“Direct military operations” are precisely what the 4GW insurgent seeks to avoid. His target is the mind and the will of the political leadership of his enemy — to be specific, the few inches between their ears which are filled with brains to be influenced or, if not, popped like a grape with an unanswerable rifle shot from distance as an example to the others.”
Mike Vanderboegh, Three Percent movement (USA) leader
vara bungas: …ne pielikt ne atņemt. Gatavā instrukcija divos teikumos.
vara bungas 
Uzrunājoša maksima no Mike lapas: “Remember: Evil exists because good men don’t kill the government officials committing it.” — Kurt Hofmann.
Nav noslēpums ka 3% kustība ir asv labējie ekstrēmisti. Tu zini kādu labējo ekstrēmistu, kurš padarījis pasauli labāku?
Un vēl : vai mums ir iespējams konsolidēt 3% ?
Iespējams, kādēļ nē. Tikai sekmes būs aptuveni tādas kā Maikam t.i . nekādas.
Nav runa par kaut kā kopēšanu vai atkārtošanu. Jautājums ir par organizētu darbošanos grupā un šādas grupas ietekmi uz notiekošo. (ja nepatīk 3% kustība, varam palasīt citus avotus, Gumiļevu ar viņa pasionārijiem, piemēram – viņš operēja ar 20%) Nav obligāti jānogalina ierēdnis, pietiks, ja viņš iesniegs atlūgumu, vai sāks strādāt atbilstoši tautas interesēm. Diemžēl, pagaidām mēs to neesam spējīgi panākt. Un tāpēc, piemēram, koalīcijas spēki ar visiem “arī zemessargs” draugiem šobrīd vairāk domā par tautai bezjēdzīgo LG akciju pirkšanu, nekā par drošības jautājumiem…
ar tiem 3% var cīnīties par kādu šauru tiesību vai privilēģiju jomu piemēram,ganīt aitas esplanādē, deputāta pirmās nakts tiesībām vai tiesībām glabāt un nesāt šaujamieročus, bet plašākā nozīmē valsti ar 3% aktīvistu no bedres neizvilksi. No kurienes tev pārliecība, ka pie visa ir vainīgi ierēdņi? Pēc maniem novērojumiem ierēdņus dancina lielie komersanti un viņu marionetes – politiķi. Ko naudas maisi liek to politiķi dara, ministram ir visas tiesības izdot saistošus rīkojumus. Viss ir saujaucies LV hierarhijā brahmaņi nīkuļo, tos neviens neklausa, kšatrijus komandē vaišjas un tikai šūdras turpat, kur vienmēr…
Ierēdņi un deputāti ir tie, no kuriem var un vajag prasīt atbildību. Ienaidnieks (lielvalstis, naudasmaisi) vienmer kaut kur būs, bet tikai tad tas nepanāks savu, kad nebūs, kas nakts mellumā ver tam vaļā vārtus un apskādē aizstāvju ieročus. Lūk, te uzskatāms piemērs – tiko uzpeldējis materiāls par to kā Vienotībai un SC 2011.g. negribējās apkarot “spaisiņu”: http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/505808-slepens_audioieraksts_apliecina_politiku_negribesanu_apkarot_spaisu
Tu jau pats runā, izmantojot “labējo radikāļu” terminoloģiju. Piesauc āriešu trīsdaļīgo sabiedrību (resp. – fašistu J.Evolas un R.Genona apoloģēts) tā vietā lai runātu par pederastu praidu un feministu tiesību arhisvarīgo lomu brīvības , brālības un vienlīdzības nodrošināšanā un visaptverošas laimības panākšanā.
“pederasti un feministi” ir atrodami katrā sabiedrības daļā vai slānī un, starp citu, tieši 3% proporcijā. Līdz ar to šim faktoram laimības panākšanā nav nozīmes.
Salīdzinājumam Eiropās politiskās partijās ir viedēji 5% iedzīvotāju. Max. Austrijā, tur 20%. Latvijā – 1% – zemākais rādītājs Eiropā.
paldies par salīdzinajumu, Jāni! Tātad 3% nozīmē 300% no šobrīd politiski aktīvajiem pilsoņiem. Kā tur būtu, VB, ja tie kopā izveidotu vienu politisku spēku? Cik vietas Saeimā tiem būtu?
Ja visi 100% LV vēlētāju ieaistītos politikā un sadaļitos pa partijām tādā pašā proporcijā kā tagad, arī tad nekas nemainītos.
3 vai 5 % vēlētāju iekš VIENOTA politiska spēka (partijas) nav iedomājami, tad tā ir kustība (LTF, LNNK tipa), kas nešķeļoties spēj sadarboties max 1-2 meidžor mērķu sasniegšanai (neatkarība, atdalīšanās, tutsi slaktēšana utt). Lielāks partiju biedru skaits nodrošinātu partiju lielāku neatkarību no sponsoriem, garāku “rezervistu soliņu”, kas arī šobrīd nav problēma, uzlabotu kopējo intelektuālo potenciālu, bet vienlaicīgi veicinātu škelšanos, jo tāda ir cilvēku daba. Tev ir 1-2 meidžor ideja, kas spēj saliedēt masas? “Par visu jauko pret visu slikto” neder.
mūsu problēma patiešām ir nespēja darboties grupā, kā jau teicu. Taču partijas lielums pats par sevi nav šķelšanās iemesls. Igauņiem ir vairākas partijas, kurās sastāv 10,000 un vairāk biedru. Nav sašķēlušās. Somiem lielākajai partijai laikam ap 40,000 biedru. Pie mums 3% no vēlētājiem būtu apm 25,000.
Arī valstīs kur de facto ir divpartiju sistēma, rādītaji ir 5% un augstāk, tātad vienā partijā ir 3% un vairāk procenti. Austrijā parlamentā ir četras partijas, vienai no tam ir 1/3 mandātu. Tātad ļoti iespējams tur ir pat 5% no iedz. vienā partijā.
Lai sekmīgi pārvaldītu valsti Latvijā partijai būtu nepieciešami ap 6000 biedru.
vēl labojums: šobrīd ir problēma ne tikai ar rezervistiem, bet arī ar pamatsastāvu. T.i. – nevis ar politiskā d&*%@s cauruma aizbāžņiem – tādi pietiek, bet ar profesionāliem un spējīgiem, kā arī atbildīgiem un uzticamiem savas nozares vadītājiem.
Varam jau nemeklēt savus 3% un ļaut, lai viņi to dara: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/505805-kas_saista_vairakus_krievu_skolu_aizstavibas_liderus
Nedaudz beztēmā, bet tomēr ierēcu par ” tutsi slaktēšana” :D!
Africa style, par laimi mums līdz Āfrikas līmenim nekad nenolaisties!
Bēt kāds vēriens un nacionālā gara pacēlums! Jāpapēta sociālie mehānismi, kas veicināja.
Atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem. LSDSP bija daudz biedru un tas neko nedeva vairāku gadu garumā.
Katrā gadījumā es aicinu pilsoņus aktīvi partijās iesaistīties un politiku veidot pašiem, nevis visu nopelt un kritizēt.
Lai iestātos partijā vajag: pirmkārt, ticību, ka tu vari ko veidot, nevis būt par “paklausīgu balsotāju” maksātnespējas administratoru rokās, otrkārt, skaidri definētus “1-2” mērķus, kuriem ir vērts ziedoties un treškārt, līderi, kuram ir skaidra vīzija kā sasniegt šos mērķus.
A Tu esi mēģinājis?
Cik varu spriest, tava vēlēšanās zemessardzē iedibināt soda bataljonu ir ievērojami lielāka par spēju tikt galā ar šaubīgiem tipiem savā partijā.
2 meidžor mērķi – investīciju plūsmu pārorientēšana LV no energoresursu importa uz pašpietiekamību un apgādes alternatīvu ar izrietošo ekonomisko aktivitāti, kas kompensēs gaidāmo kritumu, un Latvijas aizsardzība.
Ok, bet tavs plāns diez vai aizraus masas, jo tā ir ilgtermiņa politika, kur parastam iedzīvotājam maz saprašanas un teikšanas, viņam tāpat ir labi. Vajag ko lielu un ātri sasniedzamu vēlams bez īpašas piepūles (piem. uzdziedāt krastmalā par neatkarību, bučot tankus, slaktēt tutsi utt). ASV “milicijas” stāv kā klints pret “ieroču atņemšanu tautai”, kas ir tikai ideja, ne vairāk, bet kādi panākumi! šodien vēl ieročus neatņem, tātad cīņa nav veltīga. LV mēs varētu pieprasīt 2% no IKP aizsardzībai un vākt līdzekļus (fund rising) NBS atbalstam. Vai tas nebūtu patriotiski uzņēmējiem ik pa laikam uzdāvināt NBS pāris “stingerus”, savukārt māmuļas un tēvoči varētu samesties modernākām bruņu vestēm SUV? Tikai nejūtu, ka sabiedrības vairākums būtu noskaņots sadegt kara liesmās, bet neatdot valsti (3. Atmodas nebūs). Drīzāk sirds dziļumos vidusmēra mietpilsonis štuko, kas ir labāk – laicīgi izbraukt vai pielāgoties okupācijas varai un vai būs jaturpina atmaksāt kredītu. Varbūt kļūdos, bet šis jautājums būtu laba tēma socioloģiskam pētījumam (slepenojamam atkarībā no rezultāta). Ļoti iespējams, ka LV gatavo tādu kā BY likteni, ārpus nepareiziem blokiem, formāli neatkarīgi bet stingrā pakļautībā, šāds variants šeit būtu pieņemams vēl biezākam slānim. Ja nebūtu bijis 1940.gads, iespējams, šādus uzskatus varētu pat saprast, bet, ceru, ne atbalstīt.