“I want to be able to face myself in the mirror and look our military personnel in the eye.”
Mikael Odenberg, Zviedrijas aizsardzības ministrs (2006-2007), kas 2007.gadā atkāpās no amata protestējot pret neadekvātu valsts aizsardzības budžetu.
vara bungas: ierosinu izveidot un piešķit “Odenberga balvu” Latvijas politiķim, kas ar savu rīcību pierādīs, ka valsts (aizsardzības) intereses viņam ir augstāka vērtība par politiskajām ambīcijām un partijas disciplīnu. Pabriku lūdzu nenominēt.
PS Interesanti, ka ar visu “gugļa” meklēšanu neatradu nevienu ziņu par Odenberga atkāpšanos latviešu mēdijos. Tāds “maznozīmīgs notikumiņš” vai …?
“mūsu” mediji taču regulāri noklusē sev neizdevīgās ziņas. Piemēram šajā reizē Rasmusens runāja arī par pašu valstu lomu sevis aizsargāšānā, veltot tam nepieciešamos līdzekļus. “Mūsu” ziņu cenzori to, protams, neatspoguļoja. Tā vietā tiek radīts iespaids, ka mēs kā valsts pati par sevi visiem esam nu tik baigi svarīgi un vajadzīgi: http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/rasmusens-nato-eiropai-patlaban-ir-svariigaka-ka-nekad-agrak.a80686/
[…] Tomēr drošība maksā. Tā tas bijis vienmēr. Pirms 10 gadiem, kad kļuvām par šīs varenās organizācijas dalībnieku, mēs devām solījumu, ka būsim pilnvērtīga dalībvalsts un ievērosim NATO saistības. Šodien jāatzīst, ka saistības pildījuši esam tikai daļēji, turklāt mūsu ieguldījumu galvenokārt veikuši NATO misijās dienošie Latvijas karavīri. Par to mums viņiem jābūt pateicīgiem. Tomēr arī šis ieguldījums drīz mazināsies. Šobrīd ierobežotā finansējuma dēļ mēs ieguldām tikai vienā aliansei būtiskā projektā.[…]
[…] Diemžēl man par to šodien jārunā, jo aizsardzības budžets liecina, ka aizsardzībā, mēs kā valsts, ieguldīt nespējam, atvēlot tai mazāk par 1% no iekšzemes kopprodukta. Turklāt nākotnes aizsardzības budžeta finansēšanas tendences šobrīd ir vēl pesimistiskākas. Latvija uz vienu iedzīvotāju drošības jomā vidēji tērē trīs reizes mazāk nekā citās dalībvalstīs Eiropā.[…]
Latvijā airsardzība ir tukš-muldēšanas līmenī, ko pierāda visas runas un uzrunas bez reāla seguma ar darbiem, rezultātiem. Koncepcijas, apņemšanās – tīrākās pasakas un, izskatās, netika pieņemtas un parakstītas, lai tās reāli pildītu un galu galā arī izpildītu. Arī izpratne augstajos līmeņos par aizsardzību arī tāda, nekāda. “Pateicoties” pēdējiem notikumiem ap Ukrainu ministrs ir sācis vairāk runāt, atgādināt par problēmu, kas, laikam nav biežāk kā to dara alianses partneri sanāksmēs un citās tikšanās reizēs.
Vienā citā forumā dažas reizes minēju pirms kāda laika jautājumā par mehanizāciju un ne tikai, kā iespējamo LV pirkumu (varētu pat kopā ar igauņiem): http://www.sargs.lv/Zinas/Baltija/2014/03/24-03.aspx#lastcomment BET igauņi strādā ātrāk, gudrāk un savas valsts labā.
Es ceru, ka, ja jau mēs paši nespējam ietekmēt savus politiķus un valdības, to mūsu vietā izdarīs alianses partneri. Tā kā pēdējā laikā “atraujas” Vējonis sen neviens nozares ministrs nav tā cietis. LV dabūja tādas piepes, ka nevar nociesties, kad varēs atvērt budžetu un sākt darīt to, ko sen ir apņēmusies. Var bezgalīgi pist smadzenes vēlētājiem, ar partneriem tas neies krastā. Secinājums – attiecībās ar valsti jākļūst par partneriem:) un sakiet vēl ka no “suverenitātes zaudēšanas” nav taustāma labuma.
+ Pagaidām, izskatās, ka reāla ietekme būs jau brīdinājumam par saistību, atsevišķu alianses līguma pantu nepildīšanu pas savu spēju uzturēšanu no mūsu puses (VB minētie agrāk), kā apzinātu savu aizsardzības spēju nestiprināšanu (reāli, graušanu ilgtermiņā), kas ļaus partneriem arī nepildīt šīs saistības jau tagad, un vienā brīdi, iespējams, izmest no alianses jau fiziski (ja tas iespējams). Pagaidām viss iet uz to pusi.
Varbūt tāds ir tas varbūtējais lielais plāns kaut kur, lai mēs paliekam bez atbalsta, un tad..
Skaties šodienas ierakstu par to ko viņi reāli dara attiecībā uz mil.patr. audzināšanu…
Pat ja atmest vārdu aizsardzības, tāpat neatrast tādu politiķi kuram valsts intereses būtu pirmajā vietā. Dombrovski arī lūdzu nenominēt, jo visu nodevēju nominācijā balva ir izsludināta jau sen – 30 sudraba gabali un ieziepēts striķis beigās.
gaidīsim… meklēsim…
Tauta! Rīt Sastrēgumstundā runās par Latvijas dalības NATO 10 gadi. Interesenti var aiziet jautājumus uzdot.
tiešraide būs šeit.
http://www.ltv.lv/lv/tieshraide/sastregumstunda/live.190/
Pēc atkāpšanās no amata Odenbergs ir kļuvis par Zviedrijas augstsprieguma tīklu vadītāju. Šī gada
Odenberga šībrīža viedoklis par Zviedrijas aizsardzības politiku. Pilnu rakstu lasiet http://www.di.se/artiklar/2014/1/14/m-profil-sagar-reinfeldt/
” Es uzskatu, ka aizsardzības jomā ir bijis daudz “walkover” politikas. Lielākoties finanšu ministrija ir veidojusi valsts aizsardzības politiku un tas nav labi. Aizsardzības politika ir jāveido balstoties uz drošības aspektiem, nevis finansiāli politiskiem.” viņš saka.
Vēsturiskais 2009 gada lēmums par OMD likvidēšanu bija vajadzīgs uzskata Mikaels Odenbergs, taču tas tika pieņemts steigā un tikai ar dažu balsu pārsvaru.
Pāreja uz profesionālu armiju prasa milzīgus līdzekļus, turklāt jauniesauktie bieži pārtrauc apmācības procesu un dienestu.
P.S.
Kāda situācija ir NBS, vai atteikšanās no OMD ir devusi finansiālu ieguvumu vai nē?
Jā, tagad visi pēkšņi skaļi sākuši runāt, ka aizsardzības nozare ir turēta badā no tās pirmsākumiem, bet pirms Krimas krīzes visi dziedāja kā viens vienu un to pašu meldiņu – esam kaujas spējīgi un mūs sargā 5.pants!
Lai gan VISI bez izņēmuma NBS zināja, kāds ir patiesas NBS stāvoklis, tomēr skaļi nerunāja par to, tas pats Graube tagad kažoku uz otru pusi apmetis!
Laikam pirms tam visi klusēja baidīdamies no atstādīšanas.
Cerēsim, ka klusēja labu nodomu vadīti, klusībā cerot, bet kā tad ar skaļu protestēšanu, publiski skaidrojot, kas notiek NBS un kāpēc netiek piešķirti līdzekļi, kāpēc valsts atsaka?!
Laikam būs vietā vilkt paralēles starp UA BS un mūsu NBS kopējo attīstību, un turpmākajiem notikumiem, sekām.
Protams. Galvēnās līdzības – PD personāla (noteiktas daļas) ļoti zema motivācija un kaujasspējīgu apakšvienību neesamība (UA = 1/10, 8 000 no 80 000 ). Pielaikojot UA situāciju LV no ~15 000 karavīru (PD+NBS) nosacīti kaujasspējīgi būs 1 500 max. Bet laiks vēl ir, lai labotu situāciju.
Nu UA ir savi BS, mums savi, salīdzināt, manuprāt tādās proporcijās, kā viņējos nebūtu īsti precīzi.
Problēmas ir tās pašas. Nepietiekams nozares finansējums, peronāla zema motivācija, zems apmācības līmenis, neprofesionāla politiskā vadība, štābu perosnāla neproporcionāls skaits salīdzinot ar kaujas spējīgu vienību personāla skaitu. Ja UA gadījumā nosacīti kaujasspējīgās vienībās ir 1/10 no visa karavīru skaita, tad ZS 1/3, krietni labāk.
Nu re, nekas spīdošs, bet tomēr ne tik traģiski kā UA.