“Rīga, 18.febr., LETA. Aizsardzības ministrija (AM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) sākusi veidot stratēģiju, kādā veidā armijas mehanizācijas un tehnoloģizācijas tendence varētu saskanēt arī ar Latvijas industrializācijas, jaunas rūpniecības politikas tendencēm. (..)”
…Starātēģija, kādā veidā tendence varētu saskanēt ar tendencēm… Interesanti, paši saprata, ko pateica?
Pa to laiku Latvijas armijā…
„(..)Zābaki, nu tas ir vispār humors un satīra. Kad reklamēja armijā to, kādi būs jaunie zābaki, likās – mēs būsim astronauti, jo ar tik daudzām tehnoloģijām, kas reklamējās esam šajos zābakos, bija jācer, ka tie domās manā vietā. Bet fakts ir interesants, pusarmija jaunos zābakus nenēsā vairāku iemeslu dēļ. Tajos nenormāli svīst kājas, tie izšķīst iekšpusē pie smagākas lietošanas poligonā. (..)
Nav iebildumu pret “mehanizāciju” vai “tehnoloģizāciju”, kur nu vēl pret “industrializāciju”, tomēr labāk sāksim ar “zābakizāciju”.
vara bungas 
Lai zābakos kājas nesvīstu, pirmkārt, tās vajag mazgāt, bet, otrkāt, (zābakiem atbilstošas!) zeķes mainīt ne tikai reizi nedēļā. Arī paši zābaki ir regulāri jāmazgā!
P.S. Ūdeni cauri nelaiž tikai vieni zābaki – gumijas zābaki, bet pārējiem tas ir tikai laika jautājums. Svarīgāk līdz ar to ir tas, vai šādi zābaki ātri izžūst!
Psssst pa kluso tev pateikšu ka mazgātas kājas AM iepirktajos zābakos svīst tāpat kā nemazgātas… paradokss! 🙂
Paradokss, bet man nesvīst… Otrkārt, AM neko neiepērk – priekš tam ir NP/VAMOIC utt… Paši karavīri vien to visu jauno testēja. Varbūt reti sūdīgi tad testēja. Labi atceros Slaktera teikto TV, ka jaunā forma ir pašu karavīru radīta, testēta.
Jau rakstīju ka mēs zinām, kurš un kā kontrolē iepirkumus. Formāli gan tev ir daļa taisnības.
Par testēšanu labāk neminēsim, biju vierns no tiem, kas par formu sniedza ieteikumus un prasības. Galvenie testētāji bija 1.k.b. izlūku vads, kuru atsauksmes un priekšlikumus es esmu skatījies, kā arī runājām par visu kas ar šo saistīts vairākkārt. No visiem priekšlikumiem, ko vajag jaunajām formām, līdz vajadzīgajām ausīm aizgāja tikai tas , ka vajag jaunas formas. Banāli, bet netika ņemti vērā elementāri prasību minimumi – kabatas nevis uz “ļipučkām”, bet gan rāvējslēdzējiem. Elementārea prasība no jebkura karavīra, kurš ir darbojies naktī, klusumā un centies atvērt kādu no kabatām. Troksnis, kā kaķis virtuvē nogāž šķīvi no galda. Elementāra prasība bija stingrio palilināt krūšu kabatu izmēru, lai tur var ielikt nevis mobilo telefonu un smēķus, bet gan tajās ietilptu vismaz kartes, sausā uzturdeva, rācija, jebkas, kas palīdz pildīt reālu uzdevumu. Ieteikumu un prasību bija daudz, tikai praktiski neviena netika ņemta vērā, jo saskaņotā formu izstrāde ar karavīriem bija atkal tikai ķeksītis AM atskaitēs. Ja neticat man uz vārda, varu savest kopā personiski ar tieši tiem instruktoriem ,kas testēja gan formas gan zābakus.
p.s. AM sēžot kabinetā iespējams kājeles ta nenogurst, jo stipri nodarbinātas nav, bet pamēģini ar tām nostampāt kilometrus 7 – 10 pa poligonu, sāksi uz dezīvi savādāk raudzīties.
Kāds man sakars ar AM? Tiešām bez kaut kādām rupjībām nevar? Vēlreiz saku – šis ir mans viedoklis! Bet ja jūs te gribat tikai čīkstēt, nevis uzturēt dialogu, tad varu arī nerakstīt…
Rupjībām…Kur tu saskati rupjības? Spriežot pēc tā ka tu lieto INTRAnetu kkāds sakars tomēr ir.
Interesanti… a kāpēc citās armijās ir lipučkas – viņi naktīs nekaro? tiešām interesanti…
… palilināt krūšu kabatu izmēru… a kāda jēga no tādas kabatas, ja uzkabes/bruņu veste vienalga virsū lauķenes jakai?…
Neredzu militārās rūpniecības attīstību tik mazā valstī kā Latvijā vispār, jo valsts pasūtījums savas armijas vajadzībām tam būs katastrofāli minimāls – neatmaksies pat ražošanas līdzekļu iegāde, kur nu vēl tehnoloģiju radīšana. bezperspektīvā nozare…
Ko par to saka Veiko Spolītis?
Protams, ka labāk ir visu pirkt, gan sdauso paiku no Lietuvas, gan visu pārējo no ārzemēm. Tas tak labāk, lai izsistu skaistus otkatus.
Starp citu par sauso pārtikas devu, tur nevajag nemaz tik daudz. Palūdziet palīgā kādus lietpratējus no LSPA, kas izstrādās nepieciešamās sastāvdaļas un daudzumus diennakts devai, kā arī izskaidros, kādos produktos to visu meklēt. Tad sākat sludināt konkursu starp Latvijas uzņēmējiem, un rezultāts būs garantēts. Kādreiz jau piedāvājumi bija, tikai AM atteicās no šādas iespējas.
Līdz šim neviens privātais uzņēmējs Latvijā nav atsaucies nevienā konkursā ražot sauso pārtiku armijai. Neviens! Jo nevienam komersantam tas nav ekonomiski izdevīgi. Un te neko tāda AM nepadarīs… tas ir bizness, nevis piļītāju iegribas vai ierēdņu neizdarības! es domāju, ka tas jau nu būtu jāsaprot…
Ir tikai divas iespējas – šādu pasūtījumu izpilda valsts uzņēmums, kura nav un nebūs, jo esam brīvā tirgus valsts; vai arī valsts kompensē uzņēmējam zaudējumus un negūto peļņu, kas pārtikas devus sadārdzinās līdz ārprātam. LIT par to pašu naudu varēs vienas devas vietā nopirkt četras! Valsts kontrolei par to noteikti būs ko teikt!
Devas ir izstrādātas un gadu gadiem pilnveidotas. Pirms pāris gadiem Laiks vīriem? rādīja sižetu par sauso devu, ko bija izstrādājis SUV.
Starp citu, pasūtījums jau varētu būt ne tikai valsts. Vajag ražot plašākam pielietojumam, piemēram tie paši Lietuvieši papildus tam, ka šuj ekipējumu sev, šuj to arī vel Britu armijai. Sauso paiku štancē sev un vel tirgo Latvijai. Izdomu vajag un visu var atrisināt. Vajag jau vienīgi gribēt vispār ko risināt.
Nu, lūdzu, taisi augšā savu uzņēmumu, uzvari britu armijas iepirkumu konkursā un šuj uz nebēdu… neesmu redzējis un dzirdējis baigi mūsu uzņēmēju raušanos ko tādu darīt…
Nesen ASV ziņojumā par iespējamiem iepirkumiem no LV ražotājiem priekš viņu armijas AFG rakstīja, ka Latvijas ražotāji nespēj nodrošināt nepieciešamo daudzumu (jo uzņēmumi mazi, nekooperējas), nesamērīgi liela cena pat priekš Pentagona un apšaubāma kvalitāte. Tā ka uz priekšu celt tautsaimniecību, ražot preces armijai un konkurosos nepiķot komisijai! 😉
Par formām. Kamuflāža LVA neatbilstoša. Formu diegi pilnīgs mēsls – neder nekur, tie vienkārši sairst. Man joprojām ir jeņķu woodland formas, kas ir izstaigājušas poligonus un misijas, ir izbalējušas, bet neviena vīle nav atnākusi vaļā. Cargo kabatas uz biksēm ir šutas tā lai tās būtu, bet ne jau lai veiktu kādu funkciju. Woodland formai šajās kabatās varēja ielikt MRE vai piezīmju A5 blociņu. Bikšu staklis ir sašūts pilnīgi garām, jo šajā vietā bikses plīst visbiežāk, īpaši, ja forma ir sasvīdusi vai samirkusi. Zābakus, kurus sākotneji izdeva, nenēsāju, jo kājas tajos svīst un svilst. Un nevajag man teikt, ka kājas nemazgāju – neesmu jaunkareivis. Plānie zābaki, kas tika izdoti uz misiju gan ir OK. Zābakiem nav jābūt ūdens necaurlaidīgiem, bet gan ērtiem. Es dodu priekšroku plāniem zābakiem un gortex zeķēm slapjā un vēsā laikā, jo plānie zābaki ātrāk izžūst, kad ieliec guļammaisā.
Par militārās rūpniecības iespējamību LVA. Lieliskais raksta, ka nav vajadzīgs LVA attīstīt rūpniecību, bet tā ir viendienīša domāšana. AIzsardzības jomā parasti tiek tērēta pamatīga nauda un to neveido tikai bruņojuma un munīcijas iegāde. LVA daļu no naudas varētu atsāt šeit izstrādājot sausās pārtikas devas. Sausā pārtika vispār ir noderīga lieta, jo valsts, ja patiesi domā par saviem iedzīvotājiem, var veidot neaizskaramos krājumus ārkārtas gadījumiem. Domāju, ka NOR armijas sausā pārtika ir viens veiksmīgākajiem risinājumiem, kura būtu derīga arī LVA. Galvenā iezīme ir tā, ka šīs pārtikas devas dehidrētas, tādejādi samazinot to massu, bet ūdens mūsu teritorijā ir plaši pieejams. Nākamā joma ir tekstilrūpniecība – ekipējuma un uzkabes šūšana, teltis utt.
Par mehanizāciju. Pirms ķerties pie mehanizācijas AM būtu jānodrošina VISI karavīri ar individuālo ekipējumu (forma, uzkabe, mugursoma un guļammaiss). Savadāk mēs izskatāmies nedaudz labāk par brīvibas cīnītājiem foto, bet nevelkam ne 2.PK kur nu līdz mūsdienu armijai.
Veči, nelaužat šķēpus aiztāvots savas personiskās ambīcijas. Bet runājot par tēmu an patīk, ka beidzot sāk diskutēt par militārās rūpniecības attīstību Latvijā. (varbūt skaļi teikts – piekrītu, bet arī “Roma netika uzcelta vienā dienā”. Ceru ka šī iecere nepaliks tikai kā laba griba uz papīra, bet tiks veikta pietiekama izpēte un analīze,
pirmkārt lai ieinteresetu un atbalstītu vietējos ražotājus vispār iesaistīties šajā biznesā un nodrošintu tā attīstību.
otrkārt, ceru ka tas nebūs projekts “savas kabatas piepildīšanai” kā tas mēdz šad tad būt arī AM parstāvniecībā.
Neskatoties uz to, ka Latvija viena pati ir pārāk mazs tirgus segments, lai nodrošinātu mil/ rūpniecībai pietiekamu peļņu, bet savukārt Latvijas ražotājiem nav pietiekami resursi, lai apmierinātu pasaules pieprasījumu – mums šai virziena vajadzēja uzsākt attīstību vismaz 10 -15 gadu agrāk.
Un nobeigumā – nevajaga nopelt to ko paši sev esam radījuši – un tās formas nemaz tik sliktas nav….. par kabatu izmēriem, par “ļipučkām”, par izmantoto audumu un to proporcijām, par diegiem utt utjp ir garš stāsts un sava epopeja. PS
Arī tevis slavinato ASV formas tērps nav spožs un ir savi trūkumi, tāpat kā savi brāķi! negribu tagad šeit iedziļinaties šais niansēs.
štrunts par ASV BDU, bet šēit IR īstā vieta, kur vajadzētu iedziļināties LV armijas lauku formas trūkumos. Ja būs pieteikami daudz konstruktīvu priekšlikumu uzlabošanai noformēsim un iesniegsim tādā veidā, ka atvilktnēs nepazudīs.
Tev taisnība, par mil rūpniecību vajadzēja sākt runāt 15 gadus atpakaļ. Un runāja arī un tagad runā un vēl pēc 15 gadiem runās. To viņi prot, tas viņiem patīk.
Pieņemsim, ka uz ekipējuma un formastērpa kvalitāti, ergonomiku, funkcionalitāti, dizainu un vēl 100 svarīgām lietām var pievērt acis, jo pretī ir 1000 un 1 attaisnojums un iemesls kāpēc ir tieši tā kā ir , bet mani moka neizpratne par to kāpēc visiem karavīriem vēl nav nodrošināts vienāda standarta individuālais ekipējums – kaut vai šis komentāros nopeltais, bet tomēr visiem vienāds. Ir pagājuši vairāk kā 20 gadi, bet karavīri joprojām izskatās kā būtu tikko iznākuši no militāro humpalu veikala.
Man liekas, ka problēma slēpjas tajā, ka ekipējums ir piesaistīts pie konkrētām noliktavām un MTL atbildīgajām personām. Katrs sevi cienošs apgādnieks tur savu neaizskaramo rezervi un kā vienmēr – „pie manis noliktavā nekā nav”. Daudzās vienībās karavīri tā saukto jauno pikseļoto ekipējumu redz tikai grāmatās vai TV.
Kad jāpiedalās kādā pasākumā, tad viena apakšvienība kanibalizē otru un viss ir kārtībā.
Problēmas iespējamais risinājums – ekipējums piesaistīts konkrētam cilvēkam uz visu dienesta laiku, neatkarīgi no rotācijām utt… Rekrutējam jaunieti – viņš iziet pamatapmācības kursu Alūksnē (šeit varētu izmantot humpalas) un pirms nosūtīšanas uz jauno dienesta vietu viņam izsniedz pilnu ekipējuma komplektu, kurš tad ir viņam uz visu dienesta laiku. Kaut ko specifisku pievieno attiecīgajā vienībā, bet standartkomplektam visiem vajadzētu būt vienotam (mugursomas, ķivere, uzkabe, patronsomas, bruņu veste, guļammaisi, blašķes, pančo, CBRN, plītiņas, katliņi utt).
Ir vēl viena lieta. Nezinu pat kā to noformulēt… laiam individuāla prasme nēsāt formu un regulēt uzkabi. Tas nāk no pareizas militārās audzināšanas pašā dienesta sākumā, faktiski no drill seržanta prasīguma. Dažas lietas jāiekaļ kareivja galvā un tad pat pēdējās humpalas neizskatīsies kā govs sedli.
Mūsējiem bieži trūkst gan formas nēsāšanas kultūras, gan maināmo komplektu. Izsniegtais materiāls nav izturīgs un mežos-poligonos ātri nodriskājas.