no 4.maija uz 21.augustu


Ivars Redisons.
Labdien !

Šodien ir vēsturiska diena –
1991. gada 21. augustā Jēkabielas Bruņinieku namā, zem pučistu ložmetēju stobriem, pieņēma likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.

Šajā likumā rakstīts, ka ir ticis lemts savādāk 1990.gada 4. maijā, nekā to domājam šodien.
Latvijas Republikas neatkarība ir atjaunota 21. augustā 1991. gadā
Daudziem 22 gados ir piemirsies pamats – Latvijas tautas griba (Satversmes 2. pants) – kura pirms 1991.gada 21.augusta nepārprotami un tieši izteikta ir dažādos veidos četras reizes:a) 1990. gada 21.aprīlī tautas 8080 pilnvaroto  balsojums (pašvaldību deputātu) Vislatvijas sanāksmē “Daugavas” stadionā (sasauca vecā Augstākā Padome, ar 16.04.1990. lēmumu).

Tautas pilnvarotie (balsojot, ar 8048 balsīm “par”) UZDEVA tikko ievēlētās Augstākās padomes jaunajam sastāvam – panākt neatkarības atjaunošanu un SOCIĀLI atbildīgas valsts izveidi.

b) 1990.gada 13. decembrī iesniegšanai Kremlī nosūtīti 911 086 parakstipret Savienības līgumu. Tie savākti 2 nedēļu laikā. Turpinājās parakstīšanās arī vēlāk, kopskaitā akciju atbalstīja ap 1,1 miljons Latvijas iedzīvotāju.
c) 1991. gada barikādēs visā Latvijā (Rīgā, Liepājā, Kuldīgā, Siguldā, Ulbrokā) no 13.janvāra līdz 2. martam.d) 1991.gada 3. marta balsojums – tautas aptaujā uz Maskavas piedāvājumu parakstīt Savienības līgumu – balsoja 1 227 562 par Latvijas neatkarību (jeb 87,5% no visiem 1 666 128 balsojušajiem).

Nemanāma aizritējusi augustā ir atceres diena –
1920.gada 11.augustā parakstīts Latvijas-Krievijas Miera līgums – kurā Krievija atzina Latvijas valsti un atteicās uz mūžīgiem laikiem no pretenzijām uz Latvijas zemi un tautu.

Latvijas valsts ir karojusi ar Krieviju tikai vienu reizi, un šis karš tika noslēdzies ar Latvijas uzvaru. To būtu vērts atcerēties!.

Nemanīts šovasar palicis arī, ka pirms 20 gadiem Latvijā atjaunoja Saeimas darbību.

1993. gada 5.-6. jūnijā notika  [piektās] Saeimas vēlēšanas, piedalījās 1 118 316 balstiesīgiem. Ikviens varēja izvirzīt kandidātūras, ja spēja savākt 100 parakstus – atbilstoši 1922. gada Vēlēšanu likumam. Iepriekkšējās 4.Saeimas vēlēšanas notika 1931.gada 3.-4.oktobrī. Starplaiks – 62 gadi.
Neievēlēts 1993.gada jūnijā ar 2,6% balsu (atbalstīja 29 956 vēlētāji) ārpus Saeimas palika Tautas frontes saraksts.
Izrietoši, no 1993.gada skaitot, atbildīgi par notiekošo Latvijā ir partijas.  (Monopoltiesības partijām uz varu Latvijā ieviesa 1995.gada maijā 5. Saeima, nevis iepriekšējā Augstākā Padome, kā to ir iegājies uzskatīt).

1990.gada 18. marta Augstākās Padomes vēlēšanām tika virzīti dažādu  sarakstu kandidāti 201 apgabalā (tagad Saeimā ir 100 deputātu vietas, divreiz mazāk – AP bija 201 deputāta vieta).

Pašas Tautas frontes izvirzītie kandidāti ievēlēti tika 89 (44% vietu no 201), nevis 134 – kā ir iegājies uzskatīt. LTF bija lielākā grupa, bet tai nebija vairākuma. Tāpēc tika veidota plaša koalīcija zem nosaukuma “AP Tautas Frontes frakcija”, kurā no 134 deputātiem daļa bija ievēlēti no pavisam citiem sarakstiem, nevis LTF.
LTF savā vēlēšanu platformā prasīja progresīvo nodokli u.c. – kas nav izpildīts joprojām (2013.gadā) .

P.S.  2015. gadā tiks atslepenoti 1945.gada Potsdamas līguma pielikumi. Nojaušams, ka šajā līgumā ir neērti punkti ar atļauju veikt tautu deportācijas, atļautas kvotas nomitināšanai Latvijā u.c. kas iespējami ļaus citādā gaismā skatīties uz lielvalstu un Latvijas rīcību (jau pēc 1993.gada).Iespējams, tagadējā steiga panākt 2014.gadā Latvjā eiro u.c. neatgriezeniskas lietas ir saistāma arī ar Potsdamas līguma paredzamo publiskošanu 2015.gadā.

(publicēts ar saīsinājumiem)

2 domas par “no 4.maija uz 21.augustu”

  1. Neesmu neaptēsts, bet kaut kā pēc labi pavadītas nedēļas nogales īsti nevaru pieslēgties, galvenā doma, rezumē :)?

    Atbildēt

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.