Meklējot materiālu, lai turpinātu “Vēstules Salavecim” ierakstā uzsākto tēmu, biju patīkami pārsteigts uzejot brīvdomības perēkli un profesionālu atziņu pilnu elektronisko izdevumu “Militārā zinātne” (MZ), kas top Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas paspārnē. Šis izdevums ir stājies “Militārā apskata” vietā, kuram nebija lemts pārdzīvot dižķibeli.
No sirds iesaku izlasīt MZ 2011.gada izdevumu Nr.4 , jo īpaši pltn Roberta Drāke un atv.plkv. Jāņa Meldera rakstu „NBS vajadzībām nepieciešamās bruņutehnikas iegādes problēmu analīze un to risinājums”, jo īpaši raksta pirmo daļu.
Citāts no minētā raksta:
“(..)Tajā pat laikā iepriecinošas ziņas par mūsu militārā resora plāniem atrodamas gaužām skopi un gaužām miglaini, nav pat nojaušams, vai ir kāda vīzija un plāni par mūsu bruņotajiem spēkiem tuvākā un tālākā nākotnē. Meklējot Aizsardzības ministrijas interneta mājas lapā kaut ko par armijas attīstību, atrodama sausa informācija, kurai, atklāti sakot, ticēt vairs negribas. Kaut vai tādēļ, ka praktiski katru gadu šie plāni, NBS struktūra un politika mainās.(..)”
Esmu gatavs parakstīties zem katra vārda 🙂
Citā rakstā Dr.habil.sc.ing. Kārlis Krēsliņš angļu mēlē uzdod ļoti pareizus jautājumus…
“(..)Why Latvia has worked out and approved new State‘s security concept (VAK-2008) just in 2008: four years after joining the NATO? What is the reason of total difference of this strategic level document in matters of Titles and Contents from its similar designation documents in other Baltic States? These questions have been asked and discussed since 2005, however none logical answers were provided. (..)”
“(..)It is absolutely unfeasible, when the official report of Prime Minister on State Security, which was fully backed up by Cabinet of the Ministers, contains controversies and even bizzare thoughts (..)”
… un pats uz tiem atbild nobeiguma rakstā “Varas sadale. Vai nevajag mainīt valsts pārvaldi?”
“(..)Pēc Gruzijas vicepremjera atzinuma, vajadzēja 6-8 miljardus eiro, lai izveidotu un apmēram tikpat, lai uzturētu Gruzijas BS, kas spētu cīnīties un aizsargāt Gruzijas teritoriju pret Krievijas BS. Igaunija saglabā obligāto militāro dienestu un plāno iepirkt ieročus tuvāko 10 gadu laikā par 2,7 miljardiem latu. Tādi dati vai argumenti ir jāzina Saeimas deputātiem, lai pieņemtu izsvērtu lēmumu par valsts aizsardzības politikas principiem, par Valsts militāro stratēģiju un spētu atbildēt vēlētājiem par pieņemto lēmumu. Jābūt balansam starp tiesībām un atbildību.(..)”.
Bravo!
Citā valstī un situācijā pēc šādiem izteikumiem vajadzētu sākt uztraukties par autoru ilgtspēju… Labā ziņa – tikai ne Latvijā. Ministrijā ekspertu viedokli ne tikai nedzird, bet arī nelasa jau gadus 10-15.
Pārējiem novēlu patīkamu lasīšanu.
PS Augstāk norādītā rakstā par NBS mehanizāciju kā viens no avotiem izmantots liepājnieka Aigara Prūša blogs. Diemžēl autors to vairs neatjauno.
vara bungas 
Savādi šajā ir tas, ka pētnieki, būdami armijas cilvēki, attīstības plānus meklē AM mājaslapā, bet ne pašos bruņotajos spēkos vai vismaz armijas mājaslapā. Gribētu dzirdēt pētnieku atbildi, kas viņiem traucēja šādu plānu pieprasīt? Ar to es gribu teikt, ka ticamības faktors šim pētījuma līdz ar to ir zems!
Pozitīvais ir tas, ka šāda veida pētījumi tiek pieļauti, ka tie tiek publicēti aizsardzības nozares mājaslapās, pat izveidojot to arhīvu: http://www.sargs.lv/Zurnali.aspx
P.S. Neviens AM ierēdnis neraksta operacionālās prasības, tehniskās specifikācijas, bet gan sagatavo plānus, kocepcijas apstiprināšanai valdībā vai parlamentā, jo AM ir stratēģiskā līmeņa civilmilitārā iestāde, kurā integrēti vairāk nekā 30 karavīru. Apvienotais štābs ir operācionālais līmenis.
Pētnieki saņēma honorāru un var relaksēties. Piekrītu, ka šādas publikācijas ir pozitīva parādība AM, bet nebrīnīšos, ja vienu jauku dienu lapa nonāks “under construction”.
Kārlis Krēsliņš latviešu mēlē varētu atbildēt uz šādu jautājumu: Kāpēc viņa vadībā (tolaik plāns tapa AŠ, kur viņš bija ‘tāba priekšnieks) izstrādātais NBS attīstības plāns tika realizēts tikai par aptuveni 10% no iecerētā? Vai tas neliecina, ka tas bija radīts bez nopietnas reālās situācijas izpētes, pareizu pieņēmumu izdarīšanas utt.? Es viņa vietā pakaunētos tā laika plānu pieminēt, jo finanšu krīze tolaik nebija, drīzāk bija daudz nepamatotu ambīciju!
Parlamentam ir visas tiesības neapstiprināt valsts aizsardzību tādā redakcijā kā to iesniedz valdība. Vai kaut reizi parlaments tā ir izdarījis? Ja nē, tad Krēsliņš, kurš pats pašlaik ir deputāts un balsoja par 2012.gada valsts aizsardzības koncepciju, cienīgi paskatās Nacionālās drošības likumu, kur minēts, ka tā ir tikai un vienīgi Saeimas tiesība apstiprināt koncepciju, bet nevis pārmest kaut ko AM/NBS. Ja viņš ir konstatējis kļūdas tajā, tad jāsaka, ka Saeima ir savā darbībā pieļāvusi kļūdu, kuras sekas, kā te tika iepriekš rakstīts, būs karavīru dzīvības. Ir viegli vainot citus, bet ne sevi, tā es šoreiz atbildētu uz Krēsliņa jautājumu.
Negribu aizstāvēt kādu konkrētu deputātu vai arī to nopulgot, bet cik zināms līdz šim – viens nav karotājs. Pats labi zini ka saeima jau kādu laiku ir un droši vēl kādu laiku būs tikai “balsojamā mašīna” – tas saistībā ar to, ka ir samērā samaisītas MK un parlamenta funkcijas utt utjp.
Tajā pat laikā attiecīgām ministrijām ir jāsagatavo profesionāls dokuments, kurā ir ņemti vērā visi faktori, lai iznāktu kaut cik patīkams un pareizs rezultāts.
PS
Ja sāp vēders, nav nepieciešams teikt ka tas sāp arī kaimiņam.
Lielākais izaicinājums mūsu armijā ir pamatbāzes (doktrīnu, reglamentu) trūkums jebkurā jomā un šeit nav runa par kaut kādiem juridiski pareizi noformētiem noteikumiem, kas piesedz attiecīgās “vietas”. Ir skumji apzināties, ka militārās zinātnes un vēl jo vairāk pētniecības jomā mēs esam palikuši pat vājāki nekā bijām pirms 10 gadiem. Pamatā visas publikācijas MZ ir tikai saistītas ar personas vēlmi nodrošināt grāda iegūšanu un kā iepriekš minēts, neviens, izņemot šauru lasītāju loks, šīs publikācijas nelasa.
Tāds foršs omulīgs pīļu dīķis :).
Sāksim vismaz mēs – rezervisti lasīt MZ, varbūt kādu indīgāku recenziju par noteiktu rakstu sagatavosim (gaidu priekšlikumus).
Sagaidāmais rezultāts:
a) lai nekristu kaunā MZ rakstiem uzlabosies kvalitāte.
vai
b) nesmukums tiks aizvākts no publikas acīm.
Iespējams no ārpuses sistēma labāk padosies modernizācijai nekā no iekšpuses.
Mēģināts nav zaudēts. Es neatbalstu nepamatotu un paviršu kritiku, jo paši mēs esam pielikuši roku pie tā, kas gala beigās no Latvijas militārās zinātnes sanāca.
Bieži ārvalstu doktrīnas vai reglamenti tika paņemti, pārtulkoti un ieviesti 1:1 , nemēģinot tos analizēt un pārstrādāt atbilstoši reālajai situācijai Latvijā un NBS. Par to mūs brīdināja ārvalstu konsultani, bet veltīgi … viņus reti uzklausīja.
Personīgi man nepatīk, ka cilvēki, kuriem pašiem bijusi vara un “teikšana”, lai sistēmu sakārtotu, tagad baksta “pirkstu acī” citiem. Es ar to nedomāju militāro jomu vien.
Vai tās nav bailes, ka cilvēki par viņiem piemirsīs? Ja tā – lūdzu, sagatavojiet reāli ieviešamus, pašreizējāi situācijai un iespējām atbilstošu priekšlikumus, ne teorētiskus spiedelējumus, kā vajadzētu būt, vai kā notiek ārzemēs …
Ja “bakstīšana acī” ir pamatota un ļauj novērst kādu trūkumu manuprāt vienalga, kurš “baksta”. Atrodoties ārpus sistēmas ar publicitātes palīdzību katrs var kautko labot, jo ne tikai bailes par savu ādu bija tas, kas neļāva realizēt pareizās lietas aktīvā dienesta laikā. Jā kāds cenšas labot savu kļūdu, kas tur amorāls? Neesmu redzējis nevienu rezerves karavīru, kurš tīkotu pēc PR pēc karjeras beigām, ja nu vienīgi pāris Saeimas deputāti.
Vara un teikšana dažādās devās bija katram virsniekam, ja tagad pieņemam tavu viedokli visiem rezerves karavīriem jāstāv klusu pie ratiem vai jāgatavo augstas kvalitātes priekšlikumus, ko AM ir visas tiesības ignorēt. Teicām ministram, ka pašai ministrijai ir jāveido Aktīvo rezervi, lai tie rezerves virsnieki kuri to grib un var, turpina piedalīties armijas veidošanā ar savu pieredzi un zināšanām. Labākais, ko šobrīd var piedāvāt rez.virsniekam spēka gados, ir norīkojumi pie ZS batiņa vārtiem. Ministrija un NBS acīmredzot ir bagāti ar labi apmācītiem speciālistiem tik lielā mērā, ka var katru gadu atvaļināt desmitiem virsnieku bez negatīvām sekām sistēmas elementu kompetencei un spējām. Īsts veiksmes stāsts!
Par norīkojumu uz ZS batiņu – DESMITNIEKĀ 🙂
Pilnībā taisnība par kopēšanu 1:1.Jāsaka,ka daudzās jomās tas notiek joprojām. Faktiski visā valsts pārvaldē, piemēram, pārņemot ES direktīvas un vēlāk konstatējot, ka tās nedarbojas Latvijas apstākļos. Toties var lielīties un visādās statistikās ievietot rādītājus par sasniegumiem.
Runājot pat MZ ir nepieciešams uzsvērt šādas divus jautājumus. Pirmais ir saistīts ar teorētiskās pamatbāzes esamību BS līmenī un šo varētu raksturot ar šo saiti ASV http://usacac.army.mil/cac2/MCCOE/Doctrine2015Tables.asp Otrā vajadzība ir saistīta ar spēcīgu militāri pētniecisko potenciālu un izglītības iespējām un to varētu izvērtēt šajā saitē http://usacac.army.mil/cac2/index.asp
Diskusijai ir jautājums auditorijai, kāpēc mēs paši neesam bijuši spējīgi kaut ko līdzīgu radīt. Iespējams “ikdienas darbi” un savstarpējā “atrakstīšanās” neļāva vai bija citi iemesli, nespēja vienoties par pareizo ceļu, karjerisms un citi izaicinājumi.
Paldies par linkiem.
Teorētiskā pamatbāze būtu līmenī, ja pēc tās būtu pieprasījums. Diemžēl visa mūsu aizsardzība ir par un ap Vašingtonas līguma 5. paragrāfu. Mūsu čīfi savu uzdevumu saprot kā tauvas pieņemšanu Rīgas (lid)ostā. Kaujas pieredzi apkopo tas, kurš karo vai gatavojas karot pa īstam.
Turklāt 1:1 kopēt ASV pieeju mums neizdotos, jo resursi ir nesalīdzināmi. Atbilde uz pēdējo jautājumu ir – padomju cilvēka domāšana un ieradumi, ar ko sirgst NBS vadība.