Izcilība ir kā īlēns maisā, slēpjot nepaslēpsi. No izcilības nav jākautrējas, nav jau kārpa uz deguna. Tomēr AM informatīvais ziņojums “Par NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos veidošanu Latvijā” tiks izskatīts šodien Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā. Acīmredzot Brisele devusi centra izveidošanai “zaļo gaismu”, bet ne finansējumu.
Ņemot vērā, ka ziņojuma saturs nav domāts parastajiem mirstīgajiem (kuri gan veido stratcom mērķauditoriju) nekas cits neatliek kā ieskatīties atklātos avotos, lai saprastu ar kādu tad izcilību mēs gribam pārsteigt sabiedrotos.
Saskaņā ar 2009.gada septembrī publicēto (vai gudri nopludināto) vēstuli NATO ģenerālsekretārs piedāvāja apspriešanai šādu stratēģiskās komunikācijas definīciju:
“Strategic Communication is coordinated and appropriate use of NATO communications activities and capabilities – Public Diplomacy, Military Public Affairs, Information Operations and Psychological Operations, as appropriate – in support of Alliance policies, operations and activities, and in order to advance NATO’s aims” (SG(2009)0794).
“Stratēģiskā komunikācija ir koordinēta un situācijai atbilstoša NATO komunikācijas pasākumu un resursu, t.sk. publiskās diplomātijas, militāri publisko attiecību, Informācijas operāciju un Psiholoģisko operāciju izmantošana sniedzot atbalstu alianses politikai, operācijam un aktivitātēm, lai sasniegtu NATO mērķus.” (SG(2009)0794).
Citiem vārdiem sakot, publiski uzstājoties, t.sk. sociālajos tīklos NATO pārstāvju izteikumiem jābūt skaidriem, efektīviem, bez pretrunām, tādiem, kas neizpauž nevajadzīgu vai kaitīgu informāciju, bet kalpo noteiktam mērķim.
Stratēģiskās komunikācijas piemērs:
Komentārs: No augstākminētā teikuma nezinātājs var izdarīt secinājumu, ka karavīrs, par kuru ir runa, jau ir saģērbts un paēdis, bet vienīgais, kas viņam trūkst ir tāds sīkums kā ierocis. Tikai nav skaidrs vai sārtums vaigos karavīram ir piemeties no paaugstināta asinsspiediena pēc maltītes vai no apziņas, ka bez ieroča viņš ir trekna Mārtiņdienas zoss nevis karavīrs. Faktiski ar ieroci būtu jāsāk… Turklāt mēs taču zinām, ka nav tas karavīrs ne gluži paēdis, ne diži atbilstoši saģērbts. Tomēr domājams, ka startēģiskās komunikācijas šāviņš būs trāpijis mērķī.
Tātad valsts, kura piedāvā ieguldīt vairākus miljonus latu un izveidot izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jomā, uzskata ka viņas rīcībā ir lietpratēji vismaz militāri publisko attiecību, Info OPS un PSYOPS jomā… Tomēr divas pēdējās disciplīnas ir tik komplicētas un tik jaunas, ka šo jomu eksperti diez vai mitinās Latvijā. Gribētos gan, jo 4GW konceptā informācijas un psiholoģiskajām operācijām ir atvēlēta vislielākā loma. Var droši prognozēt ka vieslektori izmaksās ļoti dārgi.
Savukārt, lai saprastu cik tālu esam ar AM „izcilību” militāri publiskajā jomā pietiek apmeklēt AM tīmekļa vietnes sadaļu „Sabiedrības līdzdalība”, kuras saturs, kas pēdējo reizi atjaunots 2012.gada 3.decembrī, liecina par absolūtu formālisma uzvaru vienā atsevišķā valsts pārvaldes iestādē .
Neviens no mums nav pret efektīvu komunikāciju un, ja stratēģiskās komunikācijas izcilības centra izveidošanas rezultātā mēs iegūsim vismaz dažus PSYOPs un INFOOps speciālistus, tas būtu ļoti labi, bet ne par katru cenu. Kamēr NBS karavīriem ir “sārti vaigi”, bet nav atbilstošu ieroču un ekipējuma, izcilības centra uzturēšana no valsts budžeta ir greznība uz izšķērdības robežas.
Es uzskatu, ka ar šo projektu ministrs Pabriks nodrošina savu aizmuguri, ja gadījumā nākošajās vēlēšanās ”Vienotības” kliķe zaudēs. Uz valsts rēķina tiek veidota kārtēja barotava , lai nodrošinātu bezbēdīgu dzīvi dažiem eks-politiķiem arī pēc zaudējuma vēlēšanās. Te ir skaidri redzams tas, kā savtīgas intereses ņem virsroku pār kopējām vajadzībām. Šāda centra izveidē tiks ieguldīti miljoni, bet atdeve no tā tieši Latvijas vajadzībām ir 0,000%.
Gan Igaunija, gan Lietuva tāpat kā citas valstis savus centrus veidoja ar skaidru uzdevumu atbalstīt valsts virzību uz noteiktiem mērķiem, vadoties pēc šis loģikas un VAP mūsu centram vajadzēja būt vai nu apzaļumošanas vai industrializācijas jautājumos, mazākais tranzītpārvadājumu specialitātē, bet mums būs izcilības centrs aplammuldēšanas jautājumos. Tas tad laikam arī ir mūsu stratēģiskais mērķis?
Un tikai nevajag te traļa-ļa-ļa par mūsu ziedošanos kopīgajam mērķim un grūto un nepateicīgo uzdevumu, kuru mums deleģēja NATO.
Es arī uzskatu, ka stratcom centrs mums ir lieka greznība, bet solījumi attīstīt Info Ops un PSYOPs mani fascinē. Atzīstos – esmu 4GW apsēsts. Ja AM piemānīs un no tā visa būs tikai diplomātiskā aplammuldēšana, tad gan
kļūšu niknsbūšu vīlies.Mani gan fascinē tas kā vieglu roku naudiņa, kura ir paredzēta Valsts aizsardzībai, ar AM starpniecību tiek notrallināta visādos desmitās nepieciešamības projektiņos (tiltiņos, sporta zālēs, VIPu komandējumos u.t.t.) un pēc tam mums stāsta, ka naudiņas jau bruņu tehnikai nav, jo, redzi, mēs esam čīkstuļi un muļķi, bet lūk ministrija un augstā virspavēlniecība…
Ja mēs (gan rezerves, gan dienošie karavīri) šo lietu necelsim dienasgaismā un nevarēsim nodrošināt kādu, nekādu kontroli par norisēm, naudiņa izkūpēs kā dūmi.
Es nevaru apgalvot, ka NATO mērogā šāds centrs ir pilnīgi nevajadzīgs, bet par to vai Latvija tam ir īstā vieta, un šis ir īstais laiks tāda centra organizēšanai es šaubos.
Tādēļ ir jāprasa ministra skaidrojumi un izmaksu tāmes par šī centra izveidi, lai tas atkal nepārvērstos par kārtējo “zelta tiltu” vai “gaismas pili”! Ja mēs ministrijai neelposim pakausī, viss notiks kā vienmēr!
Te nu būtu īstais laiks un vieta, lai AM militāri-publiskie “discourse mongers” izrādītu savu izcilību aizstāvot centra izveidi tieši tagad, tieši Latvijā. Laipni lūdzam stratēģiskie komunikātori… tikai nesakiet, ka palaidāt šo priekšlikumu garām 😉
Kā kulaks uz acs!
Kopumā ideja atbalstāma, jo pret mums psiholoģisko un informatīvo karu pielieto ļoti plaši. Līdzīgi igauņi rīkojās pēc kiberuzbrukumiem. Nevaru iedomāties kur būtu BS vajadzīga apzaļumošana. Savukārt par militāro industriju un loģistiku tika diskutēts, bet jau uzreiz nospriests, ka Latvijas gadījumā kapacitātes audzēšanas šajā jomā bus nepanesami dārga.
Centra ideja atbalstāma kā spēka pastiprinātājs, nevis nespēka vairotājs. Pie pašreizējā NBS finansējuma, tas ir kā parketa grīdas ieklāšana mājai, kurai nav jumta.
Igauņi rīkojās jau ilgi pirms kiberuzbrukumiem! Un nevajag uzsakatīt, ka centra izveide uzreiz mums dos kādas kapacitātes, jo šo centru uzturēs Latvija citas valstis tur tikai apmaksās savu speciālistu darbu, bet NATO dos nelielu piešprici, lai varētu par centra darbu informēt pārējās nācijas. Atkārtoju vēlreiz šis centrs būs jāuztur par budžeta līdzekļiem!
Kas attiecas uz apzaļumošanu ne uz ko citu, spriežot pēc ieguldītajiem līdzekļiem izpētē un veikto pētījumu īpatsvaru, AM nav spējīga, ja nu vēl vienīgi uz aplammuldēšanu!
Sīkāk par COE var palasīt šeit. Vēl būs jāsavāc domubiedrus un jāiziet akreditāciju.
Different types of participants
There are three different types of supporters for COEs: “Framework Nations”, “Sponsoring Nations” and “Contributing Nations”. Generally, a Framework Nation agrees to take on the responsibility of developing the concept and implementation of the COE. In addition, it agrees to provide physical space for the operation of the COE, as well as personnel to run the institution. Sponsoring Nations contribute financially to the COE and also provide personnel, whose salary they cover. Contributing Nations may provide financial support or some other service that is of use to the functioning of the COE.
Receiving NATO accreditation
All COEs follow a set process to receive NATO accreditation. The Framework Nation or Nations submit a proposal for the COE, which HQ ACT then considers. Next, the Framework Nation or Nations coordinate with ACT to further flesh out the proposal before sending the official offer to establish a COE to SACT. If the proposal meets certain criteria, ACT formally welcomes the offer.
Afterwards, the Framework Nation or Nations further develop the concept, draft an Operational Memorandum of Understanding (MOU) and present the COE offer to other countries. Those that are interested in joining the COE then engage in MOU negotiations before agreeing to the terms of the MOU. For COEs that did not have some sort of facility in place previously, the COE is physically established.
The Framework and Sponsoring nations must also coordinate, draft, negotiate and agree to a Functional MOU with HQ ACT. The COE then enters into the accreditation phase. HQ ACT develops accreditation criteria, after which the Framework Nation or Nations request accreditation for the COE. A team from ACT then visits the COE and assesses it against the tailored list of points based on the Military Committee (MC)’s accreditation criteria for COEs.
All COEs must act as a catalyst for NATO transformation and open activities to all Alliance members. COEs must not duplicate nor compete with current NATO capabilities, but instead offer an area of expertise not already found within the Organization. To this end, all COEs must have subject matter experts in their field of specialization. ACT periodically re-assesses COEs in order to ensure that they continue to meet those criteria and assure continued NATO accreditation status. Ultimately, the Military Committee and the North Atlantic Council must approve the initial accreditation of the COE.
Ticēsiet vai nē, bet man kā kapteinim ar BALDEFCOL izglītību paveicās kopā ar Aizsardzības Ministru Slaktera kungu apzaļumot Ādažu šautuvi. Šajā jaukajā pasākumā piedalījās arī Šveices militārais atašejs un vēl pāris virsnieku, kareivju un meitenes no ministrijas. Pasākuma laikā (drīz pēc 8.marta) man neviļus sanāca noklausīties kā Slaktera kungs savā burvīgajā angļu valodā skaidroja Šveicietim, ka Saeima nekādi nevar legalizēt 8.marta svinības, bet neskatoties uz to deputāti kungi varonīgi kuluāros dāvā Saeimas sievietēm puķes uz 8.martu. Šveicietis izskatījās manāmi samulsis, bet es jutos “neērti par lielvalsti” …. Tāds manā militārajā karjerā ir sanācis apzaļumošanas StratCom!!!
Tie kociņi gan sen ir nokaltuši, bet žēl!!!
Es te tā iedomājos – vai gadījienā arī šai interneta dienasgrāmatai nevajadzētu kādu konsultantu no izcilības centra cēlāju puses, savādāk vienā brīdī nevarēs saprast, kas no tā, ko šeit pārspriežam un “izsāpam” ir no publiski brīvi pieejamas informācijas avotiem nācis un kas jau no iekšējai lietošanai vai arī SBU(sensitive but unclassified) informācijas saimes ;)!
Viss nāk no atklātiem avotiem, atļauta tikai iekšējā pašcenzūra.
Nesacerieties, ka Vienotībai kas no tā tiks, jo esat piemirsuši pašu galveno – Latvija veido centru NATO vajadzībām (!), un pēc tā akredetācijas tas strādās NATO, nevis vienas Latvijas interesēs. Tas tā ir ar visiem NATO akreditētajiem – teju 20 – izcilības centriem.
Latvija menedžēs vien personāla, finanšu piesaisti, un ne tikai Latvijas naudu un “stratēģiskos komunikatorus”. Centra darbībā iesaistīties sākumā varbūt tikai dažas valstis ar savu naudu un savu personālu, bet, tam attīstoties, tā darbībā var iesaitīties arī visas Alianses dalībvalstis, bet maz ticams, jo līdz šim neviena izcilības centra darbībā nav visu dalibvalstu: http://www.nato.int/cps/en/natolive/topics_68372.htm
Arī Igaunijā esošais kibercentrs darbojas pēc šāda pat principa, un arī Latvija ir šī centra dibinātāja un dalībvalsts un tur strādā arī Latvijas pārstāvji. Paši igauņi ir atzinuši, ka bija mazliet par vēlu saprata, ka pašiem maz kas atlec no centra.
Kas attiecas uz centra būtību, tad, manuprāt, Baltijā tam tieši ir vieta, jo nekur tik lielas Krievijas “maigās varas” ietekmes uz kādu NATO dalībavalstu bloku kā Baltijas valstis citur nav. Citējot “ģēniju” Krēsliņu – Igaunijai ir, Lietuvai ir, kad būs Latvijā? – saprotams, ka kaut kas jāuzņemas arī Latvijai, un, kā izskatās, tad process ir sākts un viss notiek krietni ātrāk nekā publiskota informācija par centra veidošanu: http://www.sargs.lv/Zinas/Latvija/2013/05/07-03.aspx
un http://www.sargs.lv/Sargs/Zinas/Latvija/2012/11/02-01.aspx
Atgādinu – centrs top NATO vajadzībām, tātad Alianses pieprasīs arī NATO stratcom mesidžu veidošanu gan par tās īstenoto politiku, gan vadītajām operācijām utt. Šaubos, ka ACT pievērs acis. Arī igauņu centrs strādā pie NATO politikas kiberaizsardzības jomā.
AM militāri – publiskajiem šajā projektā ir tikai informācijas sniegšanas funkcija par projekta gaitu, nevis projekta veidošana un realizācija, tā ka nevajag braukt augumā tiem, kuriem ar šo projektu praktiski nav nekāda sakara – projektu kūrē, cik zinu, valsts sekretārā līmenī kaut kāda dāma.
P.S. neredzu, ko tur tajā piesauktajā AM lapā mainīt – kontakpersonu telefonu numurus? A ja nu tie klerki kopš tā laika ir tie paši?!
Ne jau mājas lapu jāmaina, bet AM attieksmi pret sabiedrības līdzdalību. Pusmirusi sadarbība un tikpat nedzīva tīmekļa vietne. Ja ar tādu pašu kreativitāti (at)strādāsiet tālāk uz COE neaicinās.
Kas attiecas uz pašu COE, kas “top NATO vajadzībām” AM caurā budžeta ietvaros, tad es redzu divus attaisnojumus tā pastāvēšanai Latvijā: Info Ops un PSYOPS pieredzes uzkrāšana Latvijas vajadzībām, ja tā vietā notiks “mesidžu veidošana”, tad skaidrs kādu “mesidžu” AM sūta NBS: Bde un zemessargi var pagaidīt ar savām mācībām, bruņojumu un dienas naudām, AM prioritātes ir Briselē.
Info Ops un PSYOPS arī strādā ar mesidžiem, ja kas!
Un AM mesidžs NBSam ir dots pietiekami skaidrs: http://www.sargs.lv/lv/Zinas/Latvija/2012/05/31-02.aspx Atliek vien cerēt, ka Saeimā kāds deputāts, vismaz pārgudrais Krēsliņš, izlasīs, ko paši lēmuši, un piešķirs budžetu atbilstoši plānotajam armijas attīstībai, nevis Balto krustu likšanai, kā to izdarīja ar 2013.gada budžetu!
Jebkurā mesidžā ir atslēgas vārds/frāze es uzskatu ka šeit tā ir :”Projektu realizēšana gan būs tieši atkarīga no aizsardzības nozarei nākotnē piešķirtā finansējuma apmēra.” 380 miljoni uz 10 gadiem… pa šo laiku šodien iespaidīga summa 10 reizes tiks pārskatīta, samazināta vai palielināta, atzīta par nepietiekošu var pārmērīgu. Lai dievi dod mums iespēju noskatīties uz to kas sanāca. Šo naudu vajag visu un tuvākajos 5 gados.
“Info Ops un PSYOPS arī strādā ar mesidžiem, ja kas!” un? šis fakts pamato COE nepieciešamību? Kiberzemessargiem ir “kiber” nosaukumā vai ar to viņi kļūst īpaši bīstami Ķīnas hakeriem? Paņemam vecu žiguli uzkrāsojam virsū “moderns tanks” un priecājamies. Paņemam jebkuru propagandas materiālu pievienojam tegu “psyops” un jūtamies nereāli kruti… Vienīgā cerība ka nato neļaus haltūrēt.
Te būs grafiski uz kartes redzama situācija ar un ap izcilību.
https://transnet.act.nato.int/WISE/COE
Neskatoties uz dažkārt par katastrofālu zināšanu, dokumentu un pieredzes trūkumu, Latvija nemaz tik aktīvi vai praktiski neizmanto NATO izcilības ražotāju (centru) pieredzi.
Paldies par linku. Nez vai AM tika dota iespēja izvēlēties, bet no iespējamām tēmām es ņemtu Irregular warfare. Bet nu tagad AM apgūs kā norunāt no kaktusa adatas nost…
AM neko neizvēlas – iestāšanās ir brīvprātīga, ir jābūt tikai naudai, personālam un, protams, vēlmei… Neesmu dzirdējis, ka armijā būtu kādas vēlmes attiecībā uz dalību izcilības centros…
Ministru spīdzināja?!!! Naudas nav, personāla nav, NBS neko nav definējis, no kurienes vēlme?!
Lai izmantotu centru pieredzi, pirmkārt, ir jābūt vismaz dalībvalstij vai nu ar finansēm, vai personālu, vai abiem kopā…
tā ka NBSā nav ne aktīvajā, ne rezerves dienestā nto speciālistu ntajās specialitātēs, kuru deleģēt darbam centros, tad nu atliek vien gaidīt, kad attiecīgas jomas dokuments nāks jau no NATO. Kā raksta AM komunikatori, tad “Līdz šim Latvija jau ir iesaistījusies NATO Enerģētiskās drošības izcilības centra Lietuvā, NATO Izcilības centra sadarbībai kiberaizsardzības jomā Igaunijā un NATO Civilmilitārās sadarbības izcilības centra Nīderlandē darbā.”
Neesmu dzirdējis, ka NBS būtu definējis abu pieminēto spēju attīstību. Savulaik bija runa par CIMIC attīstību, bet arī tas projekts, škiet, ir izčabējis, atlikusi vien dalība Izcilības centrā. Droši vien ļaunā AM vainīga, ka armija pati nezina, ko grib, ko spēj un ko vajag 😦
Piekrītu. NBS ne vien nezina ko grib, ko spēj un ko vajag, bet dara to ciešā AM vadībā. Varētu teikt ka abas institūcijas konkurē savā starpā nezināšanas jomā.
(..)
2003. gada 29. aprīlī Ministru Kabineta (MK) apstiprinātais “Aizsardzības ministrijas nolikums” nosaka, ka Aizsardzības ministrija (AM) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde aizsardzības nozarē, kas tieši pakļauta aizsardzības ministram.
(..)
Pārņemot funkcijas no NBS štābiem un vienībām AM sastāvā tika iekļauti arī karavīri, līdz ar to AM no reiz civilas institūcijas ir kļuvusi par civili-militāru institūciju. Koncentrējot gan funkcijas, gan cilvēkus vienviet ir izdevies gan ietaupīt uz cilvēkresursu rēķina (integrējot militārpersonas netika palielināts AM nodarbināto personu skaits), gan panākt ātrāku un efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu.
(..)