[…]Non-aligned since the early 19th century, Sweden’s “splendid isolation” has endured two world wars and even the five-decade superpower slugfest that dominated the late 20th century. That could change, however, in the wake of Russia’s intervention in Ukraine. Last week, Swedish Finance Minister Anders Borg indicated that the defense budget, to which he had recently announced cuts, would be increased as a result of the crisis. Deputy Prime Minister Jan Björklund also publicly floated the idea of Swedish membership in NATO, warning that Russia could attempt to seize Gotland, a strategically located Swedish island province in the Baltic Sea, if it chose to attack the Baltic states of Estonia, Latvia, and Lithuania. Sverker Göransson, the supreme commander of Sweden’s military, has rejected Björklund’s call for a change to the country’s defense doctrine.
Gotland, the largest island in the Baltic Sea, is roughly 56 miles off the Swedish coast and only 155 miles from Kaliningrad, a major Russian exclave in Europe with a large military base. The island’s position in the south Baltic gives it immense strategic value if a conflict were to break out in the Baltic Sea. “Today’s modern air missiles and anti-ship missiles can hit targets in the order of 300-400 kilometers,” wrote Karlis Neretnieks, a retired Swedish major general, for the Royal Swedish Academy of War Sciences last week. ”Anyone who can group such systems on Gotland will be able to make it very difficult for an opponent to operate on and in the Baltic Sea. From Bornholm in the south to the Åland Islands in the north, from the Swedish mainland in the west to the Baltic states to the east.”[..]
vara bungas: Pēc manām personīgām domām, kuras jau esmu paudis, LV nepatikšanas no RU puses sāksies SE de jure tuvinoties NATO . Bez Krimas krīzes šis process varētu pāriet praktiskajā plāksnē pēc gadiem 6, bet nu tagad visi procesi paātrināsies. Var notikt aizkulišu “deal” iemainot LV dalību pret SE dalību aliansē. Iemesls vienkāršs – Baltijas jūra ir RU nacionālo interešu sfēra Arktikas kontekstā un RU izdarīs visu iespējamo, lai savas intereses aizstāvētu nepieļaujot Baltijas jūras pārvēršanu par NATO “iekšējo ezeru”. Vēsturiski tieši Liepāja, Klaipēda un Tallina bija RU BJF bāzes, līdzīgi kā Sevastopole ir vēsturiskā RU MJF bāze. Cik tālu RU ir gatava cīnīties par savām jūras bāzēm mēs redzam pēc UA pieredzes. Laika atlicis maz, finansējuma nav joprojām un var prognozēt ka mūsu karavīri, tāpat kā ukraiņi, ne vienu reizi vien nolādēs tos politiķus, kas kopš 2004.gada tikai imitēja valsts militārās aizsardzības spēju attīstību.
vara bungas 
Par tiem politiķiem, kurus nolādēs.
Nu, Jūs jau gan pats droši vien apzināties, ka nav tik vienkārši. Ja šo problēmu saprotošie politiķi (partijas) būtu uzstājuši uz aizsardzības budžeta pamatīgu palielināšanu (protams, uz kaut kā cita rēķina), tad viņus pēc tam nākamajās vēlēšanās “apēstu bez sāls” un visticamāk tiešām acīmredzami pieaugtu SC un viņu satelītu “svars”.
Mūsu problēmu problēma ir sabiedrības sašķeltība un visbūtiskākais tās aspekts – neatrisinātais kolonistu jautājums. Tas droši vien tagad jau ir ne vien neatrisinātais, bet arī neatrisināmais jautājums. (vismaz ne ar “normālu dekolonizāciju”)
Varbūt, ka mazliet reālistiskāks būtu mēģinājums mazināt pašu latviešu sašķeltību – un latviešiem tīri formāli vēl pagaidām sanāk vairākums.
Bet uz kāda pamata varētu tuvināties latvieši? Uz nacionālisma pamata? Es jau gribētu. Bet Latvijas un latviešu sabiedrību uz otru pusi (uz citām pusēm) raujošie “liberāļiem” tas ir pats lielākais ļaunums pasaulē – pat lielāks nekā krievu imperiālisms un šovinisms.
Varbūt.. varbūt varētu izdoties vismaz vienoties par attieksmi, ka letiņiem savā starpā ir jārunājas, jākomunicē, tā sacīt, jāintegrējas – ka nevajadzētu uzreiz uzmest lūpu un, acis pārgriezušiem, paziņot, ka ar “tiem otrajiem” latviešiem neesot par ko runāt.
Ja izdotos attīstīt “sarunāšanās kultūru”, galu galā būtu vieglāk vienoties arī par valsts mēroga problēmu jēdzīgāku risināšanu – “vienotā frontē”, bez “dezertieriem”, kuri nodevīgi bļaustītos par to, ka aizsardzības naudu labāk noēst desās.
Sorry, bet konspektīvi.
Jā, tur jau tā lieta, ka visi politiķi visu saprot, bet izliekas. Tas ir pretīgi, pret to ir jācīnās atņemot viņiem monopolu brīfēt tautai par valsts drošības stāvokli. Nav jau 40.gads.
Piedāvātie pasākumi prasa laiku, kura vairs nav. Jebkuru sabedrību visvairāk saliedē briesmas. Tas ir instinkts (skat. dzīvnieku uzvedību meža ugunsgrēka vai lielā sausuma laikā). Acīmredzot visi vēl nav informēti par “liberālisma briesmām”, kas ir “lielākas par krievu imperiālismu”. Ja Jūs to proponējat, nu ko … pierādiet. Domāju, ka tieši Krimas scenārija draudu gadījumā visi letiņi būtu uz strīpas, tikai neapbruņoti, neapmācīti un slikti ekipēti. Par to arī lāsti visu aizsardzības ministru virzienā kopš 2004.gada. Manuprāt, diez vai svešas teritorijas un pilsoņu vardarbīgu sagrābšanu izdosies attaisnot ar liberālisma uzvaras gājienu.
Par “liberāļiem” un “liberālismu” – nevēlos iztirzāt “liberālisma” labumu vai sliktumu.
Vēlējos akcentēt, ka latvju “liberāļi” nav noskaņoti, nav gatavi un miera apstākļos nebūs gatavi pat runāt ar citiem latviešiem (nacionālistiem), kur nu vēl vienoties par kopēju stratēģiju, rīcību, jo tas (a) traucē sapņot par progresīvo cilvēces virzību, traucē traukties uz to, lai tur vai kas un (b) nacionālisti viņuprāt ir tumsoņas, ar kuriem nav par ko runāt.
Un šī “liberāļu” šlaka tiešām mostas (domāju, ka tikai uz laiciņu – līdz nākamajai aizmigšanai) tikai tad, kad sāk piedegt. To varējām redzēt nupat Ukrainas sakarā – sociālajos tīklos ne viens vien līdzšinējais pasaules lāpītājs, abstraktais “krievu mīlētājs” un “ar krieviem diskutētājs” pārslēdzās uz tādu retoriku kā “kur pieteikties, kad sāksies karš”. Kas savukārt labi saskan ar Jūsu minēto, ka “letiņi būs uz strīpas, bet neapmācīti, utt.”.
Haris domājis, ka Latvijas t.s.liberāļiem latviešu nacionālisms šķiet bīstamāks par krievu šovinismu. Esmu novērojis līdzīgu fenomenu. Tiesa, kopš Kijevas un Krimas notikumiem sāk parādīties saprāta pazīmes (instinkts ieslēdzies). Vēl kādu laiku, un jau varēsim savā starpā par kaut ko vienoties. Cita lieta ir ar naudu, kompromatu un idejiski saistītie.
Jā, Pēterim taisnība – tieši to vēlējos teikt.
Man tā arī nav kļuvis īsti skaidrs, kāpēc vismaz vēl nesen vairums somu noraidīja pievienošanos NATO. Vai tas ir tāpēc, ka viņi (a) “tradicionāli paraduši paļauties uz saviem spēkiem” vai arī viņi (2) nevēlas “kaitināt krievus”?
Ja pēdējā atbilde, tad atkal divas iespējas – vai viņi varbūt nevēlas kaitināt tāpēc, ka (a) vienkārši ir bailīgi (mums būtu saprotami, vai ne?) vai arī tāpēc, ka (b) ir ļoti vēsi pragmatiski un “bizness pāri visam”?
Izvēloties nekaitināt krievus somi parālēli pērk tankus (daudz). Somi saprot, ka reālu briesmu gadījumā viņi tiks uzņemti nato bez ilgas priekšspēles. Ar šādām kārtīm var viegli tēlot “pragmātismu”. Ja mēs atliktu iestāšanos nato uz 2014.gadu, kā daudzi piedāvāja, tad mēs tur netiktu nekad ar visām no tā izrietošajām sekām. Dalība nato ļāva mūsu politiķiem krietni ietaupīt uz AM budžeta rēķina, jo citādi nāktos skaidrot kādi mums ir nebaltās dienas trumpji. Ka redzams drošību pa īstam var panākt ar adekvātu finansējumu un dalību kolektīvās aizsardzības organizācijās. KDLO nepiedāvāt :).
Somi un NATO. Iesp. jau redzēji. Tas ko es saku …
http://yle.fi/uutiset/katainen_finland_is_not_neutral_nato_is_an_option/7139523
Krievija, ja pat nesāksies karš, ir pamatīgi ieķēpājusies ar Krimu un Ukrainu, tā uz gadiem 5 stabili. Pēdējo notikumu kontekstā nedomāju, ka aizkulišu dīli ar Kremli pārskatāmā nākotnē ir iespējami. Tad jau drīzāk tieši NATO varētu Krieviju Arktikas virzienā nedaudz paspaidīt, tur viņi vēl ir salīdzinoši vāji. Putins varēs mētās floti no Melnās jūras uz Baltijas jūru, Ziemeļu ledus okeānu un atpakaļ.
Vai tiešām Ru ir ieķēpājusies redzēsim pēc sankciju ietekmes uz RU ekonomiku. RU “iespēju logu ” nosaka naftas cenas līmenis virs 100 usd. Ja RU tic, ka vidējā termiņā naftas cenas kritīsies (tas ir ļoti iespējams tieši US fin.problēmu sakarā), tad viņiem jāsagrābj “ko var” īstermiņā un tie ir 3-7 gadi. Arktika savukārt ir ilgtermiņa problēma, tur ir vāji ne tikai krievi, bet arī ameriķāņi. Par to VB jau publicēja rakstus.
LV no tā visa viens secinājums – var riskēt snaust vēl gadus 5, bet labāk nevajag.
Par snaušanu piekrītu. Starp citu, ir sastopama versija, ka Krievija šo konfliktu uzsāka, lai uzturētu augstākas naftas cenas, jo Irānas embargo tiek atcelts un ticamākais, ka naftas cena vasarā varētu būt patālu no 100 dolāriem barelā.
Neviens nevienam mūs nepārdos ja paši mēs to negribēsim!
Diemžēl, 53% iedzīvotājiem ir vienalga un viņi negrib savu valsti, vai precīzāk viņi grib tikai haļavu.
Būtu jau pēdējais laiks saprast, ka Krievijai nav nekādu likumu un arī bremžu nav. Vakar kļuva pilnīgi skaidrs, ka ANO mums palīdzēt nespēs, tādēļ dalība šai organizācijā nav mērķtiecīga, ietaupītie līdzeklī jānovirza valsts aizsardzībai. Daudz jau tur nebūs, bet tomēr vairāk kā nekas.
Pietiks lāpīt pasauli un iztapīgi griezt dupsi visiem vējiem. Ir skaidri redzams, ka nav nekādu kopīgo Eiropas vērtību, ir tikai tīri ekonomiskas intereses, ir mēs un viņi, gan Eiropa, gan Krievija.
Ar NATO mums ir dīls mēs maksājam – viņi aizsargā, ar ES – figņa. Nevajag mums braukt uz Āfriku un māžoties ar Eiropas drošības projektiem, ja nav skaidru nosacījumu un garantiju. ES ir labi tikmēr kamēr ir miers un spīd saule, ja nedod Dievs kas – viennozīmīgi uzmetīs. Gan jau atsakoties no visām stulbajām saistībām un maksājumiem mēs arī tos 2% salasīsim un tad varēsim arī prasīt .
Galu galā tie 2% mums ir jāiegulda savā aizsardzībā, tātad varam tos ieguldīt savā ekonomikā. Ja mūsu stulbie un garīgi aprobežotie politiķi un ierēdņi nespēj procesu menedžēt, tad ir jājiet uz privāto biznesu, kur viņiem itkā maksājot vairāk, tur viņiem ātri iemācīs “dzimteni mīlēt”. (Parasti tas gan viņiem nozīmē piesūkties kādai aģentūrai, vai valsts akciju sabiedrībai, jo kam reālā biznesā viņi ir vajadzīgi ar savām aplamdiršanas prasmēm. Tas valsts iestādē tu vari pateikt es nedarīšu, tas nav mans pienākums, pamēģini to pateikt privātā uzņēmumā.)
Ja vēl pietrūkst mums ir nerezidenntu noguldījumi, un tā kā Kiprā, tāpat no tām bakām mums te nav nekādas jēgas, burbuļu pūtēji un asinssūcēji.
Sauciet jūs to, kā gribat, bet radikālai situācijas maiņai ir nepieciešami radikāli risinājumi. Ja šādu risinājumu nav valstiskā līmenī, tad katrs par sevi un Dievs pār visiem! Esi gatavnieks un aizmirsti par jebkādiem valsts un tautas ideāliem. Domā tikai par to kā izdzīvot pašam, un piekās visu un visus.
Pašam jābūt gatavam iztikt bez valsts, bet jāstrādā arī pie tā, lai risinājumus ieviestu valsts līmenī.
Mēs neko nepanāksim, ja būsim katrs par sevi. Domāt par sevi, protams, vajag, bet bez vienotas līdzīgi domājošo rīcības nacionālo interešu politekonomiskai un militārai aizstāvībai nekādu cerību nav.
Tad kā mums būt vienotiem un panākt, lai 53% iedzīvotāju, kuri uzskata, ka vis ar valsts aizsardzību ir kārtībā, saprastu, ka šobrīd mēs turamies mata galā? Kā nomainīt lēti politisko mantru, ka neviens mūs neapdraud, ar reālu situācijas raksturojumu? Varbūt beidzot vajadzētu, beigt te politiski izmuldēties un nosaukt visas lietas savos īstajos vārdos – Krievija ir agresors un apdraud mūsu neatkarību, visi kas vicina Krievijas karogus ir agresora atbalstītāji un tādēļ ir mūsu neatkarības ienaidnieki un kā ar tādiem arī ar viņiem ir rīkosies. Sākot no aizlieguma ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs un beidzot ar aizliegumu reģistrāt transporta līdzekli un saņemt, pabalstus. Pietiks vienreiz mums tās liberālās pļerkstēšanas.
Ar tiem svešiem karogiem tā kā būtu skaidrs, bet valstij ne mazāk vai pāt vairāk bīstami ir politiķi un ierēdņi ar pareizo karodziņu pie atloka, kas spēj uzburt AM/NBS augstu uzticamības reitingu sabiedrībā, vienlaikus gadu desmitiem nespējot nodrošināt minimālās (!) valsts aizsardzības spējas. Vēl vairāk, šīs spējas turpina samazināties, jo citu valstu militārais potenciāls attīstās. Kā nosaukt personu (-as), kas aci nepamirkšķinot stāsta tautai, ka “draudu nav”, “mūs kārtējo reizi augsti novērtēja”, “mūsu 1 virsnieks devies apkarot pirātismu”, “izveidosim kiberzemessardzi uz brīvprātības principiem”, vienlaikus skaidri zinot, ka nākamā un aiznākamā gada aizsardzības budžets ir lejupslīdošs, ka 1 virsnieka dalība operācijā ir simbolisks žests, ka par kompetenci kiberdrošības jautājumos jāmaksā, ka ārējie draudi bija, ir un būs vienmēr? Kā lai šādus cilvēkus apzīmē?
Situācijai atbilstošie tipiņi. Šī brīža politiskā vide tādus pieprasa. Vajag kādu, kurš rada patīkamas ilūzijas bez nepieciešamības ko reāli darīt. Principiālos kā Cilinskis met ārā.
Cilinskis nepalika bešā, atbalsts jūtams no visiem tautas slāņiem.
Pieņemsim, ka kaut kādu iemeslu dēļ sakarīgs tipiņš par AM ministru tiks apstiprināts. Viņš sāk lietas saukt īstajos vārdos, sistēmu kārtot. Ko tas nozīmē? Pareizi! Sabiedrības neapmierinātības pieaugumu, prasības atrast finansējumu, tiesāt vainīgos par bezdarbību! Ārprāts! Finansējums jāmeklē, vainīgie (savi partijas čomaki un sponsori) jāsēdina, atbildība par viņiem jāuzņemas! Tad vēl nedod dievs NBS paliks pārāk labi organizēti un patriotiski. Ko nu? Tad jau jāsāk par savām zaglīgām pakaļām bīties. Sponsoriem koruptīvais bizness beigsies, šofera dēliem vairs nevarēs amatus izkārtot. Tāds ministrs ir stāigājošā katastrofa! Noņems tādu par 100+1 nepilnību (tas nekas, ka 90% ir iepriekšējās kļūdas), nepareizu svārku garumu, nemācēšanu komunicet ar nozari, par dalību lāpu gājienā, par negatīvu izteikumu par praidu utt.
Vienīgais komentārs kuru grūti komentēt. Tā viņš ir, bet ko darīt? Proletatiāta (vai kādu citu) diktatūru ieviest vai tomēr ministriem riskēt un sākt nodarboties ar saviem tiešajiem pienakumiem? Manuprāt mūsu nozarē neviens nav pat mēģinājis.
Savu viedokli jau esmu pateicis. Sakarīgiem cilvēkiem pašiem politikā jāiesaistās, lai gan iekšpartejiski būtu pareizām idejām atbalsts, gan būtu daudz vietu Saeimā lai varētu arī koalīcijas partneriem likt šādus krupjus norīt. Jārēkinās, ka kaut kur citur vai nozares iekšienē kādā punktā būs jāpiekāpjas.
Lai būtu atbalsts, nepieciešama īsta rīcības programma, nevis līšana bez ziepēm “partneriem”. Jau iepriekš norādīju, ka tikai, lai “partneriem” patiktu NA izmeta no programmas prasību atdot zemessargiem ieročus. Arī tagad jūs to neesat publiski pieprasījuši, neskatoties,ka “hanibals pie vārtiem”.
Tiešām visi skraida pa mūsu “sociālo māju” ar demogrāfijas vai integrācijas problēmām, tērē tam milzu naudu, bet pati “māja” nav ne apdrošināta, ne ugunsdzēšamie aparāti iepirkti. Nekārtība. 🙂
Daudz prasīsi – neko nedabūsi. Prasīt var dažus būtiskākus punktus. Bet kā redzi pat tos neatbalstīja.
Neatbalstīja neko, kas ļautu kaut nedaudz stiprināt valsts aizsardzības spējas. Līdz ar to jautājums, kāda jēga no jūsu atrašanās valdībā? Panāksiet vēl 2 latu pielikumu pie bērnu pabalsta? Solījumus,ka 2% būs nevis 2020., bet 2019.g.?
Un pat vairāk – vai ar savu atrašanos valdībā jūs faktiski tagad nestipriniet Straujumas prokrievisko pozīciju, kura apgalvo , ka Latvijai šobrīd nav militāru draudu? Jūs taču neesat publiski viņai uzdevuši jautājumu,kāpēc Lietuvas un Igaunijas augstākās personas šādus draudus saskata, bet Latvijas – nē. Klauni!