(..)Runājot NATO aizsardzības ministru divu dienu sanāksmē, kurā galvenie jautājumi ir kiberdrošība un situācija Afganistānā, Pabriks atgādināja par Latvijas valdības lēmumu atbalstīt šī (Stratēģiskās komunikācijas izcilības) centra izveidi, kā arī mudināja dalībvalstis piedalīties šī centra veidošanā.
Atbilstoši ministra vērtējumam, ņemot vērā noskaņojumu neformālajās sarunās sanāksmes gaitā, atbalsts dalībvalstīs šim lēmumam pieaug. Iesākumā dalībvalstu pārstāvji centra izveides sakarā uzdeva daudzus jautājumus, dažkārt – skeptiskus, tomēr tagad šai idejai atbalsts esot audzis.(..)
vara bungu komentārs: Novērots, ka neformālajās sarunās draugu lokā atbalsts trakām idejām mēdz augt tieši proporcionāli izdzertajam šampānietim. Paaugstinoties alkohola koncentrācijai atbalsts var sasniegt prātam un kaimiņiem neaptveramu pakāpi. No rīta gan viss atgriežas sākotnējā līmenī. Tā gadās. Un noteikti nav pamata priekam, ka “viss ir cieti sarunāts, tiekamies rīt un turpinām”. Lai nepiedzīvotu vilšanos no rīta vajadzētu neoficiāli noskaidrot kurš no draugiem, būdams skaidrā, vēlas ballītē piedalīties…
Don’t think ’cause I understand, I care. Don’t think ’cause I’m talking, we’re friends.
vara bungas 
Kopumā jau tev taisnība, jo lielāks štimmungs, jo trakākas idejas. Tas tā kā tajā anekdotē par krievu, amerikāņu un igauņu ģenerāļiem – man arī jāatzīstas melos – Urmas ne gluži Tallinas centrā dzīvo.
Tomēr tas, kas norunāts, tas norunāts Tie cilvēki gluži ar vārdiem nemētājas, ja jau solījās atbalstīt tad mazākais formāli šo viedokli savām valdībām zināmu darīs nu “a tam kak karta ļjažet…”.
Vai nav paradoks, lai organizētu stratēģiskās komunikācijas centru ir jāveic stratēģiskās komunikācijas akcija.
Neslēpšu, ka nedaudz baidos no tādām manipulācijām ar cilvēku apziņu, tas ir ļoti slidens celiņš. Protams katra valsts to piekopj, bet par to nerunā, jo te ir iespējamas neparedzamas reakcijas. Varbūt tad ir lētāk algot sertificētu astrologu?