Iepriekšējo ierakstos šeit un šeit aplūkojām prepperu-gatavnieku kustības saknes un ideoloģiju un tagad varam ķerties pie nākamā jautājuma – “kas raksturo gatavnieku – prepperi?”.
1. Veselība
Gatavnieks vesels cilvēks. Ne tādā pakāpē kā vieglatlētikas sporta meistars, bet tādā, ka ir jābūt savam vecumam atbilstošā labā fiziskā formā, ko pastāvīgi uztur un uzlabo. Ja kāpšana 5 stāvā bez lifta sagādā tev problēmas, sāc tās risināt pirms ķeries pie krājumu veidošanas.
2. Draugi
Ar to ir domāti REĀLIE nevis virtuālie draugi no sociālajiem tīkliem. Cilvēki, kuri tevi visādā veidā atbalstīs grūtajā brīdī un pret kuriem tev ir tādas pašas palīdzības sniegšanas saistības. Draugu, domubiedru esamība ir viena no pazīmēm, kas atšķir “gatavnieku” no “izdzīvotāja – survaivalista”, tie džeki gatavojas iztikt bez jebkādas ārējās palīdzības, kas ir daudz grūtāks uzdevums.
3. Kaimiņu būšana.
Zini savus kaimiņus. Tas nenozīmē, ka tev ar viņiem jādraudzējas (tas būtu vēlams), bet pazīt un uzturēt vismaz pieklājības kontaktus ar kaimiņiem gatavniekam ir ļoti svarīgi. Vārds, ģimenes sastāvs, nodarbošanās, kontakti ir tas, ko, kā minimums, būtu jāzina. Un atkal tas ir tas, kas atšķir “gatavnieku” no “izdzīvotāja – survaivalista”, jo tiem, jo mazāk kaimiņu, jo labāk.
4. Uzsvars uz dažādu noderīgu prasmju apgūšanu, t.sk. , pārtikas audzēšanu, tās saglabāšanu un ēdiena pagatavošanu.
Prasmes, kas var būt noderīgas SHTF situācijā nevar atņemt vai pazaudēt, tās nevar sabojāties, bet tās var izdevīgi pārdot/izmantot apmaiņai. Katru gadu apgūsti ko lietderīgu (makšķerēšanu, medīšanu, konservēšanu, loka šaušanu, grozu pīšanu utml) nefokusējoties uz ekipējumu. Ekipējums neglābs, ja nebūs prasmju.
5. Neaizraušanās ar ieročiem, kā vienīgo nepieciešamo prasmi.
Ieroči IR svarīgi, šaut IR jāprot, bet maldīgi uzskatīt, ka to iegūšana ir gatavnieka alfa un omega.
6. Atklātība.
Gatavnieku kustība nav nekā apkaunojoša vai pretlikumīga. Katrs dzīvo un izdzīvo, kā prot un uzskata par vajadzīgu, jo tiesības uz dzīvību pieder pie pamattiesībām, kuras valsts parasti aizstāv, tās var apšaubīt tikai totalitāra režīma ideoloģija.
7. Praksē pārbaudīta spēja 30 diennaktis dzīvot bez civilizācijas labumiem, ieskaitot elektrību.
Varētu teikt, ka tas ir brieduma tests. Nemēģinot to iziet tu nekad nesapratīsi, kas tev ir reāli vajadzīgs. Nešmaucies un nemelo sev, tā ir tava dzīvība. Testu vēlams kārtot ārpus dzīvesvietas, tuvāk dabai, bet nav aizliegts mēģināt izdzīvot pilsēta mēnesi bez jebkādiem veikaliem, mobīla telefona, sabiedriskā transporta, interneta, televīzijas, centralizētas ūdens apgādes, kanalizācijas uc dzīves labumiem, ko darbina pa vadiem piegādātā elektrība. Saules enerģijas izmantošana ir OK.
8. Vēlme un rīcība samazināt atkarību no Sistēmas.
Jo vairāk mūsu dzīves ir atkarīgas no sistēmas, jo vairāk tās ir apdraudētas. Fuck the System! Kredītsaistības ir viens no sistēmas žņaugiem no kura jātiek vaļā pēc iespējas ātrāk. Savukārt pārāk strauja un nesagatavota atbrīvošanās no rietumu medicīnas un veselības aizsardzības sistēmas, kas arī ir viens no sistēmas taustekļiem nav ieteicama. Ar zāļu tējām šautās brūces efektīvi neizārstēsi. Labāk sākt ar atkarības mazināšanu no sabiedriskā transporta vasarā braucot uz darbu ar velosipēdu.
9. Veselais saprāts.
Gatavnieki nav frīki.
10. Optimisms un ticība
Kur tad bez tiem. Ja viss šķiet slikti un bezcerīgi labāk nesākt, tik un tā visi mirsim. Jo vairāk gatavosies, jo vairāk sapratīsi cik neaizsargāts vēl arvien esi. Bet kā būs ar ģimeni, bērniem? Varbūt tomēr ir vērts paķepuroties? Ticība jebkam, Dievam vai dieviem. Tāpat kā optimisms tas var dot spēkus, kas glābs.
Kas diskvalificē kā gatavnieku:
1. Sektantisms
Gatavnieki nav pārāki vai citādi. Vienkārši viņi ir prātīgāki un pragmātiskāki par citiem. Tas nepadara viņus īpašus vai labākus par citiem.
2. Pārlieka aizraušanās ar ieročiem.
Liekot uzsvaru uz ieročiem kā iztikas ieguves avotu agri vai vēlu iztika beigsies, bet paliks vīri ar ieročiem. Tas ir strupceļš.
3. Pārliecība, ka visu var iemācīties no youtuba.
Nesanāks. Augstāk 7.punktā minētais tests to pierādīs.
4. Pārliecība, ka ekipējums ir primārs par prasmēm.
Skat.augstāk.
5. Haotiska gatavošanās un rīcība bez plāna.
Skat.augstāk.
6. Pelnīšana uz cilvēku baiļu rēķina.
Ja tu biedē cilvēkus, lai pārdotu viņiem, piemēram, gāzmaskas, tu esi komersants un Sistēmas daļa.
7. Atriebība.
Krājumu indēšana, slazdi, dezinformācijas izplatīšana utt, lai pasmietos vai atriebtos.
8. Maniakālas tieksmes.
Gatavnieki nav ne frīki, ne maniaki, lai gan daudzi viņus par tādiem uzskata 😉

Materiāla tapšanā izmantota personīga pieredze un Yankee Prepper lekciju konspekts.

Tieši 8. punkts apdraud varu un tāpēc šo kustību visādi cenšas diskreditēt.
Skaidri domājošs un patstāvīgs cilvēks ir esošās varas apdraudējums.
Paldies, interesanti! Pārdomu vērts un droši vien ne tikai pārdomu.
Jāatzīstas – ja mazliet par to aizdomājas, tad diezgan grūti neieslīgt tādā romantiskā noskaņojumā, kas virza uz “izdzīvotāja” modeļa pusi. Bet jāturas uz ceļa!
Man viens nenozīmīgs jautājums, kuru rakstot, mazliet jāsmaida, bet tomēr domāju to nopietni: “Kur un kā tajos krīzes gadījumos Jūsuprāt var noderēt loka šaušanas prasme?” Aizsardzībā? Lūšu medībās?:)
Jebkur, tāpēc jau arī saucās Shit Hits The Fan situācija, kad viss, kam vien noiet greizi patiesībā arī var noiet greizi un tad vienalga, kaut vai ar kaķeni esi snaiperis, arī tas ir labāk, nekā pliku pakaļu un tukšu vēderu vai atņemtu mantu ;)!
Atslēgas vārds ir “šaušana”. Aizsardzība, medības, izklaide. Daudzām krīzēm ir viens iznākums – bads, tādēļ “lūšu šaušana” nemaz tik smieklīgi neizklausās, var gadīties nāksies medīt kaķus (sorry, vides draugi, tas tikai piemēram). Mūsu postpadomju sabiedrībā, kur no bruņotas tautas vara baidās vairāk kā no ienaidnieka, šaujamieroči ir daudz maz brīvi pieejami tikai mednieku kastai, līdz ar to šo disproporciju mūsdienīgs loks var labot un pat kļūt par priekšrocību, jo šaujamieroči ir gana skaļi, bet munīcija samērā dārga.
Izdzīvotājs? Apsveicami, tikai to ir grūtāk apgūt un nederēs masām. izdzīvotājs ir viss ap un par “agri vai vēlu mani izglābs”, gatavnieks – “jādzīvo tālāk”.
izdzīvotājs ir viss ap un par “agri vai vēlu mani izglābs”, gatavnieks – “jādzīvo tālāk”
===================
Šī ir labi saprotama škirtne. Forši.
Iespējams, ka loks tāds prikols vien būs. Ar to esot jāpiezogās medījumam ap 25m tuvumā lai tam trāpītu un nogalinātu. Savādāk vnk stirna aizskries ar visu tavu bultu. Efektīvāk varētu būt likt cilpas un tamlīdzību shitu, lai nav tā, ka tu ar loku pusi dienas gaidi kad medījums paies garām.
Stirna tas ir pārāk lepni, tās izšaus klasiskie mednieki. lokam paliks kaķi un klejojošie suņi (kā piemērs). Hmm labi nodefinēja.
un vēl, cilpas, lamatas protams var būt efektīvāki, bet piesaista gribētājus piesavināties medījumu. Gudro mums netrūkst.
Ja cilvēks uzbūvē neērtu dzīvojamo vagoniņu (sk. http://www.youtube.com/watch?v=k12iJpAv4DE)
tas automātiski viņu nepadara par izdzīvotāju/gatavnieku, bet viņa prasmes tas noteikti uzlabo.
Kas attiecas uz loka šaušanu – 25m, šādā attālumā ar pistoli pilna auguma nekustīgam mērķim var būt problēmas trāpīt, kur nu vēl skrienošam kaķim. Tāpat prakse rāda, ka ar bultu rokā var būt grūtāk paskriet, kā ar lodi kājā.
Tomēr ir viena laba lietai tai visā – kustību koordinācija, proti, cilvēka kustību precizitāte ir atkarīga no receptoru daudzuma muskuļos, ja cilvēks nenodarbojas ar precīzām nodarbēm, šaušanu vai pulksteņu labošanu, receptoru skaits muskuļos ir neliels, sekojoši cilvēks nevar labi kontrolēt savu muskuļu darbību – nav atgriezeniskās saites. Jo vairāk cilvēks pilnveido savas prasmes “smalkajās” nodarbēs – trenējas, jo receptoru skaits palielinās. Protams šis proces vislabāk norit bērnībā, no kā savukārt izriet tas, ka par izdzīvotāju/gatavnieku, jāgatavojas kļūt jau no bērnības, tomēr tad vēl nav tik daudz prāta, tādēļ par bērnu izdzīvošanas spēju veicināšanu būtu jārūpējas vecākiem, tādējādi rūpējoties arī par sevi, jo tikai spēcīgi pēcnācēji varēs nodrošināt vecākus ar dzīvei nepieciešamajiem resursiem tad, kad to spēki sāks izsīkt. Diemžēl modernā sabiedrība šīs vienkāršās patiesības cenšas iznīcināt, padarot cilvēkus aizvien atkarīgākus un psiholoģiski nenoturīgākus.
Neviens mēs nevaram zināt kādi izaicinājumi var rasties mums nākotnē,
tomēr nenoliedzami elementāru izdzīvošanas prasmju apguve dod zināmu pārliecību par savām spējām un paugstināt pašnovērtējumu neļaujot krist depresijā.
Vienam vagoniņš, citam lauku māja, trešais mednieks, ceturtais arbaleta šāvējs… nav vienotas receptes, bet ir vienots mērķis – nodrošināt sev un savējiem normālu dzīvi jebkurā situācijā. Jā, amerikāņi sāk sev gatavot maiņu no bērnības, tas arī btw ir izdzīvošanas jautājums vecumdienās.
http://hvylya.org/analytics/history /eto -dolzhny-znat-ukraintsy-opyt-vyzhivanija-vo-vremja-grazhdanskoj-vojny-v-bosnii.html
Šis arī ir pamācoš raksts, kas vedina uz pārdomām.