Pie dzintara jūras


[…]U.S. national strategy must be founded on the control of the sea. The oceans protect the United States from everything but terrorism and nuclear missiles. The greatest challenge to U.S. control of the sea is hostile fleets. The best way to defeat hostile fleets is to prevent them from being built (šeit un zemāk izcēlumi mani – VB). The best way to do that is to maintain the balance of power in Eurasia. The ideal path for this is to ensure continued tensions within Eurasia so that resources are spent defending against land threats rather than building fleets. Given the inherent tensions in Eurasia, the United States needs to do nothing in most cases. In some cases it must send military or economic aid to one side or both. In other cases, it advises. […]

[…] The point here is that NATO, which was extremely valuable during the Cold War, may not be a relevant or effective instrument in a new confrontation with the Russians. Many of the members are not geographically positioned to help, and many are not militarily effective. They cannot balance the Russians. And since the goal of an effective balance-of-power strategy is the avoidance of war while containing a rising power, the lack of an effective deterrence matters a great deal.[…]

George Friedman, STRATFOR

vara bungas:  Šis ir visādā ziņa programmātisks un savā atklātībā pat  skandalozs   raksts, jo tas ko STRATFOR raksta ir, kā  pierādījies,  ļoti tuvu tam, ko US valdība domā.  Ko no raksta varam secināt  ? Dzīvojam pie jūras, kas ir RU kuģubūvei stratēģiski svarīgs jūras ceļš/avenue of approach. US vēlas atturēt (prevent) RU kuģubūves attīstību neiesaistoties bruņotā konfliktā (avoidance), attiecīgi padarot Baltijas jūras piekrastē izvietoto RU kuģubūves/remonta  infrastruktūru par riskantu objektu kapitālieguldījumiem. Kā to panākt? Ar permanenti gruzdošiem bruņota konflikta draudiem, ar SE un FI iestāšanos NATO, ar cita veida militārās klātbūtnes palielināšanu reģionā. RU kā gādīga saimniece būs spiesta attīstīt un modernizēt  savus startēģiskos  kuģubūves objektus  valsts Ziemeļos (dārgi), Tālajos austrumos (tālu no tehnoloģiju centriem, dārgi), Melnās jūras reģionā (riskanti šaurumu dēļ).  Līdz ar to var prognozēt US un RU  saķeršanos par lojālām Baltijas un vismaz neitrālām ārpusbloka Skandināvijas valstīm, kas norisināsies balansējot uz nervu sabrukuma un konvencionālā kara  robežas.  US, kā likums, kontaktu nevēlas, bet RU atklātai konfrontācijai nebūs gatava vēl vismaz gadus 5-6. Nekādu mierīgu dzīvi tas  mums vienalga nesola, jo US  sāncenšu atturēšanas (deterrence) un savaldīšanas koncepts neizslēdz asimetrisku vai reģionālu konfliktu iespējamību. Likme – kontrole par Baltic sea austrumu piekrastes ostu infrastruktūru. Tā kā esam droši , cīņa par ietekmi Baltijas jūras reģionā būs spraiga un aizraujoša pa taisno uz elli.

PS Vēl šis tas no VB krājumiem par  tēmu

8 domas par “Pie dzintara jūras”

  1. Lai iegūtu pārspēku un iniciatīvu Baltijas jūrā RU nepietiek ar Baltijas valstu iekarošanu. Stratēģiski svarīgs ir Kategata jūras šaurums, kas atrodas starp Dāniju, Zviedriju un Norvēģiju. Līdzīga situācija ir Melnajā jūrā, kur tās “valūtas kursu” nosaka Bosfora šaurums. Gan Melnā gan Baltijas jūras pēc būtības ir ezeri, kas sniedz iespēju manevram, taču nav derīgi kā atbalsta punkti pasaules iekarošanai -Putina “slapjā sapņa” realizācijai.
    Biedē tas, ka RU un tās atbalstītāju rīcībai trūkst eiropiešiem saprotamas loģikas. RU atbalstītāji, savu impērisko ambīciju apžilbināti var izdarīt dažnedažādas cūcības, lai sagandētu savu kaimiņu dzīvi.
    Ņemot vērā iepriekšminēto secinu, ka::

    1. US svarīgs ir Kategata jūras šaurums, līdz ar to tiks sargāta vismaz Dānijas un Norvēģijas neatkarība.
    2. US ir svarīgi pasargāt Turciju un Bulgāriju, lai nepieļautu Bosfora šauruma krišanu RU rokās.

    Atbildēt

Leave a reply to Pelikāns Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.