īstais “bazārs” no 14:10 minūtes…
Pārformulējot pana Klekša “Rīta Bazārā” aptuveni 15:55 minūtē izmurmulēto mietpilsoņa mūzīgo rūpi, to var izteikt šāda jautājuma veidā:
“Ko mēs iegūsim no Latvijas aizsardzības budžeta palielināšanas, ja pats par sevi saprotams, ka pret nopietnu pārspēku mūsu NBS ir bezspēcīgi?”
Ņemot vērā, ka nodokļu maksātājiem ir tiesības zināt profesionāļu viedokli, piedāvju izteikties katram, kam ir ko atbildēt uz agstāknorādīto, nebūt ne retorisko, jautājumu. Īsi, kodolīgi un saprotami, kā jūs to protat. 🙂
Izmantojot pirmās rokas tiesības piedāvāju savu variantu:
“ Ieguldījumi Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā nepieciešami, lai:
Pirmkārt, novērstu NATO partneru šaubas par Latvijas pilsoņu vēlmi un gatavību aizstāvēt savu valsti nevis pārlikt šo nastu uz citu valstu nodokļu maksātāju pleciem.
Otrkārt, radītu papildus darba vietas ne tikai militārpersonām, bet arī civilajiem darba ņēmējiem, kā arī ģenerētu ienākumus privātajiem partneriem, tā stiprinot valsts ekonomiku.
Treškārt, kliedētu ar demoralizēšanas nolūku izplatītu mītu par Latvijas nespēju veiksmīgi aizstāvēties pret militāro pārspēku. Šim nolūkam jāpārformulē NBS likumā noteikto uzdevumu no „valsts sauszemes teritorijas aizsardzība un neaizskaramības nodrošināšana, kā arī valsts jūras akvatorijas un gaisa telpas kontrole, aizsardzība un neaizskaramības nodrošināšana”, ko nevienu brīdi NBS nespēja, nespēj un nespēs nodrošināt uz „nodrošināt pretiniekam politiski nepieņemamu karaspēka zaudējumu nodarīšanu un militārās palīdzības saņemšanas priekšnosacījumus uz alianses reakcijai nepieciešamo laiku”. Ja alianse saglabās kontroli par Latvijas gaisa telpu, kas ir izpildāms uzdevums (uzbrukums NATO valsts gaisa kuģim nenovēršami iedarbina Vašingtonas līguma 5.paragrāfu), sauszemes aizkavēšanas operāciju NBS spēs paveikt, ja to rīcībā būs vismaz viena pilnvērtīga kājnieku brigāde, speciāli apmācīta un ekipēta zemessardze un kuru atbalstīs netiešā uguns (haubiču, raķešu) artilērija.
Ceturtkārt, ļautu politiķiem un nodokļu maksātājiem pieprasīt no AM un NBS nevis darbības imitāciju, ko pamato ar nepietiekamu finansējumu, bet pilnvērtīgu atdevi, ko var pakļaut citu alianses valstu inspektoru profesionālai kontrolei.
Piektkārt, celtu karavīru morāli, ja notiktu valsts aizsardzības spēju stiprināšana bruņojuma jomā, jo pašreizējais apgādes un bruņojuma stāvoklis padara karavīrus un zemessargus par „lielgabalu gaļu” visiem to apzinoties. Arī karavīram jāatstāj kaut vai minimālas izredzes izdzīvot pildot savu pienākumu un zvērestu.
Sestkārt, ieguldījumi militārās izlūkošanas infrastruktūrā ļautu savlaicīgi (early warning) un neatkarīgi no atklāto avotu informācijas satura konstatēt militāro draudu perioda iestāšanos. Mūsdienīgie izlūkošanas līdzekļi un ierīces, ļauj atklāt jebkāda mēroga militāro darbību. Savlaicīga evakuācija vai brīdinājumu izplatīšana glābtu tūkstošiem civiliedzīvotāju dzīvību un radītu priekšnosacījumus veiksmīgai valsts aizsardzībai.
Septītkārt, nodrošinātu ceturtās paaudzes kara realitātēm adekvātu segumu arī jomās, kas šķietami neattiecas uz militārās aizsardzības nozari. Valsts drošības iestāžu stiprināšana, civilā aizsardzība, kiberdrošības, psiholoģisko operāciju plānošana un veikšana, kā arī operācijas pret bruņotiem nemierniekiem arī pieder pie valsts aizsardzībai nepieciešamā pasākumu kompleksa un prasa adekvātu finansējumu. Nākotnes kaujas operācijas vairs nekad neatkārtos XX gadsimta karu scenārijus un nevar tikt veiksmīgi veiktas tikai un vienīgi ar militāriem paņēmieniem. Politiķiem jāņem to vērā, šaubu gadījumā vēršoties pie ekspertiem.
Astotkārt, piesaistot ārzemju ekspertus nodrošinātu kvalitatīvu zinātnisku pētījumu veikšanu par optimāliem aizsardzības risinājumiem, kas ļautu ietaupīt uz bezjēdzīgu, bet dārgu reformu rēķina.
Devītkārt, stiprinātu Latvijas pilsoņu pārliecību, ka valsts tos nepametīs un nenodos grūtajā brīdī, kā tas mūsu vēsturē ne vienu vien reizi ir noticis.
Desmitkārt, …… ne visi retie putni vēl ir aizsargāti (joks)
lūdzu turpiniet.
vara bungas 
Principā pa punktiem piekrītu!
Vien atkal piebildīšu par Zemessardzi, jo pats tajā dienu – naudu, naudu, naudu, ekipējumu, ekipējumu, ekipējumu, drills, drills, drills*!
Protams, PT un snaiperu komandas, šķiet, tiešām būtu vislabākie risinājumi iebrūkoša sveša karaspēka bremzēšanai, demoralizēšanai un pat iespējamā pretinieka nevēlēšanos iebrukt dēļ PT/snaiperu lielā skaitliskā un kvalitatīvā cipara dēļ :)!
*mācības, mācības, mācības! Gan skaitliski vairāk, gan saturiski nopietnākas un strukturētākas!
Precizēšu – PT un snaiperu komandas un to skaits un sagatavotības līmenis, kur abiem šiem faktoriem būtu jābūt augstiem, ļoti ticami spētu pārliecināt potenciālo pretinieku atturēties no fiziska iebrukuma ar savu karaspēku Latvijā, jo iespējamie zaudējumi, kuri tiktu nodarīti potenciālā agresora spēkiem varētu būt nepieņemami augsti un neatmaksāties ne īstermiņā, ne vēl vairāk ilgtermiņā ņemot vērā partizānu kara turpināšanos ilgākā laika posmā.
Tā lūk, nav latviešu bruņojumā jābūt Rīgas līcī lidmašīnu bāzes kuģim, tūkstoš tankiem, simtiem uzbrukuma helikopteru un simtiem iznīcinātāju lidmašīnām lai spētu dot pretsparu vairākkārtīgi lielākam un uz papīra spēcīgākam pretiniekam, kāda varētu būt tā pati Krievija.
Laiks to saprast, ļaudis, jo noniecinot savu valsti, vasus bruņotos spēkus un noniecinot latviskās vērtības, mēs noniecināt paši sevi un nemanot atdodam sevi te vienai varai, te otrai, kļūdami paši par vergiem un bandiniekiem citu varu spēlītēs bez jelkādas reālas teikšanas un iespējas dzīvot brīvi, neatkarīgi un tā, kā latviešiem tīk – kulturāli, mierā un saticībā, būvējot pārticīgu valsti!
Valsts un politika sākas ar katru pašu individuāli, tā tas vienmēr ir bijis ir un būs un NEKAD tas nemainīsies, ja indivīds meklēs vainas un vainīgos savās likstās tikai un vienīgi ārpasaulē, tad nekad nekļūs brīvs, atvērts un patstāvīgs, drošs!
Paskatieties kaut vai uz to pašu Krieviju – viņiem visi mazie Baltijas kaimiņi ir iecelti ienaidnieku kārtā, ārējā ienaidnieka un vainīgā tur, “aiz robežām” kultivēšana norāda uz pašas Krievijas nespēju tikt galā ar savām problēmām, tā valsts ir dziļā bedrē, dziļākā, kādā mēs, Latvijā, jelkad esam bijuši, un tā valsts joprojām negrib atzīt savas kļūdas un atbildību, joprojām lamā citus un gaida mesiju, pestītāju, Putinu, kurš glābs tagad viņu dvēseles, bet glābiņš nenāk, jo katram pie varas esošam tai zemē ir savi, savtīgi nolūki un tos, diemžēl, viņiem savā laikā palīdzējuši sasniegt ir tieši nevarīgie, kuslie, kūtrie vēlētāji, kuri no saviem pleciem noveļ lielāko daļu atbildības un uzveļ to sevis iedomātiem labdariem.
Bet realitāti šādos gadījumos nekad nav tāda, kādu to šie cilvēki ir iedomājušies esam, wishfull thinking, lūk kā to sauc!
Labi, Krievija bija tikai piemērs, bet spilgts un acīmredzams, jo apdraud mūs un tieši Krievijas dēļ mums ir pienācis pēdējais brīdis, kad reāli sākt darīt darbus un pieņemt pareizos lēmumus valsts integritātes nostiprināšanai un nosargāšanai, kā jau VB te jau minēja pa punktiem!
Jā, early warning + pilnvērtīga Kājnieku brīgāde + artilērijas atbalsts + ZS pretinieka aizmugurē, bet pie viena nosacījuma gaisa telpu kontolē sabiedrotie.
Ja 5.paragrāfu pildīs, tad kontrolēs uz urrā, ja vien PL, LT, EE gaisa telpa nebūs RU kotrolē, savukārt Baltijas jūras reģions ap Latviju nebūs bloķēts ar krievu karakuģiem, kuriem NATO iznīcinātāji palidot garām nevarēs.
Vēl viena piebilde – ja mums būtu pašiem savi A10 kaut kur Zviedrijā, lidlaukā, tas būtu glauni :D!
Piekrītu par apmācībām ZS, vajadzētu noteikti biežāk, mani personīgi ekipējums mazāk uztrauc, varu arī iztikt bez ūbermodernas uzkabes, pietiek arī ar zviedru- toties apmācības notiek pārāk reti. Es pieņemu, ka vāji apmācītu karavīru neglābs moderna uzkabe un pikseļforma. Vienkārši zūd veiklība, jo biežāk būtu mācības, būtu arī labāka sadarbība, ātrāka pavēļu izpilde.
“Jābeidz runāt tikai par iespējām palielināt aizsardzības budžetu. Ir jārīkojas, jāatrod nauda valsts budžetā, lai stiprinātu valsts drošību. Jāsāk ar Zemessardzi,” uzsvēra aizsardzības ministrs Vējonis.
Pirms vēlēšanām visi diži devīgi, redzēsim, kā būs ar 2015.gada budžetu.
Figurēja tāds teiciens, neatceros politiķi, bet skanēja tā:”Kā var nesolīt?”
Tas priecē, pat ja tikai reitingu dēļ tiek bīdīts, ja tiks izbīdīts, redzēs, kas labs nāks klāt.
Protams, pāragri dalīt lāča ādu :)!
Par punktiem piekrītu. Galvenais, lai ir reāli izvērtētas mūsu spējas, to visu īstenot un pavilkt ilgtermiņā.
Bet..mēs praktiski visi šeit daudz maz esam saistīti ar nozari, daudz diskutējam, mums tas patiešām rūp, ir daudz reāli un noderīgi viedokļi, idejas. Kā likumīgi, tiesiski, demokrātiski palaist šo ideju reālu īstenošanas mehānismu? Šobrīd tam ir jānotiek bezmaz vai brīvprātīgi-piespiedu kārtā, ja vēlamies vēl kautko panākt un saglabāt “seju” partneru priekšā, lai kādam ir vēlme mums palīdzēt un aizsargāt.
Piekrītu komentāros par ZS, obligāti, steidzami!!! Piedāvātajam variantam par snaiperiem daudz nevajag – kvalitatīva apmācība + ierocis = efekts, vienā vārdā. Jā, un kājnieku brigādē jāveido artilērijas bataljons, kā arī izlūkošana, inženieri.. nevis jāiekļauj viss vienā uguns atbalsta.
kad es rakstu par “pilnu brigādi” ar to es saprotu Bde+ ar visiem task group pričindāļiem 🙂
18.marta “krustpunktā” (būs Krēsliņš, kāds AM pārstāvis, Jundzis) nojaušu ka par to visu varētu būt diskusija. Interesenti aicināti uzzvanīt uz redakciju.
Kārtējā diskusija, kurā netiks pārstāvēts nosacītais “varabungu” viedoklis…
Redzēsim, tas ir dzirdēsim 🙂
Astotkārt – piekrītu tikai daļēji. Ja gribam runāt par efektīvu aizsardzību tad par ekspertiem ir jākļūst mums. Citiem vārdiem, mums ir jābūt tiem, kuri konsultēs aizsardzības jautājumos sabiedrotos un ierosinās jaunus militāros standartus. Neviens ārzemju eksperts, nekad ar mums nedalīsies ar pašu aktuālāko informāciju. Sekojot, grozies kā gribi, mēs vienmēr būsim pakaļā. Dzīvojot blakus tiks lielam un varenam pretiniekam kā RUS mums ir jāspēj nodrošināt tehniskais pārsvars, jo skaitlisku pārsvaru mēs nodrošināt nekad nespēsim.
Protams, sākumā un arī vēlāk mums ir jāsadarbojas ar citu valstu ekspertiem(zinātniekiem) – jānodrošina savietojamība, bet tas nav mērķis. Mērķis ir reāla tehniskā pārsvara radīšana – mēs esam līderi, pārējie sekotāji.
Saprotu, ka ne jau visās jomās, mēs varam, izrauties, bet kaut vai viena zinātnes joma, kur būsim līderi, sabiedroties motivēs mūs aizstāvēt vairāk nekā no viņiem pārņemtais šrots.
Tas nekādā ziņā neizslēdz šībrīža aktuālo uzdevumu risināšanu, bet tas jādara ar citiem līdzekļiem un tam ir jābūt vērstam uz citiem mērķiem.
Zemessargi ir jāekipē, bet ne jau ar citu valstu norakstītajām humpalām. Ekipējumam ir jāatbilst potenciālajam apdraudējumam, proti, pretdarbība SOS kaujiniekiem.
Te ir jābūt gan individuālās gan kolektīvās aizsardzības līdzekļiem. Ja nevaram izgatavot vesti, kas pasargā no snaipera uguns ir jābūt līdzekļiem, lai noteiktu snaipera atrašanās vietu un spējām to iznīcināt, un tā nav nekāda zinātniskā fantastika, bet realitāte.
Pašmāju ekspertu pīļu dīķis ir tik šaurs, ka neangažētas izpētes nav iespējamas, bet mums nepieciešama skarba patiesība un vīzija kurp ejam.
piekrītu, mums ir daudz labu zinātnieku, labi tehniskie speciālisti. Jāveido militāro pētījumu institūts, kas strādātu pie mūsu apstākļiem piemērotu un mūsu iespējām atbilstošu aizsardzības līdzekļu un ieroču izstrādes.
Vispār ar to būtu NAA un NBS štābam jānodarbojas.
štābs, ministrija vai taml. var dot uzdevumus, bet praktiskais darbs jāveic zinātniekiem, kopā ar militārajiem speciālistiem. Nu līdzīgi, kā tas ir ar usa DARPA.
NAA arī jāstrādā zinātniekiem, Augstskola taču.
DARPA nodarbojas ar ļoti konkrēto rīku izstrādi konkrētiem uzdevumiem. Ar stratēģiskiem pētījumiem viņi nenodarbojas. Tam ir RAND un STRATFOR.
STRATFOR?
http://www.stratfor.com viņi ik pa laikam dažādām ASV iestādēm kaut ko pēta.
šajā gadījumā es arī biju domājis, ka mums vajadzīgas “konkrētu rīku” izstrādes. Nu piem., mēs varētu spiest uz droniem. Katram krievu helikopteram (tankam) pretī 10 dronus. Maziņi, bet, ja trāpa ventokrīlam (tanka stobrā), tad darbs padarīts
Vēl var indēt akas 🙂 neiesim detaļās, neesam joku portāls.
Tik jārēķinās,ka viss pa taisno noplūdīs gan draugu, gan potenciālo ienaidnieku specdienestu virzienā, jau izstrāžu procesā kaimiņš zinās, ko gatavojam un kā tas aparāts darbojas :)!
Protams, tas nenozīmē, ka būs spējīgs arī likt pretī ko tādu, kas neitralizē mūsu izgudrojumus. Lielos vilcienos jau viss ir skaidrs un līdzīgs, atšķirība tikai niansēs un pielietošanas niansēs, taktikā.
Tieši pret to es absolūti neiebilstu. Ja rēķināsies ar lielākiem potenciāliem zaudējumiem ilgāk un manāmāk gatavosies. Tas dos mums laika rezervi. Es vēl šo to piefleitētu klāt par mūsu militāro varenību.
Ar te ir darbs MIDD rīkļurāvējiem un zobu vīlētājiem.
Bet vispār šaubos vai Latvijā ir kāds noslēpums kuru nevarētu nopirkt par >100 000 Euro. Ja aiziesis pie vajadzīgā partijas kasiera, tad par šādu summu dabusi jebkuru noslēpumu, ja vien politiskajā līmenī šis noslēpums vispār ir zināms.
“Kauju zaudē kaujas laukā nevis tas, kuram ir lielāki zaudējumu un vai mazāks karaspēks, bet tas, kurš pirmais sāk šaubīties par uzvaru.”. Ģenerālis P.Radziņš
Click to access LatvijasKareivis1920-231.pdf
Par tiem pretiniekam `politiski nepieņemamiem` zaudējumiem tomēr nevajadzētu pārieku sacerēties. Tādus reāli var nodarīt tikai demoralizētai un bardaka pārņemtai pretinieka armija, kāda bija Krievijas armija 1994-1995. gadā. Ir zināms pamats domāt, ka šābrīža (vai arī pārskatamas nākotnes) Krievijas armija tomēr ir drusku savādāka.
Esmu skeptisks arī par astoto punktu. Nu diez vai mēs atklāsim kaut kādu Ameriku, plus arī tas ka jaunās tehnoloģijas lielākoties ir arī krietni dārgas. Bez tam, maksimāli drošas ir tieši vienkāršas lietas. Respektīvi, es mazāk paļautos uz ierīci, kas parāda, no kuras puses šauj snaiperis, bet vairāk pievērstu uzmanību tam, lai mūsējie karavīri pareizi maskētos, pareizi izvēlētos maršrutu un būtu disciplinēti.
Neviens neapstrīd faktu, ka RU ir ļoti labas elites vienības. Bet armija ne sastāv no trieciena spēkiem. Pamatā BS struktūru (lielāko masu) veido ierindas vienības (motostrēlnieki, artilēristi, sakarnieki, iekšējais karaspēks utt), kur štati aizpildīti gan ar OMD, gan ar kontrakta karavīriem, kas ir gan vāji apmācīti, gan pēc pārpalikuma principa ekipēti. Ja tu pamanīji es nerunāju par izšķirošajām uzvarām kaujas laukā, bet tieši par zaudējumu nodarīšanu jebkādā veidā. Ja alianse nodrošinās tīras debesis (gaisa telpu), šāds uzdevums ir izpildāms, turklāt, ja notiek nevis improvizācija, bet plānota operācija.
Mūsdienās taktiskie BPLA jau ir “vienkārša lieta” visās Eiropas armijās izņemot LV. Termovīzori tas pats, izlūkošanas tālvadības moduļi arī, sarakstu var turpināt. Tā visa iepirkšanu var padarīt par biznesu gan zinātniekiem gan vietējiem ražotājiem.
Bet mana doma pie astotā punkta bija nedaudz cita. Ārzemniekus es aicinātu strādāt pie optimālas NBS struktūras un TOE.
Gribu pajautāt vai tev nav humanitārā izglītība? Tehniskā jau nu noteikti nav.
“Politiski nepieņemamu” zaudējumu apmērs Krievijas gadījumā manuprāt ir kādi padsmit tūkstoši 2-3 mēnešu laikā. Sasniedzot šo skaitli (ar nosacījumu, ka karadarbība turpinās un līķu nekļust mazāk) sāksies masveida izvairīšanās no dienesta, dezertēšanas un protesti.
Perebor. Ko tur zīlēt… 2.čēčenijas karā (1999-2002) RU KIA = 3 450 pēc oficiāliem datiem, tos attiecīgi dubultojot ~7000.
Vidēji ~2 000 gadā (!) un amirs Kadirovs vēl joprojām saņem RU kontribūcijas.
Un ar visu to tik švaka Krievijas armija kā 1994. gadā nav un tuvākajā laikā nebūs. Un, ja mēs atskatāmies uz Čečenijas karu, tad absolūta lauvas tiesa zaudējumu bija kā reiz nemākulīgo ieiešanu Groznijā un pēc tam tai sekojošās ielu kaujās. Respektīvi, lielie zaudējumi bija ne tik daudz uz čečenu pārākās taktikas, sagatavotības vai morāles rēķina, cik vienkārši uz rupjām krievu vadības kļūdām. Līdzīga iemesla dēļ 2000. gada 29. martā gāja bojā praktiski vesela desantnieku rota. Paļauties uz to, ka potenciālais pretinieks pieļaus rupjas kļūdas arī turpmāk, var būt visai naivi.
Par tīrām debesīm, protams, taisnība, bet – ja sabiedrotajiem izdosies panākt kundzību gaisā, tad zaudējumu nodarītāji būs kā reiz viņi – tas, kas valda gaisā, valda arī uz zemes, kas lieliski pierādījās gan Irākas kampaņās (gan 1991 gan 2003), gan arī 2008. gadā Gruzijā.
Par BPLA – nezinu gan. Nē ok es nenoliedzu ka visādas tādas padarīšanas eksistē un tiek lietotas, bet vai gadījumā nav tā, ka lietotas viņas pamatā tiek pret kazu ganiem kalnainās vai tuksnešainās islama zemēs, kur pretiniekam nemaz īsti nav, ko likt tām pretī? Atšķirībā no simetriska konflikta, kur potenciālajam pretiniekam būs gan radiolokācija, gan kādas nekādas PGA atliekas, gan arī kaut kas no REB.
Ičkērijas karos bija viss – gan komandvadības stulbums, gan nemākulība pilsētas kaujās, gan čečenu pārāka taktika un morāle. Kā tur nebija noteikti – viena visu izšķiroša faktora. Jo komplicētāka operācija, jo vairāk iespēju kļūdīties un arī disciplīna nekad nebija RU armijas stiprā puse. Ja jau fano par 6.rotu palasi ne tikai urrā propagandu, bet arī operācijas kritiku.
Kad es runāju par pārsvaru gaisā es pat nesapņoju, ka sabiedrotie varētu mums sniegt aviācijas uguns atbalstu. Visticamāk mums būs darīšana ar SOF, “pašaizsardzības” spēkiem un “privātām armijām”, ko vēlēsies atbalstīt “nezināmas izcelsmes” lidaparāti. To darbību nato varētu neitralizēt, pašiem tieši neiejaucoties kaujas darbībā uz zemes. Ja ar LV teritoriju var spēlēt spēles, tad ar nato gaisa kuģiem joki mazi, jo 5.pants iedarbojas arī tad ja uzbrukums ir vērsts pret gaisa vai jūras kuģi. Diez vai kāds gribētu pārbaudīt, balva nav tā vērta.
Par BPLA nesākšu izplūst skaidrojumos, vienkārši ieteikšu papētīt Sīrijas nemiernieku pieredzi un mazāk skatīties TV Zvezda. Vēl vari iemest aci šeit un arī sadaļā “Arsenāls” ir materiāli.
Kāpēc Tu domā ka es fanoju par 6. rotu? Kāda urrā propaganda var būt tizli zaudētai kaujai? Mākslas filmas par `varonīgajiem karavīriem` jau mēs te neapskatām.
Tālāk. Man ir nelabas aizdomas, ka gadījumā, ja pretinieks būs SOF, `pašaizsardzības spēki` un nezināmas izcelsmes privātas armijas, tad uzdevums `noradīt pretiniekam politiski nepieņamamus zaudējumus` tikai un vienīgi sarežģīsies, nekā tas būtu gadījumā ar regulāro armiju. Par tādām kreisajām vienībām nesēros `nekad nedzemdējušo māmiņu komitejas` un citādi miermīļi un pHavozaščitņiki, jo viņas nemaz oficiāli nepiederēs mūsu potenciālajam pretiniekam. Da i viņu kombatanti tādā gadījumā šeit atradīsies uz kontrakta vai idejas pamata, nevis atdzīti ar varu, kā tas mēdz būt ar OMD zaldātiem. Kas atkal nozīmē gan kopumā labāku disciplīnu, gan arī labāku sagatavotību.
Maģiskais 5. pants arī nav nekāda panaceja, viņu pirmkārt vajag rūpīgi izlasīt: http://archive.is/20120728194426/www.am.gov.lv/lv/dp/Pamatdokumenti/4118/
Respektīvi, viņš saka, ka dalībvalstis sniegs palīdzību, uzsveru, kādu tās uzskatīs par nepieciešamu. Savukārt nepieciešama var būt militāra iejaukšanās, bet var arī nebūt. Viss atkarīgs no tā, ko izlems.
Par BPLA – neuztraucies, es neskatos `TV Zvezda`. Bet par to 400 Ls vērto lidoni tik vien pajautāšu, kā to, vai jūs viņu paši dabā esat izmēģinājuši un atzinuši par labu esam? T.i., vai viņš patiešām atbilst visām tām prasībām, kuras lauka apstākļos būtu viņam uzstādāmas?
Par 5.pantu piekrītu, es arī vienmēr saku ka tā 1949.gada redakcija vairs neatbilst mūsdienu realitātēm (piemēram IrregularW un CyberW). Vēl ir veselīgi izlasīt 3. un 6.pantu.
Par privāto armiju, SOF un ‘zaļajiem cilvēciņiem” garantēti sēros, lai ka propaganda viņus nosauktu. Turklāt neatzīstot zaudējumus RU radīs sev milzīgas iekšējās problēmas. Ja atceries Abhāzijā un Osētijā 90.-s, kā arī abu čečenijas karu sākumā arī karoja un krita dobrovoļci ar tankiem un lidmašīnām. Īpaši tas stāvokli neuzlaboja.Šāds formāts der, ja pretestības nav vai tā ir minimāla (kā krimā). Tas nu gan no mums ir atkarīgs.
Šāds 400 ls verķis veiksmīgi darbojās Sīrijas pilsētas kaujās (skat video turpat). Ja tu esi komandieris un tev jāzina, kas notiek aiz tās tur 5-stāvenes, tu vari sūtīt izlūkos ne māzāk kā 2 karavīrus vai šito lidojošo brīnumu. Karavīri var iekļut slazdā, aizķert rastjažku vai pakļut zem snaipera uguns, kas noteikti izmaksās dārgāk par 400 ls. Tad lūk ieraksta patoss ir tēmēts uz to ka pāt šādu, lētu un labu pagaidu risinājumu mūsu NBS nav un nesola. Neskatoties uz to mēs aizsargājam pupuķus, attīstam daiļdiršanas centrus, apmaksājam sporta halles un ceļam tiltus par aizsardzības budžeta līdzekļiem. TV Zvezda nav ne vainas tikai jāskatās uz to visu skaistumu mazliet kritiskāk. 6.rotai par 2/3 zaudējumus nodarīja pašu artilērija, bet komandiera pēdējie vārdi ētērā bija “Vi kozli, vi nas predali, suki”
Bet vai tad Amerikā baisi sēro par bojā gājušajiem `Blackwater` un tamlīdzīgu kantoru darbiniekiem? Pat viņu skaits nemaz nav zināms, acīmredzot tas tiek slēpts zem komercnoslēpuma izkārtnes. Kas traucētu mūsu potenciālajam pretiniekam pārņemt šo praksi?
Cik nu es ar atceros par to gadījumu ar 6. rotu, tad tur pamatā darbojās sekojošu faktoru kopums:
1. attiecīgā rota darbojās pārlieku tālu no kaimiņu vienībām, līdz ar ko pie kontakta ar pretinieka pārspēku viņai pastāvēja reāli aplenkuma draudi (kā šķiet arī notika);
2. rotai kontakts ar pretinieku sanāca pēc padsmit kilometru gara pārgājiena mežainā kalnu apvidū, turklāt rota stibīja ne vien savu bruņojumu un munīciju, bet arī ziemas sadzīves inventāru (teltis, krāsniņas utt.). Kā rezultātā uz kontakta brīdi karavīri bija stipri paguruši.
3. Kontakts ar pretinieku faktiski notika maršā, un rota nepaguva ierakties un sagatavot aizsardzību.
4. Bija `ņeļotnā pagoda`, kas neļāva saņemt atbalstu no gaisa (kaut gan laikam viens izlidojums bija, es vairs labi neatceros un šobrīd nav iekāriena rakāties un meklēt materiālus), bet artilērijas uguni efektīvi neļāva izmantot mežainais apvidus (neko daudz nepakoriģēsi, ja caur mežu neredzēsi, kur šāviņi krīt).
Voobščem visa šī padarīšana diezgan labi atbilda tam, lai vienības komandieris ēterā pateiktu Tevis minēto frāzi.
Par BPLA laikam saprātīgāk būtu paturpināt atbilstošajā tēmā.
Tieši tā, viņu KIA skaits nemaz nav zināms, lai izdarītu secinājumus par milzīgiem zaudējumiem in action. Tajā pat laikā ir skaidrs, ka sāpju nauda ir pietiekami liela, lai ģimenes to pieņemtu ar pateicību. Nav jau arī nekādi OMDšņiki. Ja privāto armiju bizness nenestu peļņu dēļ lielām izmaksām, tā nebūtu. Tātad līdzsvars atrasts.
TU PILNĪGI PAREIZI UZĶĒRI ARĪ MANU DOMU. PĒC KRIMAS MĀCĪBAS AR GRŪTI IZSKAIDROJAMIEM ZAĻAJIEM CILVĒCIŅIEM, MOLDOVĀ, GRUZIJĀ UN VĒLĀK BALTIJĀ DARBOSIES TIEŠI PRIVĀTĀS APSARDZES ARMIJAS UN MUMS BŪS GRŪTĪBAS PABĀZT ŠĀDU TAKTIKU ZEM 5.PANTA NORĀDĪTĀS NOVECOJUŠĀS AGRESIJAS DEFINĪCIJAS.
Ceru mūs lasa kāds no tiem, kam par šo problēmu jādomā 8/5.
Ap sesto rotu eksistē vairāk par vienu versiju, kur pirmā ir “urrā varoņi apturēja bandītus”. Tāpat neticu versijai ka vāji apbruņotu apakšvienību speciāli pabāza modžahediem, lai piesegtu koruptīvu darījumu par koridora izveidošanu. Visticamāk, ka taisnība ir tiem, kas uzsver ka čepē notika brīdī, kad tika paziņots par konflikta bruņotās fāzes nobeigumu un RU uzvaru. Nekādu bojeviku taču nav, kāda kauja? Ar to var skaidrot arī desantnieku samērā zemu morāli atrodoties izdevīgās aizsardzības pozīcijās (kalna virsotnē), jo kurš gan gribētu mirt kara pēdējā dienā. Karavīriem vnk neļāva lauzt kontaktu un atkāpties, kad to vēl varēja darīt un vēlāk saplosīja gabalos ar savējo artilērijas apšaudi.
Mācība no tā – komandierim uz vietas jābūt lielākām tiesībām izlemt ko un kā darīt, jo 4GW apstākļos vairs nav “izšķirošu kauju”. Saglabāt personālu ir lielāka uzvara, nekā par katru cenu noturēt nevienam neko nenozīmējošu augstieni. Komandieri, padomājiet par to.
No otras puses, privāta armija ir privāta un par uzbrukumu tai nevienai valstij nav tiesību piemērot atbildes pasākumus (teorētiski… Fallūdžā laikam tomēr bija savādāk 😀 ). Jo īpaši, ja šī privātā armija darbojas valstī, kurā tai nav tiesību atrasties…
Par to nelaimīgo 6. rotu…
1. Bet viņi jau neko neapturēja… `bandīti` praktiski iznīcināja rotu un izgāja cauri uz turieni, kur tipa rotai nevajadzēja viņus laist. Vienīgā pozīcija, par kuru te var mēģināt rakstīt varoņeposus, ir čečeniem nodarītie zaudējumi (kurus precīzi neviens nezin, jo kaujas lauks palika čečeniem un viņi savus kritušos savāca).
2. Tur bāz vai nebāz, federālo spēku blīvums tajā rajonā bija nepietiekams. Čečeni varēja arī neuzskriet krieviem virsū, bet izspraukties pa spraugām starp apakšvienībām. Ja ticēt stāstiem par to, ka čečenu tur bija kā minimums vairāki simti vai pat pusotrs – divi tūkstoši, tad kļūst visai saprotams, ka viņi nevarēja turēties pretim kārdinājumam sakaut ceļā nejauši trāpījušos rotu.
3. Kas par paziņojumu par bruņotās fāzes beigām? Cik parakājos, neko ātrumā neatradu.
4. Nevajag pārspīlēt `izdevīgās pozīcijas`. Kad sākas kloppe, kalna virsotnē bija paspējusi nonākt vien priekšējā izlūkpatruļa (golovnij dozor), pārējā rota vēl tikai kāpa augšā, nerunājot nemaz par ierakšanos. Otrkārt, tas kalns bija noaudzis ar skābaržu mežu, kā rezultātā arī no virsotnes visdrīzāk ka necik tālu redzēt nevarēja.
Re kur kartes, var papētīt apvidu:
5. Krievu puses mērķis nebija par katru cenu noturēt kalnu, bet gan nobloķēt gaidāmo čečenu grupu kustību, kas pats par sevi ir absolūti normāls pretpartizānu operācijas mērķis. Cita lieta, ka izpildījums sanāca kā parasti 😀
BPLA tēmā tomēr komentārus vairs ierakstīt nevar, tāpēc nāksies vien paturpināt šeit. Šķiet, ka Tu arī neatbildēji uz jautājumu par to, vai kāds no jums pašiem ir testējis līdzīgu aparātu, teiksim tā, kaujai pietuvinātos lauka apstākļos?
Par 6.rotu vislābakos pētījumus veikuši paši krievi oficiāli un neoficiāli. Mums atliek pievienoties tai, kas šķiet ticamāka. Kad tauta tiks pie kremļa dienestu arhīviem tad arī uzzināsim patiesību.
22 — 29 февраля — Сражение за Шатой: федеральные войска взяли Шатой. Масхадов, Хаттаб и Басаев снова ушли из окружения[72]. Первый заместитель командующего объединённой группировкой федеральных сил генерал-полковник Геннадий Трошев объявил об окончании полномасштабной войсковой операции в Чечне[73].
28 февраля — 2 марта — Бой у высоты 776 — прорыв боевиков (Хаттаб) через Улус-Керт. Гибель десантников 6-й парашютно-десантной роты 104 полка.
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B0%D1%8F_%D1%87%D0%B5%D1%87%D0%B5%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D0%BD%D0%B0
Ņemot vērā ka 400 ls man neviens neideva, heksakoptera kitu nopirkt nevarēju. Kaujas pielietojuma pārbaudi veica Sīrijas nemiernieki. Spied uz linku.
Hmm, nu `neiedeva 400 Ls` tomēr izklausās pēc otmazkas… Tā patiešām nemaz nav TIK liela summa, jo īpaši ja var saorganizēt vairākus aktīvistus, kas sametās kopā, vai ja starp aktīvistiem gadās kāds turīgāks zemessargs, kas ir gatavs dienestā zemessardzē ieguldīt arī savus finansu līdzekļus.
Video noskatījos, bet viņš atstāja diezgan sliktu iespaidu. Jo īpaši tad, ja `izlūkvideo` kvalitāte nav daudz labāka par to, kādu mēs redzam linkā, tad neko daudz jau mēs tur neredzam. Es nezinu, varbūt es esmu stulbs (tāds, kas slikti redz), bet es tajā video nekādu `potenciālo pretinieku` nesaskatīju.
Attiecīgi, man rodas sekojoši secinājumi:
1. Šis risinājums der pamatā tikai lielu pretinieka spēku, kuri vēl arī īpaši neslēpjas, detektēšanai (piemēram, transportlīdzekļu kolonna, kas brauc pa šoseju, vai zaldātiņi, kas ir norobežojuši x hektārus lielu klaju lauku un tagad tur rok ierakumus, zemnīcas, stiepj stiepļu žogus, īsāk sakot – ierīko bāzi).
2. Lai labāk redzētu, jamam BPLA ir jāpielido pretiniekam tuvāk. Kas sev līdzi velk risku, ka pretinieks to pamanīs un notrieks. Vai, vēl ļaunāk, piefiksēs, kur šamais nosēžas, un tad izsauks uz turieni sveicienus no artilērijas..
3. `Gatavais produktus`, ko BPLA izlūkos, tiks saņemts nevis reālajā laikā, bet mazliet novēloti. T.i., sagaidīsim atpakaļ BPLA, un tikai tad redzēsim, ko kamera safilmējusi. Jo ilgāks būs bijis lidojums, jo vairāk laika būs jāterē, noskatoties video ierakstu.
4. Baterijas, baterijas… te ir vairākas nianses.
4.1. lai paildzinātu bateriju mūžu un tai pat laikā turētu BPLA maksimāli gatavu lietošanai, viņš ir jālidina samērā regulāri. Kas nozīmē atbildīgā tehniķa un operatora papildus regulāru noslodzi. Pretējā gadījumā, miera laikam ievelkoties, ja šis lidaparāts tiek noglabāts putekļainos noliktavas plauktos, var sanākt tā, ka X stundā viņš vairs nelido, jo baterijas ir izžuvušas
4.2. ja nonāksim līdz partizānu karam, tad pretinieks savā okupācijas zonā ar diezgan lielu garantiju interesēsies par visiem bateriju pircējiem…
Sausais atlikums par BPLA… ne jau velti īstie BPLA tomēr ir krietni dārgāki par 400 Ls. Jo visdrīzāk viņu konstrukcija ir vairāk piemērota ilgstošai uzglabāšanai un/vai retai lietošanai, kā arī viņu borta kamera ir ne tikai ar zūmu, bet, iespējams, arī stabilizēta līdzīgi kā tanka lielgabals, un signālu reālajā laikā sūtoša operarotam. Protams, tur uzreiz ir cita problēma – sakaru kanāls starp BPLA un operatoru, un, ja pretinieks pievērsīs pietiekošu uzmanību radioizūkošnai un pretdarbībai, tad viņš var šad BPLA izmantotās frekvences vienkārši ņemt un pabloķēt.
… un vēl mēs varētu nopirkt tanku un uzdāvināt NBS. Šobrīd nbs nav nekādu BPLA par to ir tas stāsts.
Arī ģenerālis P.Radziņš piekrīt šim viedoklim, ka
“Karā galveno lomu spēlē karaspēks, bet nevis lielāks vai mazāks teritorijas apgabals”
Click to access LatvijasKareivis1920-093.pdf