Jubileja. Svinīgie pasākumi. Valsts vīri un sievas cītīgi izstaro patosu un pozitīvismu. Tāds darbs. Nākmagad vēlēšanas. Nav joka lieta.
Mana sajūta un izjūtas arī ir pozitīvas, kā nekā, sapnis ir piepildījies, bet … brīnums nav noticis. Viss ir un bija mūsu pašu rokās, nav ko apvainoties, ja nu vienīgi uz spoguli. Manam lepnumam par savu valsti ir cits atskaites punkts, tas atrodas 25 gadu attālumā no šodienas. Es atceros kā bija toreiz un kā ir tagad, es varu salīdzināt un nevienu mirkli negribu atgriezties pagātnē, tā bija pārāk drūma, pelēka un bezcerīga. Tomēr toreiz bija cilvēki, kas izstaroja pozitīvismu bez patosa, iedvesmoja ne pa jokam un pa jokam, prata radīt mākslu bez sponsoriem un svētku atmosfēru bez uguņošanas. Varbūt vecs palieku, bet šādus cilvēkus vairs neatrodu pat ar visu gugli. Ārprāc. Ārprāc-88. Gandrīz nekā no tā par ko dzied Edžus vairs nav mūsu ikdienā. Tikai mazuliet… Priecīgus svētkus!
vara bungas 
Priecīgus!
Un būsim dzīvespriecīgāki, jo kā jau teici – ja jāmet uz kādu lūpa, tad tas var būt tikai un paša atspulgs, patīk tas vai nē!
Par nākamajiem 95!