Pārdomām kontekstā ar spiegu skandāliem

Neplānoju izteikties par “krievu spiegu” skandālu Igaunījā, bet paldies lasītājam, kas norādīja uz tulkotu  rakstu no poļu avīzes (skat. saiti un citātus zemāk). Apstākļi Polijā, Igaunijā un Latvijā nav vienādi, bet salīdzināmi, tādēļ varam vilkt trauslas paralēles, jo pašmāju informācijas par spiegu tēmu, saprotamu iemeslu dēļ, nav daudz.

Fakts ka Krievija aktīvi izmanto Baltijas valstīs un Polijā HUMINTu, turklāt vervējot aģentus no vietējiem iedzīvotājiem, var liecināt par to, ka: a) KF taupa naudu, jo izlūkpersonāls “no aborigēniem” ir lēts un nebeidzams izlūkošanas resurss b) KF fokusējas uz tehniskajiem izlūkošanas līdzekļiem netveramu informāciju (varas augstāko ešelonu neformālas saiknes, noskaņojums, intereses, novirzes utml), kas ļauj neiekarojot pretinieka teritoriju pārņemt tā vadību, sasniedzot t.s. kumulatīvo 4D efektu (defection, division, deception, diversion), latviski sakot – gatavojot 5.kolonnu, graujot citas valsts sabiedrības vienotību, maskējot savus nodomus un darbību, novēršot  citas valsts sabiedrības uzmanību no patiesa ļaunuma un briesmu avota.

Igauņu pretizlūku skaļie sasniegumi var liecināt netik daudz par viņu profesionalitāti, bet gan par profesionalitātes trūkumu un vēlmi uzlabot savu tēlu sabiedrības acīs. Neko vairāk. Savukārt valstī, kas nelielas ik gadu ar saviem sasniegumiem spiegu izķeršanas jomā var būt augsti profesionāla pretizlūkošanas sistēma, kas klusi dara savu darbu, vai …  ir pamats uzskatīt, ka pretinieks ir sasniedzis visus savus 4D mērķus un pats “diriģē” procesus. Kā tur ir īstenībā uzzinās (varbūt) vēsturnieki, mums atliek tikai spekulēt.

Atskanot saucieniem “re, kā igauņi prot”, valstī, kurā pretinieks ir sasniedzis savus 4D mērķus, notiktu paraugmedības ar kokam piesietu “cūciņu”.  Tā sakot “tautas priekam”. Dzīvosim – redzēsim. Pagaidām ielūkosimies poļa domās par situāciju Polijā.

“Последние события демонстрируют как слабость нашего руководства, так и силу российского лобби, которое следовало бы назвать «русской партией» в Польше. И эти два фактора взаимосвязаны. Существование русской партии — одна из основных тем-табу нынешнего политического уклада, свидетельствующее о его патологии.

…

Полковник Мариан Захарский (Marian Zacharski), который занимался операцией по выявлению российской агентуры, был вынужден эмигрировать, работавшие с ним люди были уволены из рядов спецслужб, и, что шокирует больше всего, было обнародовано имя польского агента, внедренного в российские спецслужбы.”

vēl par Marian Zacharski