vara bungas: Jau otrais Ukrainas ģenerālis publiski pauž viedokli, ka 23 gadus UA BS attīstība tika mākslīgi bremzēta, t.sk., RU specdienestu uzdevumā. Zemāk ģenerāļa Meļņika intervija tyzhden.ua (tulkots ar google translator, izcēlumi mani) :
Николай Мельник – это человек из когорты тех старых патриотических военных , которые в рекордные сроки 1991 создали новую украинскую армию и удержали Украину от любых конфликтов до настоящего времени . Он дослужился до звания генерал – лейтенанта , был одним из создателей Национальной гвардии , которая в свое время решила проблему российского сепаратизма в Крыму , а также первым заместителем начальника Главного управления разведки Министерства обороны . И хотя уже девять лет на пенсии , остается ведущим специалистом в области обороны и безопасности .
В. Т. : Вопрос, который всех волнует больше всего: способна ли украинская армия с ее вооружением остановить русских ? И пойдут россияне все же на полномасштабный военный конфликт?
– крайне трудно остановить их силами только армии. 75 тыс. войск , которые были стянуты для охраны Олимпиады в Сочи , лучшие из лучших , и все они до сих пор у нас на границах , плюс очень много сил подтянуто за последние недели. По моим данным , около 150 тыс. , а может , и больше. Как это ни печально , но , думаю , Путин не остановится . Собственно , везде , где есть попытки дестабилизации ситуации , следует ожидать военного вторжения . А это почти весь Юг и Восток страны. Огромной проблемой является потеря управляемости государственным аппаратом в области безопасности , чем и воспользовались россияне , – это прежде всего Министерство внутренних дел и СБУ. Что касается собственно вооружения , то уровень у нас примерно одинаковый , хотя у русских оно более модернизированное и высокоточное . У нас вполне хватает тех самых танков , стрелкового оружия , чтобы экипажи были , плюс агрегаты нужны. Есть отставание с самолетами и ракетными частями .
Наше оружие часто лучшe , но в последнее время оно поступала только на экспорт , для страны ничего не закупалось . Рекомендую новому руководству в связи с этим обратить внимание на Укрспецэкспорт – структуру , которая и осуществляла продажу оружия. С исключительной выгодой для себя и безумными потерями для государства. Впрочем , патриотический дух украинских войск сверхвысокий . Плюс у нас очень хороший мобилизационный потенциал высококачественных военных специалистов . Поэтому если Россия начнет агрессию , то жертв будет очень много , но шансов выиграть у нее нет , потому что у нас просто бесконечные человеческие ресурсы и моральное превосходство .
КП: у Украины возможность самостоятельно разблокировать Крым военным путем ?
– Готовить антитеррористическую операцию в Крыму надо независимо от того , будет ли она воплощена в жизнь , уже хотя бы с морально -этической точки зрения . Хотя без помощи наших гарантов с НАТО мы вряд ли можем рассчитывать на успех. Нам нужна помощь по блокированию официальных войск России , так как «зеленые человечки » – это никто , террористы , которых нужно обезвредить. Наконец , у нас же есть и армейский спецназ , и куча милицейских спецназов , и внутренние войска. Главная цель России – максимальное захвата без боя всей военной инфраструктуры , чтобы засесть там и назваться армией Крыма. Есть борьба не столько за людей и оружие , как за здания воинских частей , аэродромы , радиотехнические части и т.п. . В случае реального вооруженного конфликта вряд ли НАТО сразу открыто выступит в военном смысле на нашу защиту , но уверен , что путей неформальной помощи окажется немало. Не говоря уже о добровольцах , которых будет очень много , особенно из Польши и стран Балтии.
В. Т. : Можно ли будет использовать в случае агрессии свыше 300 тысячную армию сотрудников МВД? Что делать с фактически бездействовать сейчас внутренними войсками ?
– Надо понимать , что психология мента и военного кардинально разная. Так было всегда , еще с советских времен. Когда я был молодым офицером , помню , на милицию мы всегда смотрели свысока , потому мент – это всегда каратель . Тогда как для военного триада мотиваций такова: Бог – государство – честь . И даже нынешний армии этот подход , вопреки всему, передался генетически. До сих пор как армейский офицер не могу представить , что при мне , например , оскорблять женщину или старого , а я буду молчать , даже когда сам пожилого возраста . И посмотрите , как достойно ведут сейчас украинские военные и даже их женщины. Вот и сама Национальная гвардия , которую мы когда-то создали , она же строилась на основе внутренних войск , но и на основе армии. Поэтому получилось такое удачное сочетание армейского духа и внутренних функций : есть честь – и никаких лишних вопросов.
Кстати , несокрушимые морпехи в Феодосии является как раз выходцами из рядов Нацгвардии . Что касается нынешних ВР, то они деморализованы бездумным трехмесячным стоянием со щитами на Майдане. Плюс три месяца не занимались учениями и упражнениями , а со щитами против танка не попрешь . Поэтому в таком виде они не нужны , потому как это так , когда в Крыму сейчас в якобы не захваченных части позволяют поднять над КПП российский флаг ? А такой случай действительно был . Но именно на их базе , плюс сотни Самообороны , которым уже не стоит ничего не делать на Майдане , и нужно формировать Нацгвардию с высоким боевым духом , армейской структурой и внутренними и одновременно внешними задачами. Оружие на складах есть , две недели тренировок – и эти отряды станут очень важным и нужным сейчас инструментом в соблюдении порядка и охране безопасности государства. Законопроект о Нацгвардии также , он подписан десятками генералов , а вот примет его Верховная Рада – большой вопрос. Уже три недели как поданный , но почему-то никак дело не доходит до принятия , хотя в 1991 – м мы уже 25 августа начали ее создавать . Я не понимаю , зачем тянуть , хотя это уже граничит с преступлением. Может , нынешний руководитель ВР Степан Полторак боится конкуренции или потерять должность , или Арсен Аваков не хочет лишних хлопот ? Откровенно говоря , не знаю. Посмотрим , что будет в парламенте (на момент выхода номера на заседании СНБО принято решение о создании Нацгвардии и мобилизации к ней добровольцев с военным опытом. – Ред . ) . Постоянно звонят и приходят ко мне бывшие коллеги , просто офицеры и говорят: не создадут гвардию , то будем сами формировать офицерские полки. Без защиты людей не оставим и оккупантам устроим ад.
В. Т. : Насколько профессиональные люди , по вашему мнению , предназначены новой властью в области безопасности и обороны государства?
– Не хочу никого огульно критиковать , потому что почти всех знаю лично , и бремя на них выпало невероятное . Тем более что предыдущее руководство сделало все , чтобы разрушить боевой потенциал Вооруженных сил. Но главное – сейчас военное время. Хотя проблема ведь не только в голове – сегодня трудно найти генерала , который провел бы нормальные полковые учения с боевой стрельбой , уже не говорю о реальном боевом опытe.
И пусть никого не вводит в заблуждение то , что украинские войска постоянно принимают участие в миротворческих миссиях. Я был причастен к формированию украинского – польского батальона в Косово. Но их деятельность там скорее охранная , на блокпостах , охране объектов и т.д. . Так , хорошо укомплектованы и снабжены ребята , стрелять умеют , но это совсем не то же самое , что реальный бой с реальным противником , где для офицера важное – избежать потерь . Собственно , сейчас главное – собрать всех , кто имеет соответствующий опыт , и объединить вокруг поднятия обороноспособности страны , без партийности или лишних мыслей .
В. Т. : Сакраментальное вопрос: кто виноват и что делать дальше с нашей армией ?
– Приходил каждый новый министр и начинал делать с армией то , что считал нужным. А еще не забываем и голов Генерального штаба , которые уничтожали структуру войска , уменьшали его урезали корпуса , дивизии , оперативные управления , продавали все направо и налево между посещениями саун. И так продолжалось все 23 года независимости , плюс постоянное страшное недофинансирования. Но каденции последних двух министров , Саламатина и особенно Лебедева , – это просто трагедия. Лебедев однозначно является прямой креатурой ГРУ ГШ РФ . Он обнажил все восточные регионы страны , уничтожил там военные части. Более того , именно при нем были ликвидированы все стратегические планы на случай войны. Недаром еще в 1992 в Черновцах , когда вся армия принимала присягу на верность Украине , Лебедев отказался ее принимать. Кроме того , во время своей каденции министра даже не хотел принимать документы на украинском языке . Поэтому сейчас можно быть уверенными , что Россия знает все наши военные тайны до того , где и сколько боеприпасов лежит. При этом не следует думать , что за Ющенко все было в порядке. Например , во времена Еханурова из рядов ВСУ много было освобождено патриотических кадров , и так называемые реформы имели непонятныe мотивы . В соседней Польше, например , пять дивизий , у нас нет никакой . Зато начали вводить так называемую бригадной систему. К тому же у нас нарушена система управления войсками : разрушена структура оперативных командований , большинство просто уничтожена , а те , что остались , отвечают только за мобилизационно – хозяйственные вопросы . советскую систему уничтожили , другой взамен не построили. Не буду дальше говорить на эту тему , потому что переживаю , чтобы люди не боялись. Лично я больше уважаю первого министра обороны Морозова , как ни странно , Кузьмук , что , несмотря на показуху , все же действительно заботился о боеспособности армии , и Анатолия Гриценко , который является кристально честным человеком и в период своей каденции не давал спуску никому , даже собственным друзьям . В ближайшее время надо по примеру Польши провести военные реформы, то есть четкие , обеспечены постоянные дивизии плюс территориальные бригады , то есть та же Национальная гвардия , плюс закупка новой техники и построение новой стратегии обороны с учетом России как основного противника.
UPD 1 Pēc ekspertu aplēsēm UA BS ir ap 80 000 karavīru, no tiem kaujas gatavībā atrodas max desmitā daļa 6 000-8 000 karavīru. Pārceļot šo ukraiņu proporciju uz LV NBS sanāk ka 5 000 zemessargu + 5 000 PD karavīru teorētiski veidotu 10 000 vīru divīziju, bet praktiski tikai 1 000 “durkļu” Bde(-). Tādi rēķini.
UPD 2 Šeit vēl viena slimības diagnoze ar ko sirgst ne tikai UA, bet arī LV. +ārstēšanās recepte.
vara bungas 
Un ko teikt par Latvijas BS spēju attīstību?
Mums pat cilvēku resurss ir stipri ierobežots.
Par to apzināto kaujas spēju graušanu…, neminot nevienu uzvārdos, dažreiz gribās to attiecināt un jautāt, kas viņiem algu maksā, arī uz NBS’ā diezgan augstu sēdošajiem personāžiem…. Protams, nevar izslēgt, ka konkrētās personas vienkārši sirgst ar slēptu smagu oligofrēniju 🙂
Laikam vienīgā tēma, kur visi komentētāji ir vienisprāt. Neskatoties uz to armija kopumā bauda lielu tautas uzticību, ko apliecina aptaujas. Te gan jāsaka, ka NBS reitings aug proporcionāli attālumam līdz izpratnei par NBS lomu valsts aizsardzībā.
Citiem vārdiem:
Jo mazāk mietpilsonis grib maksāt par aizsardzību, jo nekritiskāk viņš uztver AM pašslavināšanos.
Skatoties uz mūsu NBS, bieži prātā nāk līdzīgas domas (kaut gan politiskā vide arī neko diži neatšķiras).
Man tomēr šī izklausās pēc tādas vainīgo meklēšanas un taisnošanās. Es stipri apšaubu RU dienestu `visvarenību` graut Ukrainas izmēra valsts armiju – pretējā gadījumā par `krievu aģentiem` būtu jāapvaino visi bijušie Ukrainas prezidenti, premjeri, pārējās augstās amatpersonas, kā arī armijas vadība. Es drīzāk domāju, ka līdz nesenam laikam ne Ukrainas valsts, ne armijas vadība, nav nemaz īsti domājusi par armijas uzlabošanu, pirmkārt jau reāla apdraudējuma neesamības dēļ – atkal, līdz nesenam laikam viņiem ar Krieviju atiecības bija gana labas. Turklāt Ukraina no 2003. līdz 2008. gadam piedalījās ASV vadītajā Irākas misijā, kā rezultātā es nebrīnīšos, ja šajā laikā arī Ukrainas armijā, līdzīgi kā mūsējā, īpaša uzmanība tika veltīta ārzemju misijām, kamēr viss pārējās darbojās/eksistēja tīri inerces/tradīciju/pieraduma dēļ.
Uz mirkli vai ne uz mirkli iedomājies sevi par Galveno Gremlinu no Kremlina (GGK). Iedomājies? Tagad ar GGK acīm paskaties uz karti, tu noteikti ieraudzīsi cik lielā mērā tev ir svarīga militāra kontrole par UA teritoriju, kuru tu pagaidām nevari panākt. Tu būtu slikts, pavisam nekam nederīgs GGK, ja pieļautu, lai līdz brīdim, kad tu varēsi nodibināt vsimaz politisko kontroli par UA tur izveidotos nacionāla un stipra armija, it īpaši ņemot vērā UA izmērus un potenciālu. To vienkārši nedrīkstēja pieļaut. Ja politiskajā dimensijā kontroles jautājumus risināja ar propagandu, pro-RU spēku atbalstu un gāzes ventīli, tad militārajā dimensijā GGK pilnīgi prognozējami panāca UA BS zemo līmeni ar savu ietekmes aģentu starpniecību, jo visi nepieciešamie āķi un sviras GGK rīcībā ir – personāla etniskais sastāvs 90% kā GGK vajag, vairākuma augstāko virsnieku apmācība un kvalifikācijas celšana notika vēl PSRS kara skolās un ĢŠ Akadēmijā, visas viņu vājās puses zināmas, sadarbība militāri tehniskjā jomā, lauj savlaicīgi piebarot un korumpēt vajadzīgos un perspektīvos karjeristus utt. Ne uzdevums, bet “walk in the park”. Un tu kā GGK atteiktos no šādas iespējas?
Nu, ne jau ar jautājumu KĀPĒC ir problēmas. Problēmas ir ar jautājumu KĀ. Ja salīdzina ar slepkavības izmeklēšanu, tad mums tipa ir līķis, par kuru ir skaidrs, ka viņš ir miris, bet vot KĀ viņš ir miris, mēs īsti nezinām, vien daži liecinieki norāda, ka vainīgs varētu būt kaimiņu Vasja 😀
Pēc manas saprašanas, būtu jābūt tā: ja reiz Ukrainas valdība vienmēr ir bijusi Kremļa ietekmes aģentu pilna, tad šo aģentu kuratori nekad nebūtu pieļāvuši esošo situāciju ar Maidanu, Janukoviča krišanu un visu tam sekojošo. Viņi vai nu būtu iegrožojuši laikus (jo viņi vēlas stabilu un kontrolējamu valdību Ukrainā, bet neprātā zogošs prezidents stabilitāti nekādi neveicina), vai arī panākuši Maidana risinājumu mierīgā ceļā. Tā kā tas nenotika, tad apgalvojumi par Kremļa ietekmes aģentiem man liekas stipri pārspīlēti.
Un vēl. Armiju jau neprojektē un neplāno militārajā dimensijā, to vienmēr sāk ar politisko. Militārā dimensija vien izpilda politiskās doto stratēģisko uzdevumu.
Kāpēc tu domā, ka viss jau ir beidzies? RU ir vajadzīga UA visa vienā gabalā, citādi nebija jēgas sākt. 2015.gada vēlēšanās Januku nomainītu visticamāk opozīcijas kandidāts un kremļa plāna realizācija vēl vairāk tiktu apgrūtināta. Tātad bija nepieciešama tūlītēja a) uzmetot EU ar līgumu b) destbilizējot un sašķelļot valsti c) vedot pie varas pusleģitīmu un nepopulāru valdību d) serfojot uz ukrainas krievu reālo un izdomāto apdraudējumu viļņa pievākt Krimu un visu atlikušo.
Ietekmes agēnts nav 1:1 saimnieka politikas realizētās, viņam ir jādarbojas pēc vietējiem noteikumiem un rāmjos, ko diktē situācija. Tādēļ ne viss vienmēr notiek tā, kā leļļu meistaram gribētos. Domu, ka RU kopš 1991.gada nebūtu plānojusi kā dabūt UA vismaz BE statusā, es nepieļauju, jo kremlim ir analītīķi, kas spēj ticami prognozēt 20-50-100 gadu perspektīvu. Savukārt mēs un ukraiņi, buksējam jau ar vīzijām par 7-10 gadu attālu nākotni.
Teikšu kā ir, Tavi argumenti mani nepārliecina. Kā versija, tie, protams, ir ok, un tos var pieņemt zināšanai un izvērtēšanai, bet tie ne tuvu nav fakts.
Ja Kremlim būtu tik kruti analītiķi, tad PSRS nebūtu politiski zaudējusi karu Afganistānā, bet Krievija nebūtu zaudējusi 1. Čečenijas karu.
tad atliek tikai atkārtot jautājuma: kas pie tā vainīgs, otro daļu: KO DARĪT?
Ko darīt, lai nebūtu tāpat kā 1940./41/ g., kad okupanti kā kaujamus jērus nogalināja tos, kas nebija pretojušies?
Komunicēt ar varu, vēlētājiem, skaidrot situāciju cerībā, ka kvantitāte pāries kvalitātē. Spriežot pēc pēdējām ministra un nbs komandiera intervijām viņi visu zina un saprot, bet … ar izteiksmīgu ķermeņa valodu rāda, ka lēmumi nav viņu kompetencē, tur augšā “ļaunie”.
40. neatkārtosies, bet, ja atkārtosies, katrs izlems pats cik lielā mērā sekot nodevīgām pavēlēm. Tomēr arī Ukrainas piemērs ir ļoti pamācošs, valdība nezinot ko darīt ar savu karaspēku, baidoties uzsākt karu, bet nevēloties arī īsti padoties, neatrada nekādu labāku risinājumu par savējo pamešanu likteņa varā. UA BS krimas kontingenta izvešanai bija jākļūst par galveno jautājumu sarunās ar RU. Nekļuva.
Ar lielu ticamību var prognozēt ka X stundā valdība un prezidents nevarēs ne par ko vienoties, kamēr meklēs balansu strap politisko realitāti un naudas devēju/investoru interesēm. Būs ilgstoša pauze, nebūs nekādu komandu, nekādu pavēļu, nekādas skaidrības. Tādēļ ļoti prātīgi būtu atgriezties pie aplokšņu sistēmas, kas paredz ka katrs apakšvienības komandieris nonākot situācijā, kad komandvadības ķēde sagrauta vai ilgstoši neģenerē skaidrību par operatīvo un taktisko situāciju, pēc noteikta laika atver aploksni ar pavēli, kas nodrošina viņa tālākai rīcībai visu nepieciešamo tiesisko pamatu. Kā saka finansisti “Stay Tactical Until More Clarity Develops”
1. Iespējams, es esmu kaut ko palaidis garām, bet manuprāt nekādas sarunas ar Krieviju un Ukrainu kopš februāra revolūcijas nemaz nav notikušas. Palabojiet, ja kļūdos.
2. Ar tām aploksnēm izskatās nereāli… problēma ir, ka tās diez vai var sagatavot decentralizēti, bez pašā augšā izstrādāta plāna vai, kā mininums, piekrišanas. Bet es neredzu nekādus priekšnoteikumus, lai šābrīža augšas uz ko tādu parakstītos.
1. Jā, sarunas starp UA un RU nav notikušas, bet visa pārējā pasaule ar RU aktīvi komuniciēja. Tieši UA kontingenta izvešanai bija jābūt sarunu topā.
2. Aplokšņu pavēļu sistēma ir izgudrota jau ļoti sen un veiksmīgi darbojās vēl PSRS laikā. Protams tās pamatā ir centralizēti izstrādāts plāns, kura iedarbināšanai nav jābūt atkarīgai no augstāko komandieru un štābu (ne)spējas dot komandas.
1. Nu tās pārējās pasaules komunikācija ar Krieviju pamatā aprobežojās ar sankciju pieteikšanu. Turklāt pasaule neko nevarēja runāt par Ukrainas armijas izvešanu, jo tad tas nozīmētu, ka viņa atzīst notikušo robežu pārbīdīšanu. Ja Krima ir un paliek Ukrainā, tad no tās izvest Ukrainas armiju ir absurds, vai ne? Domājams, ka līdzīgu pozīciju hipotētiskajās sarunās paustu arī Ukrainas puse.
2. PSRS un attiecīgi Aukstā laikā tomēr bija drusku citi apstākļi… Ok, es neņemos par to galvot, bet imho aploksnes bija paredzētas vien tiem gadījumiem, kad vai nu ir pilnīgi skaidrs, ka vadība ir gājusi bojā (nobumbota ar ņukiem, piemēram), vai arī ar to nav nekādu sakaru. Turpretī ja valdība paliktu savā vietā, bet vienkārši nespētu pieņemt lēmumu par to, ko darīt, formāli nevienam nebūtu tiesību aploksni uzplēst.
Attiecībā uz aploksnēm – Ir Norvēģijas piemērs. Nav nekādu aplokšņu ir likums – Katrs Zemessardzes komandieris sastopot pretinieku savā teritorijā, ja nedarbojas komandķēde, pats pastāvīgi organizē bruņotu pretošanos līdz brīdim kamēr izdodas atjaunot komandķēdi. Viss.
Cik zinu tas gan neattiecas uz armiju, jo tā ir zem NATO pakļautības. Tur ļoti strikti tas ir nodalīts. Zemessardze ir pašaizsardzības vienība un darbojas tikai valsts teritorija. Armija darbojas visā NATO interešu zonā.
Tikai paliek jautājums, vai nezināmas izcelsmes `zaļie cilvēciņi`, kā 4GW elements, var tikt acīmredzami definēts kā `pretinieks`? Vai teiksim, pat ne zaļie cilvēciņi, bet vnk sabujanējušies līdzpilsoņi, kuri pārņem savā kontrolē administrācijas ēkas un objektus? Ja jau mēs velkam paralēles ar Ukrainu un Krimu…
Zaļie cilvēciņi nav pretinieks, kamēr nav identificēti (ar pierādījumiem) kā ārvalsts karavīri. Līdz tam brīdim viņi ir uzskatāmi par iekšējiem nemierniekiem. Ja UA būtu saņēmusi gūstā 3-4 šādus cilvēciņus, cirks ar uzšuvēm momentāli beigtos. Paradokss, bet Kijeva pati negribēja nonākt KARA stāvoklī ar RU, tādēļ oficiāli izlikās neredzam cilvēciņu piederību un neizsludināja ne izņēmuma stāvokli Krimā, ne kara stāvokli ar RU. Attiecīgi nekāda bruņota pretestība no bloķētām k/d Kijevā netika gaidīta un arī nenotika. Kijevas valdība apzināti atdeva Krimu. Vaimanas un lāsti tv kanālos neskaitās.
UA bāzes un kuģus krimā oficiāli sturmēja nevis RU specnazi, bet vietējie kazaki un NVO “Rubež”. Formāli zaļie cilvēciņi bruņotā konfliktā ar UA karavīriem nav nonākuši. Tas liecina par operācijas plānotāju dziļu cieņu pret likumu un izpratni par 4GW.
Likums Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli
11.pants. Izņēmuma stāvokļa izsludināšanas nosacījumi
(1) Izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināms, ja:
1) valsti apdraud ārējais ienaidnieks;
2) valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud demokrātisko valsts iekārtu.
Tā “savējo pamešana likteņa varā” nemaz tik viennozīmīga nav. Valdība viņiem izdalīja ja nemaldos 13 miljonus dolāru prēmijās, izstrādāja evakuācijas plānu, kuru daļēji īstenoja (kaut cik nozīmīgo tehniku izveda). Kijevas interesēs ir pēc iespējas ilgāk turēt kaut nelielu kontingentu Krimā, jo tā viņi iegūst laiku. Katra diena UA BS ir zelta vērtē. Šajā laikā ir pabeigta slēptā mobilizācija, papildinot esošās vienības līdz štatam, uzsākta daļējā mobilizācija, izveidota nacionālā gvarde, pārvietots karaspēks no R uz A apgabaliem, īstenotas plašas karaspēka mācības, sākta pierobežas rajonu nocietināšana, sākta tehnikas atgriešana no konservācijas (rezultāti gan nav pārāk iepriecinoši, spriežot pēc tanku degšanām). Ja Krima tiktu uzreiz evakuēta, iespējams visus šos pasākumus nepaspētu īstenot. Domāju, ka pateicoties Krimas garnizona izturībai, Ukrainas BS kaujas spējas ir diezgan ievērojami pieaugušas + propagandas/nācijas saliedēšanas faktors.
Neko no turenes neizveda. Ja tev ir prooflinki dod šupr. Kaut cik civilizēti izveda gaisa desanta rotu, kas bija piekomandēta. Te jāsaprot vēl vienu lietu, līgumdienesta karavīri vairumā ir krimas iedzīvotāji un arī virsnieki dzīvo krimā ar ģimenēm. Tā ir paradīze. Opcija, ko viņiem piedāvā RU ir A)aizvākties no krimas ar visām ģimenēm un kustamo mantu (nekustamā pašsaprotami paliek uzvarētājiem) B)Pāriet zem RU karoga dubultojot savus ienākumus C) demobilizēties, kas nozīmē bezdarbu un grašus no UA vai vienkārši bezdarbu. Ko tu teiktu, ja būtu etniskais krievs no Krimas, kas dien UA armijā? Nu protams, tu paņemtu sievu-bērnu-čemodānus, atstātu komendantam dzīvokļa atslēgas un dotos kontinenta virzienā, kur tevi gaida… neizināmais par to pašu aldziņu.
Krimā bija dislocēti 18 000 UA karavīru, ja kompensācijām pešķīra 13 000 000 USD, tad vidēji katram pienāktos ~722 USD un medaļa. Tā ir augstākā mērā cūcība pret saviem karavīriem, kuri līdz šim demonstrēja atzīstamu un cienīgu stāju, nemot vērā situāciju, kurā viņi nonāca ne savas vainas dēļ. Kā minimums UA vajadzēja piesolīt 18000 dzīvokļus un ļoti nopietnus materiālos stimulus, bet šie nolēma ietaupīt, kauns drīz aizmirsīsies, bet lielgabalu gaļas tāpat netrūkst.
Lūdzu:
Šeit izlido jūras spēku helikopteri. Tika evakuēta arī daļa robežapsardzības kuģu un personāla.
Labāk mani karā kāva, Ne celiņa maliņā. Lielu kungu karā kāva, Suni ceļa maliņā.
manā aploksnē ir rakstīts: nāvi okupantiem
Aizmiersu piebilst, aplokšņu saturs ir slepens līdz atvēršanai.
Augstāk jau minēju par Norvēģiju. Es domāju ka šādas aploksnes var sagatavot uz mācībām un nevis reālai situācijai, jo nav zināms kāda tā būs. Katram komandierim ir zināmi kara likumi, kritiskās infrastruktūras objekti un tie objekti, kurus nedrīkst iznīcināt bez vadības atļaujas. Tavā kā komandiera rīcībā ir noteikts resurss (TON) un tā ietvaros tu arī darbojies – nav paredzētas sprāgstvielas un sapieri, tad arī neko nespridzini, bet tikai atšaudies. Par to, kur pulcēties un saņemt pārapgādi tāpat ir jāzina katram zemessargam – ko tur slēpt?
Aploksnes ir jauka lieta, taču ko darīt, ja ieroči ir ieslēgti noliktavās un gar tām patrulē vīri zaļās formās bez atšķirības zīmēm? Ja pieņemam, ka NATO 5 dienu laikā nodrošina kaut kādu palīdzību, tad mūsu uzdevums ir nepieļaut pretinieka brīvu pārvietošanos un kaut kā izvilkt grūtās dienas. Taču ko lai dara, ja NBS ir tāds kā ir un tā kaujasspējas neproporcionālas salīdzinot ar pretinieka kaujasspējām? Mūsu situācijā reāli tikai ar mīnu un pārnēsājamu PGA ieroču palīdzību, jo vecos PS70 radarus pat labāk neslēgt iekšā, pretinieks to momentāni atklās un iznīcinās, tuvcīņā arī mesties nav jēgas, sabradās. Nemāku spriest par esošo ieroču un munīcijas uzglabāšanas veidu, taču pieļauju, uzglabāšana notiek centralizēti, vienību noliktavās. Ja vienības tiek bloķētas, tad iespējas izvērst vērienīgus aizkavēšanas pasākumus ir nereāli. Ko darīt? Nevajag jau neko hiperadvancētu, ja katrā pagastā vietējie zemessargi ir apgādāti ar pāris simtiem īstu un krietnu kaudzi mācību mīnu, tad pēc aplokšņu atvēršanas viņi var sagādāt pretiniekam krietnas galvassāpes. Kā Jums šķiet?
Ja ieroči nav izdalīti un noliktavas nav izvestas, tas nozīmē, ka militārā izlūkošana (mūsu un sabiedroto) ir nogulējusi eskalācijas fāzi vai arī valsts augšgalā ir neslēpti nodevēji. Pirmais nav iespējams tehniski, otrais gan var gadīties.
Rēķinot izdaudzinātās “5 dienas”, jānem vērā formulu X+5, kur X – NATO politiskā lēmuma pieņemšanas diena, kas nekad nesakritīs ar pirmajiem šāvieniem. Ja X dienas lēmums tiks pieņemts ar nokavēšanos, NRF vnk netiks galā ar uzdevumu izsist vairāks ierakušās divīzijas, jo NRF ir tikai Bde+ lieluma task force. Līdz ar to mūsu interesēs ir uzturēt augstu kaujas gatavību pašiem, attīstīt varenas militārās izlūkošanas spējas (ELINT, IMINT, SIGINT, OSINT, kas šobrīd nez kāpēc nav starp prioritātēm) un celt trauksmi aicinot NATO lemt konflikta agrinajā – eskalācijas fāzē.
Nav jēgas spekulēt par ZS spējām, jo šobrīd viņiem nekā nav t.sk. munīcijas kaujai nepieciešamos apmēros. Tautai, iedzīvotājiem , nodokļu maksātājiem jābeidz domāt par zemessardzi, kā par zombijiem, kuru ir nenormāli daudz, kuri ir lēni un neapbruņoti, bet nospiež pretinieku ar biomasu. Arī zemessargam jādod iespēju izdzīvot. Tādēļ viņam ir jābūt visam nepieciešamam ekipējumam un bruņojumam, skaidrībai ko un kāpēc viņš dara no lietderības viedokļa, sociālajām garantijām ģimenēm un arī atkāpšanās ceļiem un kārtībai. Tad varēsiet cerēt uz atdevi. Pagaidām ir tikai saukļi un sākuši dalīt mežam neatbilstoša zīmējuma formas tērpus. Paldies valdība.
Domaaju, ka NATO Intelligence and Warning System (NIWS), kuraa arii LV sniedz savu artavu, buutu speejiiga savlaiciigi identificeet agresiju, tadeejaadi gan NRF paspeetu ierasties, gan ZS apbrunjoties. Un NRF nav tikai sauszemes elements, ir gan gaiss, gan juura, gan SOF. Nav jau viss tik beediigi 🙂 Bet nu protams, ja pashi neko nedariisim, tad kursh gan naaks paliigaa.
NRF sāks kustēties tad, kad būs noticis alianses lēmums. Tādēļ es arī saku, ka tīri tehniski ar izlūkdatiem problēmām nevajadzētu būt, problēmas var rasties politiskajā plāksnē. Mums pašiem jābūt savai agrā brīdinājuma sistēmai, jo līdz mums var nenonākt viss ko zina niws, to pašu politisko apsvērumu dēļ. Netici nevienam.
Nu NIWSam LV ir patsaaviiga pieeja caur BICES, un gan muusu ChBK, gan 2nieku kantoriem ir liste ar saviem (LV) indikatoriem, lai savlaiciigi saaktu sist vara bungas 🙂 Bet nu tas viss ir sarkans, sheit neapspriezhams. Pareizi saki, ka probleema var rasties politiskajaa plaaksnee.
70% izlūkinformācijas tiek ieguti no atklātiem avotiem, tie kuriem ir acis pierē un darbojas internets paši var saskatīt vajadzīgos indikātorus. Arī notikumi krimā (būtu šāda vajadzība) bija prognozējami sēžot citā kontinentā un vnk sekojot ziņām. Tas ka Soču RU BS grupējums nav devies prom bija taču zināms.
Nu ar mīnām vien būs ar īsu, sekojošu iemeslu dēļ:
1. Pamēģini nomīnēt asfaltētu ceļu.
2. Neviens pretinieka rindās nav atcēlis sapierus un inženierizlūkošanu.
3. Nekur nav garantijas, ka uz Tevis nomīnētā ceļā pirmais neizbrauc vietējais zemnieks ar traktoru vai piena kombināta piena mašīna.
No šejienes secinājums: efektīva un mērķtiecīga mīnēšana pamatā būs tikai ar vadāmajām mīnām/fugasiem, kurus operators iedarbina no pults. Pieliekam tiem klāt pāris cilvēkus ar RPG, pāris ar ložmetējiem, vēl dažus strēlniekus parastos un rezultātā iegūstam slēpni klasisko, kas allaž taktiskajā līmenī ir bijis pats efektīvākais veids, kā nodarīt pretiniekam zaudējumus. Tiesa, tas protams darbojas tikai tad, ja zemessargiem ieroči glabājas decentralizēti, ideālā gadījumā – mājās… bet tas laikam ir drusku no zinātniskās fanstastikas sērijas.
Ja mēs runājam par 4. paaudzes karu, tad ir jāaizmirst par centralizētu vadību. Ir doktrīna, kuru katrs karavīrs saprot un ir gatavs tās ietvaros darboties.
Politiķi nelien militāros jautājumos un nebremzē.
Ukrainas gadījumā viņu armijai bija visas tiesības iznīcināt karotājus bez pazīšanās zīmēm, ja tie atsakās nodot ieročus, uz tādiem kara likumi neattiecas. Nu jā politiķi aizmirsa izsludināt kara stāvokli un bla, bla,.bla…
Rezultātā Krievija uzspļāva visiem starptautiskajiem likumiem un pašas uzņemtajām saistībām, bet Ukrainas armija, bez kaujas jau ir zaudējusi praktiski visu floti un daļu no sauszemes spēkiem un aviācijas – vai tas neatgādina 40-o gadu?
Nevajag te plānot visādus pārāk politiski gudrus gājienus, kad elementāri jādod pa purnu! Francijas parlaments arī lēma tik ilgi, kas būs virspavēlnieks kamēr vācieši jau maršēja Parīzē, un ja amerikāņi nenāktu palīgā tā arī WW II būtu zaudējuši. STRATKOMI un citas pļurzības ir labas miera laikā un nevis tad, kad sākas iebrukums. Es nedomāju, ka ir jāgaida līdz pretinieks pārkāps kādu iezīmētu robežu. Tā var būt tikai pavēle atklāt uguni, bet nevis pavēle sākt rīkoties. Ir pilnīgi skaidrs ka tas jau ir par vēlu un noved tikai pie ne ar ko neattaisnojamiem dzīvā spēka zaudējumiem.
Ir jau pierādījies, ka muldēšana par izvairīšanos no visādām provokācijām ir tukšu salmu kulšana, ja vajadzēs tad provokācijas būs tādas kā pasūtīts un tieši tur un tad kad pasūtītājs ir vēlējies .
Visi politiķi ir tukši muldoņas no kuriem neviens nekad neriskēs ar savu labklājību, lai ietu karot, sekojoši viņiem arī nav nekādu tiesību lemt par tādiem jautājumiem.
Ja jau nebūs oficiāla, kara pieteikuma, tad nevar būt arī oficiāla kara stāvokļa izsludināšanas. Šim procesam ir jāsāk darboties automātiski iestājoties kādiem priekšnoteikumiem, par to nelemj 100 āmurgalvas, bet tas cilvēks, kurš aci pret aci stāv pretī ienaidniekam.
Bez kara stāvokļa vēl ir izņēmuma stāvoklis, kuru var plaši pielietot apdraudējuma fāzē, ja ir politiskā griba protams.
Piekrītu, ka jebkādu neatpazītu apakšvienību, kas nav NBS, parādīšanas ir trigeris aizsardzības plāna iedarbināšanai, bet mēs te visu laiku runājam par “atpazīšanas zīmēm” ar to domājot kokardes/uzšuves utml, Domāju, ka laiks izstrādāt komplicētāku atpazīšanas sistēmu, jo SOF parasti lieto svešas uniformas, ar visām atšķirības zīmem, savukārt daudzi šeit rakstošie gatavi atklāt uguni pa katru ēnu, kas viņiem šķiet aizdomīga. Tas viss liek domāt, ka drudžainas rīcības rezultātā ienaidnieks necietīs, bet viens otru apšausim noteikti.
Sit savējos, lai naidnieki bīstās…
Tieši tāpēc ir nepieciešamas apmācības.
Kas ir šobrīd – ar skaļiem urā saucieniem pēc sabiedroto uguns atbalsta vēl nenopirktajos bruņutransportieros utt.
Centralizēti štābi, katram savs SOPs – a kurā rindiņā man rakstīt: bija apšaude.
Tas nav pat WW II tas ir WW I.
Lēmumi ir jāpieņem komandieriem uz vietas un nevis brigādes štābam ir jāzīmē uguns pozīcijas katram kājniekam 50 000 kartē.
Apmācībām ir jābūt reālām un ir jābūt arī vienotai doktrīnai, ja reiz 5 dienas tad 5 un nevis 5 un 1/3.
Gribas tos muldoņas nolikt pozīcijā uz tām nieka 4 stundiņām kad uz tevi šuj, bet tev ir jānoturas. Tas nav Seimā bikšdibenu deldēt. Kad sajūti savu asiņu garšu mutē vairs gudri muldēt negribas.
Te dazhi fakti par 60 gadus vecu veesturi un ne tikai.
http://uainfo.org/yandex/295891-chto-poluchila-rossiya-vzamen-kryma-v-1954-godu.html
Jā, it kā emocionāli, bet tai pat laikā patiesi – kad krieviem bija slikti, ukraiņi juta līdzi, kad urkaiņiem pienāca grūti laiki, krievi ar vislielāko prieku metās atspārdīt ukraiņus…
Kādēļ tāds naids pret kaimiņiem?