AM viedoklis un nostāja izdienas pensiju reformas jautājumā vēl arvien nav zināma (nav oficiāli pausta) . Vienīgais, kurš izteicies par šo jautājumu ir NBS komandieris...
Pagaidām pārtiekam no citiem ziņu avotiem:
http://www.focus.lv/content/diskutejot-par-izdienas-pensiju-sistemu-uzsver-parkvalifikacijas-nozimi
Mūsu nostāja ir formulējama šādi : “pamatoti un nepieciešami grozījumi izdienas pensiju piešķiršanas sistēmā attiecināmi uz personām, kuras slēgs profesionālā militārā dienesta līgumu PĒC grozījumu spēkā stāšanās.”
… bet labāk, ja karavīru izdienas pensijas tiktu svītroti no reformas koncepcijas
PS Man personīgi patīk KM paustā nostāja: “neatbalstām grozījumus, kas pasliktina esošo situāciju”
vara bungas 
”Cilvēciskā likumdošana ir likumīga tikai tiktāl, ciktāl tā ievēro taisnīgumu: no tā būs redzams, ka tās spēja nāk no mūžīgā likuma. Un atbilstoši tam, cik tā atkāptos no veselā saprāta, tā būtu jāpasludina par netaisnīgu, jo tad tā neatspoguļotu patiesu likumu, bet drīzāk būtu vardarbības izpausme.”
Akvīnas Toms
nu jā ņem pēc Toma, tad karavīru izdienas pensiju institūts ir neataisnīgs pēc definīcijas un reāla “atkāpšanās no vesēlā saprāta”. Faktiski tā ir atliktā alga, ko ietur, lai noturētu karavīru sistēmas ietvaros pēc iespējas ilgāk. Jo ilgāk tu turies sistēmā, jo vairāk viņi tev ir parādā un jo mazāk tu saņemsi atpakaļ (nepaspēsi, atnāks kaulainā vai vecuma pensija).
Karavīra amats nav saistīts ar personīgā labuma gūšanu, bet gan ar kopējo labumu, konkrētā gadījumā ar tā aizsardzību, tātad viņam ir jābūt apmaksātam no kopējā labuma līdzekļiem, bet izdienas pensijas ir tikai sabiedrības nodevas tiem, kuri bija gatavi viņus aizstāvēt netaupot savu dzīvību, lai pēc dienesta beigām nenodarbotos ar to kam viņi tika gatavoti, proti, nogalināt. Turklāt lēmumu par izdienas pensiju piešķiršanu sabiedrība kopumā neapšauba, to apšauba ierēdņi, tātad pārvalde, un šajā gadījumā lēmuma loģiku vairs nenosaka veselais saprāts, bet gan merkantīlas intereses, kuras saistītas ar sava dominējošā stāvokļa sabiedrībā iespējami ilgāku saglabāšanu un bagāto kastas nevēlēšanos atteikties no saviem materiālajiem labumiem kopējā labuma vārdā. Citiem vārdiem karavīri pensijas nepieprasīja viņiem tās piedāvāja, kā atalgojuma daļu par dienestā pavadīto laiku, turklāt neviena cita sabiedrības daļa izņemot miličus un pažarniekus, nedod zvērestu nomirt aizstāvot kopējo labumu, tātad par šo vien pienāktos zināmas privilēģijas sabiedrībā. Tāpat karavīrs, atšķirībā no miličiem un pažarniekiem, dienesta laikā neapgūst iemaņas, kuras viņam nepieciešamas civilā sabiedrībā, bet gluži pretēji apgūst zināšanas kuras ir saistītas nevis ar kopējā labuma vairošanu, bet gan zināmā mērā ar tā iznīcināšanu. Tātad sabiedrībai viņam ir jāsamaksā par to, lai aizejot no valsts dienesta viņam nebūtu jāķeras pie dienesta laikā iegūtajām zināšanām, lai nodrošinātu savu iztiku. No mana viedokļa viss ir godīgi un loģiski.
Gaidu iebildumus pret manis formulēto viedokli!
Nez vai vēl kāds būs izbūries cauri tavam formulējumam 🙂
Es neuzskatu, ka par zvēresta došanu būtu jāpiemaksā, bet piekrītu, ka izdienas pensija ir aizturētā algas daļa.
Iedomāsimies, ka katrs karavīrs saņemtu par 50% lielāku algu, bet izdienas pensijas nebūtu. Šodien karavīra atalgojums ir teiksim tā vidējais valsts pārvaldē (atkarībā no amata un kvalifikācijas), tikai civilajiem ar gadiem kvalifikācija aug, bet karavīram nonākot civilajā darba tirgū tā ir tuvu nullei. 50% klāt pie valsts pārvaldē vidējās algas, būtu nopietns arguments karavīram palikt dienestā pēc iespējas ilgāk. Bet ko vidusmēra cilvēks izdara ar saviem ienākumiem – turpat uz vietas pārvērš tos par izdevumiem. Rezultātā, kad pienāk vecums, kad vairs ne pa poligonu paskriet, ne monitorā lūkoties, uz kapiem pāragri, bet līdz vecuma pensijai vēl gadi, karavīrs nonāktu uz ielas bez iepriekšējam amatam un kvalifikācijai atbilstošiem iztikas līdzekļiem, civilajai dzīvei neatbilstošu izglītību un kvalifikāciju. Pats vainīgs teiksiet. Taisnība, nevajadzēja kļūt par karavīru, vajadzēja kļūt par banķieri vai zemnieku.
NBS tad neviens nepieteiktos, kamēr algas nekļūtu krietni virs vidējās, minimums x2. Valstiski domājot alternatīva tik lieliem izdevumiem – atteikties no NBS pavisam. Goda sardzei algot aktierus vai cirka māksliniekus, par kārtību un stabilitāti valstī parūpēsies policija… Tomēr, ja sabiedrībai vajadzīgi NBS – būs jāmaksā karavīriem augstas algas, vai jānodrošina viņus ar izdienas pensijām, vai arī jāklapē NBS ciet (kāda vbudžeta ekonomija!).
Neviens no šiem variantiem man vairs neliekas ekstrēms.