaujas kārtības, gan ekipējuma un bruņojuma “TTX” pārzināšanas līmenī), ātrai analīzei (iegūto ziņu pārvēršanai informācijā (ticamības pakāpes noteikšana), to svarīguma pakāpes noteikšanai – ietekmei uz savas apakšvienības un augstākstāvošo apakšvienību/vienību operācijām. Tas ir vajadzīgs, lai varētu izvērtēt, kuru informāciju izmantot tūlītējai realizēšanai (ja tas ir kritiski svarīgi pašu operācijām un nevar tikt atlikts), un kuru informāciju nosūtīt uz “augšu” (ja tai ir nozīme augstāko vienību operācijām un/ vai tā nav uz vietas atšifrējama).
Šī iemesla dēļ p. gs. 90-to vidū/otrajā pusē jaunsargu kursantu (bija tādi pie arodskolām) un izlūku apmācībā praktizējām sekojoša tipa scenārijus (vienkāršotus un sarežģītākus): veicot taktisko uzdevumu (piemēram, slēpnis pretinieka kājnieku patruļai), apmācāmie saņem gūstekni/-ņus (instruktoru, kurš sarunājas tikai krieviski), pie kura atrod komandiera planšeti ar dokumentiem krieviski (kartes, sakaru līdzekļi, apakšvienības personāla saraksts ar dienesta pakāpēm/ amatiem, kaujas ziņojumi/ izziņas utt.). Apmācāmajiem bija jāizpēta dokumenti, jānopratina gūstekņi, iegūtie dati jāizanalizē un jāpkopo informācijā, tad tā jānosūta uz “augšu” un, ja ir informācija, kura jārealizē nekavējoties, uz tā pamata ātri izplānot nākošo operāciju tās nekavējošai veikšanai pašu spēkiem (piem., uzbrukums pretinieka transporta kolonai, kurā pārvietojas “HVT”) ja citas vienības nav pieejamas un/vai laiks ir ierobežots operācijas sagatavošani citu AV/V -bu spēkiem.
Mūsu situācijā uzskatu, ka šādas iemaņas (vēlams, arī prasmes) ir nepieciešamas ne tikai izlūku vienībām, bet arī ZS kā teritoriālo spēku pārstāvjiem ( ZS ir svarīgs izlūk-informācijas avots ne tikai savām AV-ām, bet arī “uz augšu” – NBS attiecīgo struktūru informēšanai par situāciju un tās izmaiņām “uz vietām” – turpmāko lēmumu pieņemšanai).
Lai to nodrošinātu, ir vajadzīgas, minimums, divas lietas:
1. Krievu valodas zināšanas -krietni virs “sarunvalodas ” līmeņa.
Jāmācās un jāpārzin arī militāri- taktiskā un tehniskā terminoloģija ( tas ir papildus krievu bruņoto spēku struktūrai, bruņojumam, “modus operandi”). Viens no normālierm avotiem (nosaukums aptuvens, pēc atmiņas) sākumam ir “Īsā RUS – NATO militāro terminu vārdnīca”. Tāpat netraucēs jebkura speciālā literatūra un atklātajos avotos pieejamā informācija krieviski (sākot no “Ustav karauļnoj službi” un turpinot ar visādiem krievu žurnāliem par šo tēmu. Kādreiz pirku regulāri krievu žurnālus “Soldat udači”, “Bratiška” utt.). Daudz ko var atrast internetā.
2. Jāstudē šeit jau VB ieteiktās RU topo kartes un militāri simboli, AV/V attēlošana uz kartēm dažādas kaujas situācijas un mērogos (PLT, COY, BN, RGT, BDE, DIV utt) dažādās operācijās- (kaujas kārtība aizsardzība , uzbrukumā, maršā utt.).
Protams, , p. gs. 90-jos problēmas ar krievu valodu praktiski nebija, tāpat kā arī caurmērā zināšanas par PSRS/RUS BS, taktiku un ekipējumu bija labākas, jo vairākumam bijs PSRS BS pieredze (dažādos līmenņos un kvalitātē, bet tā bija).
Bet tagad mums ir”problēmiņa”: krievu valodu apgūstam tikai kārtējās svešvalodas līmenī, bet vietējiem krieviski runājošiem pilsoņiem un nepilsoņiem mācam latviešu valodu. Un daudzu no viņiem lojalitāte (pēc diezgan bagātas personiskās pieredzes) ir apšaubāma, “to say the least”.
Kā to labot? Nāksies padziļināti mācīt šo valodu visu veidu un kastu izlūkiem. No otras puses, ja ir robeža ar kaimiņu, kura uzbrukums ir nevis “vai”, bet “kad” jautājums, tad uzskatu, ka šo valodu ir jāapgūst visiem- augstākā vai zemākā līmenī. Citādi sanāk greizais spogulis: integrējot neintegrējamos, mēs sagatavojam kadrus otrās puses dienestiem, bet paši sev iešaujam kājā…
Tas atrisinātu izglītības nozares problēmu ar krievu valodas skolotāju pārprodukciju un pieprasījuma trukumu. Blakus VAM arī taktiskās krievu valodas kurss.
Gde štab bataljona suka?
vara bungas 
Te arī viena no atbildēm, kāpēc jāzina krievu valoda.
AI to visu atbildēs. Pilnīgi neredzu problēmu. Mūsu 40% gatavniecēm varbūt.
Ja ar AI ir domāts artificial intelligence, tad kur tas būs dabūnams kara laikā, kad internets nebūs pieejams un glaunais viedtālrunis būs izlādējies vai izkritis no kabatas bēgot no briemām.
Valodu zināt nekad nav par sliktu. It sevišķi tādu, kuru saprot daudzi miljoni un mūsu gadījumā kaimiņi. Un tos diemžēl neizvēlas.
Ar it īpaši vecākās paaudzes UA bēgļiem saziņa var notikt tikai krieviski. Ukraiņu valodu taču mēs nezinām. Un lielākā daļa viņu nezina EN un kur nu vēl patvēruma valsts valodu.
hmmmm… tas uzsaukums no VB puses ir domāts zemessargu leitnantiem??! vai arī zemessargu nodaļa uztaisījusi slēpni nodaļas sastāvā, pārtvērusi kartes un tad to visu nodaļnieks mēģina nosūtīt uz augšu 5W ziņojumā?.. 🙂
2. variants, bet bez 5w, pašu lietošanai rotas līmenī. 5w parādās tikai tas, ka iegūts karšu materiāls. Spriežot pēc visa ko redzu līdz s2 mape nonāks, kad karš beigsies.
Lab, zemessargi jau ar nav stulbeņi!- kartes savāks un ar raneri nosūtīs uz štābu, kur ir vismaz kapteinis un uz augšu. Tālāk jau paliek viņu bizness… 😉
Pilnīgi garām. Jāprot novērtēt karšu saturu uz vietas, tas var būt vitāli svarīgi, ja attiecas uz konkrētās vienības AOR. No HQ tu saņemsi atgremojumu krietni vēlāk, ja vispār jebkad saņemsi. Tur stāv ziņnešu rinda un karšu kaudzes. A kapteinis viens…
Svarīgākā izlūkinformācijas īpašība – laicīgums. Kamēr aizskries, kamēr izstāvēs rindu, kamēr atskries, visam tam būs nulles vērtība, varēja labāk rakt tranšejas
Bīdīt kastītes uz kartes nav zemessargu līmenis. Tas jādara virsniekiem.
Domāju, ka šādai pārķertai informācijai būs prioritārs statuss. Jebkurā gadījumā nodaļa, vads vai pat rota bez bataljona vai brigādes komandiera ziņas, kas balstītas uz šādām kartēm, nekādas kustības nepieņems.
Un ko darīt, kad virsnieki izbeigsies pēc dažām dienām?
ir dublējošais štābs…
virsniekiem nav tāpat vien jāizbeidzas. ja viņi tik ātri izbeidzas, tad tur kkas jau pamatā ir nepareizi. savi komandieri ir jāsargā, tāpēc “zemessargs parastais” sedz perimetru un nevis blenž kartēs ar “kastītēm”. protams, es nerunāju par zemessargu instruktoriem, izlūkiem vai kko tamlīdzīgu. Bet… katrs zemessargs vienmēr var kļūt par leitnantu, ja vecums atļauj!..
Izlūk – informācija pieder pie ātri bojājošos produktu kategorijas, un tās efektīvai izmantošanai nozīmīgi ir vairāki faktori, bet paši būtiskākie (manuprāt) strauji mainīgajā taktiskajā (un operatīvajā) situācijā ir tās MAKSIMĀLI ātrs un IESPĒJAMI precīzs novērtējums atbilstībai realitātei (ticamības pakāpe) un šīs informācijas nodošanas laiks turpmāko kaujas darbību plānošanai (lēmumu pieņemšanai) – dažādos līmeņos.
Saprotams, ka taktiskajā līmenī izlūku apakšvienībām kaujas situācijā, saskaroties ar datiem ienaidnieka valodā (gūstekņi, dokumeti, datu nesēji, tehniskais aprīkojums), ir ļoti ierobežots laiks visu iegūto datu saprašanai (gan valodas zināšanu, gan ienaidnieka taktikas/ kaujas kārtības, gan ekipējuma un bruņojuma “TTX” pārzināšanas līmenī), ātrai analīzei (iegūto ziņu pārvēršanai informācijā (ticamības pakāpes noteikšana), to svarīguma pakāpes noteikšanai – ietekmei uz savas apakšvienības un augstākstāvošo apakšvienību/vienību operācijām. Tas ir vajadzīgs, lai varētu izvērtēt, kuru informāciju izmantot tūlītējai realizēšanai (ja tas ir kritiski svarīgi pašu operācijām un nevar tikt atlikts), un kuru informāciju nosūtīt uz “augšu” (ja tai ir nozīme augstāko vienību operācijām un/ vai tā nav uz vietas atšifrējama).
Šī iemesla dēļ p. gs. 90-to vidū/otrajā pusē jaunsargu kursantu (bija tādi pie arodskolām) un izlūku apmācībā praktizējām sekojoša tipa scenārijus (vienkāršotus un sarežģītākus): veicot taktisko uzdevumu (piemēram, slēpnis pretinieka kājnieku patruļai), apmācāmie saņem gūstekni/-ņus (instruktoru, kurš sarunājas tikai krieviski), pie kura atrod komandiera planšeti ar dokumentiem krieviski (kartes, sakaru līdzekļi, apakšvienības personāla saraksts ar dienesta pakāpēm/ amatiem, kaujas ziņojumi/ izziņas utt.). Apmācāmajiem bija jāizpēta dokumenti, jānopratina gūstekņi, iegūtie dati jāizanalizē un jāpkopo informācijā, tad tā jānosūta uz “augšu” un, ja ir informācija, kura jārealizē nekavējoties, uz tā pamata ātri izplānot nākošo operāciju tās nekavējošai veikšanai pašu spēkiem (piem., uzbrukums pretinieka transporta kolonai, kurā pārvietojas “HVT”) ja citas vienības nav pieejamas un/vai laiks ir ierobežots operācijas sagatavošani citu AV/V -bu spēkiem.
Mūsu situācijā uzskatu, ka šādas iemaņas (vēlams, arī prasmes) ir nepieciešamas ne tikai izlūku vienībām, bet arī ZS kā teritoriālo spēku pārstāvjiem ( ZS ir svarīgs izlūk-informācijas avots ne tikai savām AV-ām, bet arī “uz augšu” – NBS attiecīgo struktūru informēšanai par situāciju un tās izmaiņām “uz vietām” – turpmāko lēmumu pieņemšanai).
Lai to nodrošinātu, ir vajadzīgas, minimums, divas lietas:
1. Krievu valodas zināšanas -krietni virs “sarunvalodas ” līmeņa.
Jāmācās un jāpārzin arī militāri- taktiskā un tehniskā terminoloģija ( tas ir papildus krievu bruņoto spēku struktūrai, bruņojumam, “modus operandi”). Viens no normālierm avotiem (nosaukums aptuvens, pēc atmiņas) sākumam ir “Īsā RUS – NATO militāro terminu vārdnīca”. Tāpat netraucēs jebkura speciālā literatūra un atklātajos avotos pieejamā informācija krieviski (sākot no “Ustav karauļnoj službi” un turpinot ar visādiem krievu žurnāliem par šo tēmu. Kādreiz pirku regulāri krievu žurnālus “Soldat udači”, “Bratiška” utt.). Daudz ko var atrast internetā.
2. Jāstudē šeit jau VB ieteiktās RU topo kartes un militāri simboli, AV/V attēlošana uz kartēm dažādas kaujas situācijas un mērogos (PLT, COY, BN, RGT, BDE, DIV utt) dažādās operācijās- (kaujas kārtība aizsardzība , uzbrukumā, maršā utt.).
Protams, , p. gs. 90-jos problēmas ar krievu valodu praktiski nebija, tāpat kā arī caurmērā zināšanas par PSRS/RUS BS, taktiku un ekipējumu bija labākas, jo vairākumam bijs PSRS BS pieredze (dažādos līmenņos un kvalitātē, bet tā bija).
Bet tagad mums ir”problēmiņa”: krievu valodu apgūstam tikai kārtējās svešvalodas līmenī, bet vietējiem krieviski runājošiem pilsoņiem un nepilsoņiem mācam latviešu valodu. Un daudzu no viņiem lojalitāte (pēc diezgan bagātas personiskās pieredzes) ir apšaubāma, “to say the least”.
Kā to labot? Nāksies padziļināti mācīt šo valodu visu veidu un kastu izlūkiem. No otras puses, ja ir robeža ar kaimiņu, kura uzbrukums ir nevis “vai”, bet “kad” jautājums, tad uzskatu, ka šo valodu ir jāapgūst visiem- augstākā vai zemākā līmenī. Citādi sanāk greizais spogulis: integrējot neintegrējamos, mēs sagatavojam kadrus otrās puses dienestiem, bet paši sev iešaujam kājā…
Tas atrisinātu izglītības nozares problēmu ar krievu valodas skolotāju pārprodukciju un pieprasījuma trukumu. Blakus VAM arī taktiskās krievu valodas kurss.
Gde štab bataljona suka?