Ūdens dzīvei

No visiem iespējamiem nebaltās dienas krājumiem vissvarīgākais ir DZERAMAIS ŪDENS.

Jārēķinās, ka tikai dzeršanai pieaugušam cilvēkam dienā nepieciešami 2-3 litri. Ēdiena pagatavošanai un higienai vēl vismaz tik pat daudz. Detalizētāk par ūdens patēriņa normām šeit.

Neskatoties uz to ka Latvijā  ir bagāta ar saldūdens krājumiem, SHTF situācijā tā iegūšana un/vai attīrīšana nepieciešamā daudzumā būs ļoti apgrūtināta vai pat neiespējama.

No tā izriet 1.likums:

„Prognozējot elektroenerģijas padeves traucējumus jāizveido dzeramā ūdens krājumus”. Šāda likuma ievērošana gandrīz neko nemaksā, ja saimniecībā ir tvertne, kur ūdeni iepildīt, bet ja speciālas tvertnes (vēlams ne mazākas par 1m3) nav, noderēs arī vanna (pārliecinoties, ka tās iztece ir blīvi noslēgta).  Tāpat pēc pirmajām ziņām  par elektrības atslēgšanu neskādē pa ceļam uz mājām iemest auto bagažniekā dažus iepakojumus ar 2l vai 5l dzeramā ūdens pudelēm. Krīzei ievelkoties  butilētais ūdens  ātri kļūs par deficītu.

Pagaidām  nekā sarežģīta. Vienkārša situacionālā  modrība. Tomēr nekādi krājumi nav mūžīgi, tas ir īstermiņa risinājums. Domā par to.

Ja tomēr sliktākais ir noticis un dzeramā ūdens avoti ir izsīkuši vai nav pieejami, ūdeni nāksies ņemt dabā no pieejamiem un iespējams ne pārāk tīriem avotiem (dīķi, ezeri, upes, seklas akas) unšajā brīdī jāsāk ievērot 2.likumu: „Neskatoties uz to, ka ļoti gribās dzert un ūdens izskatās tīrs, ja tas nav ņemts tieši no pazemes avota, to ir jāvāra vai citādi jāsagatavo pirms lietot uzturā ”.

 1.solis – Attīrīšana no mehāniskā piesārņojuma

1. Pat ja gatavnieka rīcība ir ūdens filtri  pirms filtrēšanas ūdenim ir jāļauj nostāvēties 12-24 stundas pilnīgā mierā. Pirms ļaut nostāvēties  ūdenim var pievienot nedaudz māla, kas nosēžoties sasaista ūdenī  esošās mehāniskā piesārņojuma daļiņas.  Grūtākais uzdevums, protams, ir pārliet tīrā ūdens frakciju nesakratot tvertni un nesajaucot ūdeni ar nosēdumiem. Var līdzēt mehāniskais pumpis, ko izmanto mucu iztukšošanai.

2. Improvizētais mehāniskās ūdens attīrišanas filtrs.  Šādu filtru izpildījuma varianti ir daudzi un dažādi. Aprakstīšu tikai galveno darbības principu.

-Ņemam plastmasas pudeli/burku/paku izduram caurumus tās apakšdaļas centrā.

– Tilpuma dibenu izklājam ar smalkas frakcijas kokoglēm (ja nav rūpnieciski ražoto, derēs ogles no ugunskura) .

– Pa virsu oglēm biezā slānī sablīvējam šķiedru filtrējošo materiālu,  tā var būt stiklšķiedra, akvārija filtri, papīra dvieļi vai pat  sausa zāle. Jāpievērš uzmanību blīvēšanas kvalitātei gar trauka malām, lai neattīrīts ūdens nenotecētu lejā apejot šķiedras.

– Pa virsu  var likt oļu un/vai rupjas grants slāni.

– Filtrs ir gatavs. No augšdaļas lēnām lejam  nostāvējušos ūdeni un ļaujam tam PILĒT cauri filtra slāņiem. Tā var iegūt ~3 litrus filtrēta ūdens stundā.

Ja apvidus ir radioaktīvi piesārņots ūdeni ir jādestilē, vai jāattīra ar jonu apmaiņas filtriem, vai jālieto māla filtrus, kuru uzbūve ir līdzīga aprakstītai, tikai filtra apakšdaļā ir oļi, tad porains vai šķiedrains materiāls, tad seko māla kārta un vēl viena oļu kārta un papīra dvieļu kārta.

3. Kapilārais filtrs. Palīdz attīrīt ūdeni no mehāniskā piesārņojuma. Divas tilpnes novieto vienu virs otras un savieno ar šķiedraina materiāla striķi, piemēram, kokvilnas. Augšējā tilpnē ielej netīru ūdeni, savienotāju samērcē tīrā ūdenī, lai uzsāktu tecēšanas procesu. Attīrīšana notiek efektīvi, bet ļoti lēni (~200 gr stundā).

4. Kafijas filtri. Labi ja ir pieejami  lieli krājumi. Ievietojam vairākus filtrus (vienu otrā) traukā, tā lai filtru malas ir virs trauka malām. Pārlokam filtrus pāri trauka malām, lejam iekšā netīru ūdeni. Gaidām. Netīros filtrus aizvietojam.

Nekad nekaitēs atkārtot šo procedūru ar jau attīrītu ūdeni. Tāpat būtu labi kombinēt dažādu tipu filtrus. Piemēram Nr. 4 un Nr.3

Šādi sagatavotu ūdeni var dzert tikai tad, ja nav citas izejas.  Ņemot vērā, ka mēs šeit nerakstām profesionāliem izdzīvotājiem vai čeļabinskas vīriem ar čuguna kuņģiem, ja ir iespēja, mehāniski  filtrētu ūdeni vēlams  vārīt  vai citādi sterilizēt/dezinficēt  pirms lietot to uzturā!

2. solis – Ūdens dezinfekcija:

  Ūdens attīrīšanas kvalitāti pirms dezinficēšanas jāpārbauda. Ja ūdens ir dzidrs, tas ir labi attīrīts no meh.piesārņojuma, ja saglabājas duļķaina, bāla „migliņa” ūdenim obligāti jāpievieno dezinficēšanas līdzekļus vai jāvāra minimums 3 minūtes. Neliela smaka var saglabāties, tas nenozīmē, ka ūdens būtu slikti attīrīts.

Dezinfekcijas līdzekļi:

1. Joda tabletes (tetraglycine hyperiodide). Ļoti īss glabāšanas laiks (gadā zaudē 40% no iedarbības spēka). Tabletes  izšķīdina ūdenī atkarībā no norādītās  devas.
2. Joda 2% tinktūra. Ir katrā mājā. 40 pilieni uz 3 litriem mehāniski attīrīta ūdens padarīs to lietojamu pēc 30 min. Ja ūdens ir ar „migliņu” deva jādivkāršo.
3. Nātrija hipohlorīts ŠĶIDRĀ VEIDĀ. Atrodams mājsaimniecības balinātāju sastāvā. Ja izmanto mājsaimniecības balinātāju, hipohlorītam ir jābūt VIENĪGAM AKTĪVA SATURA ingredientam.  Nedrīkst lietot nekādas granulētās vai pulvera formas! TĀ IR INDE!!!! Pievienot ne vairāk par 8 pilieniem uz 3,5 litriem ūdens un ļaut nostāvēties 30 min. Hipohlorītu saturošie balinātāji nav derīgi ilgai uzglabāšanai (1,5 gads max).

4. Halazona tabletes. Ir pārdošanā. Atvērtais iepakojums zaudē efektivitāti 48 stundu laikā.

5. Saule. Jā, arī saules UV starojums var palīdzēt attīrīt ūdeni. Caurspīdīgu pudeli jānovieto saulē ne mazāk kā uz 6 stundām, ievērojot, ka ūdenim ir jāuzkarst līdz +30 C .

6. Svaigi spiesta citrona vai laima sula. Der tīra ūdens papildattīrīšanai, ja nav iespējas to vārīt.

7. Kokogles. Izmantojamas vienmēr un visur, kur iespējams kā filtrējošs materiāls.

Par rūpnieciski ražotiem ūdens attīrīšanas filtriem, kas der izdzīvošanas problēmu risināšanai runāsim citreiz.