Rīt Kijevā notiks pasākums, kas, manuprāt, būs izšķirošais “Eiromaidanam” un Ukrainai kā vienotai valstij. Valdošā “Reģionu partija”, labākajās komunistu tradīcijās, centralizēti ved uz galvaspilsētu tūkstošiem krievvalodīgo atbalstītāju no Doņeckas apgabala un Krimas (liela daļa no tiem ir jauni vīrieši – strādnieki, ogļrači, t.s. “tituškas“), lai svētdien rīkotu “Anti-Eiromaidanu” paužot atbalstu prezidentam un viņa valdībai.
UA prezidentam neizdevās izprovocēt opozīciju uz agresiju pret policiju, bet tagad, ja izdosies izprovocēt sadursmes starp “par-EU” un “pret-EU”demonstrantiem, neatkarīgi no tā kurš būs “sācis pirmais”, kārtības ieviešanu var pieprasīt tā pati EU. RU, kurai, jo lielāks bardaks UA, jo labāk, tēlos “balto un pūkaino” , bet EU būs zaudētājos, jo visu laiku velkās notikumu “astē” un demonstrē neaprakstāmu naivumu.
Ja atmetam notikumu politisko “iepakojumu” rīt mēs novērosim divus ekzaltētus, nacionāli un ideoloģiski atšķirīgus pūļus, kurus atdalīs vienas puses angažēti drošības spēki, bet abu nometņu vidū darbosies citas valsts specdienestu vadīti provokātori.
“Izstūrēt” no šādas situācijas, ja kāda no pusēm tiešām vēlēsies saasinājumu praktiski nav iespējams. Masveida sadursmes ir tas, kas ļaus varai (pilnīgi pamatoti) ieviest izņēmuma stāvokli Kijevā un “izsmērēt pa bruģi” nevēlāmos opozīcijas līderu gan vārda tiešā nozīmē, gan uzsākot kriminālprocesus. Sekas, kā jau teicu, būs pilsoņu karš un divas valstis. Mierīga atrisinājuma gadījumā UA gaida nervoza stagnācija (pata situācija) vismaz līdz 2015.gadam. Ja pro-Rietumnieciskie spēki vēlētos neriskēt un glābt trauslo mieru, viņi aicinātu savējos izklīst vismaz uz laiku, savukārt “miera balodis” Yanukovich varētu neorganizēt un neapmaksāt krievvalodīgo transportēšanu uz Kiejevu, jo bez administratīvā resursa viņa atbalstītāji no vietas nekust. Lai ko tagad aicinātu (ne)darīt savus atbalstītājus pozīcijas un oppozīcijas līderi, rīt visu izšķirs spēka struktūru darbība, atkarībā no tā kādu uzdevumu viņi ir saņēmuši.
Pūlī sarežģītas loģiskas konstrukcijas nedarbojas, darbojas saukļi ar destruktīvu un īsu pamudinājumu “Nost ar…”, “Pietiek…”, “…ziepēs”, “Dināmo čempions…” utt. Abi pūļi ir gana “uzlādēti”, bet izšķirošajā brīdī pūlis nevadās pēc “oficiālo” vadoņu gribas, bet pēc masas instinkta. Tādā brīdī nekādi saprāta apsvērumi nedarbojas, neatkarīgi no ideoloģijas abu pušu dalībnieki kļūst par antagonisku un agresīvu grupu locekļiem, kur viens nav labāks par otru. Sauklis “mūsējos sit” vienādi mobilizējoši iedarbojas uz abiem, jo pamatā tam ir Bara Instinkts. Tādā ziņā nav nozīmes, kāda ideoloģija cilvēkus vada – rīcība no abām pusēm sagaidāma vienāda.
Ja viss aizies pēc sliktākā scenārija, notikumi var attīstīties šādi:
1. Vienā no pūļiem (vai abos) tiks izplatīta nepatiesa, bet trauksmaina informācija, baumas, piemēram, par upuriem savējo nometnē, izvarošanām uc.
2. Mītiņotājos pieaugs satraukums.
3. Parādīsies saukti vai nesaukti pūļa neformālie līderi, kas ar lieliem panākumiem var aizraut citus dalībniekus rīkoties pretēji nominālo līderu aicinājumiem.
4. Uzkurinātam pūlim nepieciešams ekscess – aktīva darbība (iet, graut, sist, atbrīvot, ieņemt utt), ko policijas spēkiem būtu jāprognozē un savlaicīgi jābloķē. Pretējā gadījumā…
5. …pūlis sāk rīkoties pēc neformālo līderu un aktīvistu piemēra un kur tas var aizvest nekad nevar zināt, jo
6. .. ir zaudēta kontrole par situāciju.
Ukraiņi nav TIK temperamentīgi kā arābi, bet sliktākajā gadījumā var notikt kā Kairā šogad
7. Un tikai regulāras ARMIJAS (kuras LV nav, ja kas) iejaukšanās spēs apturēt asinsizliešanu. Ceru, ka rīt Kijevā tas nebūs nepieciešams.
Operatīvi sekot notikumiem Kijevā vislabāk izmantojot tīmekļa vietni http://www.pravda.com.ua
Šeit būs dažas ekspektācijas par rītdienu Kijevā:
UPD1
На митинг, который заявлен, как бессрочный, прибыли делегации со всей Украины. Наиболее многочисленные (по 10-20 тысяч человек) – из Донецкой, Луганской и Днепропетровской областей, в где у правительственной партии традиционное большинство. Всего, как ожидают организаторы, за выходные в украинскую столицу приедут не менее 200 тысяч. На Крещатик стягиваются усиленные наряды милиции: два крупнейших лагеря митингующих – на Майдане и на Европейской площади – разделяют политические разногласия и всего 200 метров.
vara bungas 
Viņi vēl nezin kāda “laime” tos sagaidīs Eiropā, bet skaidri apzinās kāda pakaļa būs Krievijā! Izskatās, ka izvēles iespējas tur ir nemaz nav tik daudz, vai nu dzīvot sūdīgi kā Krievijas protektorātam, vai nu dzīvot sūdīgi kopā ar Eiropu un mēģināt aizlaisties. Jo pasākums ievelkas jo mazākas iespējas manevram abām pusēm.
Sarunājas divi uz nāvi notiesātie.
Viens saka: Mēģināsim izbēgt!
Otrs: Tu vispār sajēdz, kas mums par to var būt?
Nav ne viena, ne otra puse(RU/EU) balta un pūkaina, tomēr, labāk EU un prom no brūnā lāča nagainajām ķetnām, nekā tajā stagnējošajā bedrē!
Un redz, kā parasti, viss kā padomju laikos – trulās, slinkās lumpeņproletariāta masas kopā dabūt var tikai tās brutāli SADZENOT kā lopus vienā barā, nevis ar tukšiem aicinājumiem, bet gan ar piesolītiem labumiem un nogādājot tos kā mazus bērnus īstajā laikā un vietā!
Kādi varianti turpmākai situācijas attīstībai:
1) Viss paliek pa vecam. Janukovičs pie varas, Ukraina – Krievijas protektorāts. Mums visnelabvēlīgākais scenārijs. Jo ieguvusi varu Ukrainā, Krievija pavēsīs spēku pret citām PSRS valstīm. Primāri pret Latviju, jo tā ir ES, NATO, bet visievainojamākā.
2) Janukovičs atkāpjas, ārkārtas vēlēšanas. Opozīcija uzvarēs gandrīz droši. Tālākais atkarīgs no tā, kā opozīcijas spēs sastrādāties savā starpā, pieturēt savas varas un naudas kāri.
3) Pilsoņu karš ar Krievijas iejaukšanos. Ja Krievija neiejauksies, Janukovičs zaudēs viennozīmīgi. Mums visvēlamākais scenārijs, jo visiem zudīs ilūzijas attiecībā uz Krieviju. Situācijai Ukrainā “vjetnamizējoties” Krievija tur patērēs milzu resursus, zaudēs jebkādu starptautisko reputāciju un tai nebūs laikā mūsu virzienā domāt. Ideālā variantā pavasarī/vasarā viss tas varētu beigties ar revolūciju pašā Krievijā.
Secenāriji adekvāti, bet izpratne par LV izdevībām aplama.
Destabilizācijai ir tada tendence – izplatīties.Kad mājā deg viens dzīvoklis, diez vai kaimīņiem no citiem dzīvokļiem izdosies saglabāt mieru un turpināt dzert tēju ar zefīru. Kremlī nesēž vakarējie stratkomunikātori un tādēļ tiešas militāras agresijas nebūs, jo nav nekādas vajadzības. Palīdzību Krimai un Doņeckai organizēs tāpat, kā asv palīdz nemierniekiem Sīrijā – pus/ne-oficiāli. šāda shēma ir 91.-92. gadā izmēģināta gruzīnu-abhāzu karā, kad abhāzu pusē karoja ne tikai topošie teroristi (Basajevs), bet arī anonīmie krievvalodīgie “brīvprātīgie”, kas savai haltūrai no dienesta vietām “aizlienēja” arī tankus un bumbvedējus. Tagad RU ir savi SOF, kas runā vienā valodā ar operācijas zemes iedzīvotājiem. Neviens nekad neko neuzzinās cik un kādi SOF spēki bija/ir iesaistīti. SOF ir radīti šādam biznesam. Pilsoņu karš UA ir Baltijai (ekonomiski) ļaunākais scenārijs, jo investori traktēs situāciju, kā apdraudējumu ilgtermiņa ieguldījumiem LV (ja RU var paņemt pusi UA šodien, kādēļ tā nepaņemtu LV rīt?).
Savukārt, ja status quo sagalabājas un neviena puse (RU/EU) negūst priekšroku RU jāturpina maksāt par ēsmu (preferencēm UA) un tēlot miermīlību, t.sk.attiecībā uz citām valstīm (a la sarkangalvīte un vilks). Tas ir dārgi un menedžēt divas krīzes pat RU nevar atļauties.
Janukoviča (ne)atkāpšanās ir atkarīga no tiem oligarhiem, kas viņu līdz šim atbalstīja, būs konsensus starp UA oligarhiem un kremli, būs Yanuks pie varas. Tiešām jaunajās vēlēšanās opozīcija varētu uzvarēt ar ne pārāk lielu pārsvaru, jo VIŅI JAU REIZ BIJA PIE VARAS un nenoturēja to. līdz nākamjām vēlēšanām 3-4 gadu laikā pie varas esoša opozīcija nespētu sasniegt nekādus taustāmus rezultātus un pēc vēlēšanām mēs dabūtu ko? pareizi – jaunu jaunukoviču. Ja netici skat. situāciju Rīgas domē. Ļoti līdzīga situācija.
It ka Janukovičs pa šiem gadiem kaut ko taustāmu būtu izdarījis.
Ja panāks gāzes cenas samazinājumu, dabūs miljardu kredītus un nosēdēs savā krēslā, būs tautas varonis. Potenciālos labumus no dalības EU Ukraina izjustu ilgtermiņā, bet gāzes cena ietekmē katra ukraiņa dzīvi jau šodien. Pieļauju, ka “zīli rokā”, līdzīgā situācijā izvēlētos arī mūsu sabiedrības daļa.
Naivie! No EU Ukrainai nebūs nekāda labuma. EU izsūks Ukrainas dabas resursus, uzsēdīsies par starpnieku uz Donbasa oglēm, ierobežos labības eksportu uz Eiropu par procentiem 80%, iznīcinās 80% no stratēģiskās rūpniecības un nosūks lēto darbaspēku. Pretī dos “investorus”, kas pārņems vietējo oligarhu īpašumus un par sviestmaizi iegādāsies Ukrainas zemi un valsts uzņēmumus. Ukraiņiem tiks dota iespēja kļūt par EU banku mūžīgiem parādniekiem. Forši, vai ne?
Ja EU dabūs Ukrainu, tad no mums vispār sūdi putēs!
Moskaļi, savukārt, Ukrainu dabūt nemaz nevar, citādāk kā tikai sašķeļot uz divām daļām un arī tad tas vēl ir strīdīgs jautājums. Galu galā baķka Lukašenko nebūt nav atļāvis Maskavai saimniekot Baltkrievijā.
Mūsu interesēs ir pašpietiekama suverēna Ukraina, kas sadarbojas ar visiem, bet nevienam neļauj kāpt sev uz galvas un diktēt noteikumus.
Līdzsvars vajadzīgs draugi! NA proklamētais Krievijas satriekšanas kurss radīs tikai problēmas, jo Krieviju satriekt nevar! Tie, kas tā domā, ir idioti vai nelietīgi meļi!
A ko ukraiņiem darīt ieteiksi, kad puses velk pretējos virzienos? Tikai nesāc par ārpusbloku neatkarību…
krievijai pienāks gals reizē ar ogļūdeņražu aizstāšanu ar citiem enerģijas veidiem. Tas nenotiks ļoti drīz un ne vienā naktī, bet perspektīvas šiem nav.
PS UA nonākot EU, kāds mums no tā ļaunums? nesapratu.
Kāpēc gan lai nesāktu? Es 2003.g. balsoju pret Latvijas iestāšanos ES un tagad ir redzams, ka sliktās prognozes piepildījušās. Gandrīz visi lielākie uzņēmumi pieder ārzemniekiem un notiek gatavošanās pēdējo lielo valsts uzņēmumu prihvatizācijai, arī zeme milzīgos apmēros izpārdota, valstij palikusi tikai dekoratīva funkcija (pat gāzes balonus mēs nevaram paturēt tādus, kādi mums ir tikai tāpēc, ka Jevropa atsūtījusi direktīvu), bet to pametuši vismaz 10% iedzīvotāju.
Neteikšu, ka jāizstājas no nato, bet no Es, ar kuru parakstīts verdzisks iestāšanās līgums – noteikti. Vismaz ne jau šādā formātā, kad mūsu tautas suverēnai gribai ir mazāka nozīme par kaut kādu nevienam nezināmu birokratu saskricelētu direktīvu.
Nu re es arī balsoju “par” EU un neuzskatu, ka piepildījušās tikai sliktās prognozes.
Liela daļa no tevis nosauktā:
a) nav viennozīmīgi vērtējams kā negatīva parādība. Nebūtu ārējo investoru nebūtu pašu šo uzņēmumu. Vienādi droši gāzes baloni ir labāki par 100 veidiem no kuriem puse ir droši.
b) neattiecas uz dalību ES. Zemi izpārdodam paši, nevaram noturēt iedzīvotājus arī. Privatizēt – par zemu cenu- gribētāji atrastots jebkurā gadījumā, aizliegsi privatizēt ārzemniekiem, atradīsies vietējie zic-priekšsēdētāji.
Mūsu pie varas esošu idiotu “suverēnā griba” ir lielāks ļaunums par ES direktīvām. No NATO saki stāties ārā nevajag? Drošība par velti patīk? Un ES fondi bez saistībām. Īsts latvietis. Ko darīsim, kad no NATO izmetīs par nemaksāšanu? “Suverēni” atlaidīsim armiju un gaidīsim? Tas pats ar ES – par visiem labumiem ir ar kaut ko jāmaksā.
Kādi ES fondi? Pateicoties ES uzspiestajai lauksaimniecības politikai un negodīgajam “brīvajam” tirgum, Latvijā 10 eirogados ir likvidētas 50 000 zemnieku saimniecības (un liela daļa no šo ģimeņu locekļiem aizbraukusi uz ES mazgāt grīdas un nest kastes). ES fondi acīmredzami Latvijā nedod to, ko no tiem potenciāli gaidīja. Protams, protams, tiem, kas domā, ka ir labi, ja pagasta zemi apstrādā 2 vai 3 lielsaimnieki, un kuri šo lielsaimnieku rocību asociē ar visu latviešu tautu un lauku iedzīvotāju kopumu, šādas lietas ir nenozīmīgas.
Zemkopība nav visa ekonmomika un siksaimniecības ir nolemtas jebkurā gadījumā. Pajautā reģionālām pašvaldībām no kā tiek finansētas VISAS ievērojamās invest1icijas skolās, ceļos, bērnudārzos, tiltos. No fondiem my friend no fondiem. Vai tu uzskati ka viensētas ir jāuztur par nodokļu maksātāju naudu, jo, redz, tās pieder pie tradicionālas iekārtas? OK, piekrītu, bet tad jāaizmirst par iespēju konkurēt un jāiet REZERVĀCIJĀS, kur saglabāsies tradicionālie līdumi un 3-5 govju saimniecībnas.
Bleķis par rezervācijām. Pilnīgs bleķis:
http://polandpoland.com/farming_poland.html
Labi paanalizēsim tavus argumentus pēc hipersaites:
Agriculture employs almost one third of the total Polish work force but contributes less than 4% to the gross domestic product (GDP).
Skaidrot domāju nevajag, 1/3 darbaspēka saražo mazāk par 4% IKP…
Productivity is on the whole not high. There are over 2 million private farms in Poland. Most of which are small – 8 hectares (ha) on average. These farms are often made up of seperate pieces of land spead over some area. Over half of all farming households in Poland produce only for their own needs with little, if any, commercial sales.
Vairāk nekā puse zemnieku samniecību saražo neko vairāk kā pašu patēriņam.
As a result traditional, family-based small farm are under threat as the younger generation drift from the countryside toward the cities.
Lauki izmirst.
As a response to this many smaller farmers have begun to diversify in order to make small scale farming more viable. One growing trend is to take in guests to supplement farming income. These paying guests are usually accommodated in the farm house itself or in seperate accommodation on the farm. If you’re interested in seeing some of Poland and have a love for the countryside an interesting alternative to hotels might be a farmstay. You’ll be doing your bit to help Polish agriculture and getting a real insight into the culture of Poland!
Afigennijs risinājums – hotelis pie katras sīksamniecības!
Tas lūk ir bleķis.
Ja visu lietu mērs mums ir “produktivitāte”, tad Latvijas valsts pastāvēšanai nav ne mazākās jēgas un vajadzības.
Man, atšķirībā no Tevis, ir svarīgi, lai lauki būtu apdzīvoti vismaz tādā pašā blīvumā kā tas bija 1991.g. un, lai tajos būtu daudzveidīga, pašpietiekama un pašnodrošinoša saimniekošanas sistēma, kuru veidotu nevis lielsaimnieku kalpi, bet ģimenes saimniecības, kas turpina būt par etniski kulturālo latviešu dzīvā spēka un nacionālās ideoloģijas avotu.
„Pastāvēs, kas mainīsies!” J.Rainis
Augstākminētais citāts attiecināms uz konkurētspējīgām saimniecībām. Tevis nosaukto (neapšaubāmo) vērtību saglabāšanas ceļš ir rezervācijas. Diemžēl.
Vai tas ir nepareizi – nodalīt nesasniedzamo no vēlamā?
izmērs neizslēdz konkurētspēju. atbilstoši Rainim ir risinājums: kooperācija
un vēl – muļķibas, ka bez ārzemju investoriem nebūtu uzņēmumu. pilnīgas muļķības. neesi neko dzirdējis par Šķēles shēmām, piemēram? Vai šiem uzņēmumiem bija vajadzīgs par visu makti “investors” jeb avelat vienkārši jau no paša sākuma tos prihvatizēja ar pārdošanas nolūku?
Tas viens — Otrs – vajadzības gadījumā investēt varētu valsts. Piemēram to miljardu, ko iegrūda parexā. Nauda taču mums ir nesamērīgi daudz – paskat, cik atrodas priekš Voikas un Kažociņa “sabiedriskās” siles!
Kažociņa komisijai simtiem tūkstošu latu. Sviests, tas neatsver imidža zaudējumus. Valsts investīciju spējas ap miljardu gadā. 2007. – 2013. gadam no ES fondiem saņemti 6,64 miljardi eiro. Tātad ES ieguldījums gadā lidzvērtīgs eventuālām valsts spējām. Turklāt jāņem vēŗā ka pateicoties kontrolei no ES puses, ES miljardi tiek izlietoti daudz efektīvāk. Tie reāli nepieciešami ekonomikas sildīšanai.
A šobrīd Ukrainas prokremliskie oligarhi nesēž par starpniekiem uz Donbasa oglēm? Uz kāda pamata ES būtu jāierobežo labības eksports? Kāda ir tā stratēģiskā rūpniecība kas vēl nav iznīcināta? Neesi Russia Today pārāk daudz skatījis?
Atšķirībā no Tevis, Jāni, es skatos visu un pats domāju ar savu galvu, nevis kļūstu par kāda viena ārēja spēka reproduktoru. “Uz kāda pamata jāierobežo eksports” – Tu tiešām nesaproti vai izliecies? Tu domā,ka ES šobrīd cenšas panākt rietumvalstu lauksaimnieku izputināšanu? Šauj sev kājā? Jeb tomēr medī ar pievilinātājputnu?
http://uga-port.org.ua/en/news/ukraine/ukraine-quotas-agricultural-products-provided-agreement-eu-are-undervalued-ministry-agr
Tas pats par rūpniecību. Tu reproducē tos idiotus, kas maidānā bļaustās, apgalvojot, ka Ukrainai nav nekāda rūpniecība vajadzīga un tā, kas ir, nekur neder. Iesākumam būtu vismaz ieskatījies vikipēdijā:
http://en.wikipedia.org/wiki/Economy_of_Ukraine#Industries
Tā arī nesapratu. Jau šobrīd ir vienošanās par Ukrainas eksporta kvotām uz ES. Iestājoties ES kvotēt eksportu uz ES valstīm vairs nevarēs. Tātad šajā gadījumā iestāšanās ES ir ieguvums.
Par rūpniecību. Vai iestāšanās ES ogļu ieguvi apstādinās vai? Metāla produkcijai šobrīd Pasaulē ir pārprodukcija. Ar vai bez ES, līdz ar to diez vai iestāšanās ES šeit ko ietekmēs.
Jāni! Vai nav tā, ka šobrīd Ukrainai Eiropā nav nekādu kvotu, bet ir muitas tarifi? Tad nu lūk Ukrainas lauksaimniecības ministrija norāda uz to, ka asociatīvajā līgumā piedāvātās kvotas ir nožēlojami smieklīgas:
The quotas on agricultural products foreseen in the Association Agreement of Ukraine with the European Union (EU) are set to low for Ukraine, Ukrainian Agricultural Policy and Food Minister Mykola Prysiazhniuk has said.
“The restrictions for the quotas we received are rather shackling for us,” he said in an interview with the First National TV Channel.
He said that Ukraine has received a quota for export of corn to the EU of 800,000 tonnes, while the country is able to export 20 million tonnes of corn per year.
The minister said that last year Ukraine exported around four million tonnes of corn to the EU, and the historical principle should be used in defining the quota for corn.
Prysiazhniuk said that Ukraine has harmonized 50% of the standards in its agriculture with the EU. He expressed alarm that in the EU farmers receive large subsidies, which the Ukrainian budget cannot provide, as it would be rather difficult to compete with European products.
The minister also said that the Chinese market is a promising one for Ukraine.
As reported, Ukrainian President Viktor Yanukovych on December 10 said that the Association Agreement with the EU in its present form threatens Ukraine’s farming, while Ukrainian farmers’ associations said in an open statement that signing the Association Agreement and the establishment of a deep and comprehensive free trade area between Ukraine and the EU are beneficial for the Ukrainian agricultural sector.
Kolēģi, acīmredzams ir tas, ka UA ir sadūrūšies divi principiāli atšķirīgi attīstības modeļi. Ļausim notikumiem iet savu ceļu, rūpēsimies par SAVĀM interesēm un netēlosim UA problemātikas neatkarīgos ekspertus. Ja kāds grib pārstāvēt / aizstāvēt RU pozīciju, lūdzu, labprāt uzklausīsim. Subjektīvi man ir saprotamāka UDAR un BJT pozīcija, sovieti nav pieņemami nekādā izskatā, tas ir arī manu uzskatu alfa un omega.
Jā, ja tev saprotamāka Udar pozīcija, tad man argumenti beidzas: http://pics.livejournal.com/otseola/pic/0006xw0x
Esmu tolerants eiropietis, bet šajā gadījumā nav pamata izrādīt iecietību, abi ir straight. Bet tu savas aizdomas pie iespējas nokomunicē viņiem pašiem vēlams klātienē.
Nu redz. Tu nesaproti, ka, atrodoties politiskas partijas vadībā, cilvēki vairs nav diskrēti indivīdi, bet kustības “seja” un viss, ko viņi dara vai nedara, norāda uz to, ko var sagaidīt no šī politiskā veidojuma, ja tas iegūs varu. Un šajā gadījumā ir skaidrs, ka Kļičko veidojums, ja tiks pie teikšanas, ja ne atbalstīs, tad arī neliks šķēršļus ukraiņu kultūras un identitātes graušanai un sabiedrības pamatu ārdīšanai. āmen.
Tie ir tavi tukši minējumi un spekulācijas.
Par mazajām saimniecībām, šoreiz piekrītu valtersgrivins, lai cik dīvaini, nav kur piekasīties! Patiesībā, sustainable farming/living ir vienīgais veids, kā cilvēkiem pārlaist nākamo mūsu civilizācijas posmu, pretējā gadījumā viss var aiziet pa pieskari, nu nav nākotnes mega-zemnieku robotizētajai ražošanai, tā nespēj būt elastīga un pielāgoties tirgus prasībām, pie tam, cilvēki aizvien vairāk sāk pievērsties tieši savām mazajām, ģimenes vajadzībām nepieciešamajām, saimniecībām.
Arī man tāda kādu dienu būs, par to nav šaubu, ir svēta lieta izmantot to resursu, kas man, latvietim, šai zemē ir pieejams un dots lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi!
Par Ukraiņiem – svētdiena pienāca, pilsoņu karš nesākās, gaidam nākamo sensāciju un cepamies komentāros par pasaules galu, kurš, nenoliedzami, kādu dien pienāks, vai rīt vai pēc dažiem miljardu gadu, kad saule pārvērtīsies par milzi un aprīs Zemi :D!
Iztēlojies, ka visi ķīnieši vai vācieši klausot tavam padomam pametuši rūpnīcas un pievērsušies sustainable farming. Zemītes var nepietikt, šāds dzīvesveids būs luksusa prece, kuru vēl vajadzēs aistāvēt.
Starp ukraiņiem pilsoņu karš jau notiek, tā izpausmes ir atbilstošas XXI gs 4GW – lietā vispirms tiek likti nemilitāri spēki un līdzekļi, ideoloģija, propaganda. Janukovičs pierādīja, ka pret “barikādēm” var sekmīgāk cīnīties ar naudu nevis OMONu. Gāzes cena + RU kredīts ir adekvāta samaksa par neiešanu EU virzienā. Opozīcija var sapūt uz savām barikādēm, līguma ar EU nebūs, bet tālāk… dzīve rādīs.
Katra individuālais pasaules gals pienāks daudz ātrāk.
Zemes pietiks visiem, vajag tikai gudri to lietu darīt.
Ne velti nākotnes modeļos pastāv urbānas vides, kurās paši audzē sev savu pārtiku.
Pie tam, var arī kooperēties kaimiņi, tā ka ar to viss būs kārtībā.
Par Ukrainu redzēsim, bet man liekas, ka krievi šos nopirkuši.
Pietiks? A kā būs ar privātīpašuma tiesībām? Atcelsi, lai ideotu katrai mājsaimniecībai pa hektāram? Atšķirībā es dzīvoju uz zemes un ar kaimiņiem. Nav viss tik viegli un viennozīmīgi. Uzbūvēsies – redzēsi.
Tad kad nebūs ko ēst un zeme būs tā piedirsta, ka nebūs kāju kur spert, tad arī redzēsi ;)!
Tas ir tikai laika jautājums, vai nu iznīksim vai arī tapsim gudrāki un pret dabu un tās resursiem izturēsimies ar atbildību.
Par LV – milzum daudz tukšu platību, to visu var nokārtot tā, lai neviens nebūtu apdalīts.
Pareizi, visu atņemt un pārdalīt.
Nav nekas nevienam jāatņem un jāpārdala, lai gan, tīri teorētiski, ļoti tālā cilvēces attīstības nākotnē tas varētu notikt pats no sevis un nebūtu vairs tādas lietas, kā noslāņošanās, vismaz ne šajā apmērā, kā mūsdienās.
Zemes Latvijā netrūkst, pietiks visiem arī bez pārdales.
Uz manējo neceri.
Es par Tevu zemi neko neteicu, tač pēdējā komentārā skaidri norādīju, ka var iztikt bez pārdales bez problēmām :D!
Nebiedē zemes īpašniekus, pastāsti KĀ pēc nonākšanas pie varas tu risināsi šo jautājumu (katrai mājsaimniecībai pa zemes pleķim, kas nodrošinās vismaz pašas šīs mājsaimniecības pārtikas neatkarību no ražas līdz ražai)
Te ir diezgan izvērsti par šiem jautājumiem domāts: http://www.tautasforums.lv/?p=3163
Interesanti, bet agronoms ir agronoms.
No vienas puses
“1 hektārs lauksaimnieciskās zemes var nodrošināt ar iztiku 4 cilvēkus, bet, piemēram, Dobeles rajona „SIA Tand Ukri” ar 250ha Latvijas auglīgākās augsnes nodrošina darbu un, cerams, normālu iztiku vienam pastāvīgi strādājošajam ar, pieņemsim, 3 ģimenes locekļiem, kopā 4 cilvēkiem.”
No otras puses
ar 1ha “ir par maz, lai, nemeklējot resursus ārpus savas saimniecības, varētu normāli uzturēt govi, zirgu, cūkas, aitas, mājputnus u.tml. Bez mājlopiem un mājputniem pašapgādi ar pārtiku nodrošināt nevar. Bez zemes nevar nodrošināt maizi ģimenei un barību mājlopiem. Mājlopiem jābūt šīs saimniecības neiztrūkstošai sastāvdaļai. 5 + 2 ha to jau var nodrošināt.”
Ok, tātad plāns ir iedalīt brīvzemniekiem pa 5+2 ha zemes un vēl subsīdijas kādai desmitgadei. Acīmredzami brīvzemnieku mērķis nav tikai apgādāt sevi ar pārtiku, bet arī šo to pārdot, vai ne? Tad pēc 1.soļa būti jāsper arī 2.solis – nosvilināt augstākminētās SIA saimniecību, lai nekonkurē darba ražīgumā ar bŗivzemnieku. Pieņemsim, ka ar tuvāko konkurentu-SIA brīvzemnieki tikuši galā, bet ir vēl citu valstu agrārās SIAs un ražotāji, ko ar tiem? Ā, nu jā, robežas ciet + muitas tarifi. LV iedzīvotāji spiesti pirkt tikai vietējo produkciju pēc brīvzemnieku cenām, jo konkurences nav (savā starpā viņi ātri vienosies). Jautājums vai pilsētnieki būs ar mieru pārmaksāt par pārtiku un vai brīvzemnieki nesāks blēdīties piesmejot lozungu “no lauksaimniecības kā biznesa uz lauksaimniecību kā saimniekošanu – dzīvesveidu”?
Ideja tomēr nav prom metama, ja brīvzemnieki veidotu rezervācijas vai kibucus pēc Izraelas piemēra, kur piekoptu gan pareizo dzīvesvedu, gan centralizēti saņemtu valsts atbalstu nevis pašai ražošanai (pasarg D-s no EK dusmām) bet visam citam – izglītībai, veselības aprūpei utt. Viss kas vajadzīgs ir valsts zeme ilgtermiņa nomā, nauda sākotnējam atbalstam un brīvzemniekot gribētāji. Tomēr baidos, ka gribētāju nebūs daudz vai arī klasiskie zemnieki sacelsies, kad brīvzemnieku rezervācijas sāks atņemt viņiem tirgus nišu.
Domāju, ka perspektīvākās būs plus mīnus 30ha saimniecības (apvienotas valsts atbalstītos kooperatīvos), pieļaujot arī 1-5ha segmentu, kas arī, starp citu, var ļoti normāli pastāvēt, ja specializējas uz avenēm, mellenēm,šitaki sēnēm vai vēl kaut ko tamlīdzīgu,kas neprasa lielu teritoriju un ir ar lielu pievienoto vērtību.
Bet “tirgus” primāts būs vien pamazām jānoliek kādā zemākā plauktā. Indivīda tiesības (ekonomiskā plāksnē, t.i. konkurence, kapitāls, tirgus, utt.) ir un būs zemākas par tautas ilgtermiņa interesēm. Šodien zeme neokoloniālistu okupācijas rezultātā ir tirgus prece, bet rīt tā būs tautas pastāvēšanas garants un valsts īpašums,ko privātie saņems tikai lietošanā, komplektā ar pienākumiem un atbildību.
Starp citu, šādu pašu – kapitālisma monstrus diskriminējošu politiku – piekopj arī venēcieši.
Pakārtotas indivīda tiesības nesen noveda pie perestrojkas. Domāju bez lieliem geopolitiskiem vai dabas kataklizmiem zemju nacionalizācijai būs grūti atrast pamatojumu. atņemšana bez pamatojuma tas būs karš.
Nē, tā nebija. Man pašam perestroikas sākuma laikā bija 16 un ļoti labi atceros, kas bija svarīgākais – un svarīgākais bija tas, ka MĒS kā tauta bijām okupēti, pakļauti un aplaupīti, nevis ES kā indivīds. Pieļauju, ka daži domāja otrādāk. Bet tie bija daži pret vairākumu.
Ja tu visus savus secinājumus balstīsi tikai uz savu personīgo pieredzi tālu netiksi. Iespējams jaunības degsmē tu neesi pamanījis, ka Eiropas komunistiskā bloka sabrukuma process sācies primāri no nespējas nodrošināt iedzīvotāju ekonomiskās prasības, sākumā PSRS satelītos (Prāga, Budapešta, Polija, Rumānija, VDR) tad pašā Krievijā un tikai uz tā viļņa sākās LPSR inteliģences piesardzīga šumēšanās, nacionālā pieskaņa parādījās vēlāk, bet sākumā ekonomiskās prasības nebūt nebija mazsvarīgas.
Kā cilvēks, kurš nav kārtojis ieskaites materiālistiskajā dialektikā, tu iespējams nezini tādu terminu kā “kolektīvisms“, kas bija viens no socialistiskās sabiedrības stūrakmeņiem. Grupas interešu pretstatīšana individa interesēm raksturīga un iespējama tikai tādā autoritārā valstī kā III reihs vai PSRS, kas 70+gadu pastāvēšanas laikā ir pierādījusi nespēju nodrošināt ekonomisko un ideoloģisko ilgtspēju. Par to es teicu, nevis par auseklīšiem un okupāciju, par ko daudzi 80.sākumā gandrīz neko nezināja.
nāksies man tevi apbēdināt – padomju valsts un sabiedrības pamatus esmu apguvis gan pamatskolā, gan vidusskolā. un nekam no tā visa neesmu ticējis, kāpēc arī 1987.g atteicos iestāties komjaunatnē (vienīgais visā skolā).
nav korekti jaukt boļševistisko komūnu ar nacionālismu un tajā sakņoto tautas kopību, tāpat kā privātīpašuma noliegumu ar tā ierobežošanu.
tātad nacionāla kopiena ar privātīpašuma tiesību ierobežojumiem? Vai pasaulē, starp attīstītajām valstīm, ir precedenti vai mēs būsim pirmie? Es teiktu, ka kaut ko līdzīgu plānoja ĀNK 50.gadu vidū, bet nekas nesanāca. btw ĀNK= slēptie komunisti.
Starp citu “attīstītajā socialismā” privātīpašumu nenoliedza, kā tu domā, bet arī ierobežoja. Privātīpašumā varēja būt individuālās mājas, automašīnas, vērtslietas.
ja jau tik ļoti gribam meklēt paraugus attīstītās valstīs ,tad mums pec to piemēra, lai kļūtu par “attīstītiem” vispirms ir jāsāk ar mazāk attīstīto pasaules daļu izlaupīšanu… Tas, protams, retorisks teikums, bet, ja nopietni, tad arī šīs valstis krīzes apstākļos ir ķērušās pie privātīpašuma nacionalizācijas un privātīpašniecisko tiesību ierobežošanas.
No citas puses – kāds ir pamats meklēt paraugu valstīs, kas stāv mums 50 līdz 100 gadus priekšā? Mums ir jāskatās drīzāk: 1) savā vēsturē un 2) uz sev līdzīgiem un arī tad, nevis lai obligāti meklētu paraugu, bet, lai vērtētu lietas un apstākļus.
Starp citu, kā ziņo International Business Times, Lielbritānijā jau ap miljons iedzīvotāju ir atkarīgi no food banks. ASV nabadzīgo skaits procentuāli ir vēl jo lielāks. Šie jautājumi arī tur ir aktuāli, tikai par tiem tāpat kā Latvijā nerunā [vēl] lielie skaļruņi.
Tas ko es saku. Nebūs patiešām “Lielas krīzes” nebūs pamatojuma jebko atņemt, bet bez pamatojuma neviens neko savu labprātīgi neatdos un cīnīsies pretī.
Piekrītu skatīties uz sev līdzīgiem – Baltkrieviju un Igauniju. EE modelis man vairāk patīk.Lai dzīvo brīvais tirgus.
GB ir 63 miljoni iedzīvotāju… 1 miljons trūkumcietēju veido 1,5%, nebūt ne šokējošs procents, tu vēl paanalizē cik starp tiem ir “viesu no saulainās āfrikas”, kas principā nēvēlas strādāt un varētu teikt ka viņi dzīvo komunismā. Par ASV tas pats un nejauc miljonus ar procentiem.
ASV uz foodstamp un cita veida welfare sēž ap 4 % (12 miljoni) iedzīvotāju, no tiem tikai 40% baltie. tāda imigrācijas politika.
es domāju, ka tu tomēr saproti, par ko ir runa – runa ir par ierobežojumiem, kas neļautu kādam atsevišķam subjektam netaisnīgi piesavināties kopējos resursus nesamērīgi lielā apjomā (konkrēti iepriekš runātā kontekstā -zemi). Zeme, tāpat kā ūdeņi un gaiss ir visas tautas pastāvēšanai vitāli nepieciešami resursi, tāpēc to sadalē un izmantošanā nedrīkst pieļaut “brīvo tirgu” un “kapitāla plūsmu” . Ja tā notiek, tad valsts ātrāk vai vēlāk – redzamākā vai mazāk redzamā formā beidz pastāvēt.
Savukārt samērīga un godīgi izdalīta pieeja resursiem (savas valsts pilsoņiem un komplektā ar atbildību) ir ilgtspējas un pārticības garants. Tas ir vienīgais ceļš, kas neved uz bezdibeni.
taisnīgi, netaisnīgi,samērīgi, nesamērīgi – kas to noteiks? tiesa? Kur tiesa tur vara, kur vara tur netaisnība.
Vismaz pēdējos 2000+ gadus resursi (zeme, ūdens) nepiederēja un nepieder visiem vienādi, dažiem pat visa tā ir/bija “nesamērīgi” daudz (landlordi, augstmaņi, monarhi), valstis nāca un gāja, bet brīvais tirgus ir parādījies relatīvi nesen kopā ar buržuāziju. Tādēļ nevajag pierakstīt tam svešus vai neesošus grēkus, cita lieta, ka arī kapitalīsms neizbēgami mainīsies. Pats.
Cilvēks pēc dabas ir individuālists un apvienojas grupās/ciltīs/tautās, lai izdzīvotu vai iegūtu kādas priekšrocības. Viss ko cilvēks dara ir savas mantības, rocības, labklājības palielināšanas vārdā. Ir izņemūmi (svētie) bet to skaits atrodas statistiskās kļūdas robežās.
Cilvēce, tāpat kā visi dzīvie organismi evolucionē cīnoties pret entropiju, kur evolūcija mūs aizvedīs neviens nezina, iespējams pie kārtējā civilizācijas sabrukuma (cik tādu jau bija) un viss sāksies no jauna.
Taisnīgums ir relatīvs, ja uz to skatās no indivīda pozīcijām. Skatoties no tautas pozīcijām un interešu kopuma tas vairs tā nav. Ja tu atsaucies uz vēsturi, tad jau droši vien būsi šo to dzirdējis arī par 20. gadu agrāro reformu. Toreiz izdevās pieņemt mūsu tautas vairākumu apmierinošu taisnīguma versiju.
Vēsture nav tikai lineāra, tā ir arī cikliska un tagad mēs – uzsvēršu gan, citā kvalitātē,- atgriežamies pie vēsturiski zināmās Ziemeļeiropiešu cilšu kopienu ideoloģijas, tai skaitā priekšstata par resursu kopīgumu.
Nevaru arī pilnībā piekrist tavam spriedumam par cilvēku. Manuprāt, taisnība ir Aristotelim: “Man is by nature a social animal; an individual who is unsocial naturally and not accidentally is either beneath our notice or more than human. Society is something that precedes the individual. Anyone who either cannot lead the common life or is so self-sufficient as not to need to, and therefore does not partake of society, is either a beast or a god. ”
Tev ir taisnība tādā mērā, ka cilvēkiem piemīt ne tikai kolektīvisms, bet arī individuālisms, taču, kad tas sāk pieņemt “brīvā tirgus” reliģijas “tikumus” (ja runājam par mūsdienām), tad drīzāk ir jārunā nevis par kopējo labumu, bet kopējo sliktumu, pie kā tas noved.
Vai tavu uzticēšanos Aristotelim iedragās fakts, ka viņš bija izteikts gejs? Ja ticam tam antīkajam izvirtulim, cilvēkiem vajadzētu dzīvot skudrupūžņos un barot karalieni.
ad hominem, varabungas, liecina, ka esi izmisis un tev vairs nav nekas saprātīgs ko teikt… jāliek diskusijai punkts.
esmu gan izmisis, atšķirībā no jums viedajiem.
lūk, viena bandītene (valsts apvērsuma mēģinājuma Ukrainā dalībniece) priecājas par cita bandīta atbrīvošanu: http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/491107-estone_pauz_gandarijumu_par_hodorkovska_atbrivosanu
Bet jautajums ir par ta saukto “demokrātiju”: kurš LR pilsonis ir deleģējis šai “pārstāvei” doties uz Ukrainu un iejaukties valsts iekšējas lietās? Kura LR pilsoņa priekšā šitā eštone ir atbildīga par savu politisko darbību? Un visbeidzot – vai viņa zina, kas vispār ir LR?
Kas par muļķīgu uzstādījumu – pamest rūpnīcas? Vai tad mazās un vidējās saimniecības kaut kādā ezotēriskā kārtā likvidē rūpnīcas? Jeb otrādāk?
Toties aksioma ir tā,ka tikai pašpietiekama un krīzes situācijā pašnodrošināties (īpaši lauksaimnieciski un enerģētiski) spējīga tauta var būt patiesi neatkarīga. Un ar lielsaimniecībām tas ir iespējams tikai liberāļu plānos.
Liberāļiem ir biznesa-plāni, eko-sociālistiem saukļi un vīzijas. Vajadzētu apvienot.
liberāļu biznesa plāni ir virzīti tikai un vienīgi uz maksimalu peļņas gūšanu par minimāliem ieguldījumiem. Cilvēks viņu plānos, ja vien tas nav liberālis pats, nekādā vērtē nesastāv – Tavs piedāvājums ir apvienot darvu ar medu.
Kurš šajā shēmā ir “darva” ir viens Liels jautājums. Katrā gadījumā liberāļi vēl ir pietiekami stipri, lai nenodotu varu sociķiem. Ja būs gudri liberāļi – pārņems šo to no sociķu idejām un par autortiesībām nemaksās. Kā jau liberāļi… 🙂