Carl Haglund, the defence minister of Finland
Robert W Murray
vara bungas: Samērā saliedēta rietumu pozīcija attiecībā uz RU rīcību UA ir izskaidrojama, cita starpā, arī ar ietekmes sadales problēmu Arktikas reģionā. Ziemeļu “partneri” par Arktiku cīnās krietni uz dienvidiem no ziemeļpola, kur to darīt ir daudz parocīgāk un arī siltāk. Burzīšanās UA liek neitrālajām SE un FI aktīvāk smadzeņot NATO virzienā, bet Baltijas valstis var atslābt nekā nedarīšanā – US tās aizsargās tāpat, jo Arktikas dalīšanā Baltija ir svarīgs asset , par godu tam, ka sagadīšanās dēļ atrodas pie Baltijas jūras, kas ir RU stratēģiski svarīgs jūras ceļš . Kamēr SE un FI ir neitrāli, RU jūras ceļus nekas neapdraud, izņemot dāņu/norvēģu jūras šaurumus, bet DK un NO var atrādīt pa gabalu stratēģiskos bumbvedējus, lai tiem i prātā nenāk kaut ko bloķēt… Kā jau vairākkāt teicu SE un FI iespējamā iestāšanās NATO (ja stāsies, tad tikai abas kopā) var izraisīt ģeopolitisku pārdali, kuras likme būs kontrole par Baltijas jūru arktiskās sacensības kontekstā. Tas nozīmē ka, ja mūs arī pārdos, tad pārdos dārgi.
[…]U.S. national strategy must be founded on the control of the sea. The oceans protect the United States from everything but terrorism and nuclear missiles. The greatest challenge to U.S. control of the sea is hostile fleets. The best way to defeat hostile fleets is to prevent them from being built (šeit un zemāk izcēlumi mani – VB). The best way to do that is to maintain the balance of power in Eurasia. The ideal path for this is to ensure continued tensions within Eurasia so that resources are spent defending against land threats rather than building fleets. Given the inherent tensions in Eurasia, the United States needs to do nothing in most cases. In some cases it must send military or economic aid to one side or both. In other cases, it advises. […]
UPD1 Vēl viens labs raksts par šo tēmu
vara bungas 
Krievijas apetīte augs ēdot. Par šībrīža situāciju varam pateikties ES un Obamas iepriekšējo gadu politikai. Krieviju vajadzēja iemīt zemē, kad to varēja izdarīt, nu džins no pudeles ir izlaists. Kā viņu dabūt atpakaļ neviens nezina.
Sankcijas ir novēlotas un neefektīvas, lielkrievu šovinisms ir pārņēmis ne vien Krieviju, bet arī visu postpadomju telpu. Kur tik ir kāds krievu bariņš tur Jura krusta lentītes.
Arktikā vēl ledus nav nokusis, bet jau sākas zemes (precīzāk ūdens) dalīšana.
Kas mūs sagaida tuvākajos gados?
Karš, diemžēl, ir neizbēgams. Vai mēs būsim šī kara aktīvajā fāzē? Nezinu, tomēr no līdzdarbības mums neizbēgt.
Patiesi neticu, ka Krievija ar NATO karos Arktikā. Tīri tehniski tas laikam ir izdarāms, un no putna lidojuma pat varētu izskatīties amizanti, kā tūkstošiem tanku un desmitiem tūkstošu kājnieku skrien pa milzīgu ledus klajumu polārās nakts laikā zvaigžņu un polārblāzmas apspīdēti, bet praktiski tas ir absurds. Tātad reālā kara darbība ir paredzama mērenāka klimata apstākļos.
Karš ar Eiropu, bet kāds ieguvums?
Ja jau visi resursi ir Krievijas rokās, tad kam tos pārdot, ja tiek iekaro tos, kas viņus patērē? Pilnīga atkarība tas ir kas cits. Izsūkt visus labumus un nepieļaut kādas darbības lai šo atkarību mazinātu, bet vai tas ir reāli?
Putins šobrīd visu ir licis uz militāro rūpniecību, sekojoši uz iekšējo patēriņu.
Lai šo mašinēriju darbinātu nevajag ārzemju investīciju, vajag tikai cilvēku asinis. Katra nelielā Krievijas uzvara ceļ masu entuziasmu, bet iztukšo valsts kasi. Kamēr augošais entuziasms varēs aizstāt trūkstošo finansējumu, šī spēle darbosies un tādēļ, gribi, negribi būs jākaro. Jākaro ar gruzīniem, ukraiņiem, piebaltiem vai moldāviem. Vienalga ar ko, lai tikai upuris neizrādītu pārlieku lielu pretestību, kas varētu iedragāt vispārējo morālo pacēlumu.
Mums vairs nav laika gaidīt 20-o gadu. Būsim vāji, būsim nākošais upuris.
Tādas ir manas domas, un es katram ieteiktu, ja ne būvēt patvertni, tad iekārtot labu pagrabu gan.
Te būs par kājniekiem uz ledus 🙂
Bet patiesi šādi karot ir pārāk ekstrēmi, cīņa būs par jūras “avenue of approach”, proti jūras ceļiem un navy infrastruktūru, ostām piestātnēm, navigācijas nodrošināšanas objektiem, lidlaukiem utt. Un tam nav jānotiek Arktikā, tas viss ir Ziemeļeiropā – Baltijā, Skandināvijā. ASV ir lielais arktiskais spēlētājs un Krievija tāds ir, ASV šobrīd ir “aizlikta kāja durvīs” Baltijā, diez vai tik lēti atdos iegūto. Tas priecē, bet vētras mūs gaida.
Tā gan, ka pa ledu neskries uzbrukumā. Ja būs Arktikā, tad būs flotes kaujas no ledus brīvajos apvidos.
Atkārtoti vēršu uzmanību uz šo te “glābšanas operāciju”
lasīt šeit
Domāju, ka tikai mācības. Lielāka konflikta gadījumā ko tajos klajumos darīt desantnieku bariņam?