Aizsardzības ministrija ziņo par īespēju brīvprātīgajiem speciālistiem iesaistīties kibernētiskajā karā.
Kā liecina oficiālā informācija Kiberaizsardzības vienība tiks veidota Zemessardzē, aicinot informācijas tehnoloģijas ekspertus darboties tajā no darba brīvajā laikā. Apvienojot valsts un privātā sektora ekspertu zināšanas, vienība sniegs atbalstu civilo un militāro uzdevumu veikšanai.
Kiberaizsardzības vienības galvenā funkcija būs sniegt atbalstu Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai CERT.LV un NBS vienībām krīzes un konflikta situācijās, lai novērstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentus vai pārvarētu to radītas sekas kibertelpā, ja CERT.LV esošie resursi ir nepietiekami.
Informācijas tehnoloģiju speciālisti vienībā var iestāties brīvprātīgi, saskaņā ar Zemesssardzes likumu. Dalība vienībā sniegs iespēju ekspertiem veidot regulāru sadarbību, pilnveidot ekspertīzi un zināšanas nacionālā un starptautiskā līmenī, piedalīties un organizēt kiberuzbrukumu novēršanas mācības, kā arī, nepieciešamības gadījumā, atbalstīt valsts un privātās struktūras. Šādas vienības izveide stiprinās valsts spējas reaģēt krīzes un konflikta situācijās un veicinās sadarbību starp valsts pārvaldi un privāto sektoru kiberdrošības jomā.
Veidojot kibernētiskās drošības apakšvienību valdība neapšaubāmi turpina iet pareizajā virzienā, sperot nākamo soli pēc CERT.LV nodošanas AM pakļautībā, šāda rīcība sasaucas gan ar draudu analīzi, gan ar nākamās paaudzes kara konceptu, gan ar valdošajām tendencēm kibernētiskā kara paņēmienos, kas pēc mūsu pārliecības jau sen „iet vaļā” pilnā sparā.
Tomēr dažas pazīmes liecina, ka visnotaļ cerīgs projekts var kļūt par kārtējo „ielāpu” ar ko piesegt caurumus uz mūsu valsts aizsardzības spēju paplukušā tēla.
Vispirms jau būtu loģiski, ka šāda apakšvienība tiktu komplektēta no profesionāla militārā dienesta (PMD) karavīriem. Fakts, ka tiek meklēti brīvprātīgie liecina, ka AM nevar piesaistīt kvalificētus IT kadrus PMD. Lai noturētu brīvprātīgos speciālistus būs jāizgudro ļoti labi bonusi, vai arī no apakšvienības pāri paliks tikai tās nosaukums un komandieris.
Arī līdz šim nekas netraucēja apvienot ZS esošos IT speciālistus, kādā īpašā apakšvienība un izmantot viņu zināšanas maksimāli lietderīgi. Līdz ar to rodas jautājums, kur ir AM know-how? Pazinojums par apakšvienības izveidi? Labs PR gājiens?
Brīvprātīgo iesaistīšana Zemessardzē paredz zemessarga zvēresta nodošanu, līguma noslēgšanu un iecelšanu amatā, zemessarga izmantošanu regulē MK noteikumi, turklāt likums nosaka, ka par zemessargu nevar būt persona, kas pilda profesionālo dienestu vai dienestu IeM, SAB, MIDD, pašvaldības policijā, prokuratūrā, KNAB , Finanšu policijā, Muitas kriminālpārvaldē vai Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldē, līdz ar to brīvprātīgo iesistīšana CERT.LV darbā tieši, bez starpniekiem, butu daudz produktīvāks pasākums. Ko darīs CERT.LV, ja X stundā būs ļoti nepieciešams kāds IeM vai KNAB brīvprātīgais speciālists. Veidos vēl citu specvienību ārpus Zemessardzes vai atteiksies no sadarbības? Jāņem vērā, ka Zemessardzes miera un kara laika uzdevumi atrodas diezgan tālu no IT apdraudējumu novēršanas. Tas nav ne labi, ne slikti – tā tas vienkārši ir. Gribētos zināt, kādi ir AM plāni, kad pienāks kārta nepieciešamībai pēc brīvptrātīgajiem helikopteru pilotiem vai kuģu stūrmaņiem, tehiskās izlūkošanas speciālistiem vai ģeoinformācijas lietpratējiem? Atkal veidosim specgrupas pie Zemessardzes? Valstīs, kurās ir armijas nevis svētku dekorācijas, kaujas tehnikas vienību ir vairāk nekā aktīvo apkalpju. „Iztrūkstošās” apkalpes tiek sagatavotas no rezerves karavīriem un tas notiek ne tikai IT drošības jomā, bet visos spēku veidos. Vērtīgākie rezerves speciālisti tiek uzskaitīti, iesaistīti, trenēti un ne vienmēr viss notiek uz brīvprātības pamata. Savā vietā ir gan materiālie stimuli, gan pienākuma uzspiešana. Valsts gatavojas aizsardzībai, jokus malā.
Šobrīd aizsardzība pret kiberapdraudējumu ir aktuāla nepieciešamība un vienlaikus arī modes lieta, ziņu par aktivitātēm šajā jomā var labi „pārdot” politiski, turklāt privātā sektora brīvprātīgo IT speciālistu izmantošana neprasīs pārāk lielas finanšu investīcijas un grozījumus ZS normatīvajā regulējumā. Bet veidojot IT vienību ZS ietvaros netiek risināta ilgtermiņā problēma ar nepieciešamo rezerves speciālistu apzināšanu, sagatavošanu un to spēju uzturēšanu citās aizsardzības nozarēs.
Mēs jau vairākkārtīgi esam vērsuši AM uzmanību uz nepiečiešamību atjaunot valstī Aktīvās rezerves institūtu. Vērā ņemami pretargumenti nav izskanējuši, diskusijas arī nav. Tomēr, ja paraudzīties uz situāciju ar nākotnē vērstu skatienu, kļūst skaidrs, ka alternatīvas Aktīvai rezervei nav, jo ZS likuma ietvaros diez vai izdosies atrisināt visas juridiskās un praktiskās problēmas, kas ir saistītas ar brīvprātīgo iesaistī valsts pārvaldes uzdevumu risināšanā. ZS ir savi uzdevumi, tikmēr brīvprātīgo speciālistu piesaistei aizsardzības sektoram ir nepieciešami pārdomāti un ilgtspējīgi risinājumi. IT drošības speciālistu vienība varēja kļūt par atjaunotās Aktīvās rezerves pilotprojektu, bet nekļuva. Dzīve rādīs vai „aģentam Smitam” ir vieta Zemessardzē.
vara bungas 
Ir 1 0 veidu zemessargi – tie kuri saprot bināro kodu un tie kuri nesaprot… 🙂
Pilnīgi skaidrs, ka šis ir kārtējais ķeksītis kaut kādās atskaitēs, ka Tatvijas Armija ir veikusi visu nepieciešamo lai apkarotu kibernoziedziniekus. Armijā, ņemot vērā attalgojuma sistēmu, kura speciālistu jomā pat tuvu nespēj konkurēt ar civilo lauciņu, nevar ne pieaicināt ne uzturēt augsta līmeņa speciālistus. Vai tie būtu juristi, vai ārsti, vai IT speciālisti. Augsta līmeņa speciālists, kas labi saprot ka viņš tāds ir, nekad netērēs savu dzīves lielāko posmu, lai par n-tās reizes mazāku attalgojumu strādātu to pašu darbu, ko dara jebkurš viņs līmeņa speciālists. Īpaši uzsveru IT jomu, kura ir ļoti pieprasīta mūsdienu darba tirgū. Bet es atkārtojos, šeit runa iet par speciālistiem un profiņiem savā jomā, nevis praksi ejošiem IT speciālistiem, kuru jau tā ir pilna armija un AM.
Rodas sajūta, ka armijai ir sava naudas kalve, kur štancē latus un eurikus… Saeimai bija visas iespējas visu gadu budžetos ielikt tos 2% no IKP. Kāpēc neielika? Atvainojos, bet drošība un aizsardzība nav tikai AM/NBS uzdevums – tā ir civilmilitārā procedūra, kas sākas ar politisko stabilitāti, ekonomisko izaugsmi, sociālo nodrošinājumu un tad arī ar militāru aizsardzību. Bet Saeima toties nobalsoja par gandrīz 45% budžeta samazinājumu, kuru dēļ daudzus (droši vien arī blogotājus šeit) nācās vienkārši atlaist. 5600 apmaksāto štata vietu vietā tagad ir 4700. Tas ir atbildīgs gājiens no parlamenta puses, kuram jānosaka p/s skaitliskais sastāvs un jāpiešķir uzdevumu izpildei nepieciešamais finansējums. Finasējums nav piešķirts arī šai kibersaru vienībai, lai gan ar 1.janvāri AM/NBS/cert.lv tagad ir atbildīgā par valsts kiberdrošību.
Ir tāds trāpīgs vārds “haļava”. Bezmaksas apmācība, komandējumi, semināri un tā tāļāk. Kurš gan nepieteiksies? Tomēr kiberdrošību stiprina profesionāļi nevis pionieru pulciņš. Tas kurš prot aizsargāt pratīs arī uzlauzt. Samācīs gudrības puikām un tad brīnīsies par “kakeru” uzbrukumiem. Nu labi, lai ķimerējas, ka tik nedzerstās pa padiņiem. Sociālais efekts kā nekā.. ibiorio.
Kur ir teikts, ka tiem Knābjiem, Sābiem nav savu IT? Cert.lv ir vienīgā atbildīgā institūcija, kas ikdienā kompleksi risina incidentus, to darot kopā ar visu institūciju (arī privāto) IT dienestiem. Tāds ir arī armijā un (kā sakāt) PMD (interesanti, vai tad tas Kungs uztur mil tīkla aizsardzību?!). Bet ZS sastāvā kibervienība ir tikai REZERVE priekš Cert.lv un armijas IT. Šāds pats princips darbojas Igaunijā. Ne LV, ne EE nav lielvara USA, kura uz sitienu var atļauties izveidot kiberbrigādi: http://www.sargs.lv/Zinas/Arvalstis/2011/12/28-02-Cyber.aspx Un vai LV (vai arī EE) ko vairāk par šo sistēmu vajag? Domāju, ka nē!
“REZERVE priekš Cert.lv un armijas IT” pašlaik basto lekcijas un no tiem īstos vēl vajadzēs pierunāt slēgt līgumu ar ZS.
Kopumā apsveicu AM ar teicamu PR akciju. Bez jokiem. Tiešām labi.
… Arī līdz šim nekas netraucēja apvienot ZS esošos IT speciālistus, kādā īpašā apakšvienība un izmantot viņu zināšanas maksimāli lietderīgi…. Jo līdz šim šāda jautājuma – kiberaizsardzība – risināšana bija Satiksmes ministrijas kompetencē! Cert.lv AM pārziņā nodeva tikai 1.janvārī.
Vēlreiz. Problēma ar datu aizsardzību un kiberapdraudējumu ir sen zināma. CERT pakļautībai nav nekāda sakara ar nepieciesamību šo problēmu risināt (īpaši NBS). Nogulējāt?
Un vēl. Pamēģiniet vienreiz sarīkot bat.līmēņa taktiskās mācības NEPIEĻAUJOT civilo mobilo sakaru izmantošanu. Pēcāk būs ko paanalizēt.
Šajā gadījumā, kad runājam par kiberaizsardzību, tad ar IT speciālistu nav jāsaprot cilvēks, kurš prot savienot datoru ar printeri vai izveidot iestādē datortīklu. Tam jābūt augstas klases specam programmēšanā un tml., kura algošanai Aizsardzības ministrijai vienkārši nepietiktu naudas.
Tāpēc es domāju, ka šādas vienības izveida pašreiz ir loģisks solis, ļaujot darboties uz brīvprātības principa (kā zemessargam) un pretī piedāvājot mācīties no NATO speciālistiem.
Daudzi noteikti piemirsuši kā NBS (pareizāk teikt – Zemessardzē) veidojās sakaru tīkli lauku rajonos. Ne jau apmaksāto darba stundu laikā, bet gan fanātiski veltot arī brīvo laiku meklējot, mēģinot un atkal mēģinot. Rezultāti bija fantastiski. Bet blakus bija arī vienības, kuras gaidīja tikai visu gatavu, centralizēti, no Rīgas. Strādāja (dienēja) precīzi no 8.00- 17.00 un čīsktēja par vadību, kas nekā nesaprot.
Kiberspeciālisti (anti-hakeri) jau arī ir sava veida fanātiķi, kuri nez vai skaita darba stundas, bet ir dziļi savā idejā un procesā, ceļā uz savu mērķi.
Priecāsimies par jebkuru iespēju tādiem cilvēkiem izpausties kopējiem mērķiem un nenoknābsim jaunu ideju pašā saknē, kā jau latviešiem parasti labpaticies.
Jāni, visu cieņu, bet tu īstu sysadminu redzēji? Tā ir īpaša publika 🙂 Slinkums ir viņu galvenā un labākā īpašība. Mācīties viņi mācīsies, bet štukot kā var piedrāzt sistēmu nebeigs. Kā INFOOPS kaujiniekus es gan viņus izmantotu, lai šur tur mazliet līdzsvarotu komentu plūsmu.
A hacker, a coder, and a sysadmin walk into a bar. The bartender looks up and says “What is this, some geeky joke?”
… Vērtīgākie rezerves speciālisti tiek uzskaitīti, iesaistīti, trenēti un ne vienmēr viss notiek uz brīvprātības pamata….
Par kādu naudu viņus trenēt, ja nepietiek līdzekļu attīstīt armiju? Ķēmoties kā igauņiem Kevadtormā, kad PR paziņo par rezervistu mācībām, bet tie “rezervisti” praktiski visas dienas noguļ ceļmalā… jo, lai rezervistus trenētu, ir jābūt treneriem – virsniekiem, instruktoriem! Kur viņi ir? Arī igauņiem viņu nav! Jābūt materiālai bāzei, bet tās nav pašai regulārajai armijai?
Vai tie būs tie, kas pēc dienesta Padomju armijā atmuka uz Latviju, dabūjuši dembelī savu majora pakāpi, tā arī paliekot krievu armijas kapteiņa līmenī? Ja kādam te tas ir aizmirsies, tad atgādinu, ka tādu virsnieku 90to vidū un beigās bija desmitiem. It kā ir, bet jēgas nekādas… Prata tikai dzert šņabi!
Protams, ka rezervistu sistēma jāattīsta, bet tā jāattīsta uzreiz pareizi, nevis gulšņājot ceļmalās kā Igaunijā. P.S. Par Kevadtorm rezervistu apmācībām lasīju vairākas rakstus Postimees, tā ka lūdzu neapvainot par nepatiesām ziņām!
Nē draugs, tu visu atkal mazliet ne tā saprati.
1.Kad es saku “Aktīvā rezerve” es domāju par atvaļinātiem virsniekiem, kurus nav jāmāca, bet kuri paši var mācīt tos, kas vēl NBSā būs palikuši (ne visus, bet vidējais slānis jums pamatīgi izšauts). Viņi ir tie, kurus vēl gadus 10 pēc aiziešanas rezervē var izmantot atbilstoši specialitātei un ne tikai taktiskajā līmenī.
2.Ir atšķirība starp rezerves karavīru (bijušo savas militārās specialitātes profesionāli) un rezervistu (mobilizētu un apmācītu savas valsts pilsoni).
3.Tiem “kas pēc dienesta padomju armijā atmuka” kapteiņa pakāpē šobrīd ir ap 60 un viņiem jāsaka “paldies par dienestu”, bet tava attieksme ir raksturīga AM, nekādu ilūziju. Viņi dzēra – jūs šņaucat.
4.Kā tiek uzskaitīti rezerves speciālisti daudzi no mums zina pēc pieredzes, tādēl mierināšanu pataupi civilai auditorijai.
5. Jauno Rezerves karavīru izmantošanas koncepciju redzēji? A mēs nē. Padiskutēsim par to citu reizi.
Ar aktīvo rezervi es gan saprotu tikai Zemessardzi – tā ir regulāro spēku rezerve, un tas ir tāpēc, ka, piemēram, britiem arī Teritoriālā armija ir regulārās armijas aktīvā rezerve, kamēr pastāv arī pati Regulārā Rezerve: http://www.army.mod.uk/territorial/143.aspx
Rezervē esošajiem, (tiem, kas nedzer un nešņauc 😉 ) savukārt būtu jāiesaistās tieši Zemessardzē vai Jaunsardzē, kur šādas zināšanas lieki noderētu. Uz priekšu! 🙂
Es, piemēram, neredzu nepieciešamību rezerves karavīrus iesaistīt kaut kādās regulāro spēku aktivitātēs. Tās ir divas dažādas lietas. Tam, ka NBS (neaktīvās) rezerves jautājumu risināšana jāsāk, pilnībā piekrītu, bet tikai tad, ja tas nav Kevadtorm stāsts.
Galu galā- NBS likums skaidri nosaka, ka bruņotie spēki sastāv no regulārajiem spēkiem (1), Zemessardzes jeb aktīvās rezerves (2) un NBS rezerves (3). Ja 1. un 2. jautājums ir vismaz tiesiski noregulēts, kaut kāda attīstība arī notiek, tad 3. jautājums paliek atvērts – kas tā ir, kādas formācijas, kādas garantijas utt.?
P.S. Es paužu tikai un vienīgi savu viedokli, un tie, kuri te piesauc AM/NBS pārstāvniecību, bikiņ brauc auzās! Es taču nesaku, ka blogotāji te ir “pretvalstiski elementi” vai kā līdzīgi. Gribat dialogu, tad arī to uzturam, nevis apvainojam!
Nezināju, ka ar aizdomām par piedrību AM/NBS var kādu aizvainot. Bet, ja tomēr var, tādā gadījumā sorry.
Jā. Mēs uzskatām ka daudzos gadījumos tieši AM kā politikas veidotāja nav savu uzdevumu augstumos, daudzi no mums AM pamatoti neuzticas un ja ar to mēs kļūstam “pretvalstiski elementi” lūdzu, būsim pagodināti.
Šobrīd atvaļināto profesionālo karavīru skaits tuvojas 5000, aktīvajā dienestā tik pat daudz. Ar katru gadu atvaļināto profesionāļu skaits palielināsies, sasniegs un pārsniegs NBS skaitlisko. ZS neabsorbēs visus rezerves karavīrus, kas var un vēlas kalpot Latvijai. Turklāt ZS ir savi uzdevumi un līmenis. Ko darīsim ar virsniekiem, kuriem ZS nav kvalifikācijai atbilstošu amatu? ierakumā zupu vārīt? Kur liksim jūrniekus, lidaparātu apkalpošanas speciālistus, tehnikas operātorus, MDMP un IPB guru? Neko nepārmetīšu ZS, viņi dara ko var, bet iespējas ir stipri ierobežotas. Ja reformai traucē NBS likums, tas ir grozams tapat kā visi pārējie.
Pirms turpinam diskusiju par Aktīvo rezervi jautājums tev kā ekspertam: kur var iepazīties ar Aizsardzības ministrijas koncepciju par Rezerves karavīru lomas palielināšanu valsts aizsardzībā, kas tika minēta Aizsardzības ministrijas Personāla attīstības departamenta 2012.gada 7.novembra vēstulē Nr.10./183-1562 otrās rindkopas pirmajā teikumā?
Jau iepriekš paldies.
Hmmm… pirmo reizi dzirdu par tādu koncepciju… būs jāpaskatās intranetā.
Nu nekur nav teikts, ka ZS ir jābūt tikai ground… ar laiku var attīstīt arī jūras, gaisa aktīvo rezervi uz ZS bāzes.. tāda ir gan jeņķiem, gan britiem, kuru mil sistēmu es uzskatu par piemērotāku LV vajadzībām nekā ASV.
Nākamā būs robotizācioja un veidota tiks KIBORGzemessargu rota. 😀
Nē… nākamā būs geju rota, jo citus jau vairs LV drīz nebūs – kas UK, kas cietumā… Are you gay? Join the Navy! 🙂