Šodien ir vēsturiska diena –
1991. gada 21. augustā Jēkabielas Bruņinieku namā, zem pučistu ložmetēju stobriem, pieņēma likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.
Latvijas Republikas neatkarība ir atjaunota 21. augustā 1991. gadā
Tautas pilnvarotie (balsojot, ar 8048 balsīm “par”) UZDEVA tikko ievēlētās Augstākās padomes jaunajam sastāvam – panākt neatkarības atjaunošanu un SOCIĀLI atbildīgas valsts izveidi.
Nemanāma aizritējusi augustā ir atceres diena –
1920.gada 11.augustā parakstīts Latvijas-Krievijas Miera līgums – kurā Krievija atzina Latvijas valsti un atteicās uz mūžīgiem laikiem no pretenzijām uz Latvijas zemi un tautu.
Nemanīts šovasar palicis arī, ka pirms 20 gadiem Latvijā atjaunoja Saeimas darbību.
1993. gada 5.-6. jūnijā notika [piektās] Saeimas vēlēšanas, piedalījās 1 118 316 balstiesīgiem. Ikviens varēja izvirzīt kandidātūras, ja spēja savākt 100 parakstus – atbilstoši 1922. gada Vēlēšanu likumam. Iepriekkšējās 4.Saeimas vēlēšanas notika 1931.gada 3.-4.oktobrī. Starplaiks – 62 gadi.
Neievēlēts 1993.gada jūnijā ar 2,6% balsu (atbalstīja 29 956 vēlētāji) ārpus Saeimas palika Tautas frontes saraksts.
Izrietoši, no 1993.gada skaitot, atbildīgi par notiekošo Latvijā ir partijas. (Monopoltiesības partijām uz varu Latvijā ieviesa 1995.gada maijā 5. Saeima, nevis iepriekšējā Augstākā Padome, kā to ir iegājies uzskatīt).
1990.gada 18. marta Augstākās Padomes vēlēšanām tika virzīti dažādu sarakstu kandidāti 201 apgabalā (tagad Saeimā ir 100 deputātu vietas, divreiz mazāk – AP bija 201 deputāta vieta).
Pašas Tautas frontes izvirzītie kandidāti ievēlēti tika 89 (44% vietu no 201), nevis 134 – kā ir iegājies uzskatīt. LTF bija lielākā grupa, bet tai nebija vairākuma. Tāpēc tika veidota plaša koalīcija zem nosaukuma “AP Tautas Frontes frakcija”, kurā no 134 deputātiem daļa bija ievēlēti no pavisam citiem sarakstiem, nevis LTF.
LTF savā vēlēšanu platformā prasīja progresīvo nodokli u.c. – kas nav izpildīts joprojām (2013.gadā) .
P.S. 2015. gadā tiks atslepenoti 1945.gada Potsdamas līguma pielikumi. Nojaušams, ka šajā līgumā ir neērti punkti ar atļauju veikt tautu deportācijas, atļautas kvotas nomitināšanai Latvijā u.c. kas iespējami ļaus citādā gaismā skatīties uz lielvalstu un Latvijas rīcību (jau pēc 1993.gada).Iespējams, tagadējā steiga panākt 2014.gadā Latvjā eiro u.c. neatgriezeniskas lietas ir saistāma arī ar Potsdamas līguma paredzamo publiskošanu 2015.gadā.
(publicēts ar saīsinājumiem)
Neesmu neaptēsts, bet kaut kā pēc labi pavadītas nedēļas nogales īsti nevaru pieslēgties, galvenā doma, rezumē :)?
Jautā autoram, bet manuprāt tas ir vienkārši atgādinājums par piemirstiem faktiem.