Kur runcim zābakos ir izcilības centrs?

Diezgan negaidīti ieraksts “Kognitīvā disonanse” ir izsaucis varabungu mērogam neraksturīgu skatījumu un komentāru vētru. Ieraksta mērķis bija norādīt uz plaisu bezdibeni, kas šķir AM virtuālo plānu pasauli no NBS  skarbās realitātes. Pēdējā laikā  AM paštīksmināšanās par  brīvprātīgiem kibercīnītājiem, MRK atdzimšanu un izcilību PR (pardon, komunikācijas) jomā sāk piegriezties, kā anekdotē par divām cūkām mēslu pilnā aizgaldā.

Vienai cūkai sūdi līdz kaklam, bet otrai tikai šņukurs vairs ārā. Lielākā: “Skaties arā saulīte, drīz būs pavasaris, vārtīsimies siltos dubļos zem ozola!”, Otra: “Tu tikai nedirs, tikai nedirs!”.

Kad būs karavīriem XXI gadsimta prasībām atbilstoši  zābaki, datori, bruņas un ieroči, tad arī metīsimies pucēt izcilību. Varbūt vēl arī citas jomas atradīsies.

UPD 1. Ilustrācijai jaunākās ziņas par militāro iepirkumu tēmu (nakts redzamības iekārtas)

Komentārus par lauka  formas  kvalitāti un konstrukciju ir vērts apkopot un caur publicitāti mēģināt ietekmēt “karavāna” pārvietošanās ātrumu un virzienu. Šim nolūkam nepieciešams daudz vairāk  sakarīgu priekšlikumu par formas uzlabojumiem. Ja kādam esošajam vai bijušajam ir ko teikt šajā sakarā, lūdzu rakstiet komentāros vai uz varabungas@yahoo.com    . Ja priekšlikumu nebūs nāksies konstatēt, ka lielākā vai mazākā mērā ar “lauķeni” ir puslīdz OK.  Nonākšana pie šādas atziņas ļautu uz laiku slēgt šo tēmu un pieķerties citām problēmām.

Viens otrs komentārs pārsniedz  piezīmes formātu un “velk” uz pilnvērtīgu publicistiku. Par šādu ieguldījumu īpašs paldies.

Jurčiks raksta:

“Cienītie kolēģi žēl, ka tikai tagad varēju pieslēgties jūsu diskusijai, jo man tā liekas gana interesanta un atklāj patiesās mūsu armijas apgādes problēmas.
Pirmkārt nekas no tā ko šobrīd izmanto Latvijas armija mūsu valstī nav izstrādāts, tai skaitā pat tehniskās prasības (specifikācijas). Labākajā gadījumā tās ir pārrakstītas no kāda ārzemju ražotāja specifikācijas un nedaudz piekoriģētas.
Otrkārt, tas, ka kaut kas tiek testēts vēl nenozīmē, ka ir iespējams veikt korekcijas.
Problēma ir tā, ka dotajā gadījumā testēšana nozīmē tikai vienu – vai jaunais izstrādājums ir nosacīti labāks par iepriekšējo.
Vai pirms jaunā parauga formastērpa izveides tika veikti nopietni ergonomiski pētījumi vai vispār kaut kādi pētījumi vai aptaujas? NĒ.
Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas zinātnieki divus gadus testēja un izmēģināja dažāda veida dzeramā ūdens rezervuārus karavīram, nākotnes karavīra programmas ietvaros. Vai to izvietot pie jostas kā blašķi, vai uz muguras ar caurulīti, vai varbūt priekšā zem vestes tādējādi, amortizējot iespējamo lodes triecienu. Lūk tā ir izpēte un testēšana kāda būtu jāiziet katram ekipējuma priekšmetam, pie kam būtu vajadzīgi mazākais trīs dažādi prototipi, kurus salīdzināt un no kuriem izvēlēties labāko.
Starp citu, atbilstoši šai programmai pilnam Zviedrijas karavīra kaujas ekipējumam, tai skaitā bruņojumam 2012. gadā vajadzēja svērt 30 kg. Es gan nezinu vai viņiem to izdevās sasniegt šo rezultātu, bet viņi cīnījās par katru gramu.
Šveices kājnieku skolā ir milzīgs šaujamieroču muzejs, kurā atrodami visu veidu strēlnieku ieroči jau no 19. gs beigām. Jautāju kā viņi izveidojuši tik bagātu kolekciju, atbilde bija vienkārša – tie ir ieroču testēšanas paraugi. Izrādās nevienu ieroci Šveices armija nevar pieņemt apbruņojumā kamēr tas nav karavīru notestēts reālos apstākļos (mācībās) un atzīts par labu esam ne vien no komandieriem un ierēdņiem, bet arī no karavīriem. Kas pirms iegādes testēja G-36 un salīdzinājumā ar ko?
Ja kaut ko testē tad pirmkārt, ir jāsaprot kādam nolūkam to dara un otrkārt, pēc testēšanas ir jābūt iespējai veikt uzlabojumus, vai arī jātestē vairāki paraugi,lai varētu izvēlēties piemērotāko, pretējā gadījumā tā ir vienkārši laika izniekošana.
Diemžēl AM nav stratēģiskā attīstības plāna, vismaz tāda nebija pagājušajā gadā, kad notika sarunas starp uzņēmējiem, zinātniekiem AM un EkM par kādas koordinējošas sistēmas izveidi militārās, jeb aizsardzības industrijas izveidei un atbalstam valstī.
Nu šis process ir beidzies ar diezgan pašķidra memoranda parakstīšanu starp lielajām ražotāju asociācijām, AM un EkM. Zinātne no šīs aprites tika vispār izmesta laukā, lai gan ierastā pasaules prakse ir pierādījusi, ka specifiski militārā industrija balstās uz 3 vaļiem, proti, valsts aizsardzības sistēmas, kā pasūtītāja un lietotāja, ražošanas uzņēmumiem, kā piegādātājiem, un zinātnes kā izstrādātājiem. Aizsardzības industrijai šīs struktūras saglabāšana ir kritiski svarīga, jo tieši šeit ražotajai produkcijai ir jāatbilst visaugstākajiem drošības standartiem, ņemot vērā iespējamā pretinieka apdraudējumu.
Citiem vārdiem, ja pretinieks ir radījis jaunu tanku mums ir jāspēj radīt mazākais lielgabals, kurš spēs to sašaut, bet ja mēs gribam uzbūvēt savu tanku tad mums būtu jābūt drošiem, ka pretinieks nespēs to sašaut no savā rīcībā esošajiem ieročiem.
Šai sakarā vienīgais ko lūdza no AM zinātnieki un uzņēmēji bija noformulēt savas vajadzības mazākais 3 gadus uz priekšu, diemžēl šādu plānu nebija, pat aptuvenu .
Jau 2007. gadā NBS bija iespējams tikt pie saviem UAV, kuri bija izstrādāti un ražoti Latvijā, bet NBS komandieris vienpresoniski noraidīja to ar formulējumu, ka līdz 2012.gadam šādas vienības izveide NBS nav paredzēta. Nu jau ir 2013. gads, kur vienība? Šādus bezpilotniekus puiši gaidīja afgāņos, bet nekā – jums jāpaciešas un jāsaņem foto no “globālajiem vanagiem”. Puiši nospļāvās uz AM un atrada citu investoru. Nu Latvijā ir izveidots uzņēmums, kurš piegādā UAV citām valstīm, tai skaitā ASV, bet Latvijas armijai nav nekā.
Pareizi tika atzīmēts, ka ar pētījumiem vajadzēja nodarboties pirms10-15 gadiem, bet diemžēl tajā laikā AM bija svarīgākas lietas – alu rakšana krupjiem, putnu būrīšu uzstādīšanu zaļajām vārnām, un virsāja ekoloģiski pareizā izbraukāšana Ādažu poligonā.
Arī šobrīd, kad būtu jāveic nopietna izpēte, kura saistīta ar nepieciešamās tehnikas specifikāciju izstrādi un piemērotu modeļu izvēli, Aizsardzības ministrs atļaujas pieņemt darbā meitenes kuras, par zinātniskajai izpētei paredzēto naudu pētīs Vienotības reitingus pirms pašvaldību vēlēšanām.
Es saprotu, ka daudzi teiks, kāpēc mums vajag to zinātni mēs tik un tā visu pirksim no ārzemēm. Es varu atbildēt – kaut vai tāpēc, lai nopirktu piemērotāko.
Vismaz ekipējuma jomā šāda sadarbība notiek starp RTU un NP, bet citās jomās …
Kas attiecas uz ražošanu, tad NBS vajadzībām pilnīgi pietiktu ar nelielām eksperimentālām darbnīcām, kurās pielāgot vai uzlabot esošo tehniku un ekipējumu, saražot nelielas prototipu partijas savām vajadzībām. NBS pat ir vieta, kur to varētu veidot – Ādažos uz zviedru dāvināto remonta darbnīcu bāzes. Tā vietā AM ar lielu prieku pārmaksā starpniekfirmām par piegādēm.
Ja jūs kritiski apskatītu lietuviešu pārtikas paku tad konstatētu, ka tur ir tikai viens oriģināls izstrādājums – speciālā maisiņā iepildīts pamatēdiens, pie kam maisiņa materiāls ir nopērkams atsevišķi. Tātad praktiski, lai ražotu šo uzturdevu mums būtu vajadzīga tikai iekārta kura aizkausē šos plastmasas maisiņus un pildījuma masa. Kas attiecas uz pildījumu – tādas receptūras jau sen ir izstrādāts LLU. Atliek noslēgt līgumu ar kādu Latvijas pārtikas ražotāju, kurš saražos šo īpaša sastāva ēdienu un sapildīs maisiņos. Tālāk ir tikai komplektēšana kurai pat nav vajadzīgas īpašas telpas.
Diemžēl AM ir orientēta uz “lētās” armijas radīšanu ar milzīgiem uzturēšanas izdevumiem.
Variet teikt, ka es esmu pārāk kritisks, bet diemžēl karavīri šobrīd ar savu entuziasmu labo visus AM un NBS vadības stulbumus.
Un visbeidzot Pabrika paziņojums par NATO ekselences centra izveidi Latvijā jomā kurā esam pārāki par visiem – aplamdiršanā. NATO veči laikam bija uz pakaļas, ja jau vēl nav attapuši ko atbildēt. Izcili militārs ekselences centrs.”