Informācija(s) purva bridējiem

Šaurajās aprindās plaši pazīstamie rakstnieki un mistifikātori Roberts Šia (Robert Shea) un Antons Vilsons (Anton Vilson) savā triloģijā „Illuminatus!” tālajā 1975.gadā rakstīja:

„Monopols uz masu komunikāciju līdzekļiem  ļauj definēt valdošo eliti daudz precīzāk nekā izslavētā K.Marksa  formula par „monopolu uz ražošanas līdzekļiem”. Ņemot vērā, ka cilvēks paplašina savu nervu sistēmu pieslēdzoties sakaru kanāliem, piemēram tādiem, kā rakstītais vārds, telefonija, radio u.t.t., tas kurš kontrolē šos mēdijus, kontrolē katra sabiedrības locekļa nervu sistēmas daļu. Šo mēdiju saturs kļūst par katra indivīda smadzeņu daļu.”

Būsim reālisti. Internets ir informācijas purvs, kuru brienot neuzmanīgs vai nepieredzējis „ogotājs” var viegli apmaldīties, tomēr  šajā purvā  aug  visgardākās informācijas „dzērvenes” . Kontrolēt  kibertelpu  vēlas visi, tomēr spēj tikai daži.

XX gadsimta beigās Nacionālā Demokrātijas fonda (ietekmīga NVO ASV) prezidents Karls Geršmans teica:

Attīstīto komunikāciju un strauji pieaugošo zināšanu pasaulē, lai veicinātu stabilitāti un aizsargātu nacionālo drošību vairs nav iespējams balstīties tikai un vienīgi uz spēku. Pārliecināšanas nozīme nepārtraukti pieaug un Savienotajām valstīm jāuzlabo pārliecināšanas spējas  attīstot paņēmienus ar kuru palīdzību uzrunāt cilvēkus dažādos līmeņos.”

Lasot informācijas  „ogas” tīmekļa purvā  jāapzinās, ka mēs atrodamies lielvalstu aktīvo psiholoģisko operāciju zonā, kur ar informāciju mēdz nežēlīgi  manipulēt. Lai nekļūtu par marionetēm katram būtu jāiegūst zināšanas par  informācijas operāciju koncepciju, terminoloģiju, taktiku.

Raksturīgi, ka ne tikai  Krievija un ASV, kas ir informācijas kara lielmeistari, bet arī  māzās  Šveices pilsoņi cenšas neatpalikt informācijas kara paņēmienu izmantošanā.

Š.g. 3.martā šveiciešiem būs jāiet pie referenduma urnām, lai balsotu par t.s. „Mindera iniciatīvu” , kas paredz ierobežot  augstāko vadītāju algas un piemaksas (cik aktuāla tēma!). Domas par minētās iniciatīvas lietderību sabiedrībā  dalās un notiek sīva viedokļu sadursme.

Avīzes Tages-Anzeiger žurnālistu rokās nonāca informācija un dokumenti, kas liecina, ka rekrutēšanas aģentūra Poolside AG vervēja algotņus, kuri par samaksu rakstīja politiski angažētus komentārus šveiciešu iecienītajās tīmekļa vietnēs un blogos, slēpjoties aiz „vienkārša cilvēka” maskas un cenšoties noniecināt pretēji domājošo argumentus. Pēc avīzes  publikācijas Šveices sabiedrība meklē atbildi uz jautājumu: „Kā tas var būt, ka manu pilsonisko pārliecību cenšas ietekmēt  ar negodīgiem līdzekļiem?”. „Cietusī” puse piesolīja mobilizēt savus atbalstītājus un atbildēt ar  līdzīgu akciju.

Un tas ir pareizi, jo  „labie zēni” rīkotos pagalam negudri, ja vlktu rokās boksa cimdus redzot, ka  virsū nāk pretinieki bruņoti ar laužņiem un motorzāģi. Martā redzēsim, kā algotņu skandāls ietekmēja referenduma iznākumu.

Īsumā „Šveices projekta”  kopsavilkums izskatās šādi:

  • Tiek atlasīti pieci studenti, tās valodas nesēji, kādā būs jāraksta komentārus;
  • Studentu pienākumos ietilpst veikt lielāko un populārāko izdevumu e-versiju monitoringu un reaģēt (argumentēti komentēt) uz katru publikāciju par izvēlēto tēmu;
  • Slēpjot pēdas katrs komentētājs reģistrē 8-10 elektroniskā pasta adreses bezmaksas pasta servisos izvēloties plaši sastopamus vārdus;
  • Komentētājiem jāraksta aktīvi, vadoties pēc pirmā impulsa,  argumentēti, jādiskutē ar citiem, jāmeklē pretargumentus;
  • Slodze: 30-60 min dienā, ne mazāk par 5 komentāriem, pierādījumam saglabājot ekrāna attēlus;
  • Atalgojums aptuveni  15 Ls/st (25 CHF/h);

Ko no tā visa mēs varam  mācīties:

  1. Ņemot vērā samērā niecīgas izmaksas, personas, kuras ir ieinteresētas kāda viedokļa izplatīšanā,   var viegli uzburt virtuālu atbalstu jebkādai idejai.  Sākotnēji neitrālais lasītāju vairākums pakļaujoties pūļa instinktam dosies norādītajā virzienā;
  2. Maksas komentāru sērga strauji izplatās, tas veicina  domājošo dalībnieku „aiziešanu” no atklātām diskusiju vietnēm, bet  manipulatīvās operācijas forumos pamazām zaudēs  efektivitāti. Ziņu komentārus delfos jau sen neviens normāls cilvēks  nelasa;
  3. Aizplūstot no ziņu forumiem  lasītāji vairāk  pievērsīsies Interneta dienasgrāmatām, jo autori tās rūpīgāk uzrauga;
  4. Gan blogu turētājiem, gan lasītājiem jācenšas  identificēt algotņus (IP-adreses) un liegt viņiem iespēju dirst (pardon my french) komentāros;
  5. Iespējams kādam valstsvīram būtu jāaizdomājas par simetriskiem  pretpropagandas pasākumiem  vai psiholoģisko operāciju projektu valsts līmenī. Kamēr vēl tas ir lēti, labi un iedarbīgi.

Citādi tā arī stāvēsim uz kraujas pie jūras  cēli, bet apkāsti no kokardes līdz piešiem

Jāprot izvairīties no slazdos izlīktajām informācijas ēsmām  un  jāspēj saskatīt t.s. „trollinga”  pazīmes, t.i., jācenšas nepadoties kārdinājumam kāpt virsū katram viltus „cilnim” komentāros.

Dziļākam ieskatam informācijas kara teorētiskajos pamatos piedāvāju krievu politologa Sergeja Kurginjana raksta fragmenta tulkojumu (avots). Autora pieeja tēmas iztirzājumam ir īsteni akadēmiska, bet par secinājumiem var strīdēties.

„(..) apskatīsim vienkāršu kara situāciju. Ienaidnieks grib ieņemt svarīgu objektu, piemēram, kādu svarīgu augstieni vai arī transporta mezglu. Jums ir pretējs mērķis.  Vienkāršības labad pieņemsim, ka jūs nevis aizsargājat šo objektu, bet arī vēlaties to ieņemt. Tad rodas tā sauktā nulles summu situācija. Objekts nonāk vai nu jūsu kontrolē vai arī jūsu ienaidnieka kontrolē.

Tātad esat jūs, ir ienaidnieks un ir objekts, ko gribat ieņemt gan jūs, gan jūsu ienaidnieks. Ienaidniekam šī uzdevuma veikšanai ir noteiktas iespējas – noteikts daudzums kājnieku, artilērija utt. Arī jums ir noteiktas iespējas mērķa izpildei. Ienaidnieks izvēlas vienu darbības stratēģiju, jūs izvēlaties citu.

Un tagad mazliet sarežģīsim šo situāciju un pēc tam turpināsim to sarežģīt arvien vairāk un vairāk. Tas viss nepieciešams sapratnei un būtiski te ir situāciju sarežģīt tikai mazliet, lai labāk būtu saprotams.

Tagad pieņemsim, ka objekts par kuru notiek cīņa ar ienaidnieku ir nevis kāda ģeogrāfiska augstiene, bet gan sabiedrība, jeb vēl precīzāk sakot sabiedriskā apziņa. Jūs cīnāties par kontroli pār sabiedrisko apziņu un jūsu ienaidnieks dara to pašu. Es apzināti vienkāršoju situāciju, nosaucot sabiedrisko apziņu par objektu, bet tā ir nepieciešama pagaidu vienkāršošana. Kaujas līdzekļi par sabiedrisko apziņu ir nevis kājnieki, artilērija, tanki un aviācija, bet gan vārdi, tēli, domas, jūtas, jeb, citiem vārdiem sakot, noteikts saturs. Apzīmēsim šo saturu ar burtu S.

Tātad jums, lai uzvarētu karā par sabiedrisko apziņu nepieciešams noteikts saturs, pie tam nevis kā kaut kādu racionālu apgalvojumu summa, bet gan tāds saturs, kurš spēj reāli pārliecināt, aizraut, izraisīt emocijas.  Karā par sabiedrisko apziņu (informācijas karā, ideoloģiskā karā utt.) jūsu saturs līdzinās munīcijai. Tomēr munīcija S ir nepieciešama, bet tikai ar to nepietiek. Lādiņi un lodes ir jāsavieno ar lielgabaliem un automātiem, kas spēj nogādā šo munīciju līdz mērķim.

Ja saturs S (jūsu taisnība, jūsu situācijas sapratne utt.) ir sava veida lādiņš, tad televīzija, radio, avīzes (tas ir šī satura pārraidītāji un izplatītāji līdz sabiedrības apziņai, kas arī ir mērķis) līdzinās lielgabaliem un automātiem.

Tādējādi jūs nogādājat līdz cilvēku apziņai noteiktu saturu ar pārliecināšanas spēju S1, izmantojot raidītāju, kura jauda ir T1. Līdzīgi arī jūsu ienaidnieks nogādā līdz tiem pašiem cilvēkiem (vienkāršības labad pagaidām pieņemam, ka līdz tiem pašiem) savu saturu ar pārliecināšanas spēju S2 un izmantojot raidītājus ar jaudu T2.

Jūsu informatīvā kara potenciāls P1 ir vienāds ar jūsu satura pārliecināšanas spējas S1 un raidītāja jaudas T1 reizinājumu. Līdzīgā kārtā jūsu ienaidnieka informatīvā kara potenciāls P2=S2*T2.

Vēlreiz gribu atgādināt, ka lietās, kas skar cilvēku ietekmēšanu jebkādu matemātisku formulu pielietošanas iespēja ir ierobežota un augstāk minētā formula, lai gan ir patiesa, tomēr ir tikai sākotnēji visvienkāršotākā modifikācija.  Matemātika līdz galam nespēj aprakstīt cilvēkā notiekošos procesus. Ja es gribētu maksimāli precīzi aprakstīt šos procesus, tad dotu citu formulu, bet to es negribu, es gribu šos procesu aprakstīt maksimāli vienkārši.

Tātad informatīvā kara potenciāls P līdzinās satura pārliecināšanas spējas S un satura pārraidītāja jaudas T reizinājumam.

P=S*T

Šī ir ļoti svarīga formula, kuru ir iespējams praktiski pielietot un no kuras var izdarīt noteiktus secinājumus. (..)”

Pie šīs tēmas noteikti vēl būs jāatgriežas.

2 domas par “Informācija(s) purva bridējiem

  1. Nenoliedzami lielākā ietekme šobrīd ir televīzijai un šai jomā Latvija zaudē Interneta videi pagaidām ir pakārtota TV, bet tā ir nākotne kura strauji tuvojas. Nevarētu teikt, ka mūsu valdība draudus neapzinās, jo no šī gada interneta vidi uzraugošā institūcija ir pārgājusi AM pakļautībā. Man grūti saprast cik ļoti tā ir AM iniciatīva, cik NATO direktīva, bet fakts ir tas, ka vismaz formāli par šo lietu tiek domāts.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.