Ar autora laipnu atļauju pārpublicējam rakstu no visnotaļ informatīvas tīmekļa vietnes www.jpiksens.com. Paldies autoram.
Turpmāk rakstīto iesaku noteikti izlasīt tiem, kuri joprojām uzskata, ka atliek tik izteikt vēlmi (pieņemt lēmumu) un pēc neilga laika aiz loga rindā stāvēs jauna bruņutehnika, kā arī tiem, kuriem tieši var iznākt saskarties ar šo lēmumu realizāciju. Manis rakstītais pamatojas uz secinājumiem, kādi radās sākot Sauszemes spēku mehanizācijas projektu pirms dažiem gadiem.
Katrai auditorijai atbilstošus argumentus
Lai sāktu tādu finansiāli ietilpīgu projektu, vispirms jāpieņem politisks lēmums, jāparedz budžetā nepieciešamie līdzekļi. Ja ar politiķiem runājot var piesaukt draudu analīzi, aizsardzības koncepciju, kolektīvo aizsardzību, nacionālās intereses, drošību un patriotismu, tad šie argumenti vairs nederēs izvēloties noteiktu bruņu tehnikas tipu un modeli. Diemžēl reizēm politiķi dod mājienu, ar kuras valsts ražotājiem ieteicams kontaktēties, ar kuras – nē.
Savukārt runājot par konkrēta tipa un modeļa izvēli, lēmumam jāpamatojas uz operacionālām prasībām: kādā vidē (Latvijā vai citā klimata zonā) tik lietota, kādam jābūt bruņojumam, ar vai bez peldspējas, un tml. Te tad arī notiek matu skaldīšana, jo jebkuru operacionālo prasību modeli noteikt apstrīdēs kāda amatpersona “ar vārdu” un varu. Reizēm tikai no subjektīviem iespaidiem, ko un kā redzējusi konkrētu tehnikas modeli lietojam citas valsts bruņotajos spēkos. Apstiprinātas Operacionālās prasības – loģisks un argumentēts pamats iepirkuma specifikācijas sastādīšanai.
Cik maksā mehanizācijas projekts
Uzreiz lieku uzsvaru uz vārdu salikumu “mehanizācijas projekts”, jo tipiskā kļūda ir šāda. Pieņemsim, ka noskaidrots, ka sabiedroto valstij viena tehnikas vienības iegāde izmaksāja 800 000 Ls. Latvijai vajag 50 šādu vienību. Aritmētiski tas būtu 40 miljoni. Šādā ceļā aprēķinātā summa bieži arī parādās budžeta projektos un attīstības plānos, kā mehanizācijas projekta izmaksas. Kļūda, kļūda, kļūda! Labākajā gadījumā tās var būt vien tehnikas pirkuma izmaksas.
Ar kādiem izdevumiem vel jārēķinās. (Jautājumi, kurus Latvija uzdeva tehnikas ražotāji sarunu laikā). Kādu bruņojumu paredzēts uzstādīt? Katra ražotāja kompānija sadarbojas tikai ar noteiktiem bruņojumu ražotājiem. Ja izvēlētais bruņojums ir no citas kompānijas, jārēķinās ar papildus izmaksām. Tāpat uzdod jautājumus par sakaru līdzekļiem, aizsardzību pret MII un vēl un vēl. Dažas lietas var būt jau bruņu tehnikas “bāzes cenā”, bet citas uzstādīs vai sagatavos vietu uzstādīšanai par papildus samaksu. Tātad – Latvijai vienas tehnikas vienības cena var būt atšķirīga no tās, kādu maksājuši sabiedrotie.
Kādi papildus nosacījumi tiek jau iekļauti pirkuma cenā: apkalpošana garantijas laikā (ieskaitot nomaināmās daļas), apmācība apkalpošanā un lietošanā (instruktori), piegāde uz Latviju vai citu vietu (operāciju rajonu).
Jāpieskaita transportēšanas izdevumi uz Latviju un normatīvajos aktos noteiktie nodokļi. Personāla apmācība lietot un apkalpot (viss personāls, kurš strādās (lietos un apkalpos) ar šo tehniku).
Tehnikas izvietošana un uzturēšana – atbilstoši ierīkotas slēgtas garāžas, nojumes vai laukumi. To izveide un uzturēšana. Ilgstoši glabājot (nelietojot), iespējams, ka atsevišķus mezglus (piemēram, elektroniku, ieroču vadības blokus) jāuzglabā noņemtā veidā īpašos apstākļos.
Paredzamais nobraukums apmācību laika un ikdienas rutīnā: degviela un apkalpošana vismaz vienu gadu uz priekšu.
Tās nu ir tās lietas, kuras arī maksā naudu. Lielu naudu, un tad kopējās mehanizācijas projekta izmaksas ir daudzkārt lielākas par sākumā kā piemēru pieminētajiem 40 miljoniem. Kopējās izmaksas var sasniegt 2,5 – 3 reizes lielāku summu. Bet tādu jau neprasa politiķiem, tādu arī neiedod, jo šie aprēķini daudziem liekas mazsvarīgi vai arī tiek apzināti noklusēti tādēļ, ka lielākas cerības “dabūt” 40 miljonus un iesākt procesu, nekā prasīt 100 – 120 miljonus un saņemt atteikumu.
Nobeigums
Kādreiz, pieminot šādus argumentus un provizoriskos aprēķinus par dārgajiem Bruņoto spēku attīstības projektiem, uzklausīju pārmetumus par “matu skaldīšanu” un līšanu nevajadzīgās detaļās. Ceru, ka krīzes periods ir mainījis daudzu atbildīgu cilvēku domāšanu, un arī lielu izdevumu plānošanai un piešķiršanai pievērš lielāku rūpību. Nav jau nekāda starpība, vai tā ir armija vai privāts bizness – jebkurš projekts sastāv no savstarpēji loģiski saistītiem etapiem, kurus nedrīkst ignorēt arī tie cilvēki, kuriem dota liela politiskā vai administratīvā vara. Nedrīkst teikt par nodokļu maksātāju apmaksāta projekta izgāšanos – upsss! šoreiz nesanāca – un maina amatu vai dodas pensijā.
http://jpiksens.com/ak-pasaulit/armija/brunoto-speku-mehanizacijas-projekts.html
vara bungas 
Kas attiecas uz dārdzību:
Kopš 2010.gada 5.oktobra Latvijā ir ieviesti kompensācijas jeb offset darījumi valsts aizsardzības iepirkumos, lai veicinātu eksportspējīgu vietējās rūpniecības, pakalpojumu un pētniecības nozaru attīstību. Kompensācijas darījumu piemērošana paredzēta Aizsardzības un Iekšlietu ministriju militāra rakstura preču iepirkumiem. Kompensācijas darījumu slēgšanas kārtību un uzraudzību nodrošina Ekonomikas ministrija.
Turpmāk kompensācijas darījuma nosacījumus piemēros, ja piegādes līguma paredzamā līgumcena ir 2 miljoni lati vai vairāk. Ārvalstu militāras nozīmes preču piegādātājiem ar Latvijā reģistrētu uzņēmumu vai pētniecības institūciju būs jāslēdz kompensācijas darījumi, kuros piegādātājs piekrīt nodrošināt vietējo uzņēmumu iesaisti ražošanas procesā kā apakšuzņēmumu, vai iepirkt vietējo uzņēmumu saražoto produkciju, vai veikt ilgtermiņa (vismaz uz piecu gadu periodu) ieguldījumu Latvijā jaunas ražotnes vai pakalpojumu sniegšanas vietas izveidei, vai veikt Latvijā radītas tehnoloģijas vai intelektuālā īpašuma objekta iegādi, vai veikt investīcijas pētniecības institūcijas infrastruktūrā u.c. kompensācijas darījumu veidi.
http://www.mod.gov.lv/~/media/AM/Iepirkumi/2010/Informativais%20materials%20uz%20seminaru_20102010.ashx
Manuprāt galvenās atziņas no raksta, kas nav atklāsmes, bet drīzāk vēl viens apstiptrinājums zināmajam ir:
a. politiķi reizēm dod mājienus, kuri ir “īstie” ražotāji;
b. ražotāja izvēle var būt atkarīga no viena vai otra ierēdņa pieredzes: “es biju, es lietoju, man rādīja”.
c. valdības solītie 150 000 000 Ls ierēķinot uzturēšanas uc izdevumus var rezultēties max ar 70 bruņutehnikas vienībām.
d. pamatotu operacionālo prasību bruņutehnikai nav.
C. Tieši tādēļ būtu jādomā, vai Panduri, Boxer’i un citi tamlīdzīgie 6×6/8×8 ne-zvēri mums maz vajadzīgi, jo ja liekam uzsvaru uz mobilitāti un ātrumu un maziem izmēriem(kas laikam tā kā būtu svarīgākais teritoriālajai aizsardzībai), tad mums būtu jādomā, vai tiešām šie te 1milj-2milj vērtie 20-40t smagie monstri mums maz ir vajadzīgi. Misijām var iepirkt no sabiedrotajiem nenojātus surplus MRAP’us, ar kuriem tagad Afganistānā pilns un paši sabiedrotie īsti nezin, kā no tiem pēc iespējas izdevīgāk tikt vaļā.
Savukārt Latvijai derētu tie paši BV206s, BVs10, kuru cenas ir ap 400 tūkstoši Ls par BV206s un ap 800 tūkstoši Ls par BVs10.
Būtu ideāli, ja varētu pagudrot un padalīties domām, zināšanām visi, kas ir ko labu-nelielu-salīdzinoši lētu redzējis no tehnikas tīklā/dzīvē, jebkur un paskatīties, kas mums no tā galu galā sanāk, tīri intereses pēc, par skādi nenāktu ;)!
Jo ne vienmēr arī tas super jaunākais un dārgākais ir tas labākais.
Kā jau daudzi te iepriekš minējuši – vai maz NBS/AM ir sajēga par to kam un ko jāpērk un kurš to uzturēs?
Starptautiskām misijām ar MRAP vien nepietiks, vajadzīgi arī KKM. Teiksim tā, ja sūtam vienu rotu starptautiskām operācijām, tad jābūt izvēlei starp KKM, MRAP un parastiem auto atkarībā no konflikta intensitātes un pretinieka.
Latvijas apstākļiem vajag lētu, mobilo, maz pamanāmo, peldošo. BV tieši laikā. Montējam virsū modernos prettanku un PGA kompleksus. Stealth tehnoloģijas vēlamas, ja vien nav pārāk dārgas. Jārēķinās, ka mums jānodrošina 50 000 līdz 100 000 mobilizācijas rezerves ar transportu.
ISAF pievērsies, kādās misijās tad brauksim? Prioritātei jākļūst iekšējāi drošībai un aizsardzībai ES un Ziemeļvalstu drošības sistēmas kontekstā. Tehnikai jābūt tādai, lai gadus 10-20 “velk līdzi” citām sabiedroto armijām. BV protams lēts un mobils, bet vai mazpamanāms? Skatoties caur kādiem sensoriem uz to lūkojas. Liekot ausi pie zemes pretinieka tehniku nemeklē un droša šāviena attālumā pietuvoties tev neļaus. Jo vājāk bruņota platforma, jo lielāks drošas šaušanas attālums tiek prasīts no ieroču sistēmas, ko tā nes. Paņem mūsu SPIKE taktiski tehniskos datus un salīdzini tos ar pretinieka bruņojumā esošajām PT sistēmām. Pat ja radītāji būs līdzīgi uzvarētājs divkaujā būs tas, kuram biezākas bruņas un/vai Non-Line Of Sight raķetes. 50 000 uz riteņiem… tādi cipari mūsu ministram pat pirms vēlēšanām sapņos nerādās. Būtu labi ja solītos 150 000 000 piešķirtu.
Smagi bruņoto tehniku iznīcinās no gaisa, paliek non-light of sight raķetes.
tātad BV ar NLOS vai kkas smags ar labu ZRK.
Ja domājam par smagāku, tad vajag labu ZRK. Kaut ko tamlīdzīgu http://en.wikipedia.org/wiki/Flakpanzer_Gepard jau bataljona līmenī un šādu brigādē http://en.wikipedia.org/wiki/Pantsir-S1
Ō, jā, pretgaisa aizsardzība, par šo te vārīdamies pavisam biju aizmirsis, kāda jēga no APC/IFV, ja nav labu PGA motorizētu vienību! Vispār jau, nez vai tajā lauciņā arī kas atleks pēc mehanizācijas ieviešanas? Itkā jau esošie RBS ir tā neko, bet vai jamos tā arī turpinās staipīt apkārt “uz mugurām” un vai būs gana jaudīgi visās situācijās?
Varabungas, dajoš rakstu par PGA!
visam savs laiks. tu pats varētu radoši izpausties un uzrakstīt kādu garāku gabalu publicēšanai šeit…
par PGA labi teica ZS komandieris
“Zinām, kādā veidā Afganistānā pret PSRS armiju karoja dušmaņi – toreiz viņus tā sauca -, kas bija spējīgi ar vienkāršu kalašņikovu notriekt helikopterus. Viss ir atkarīgs no cilvēka, no taktikas, kādu viņš lieto, no gribas aizstāvēt valsti.”
…nevari sašaut ar kalašņikovu mi-24, tātad tava taktika vai griba ir pie vainas. studē klasiķus 😉
:DDD
Par rakstīšanu – nav ne talanta, ne kvantums zināšanu, tikai entuziasms, bet to bez faktiem lietā likt bezjēdzīgi, ja grib rakstīt ko nopietnāku par komentāriem ;)!
savāc informāciju. uzraksti referātu par interesējošo tēmu. pieliec savas domas. visi tā dara…