vara bungas: reta reize, kad pilnīgi piekrītu RU propagandai. Eksperti nemelo. Tomer pretinieka nesodamību varētu samazināt, ja mēs to gribētu. Ar gaisa telpas novērošanas spēju attīstību, ar pretgaisa slazdu taktiku (viltus mērķis, ko sedz ZRK), ar decntralizētu pārnēsājamo ZRK sistēmas radīšanu uz ZS bāzes, ar viltus mērķu izgatavošanas un tehnikas profila maskēšanas (t.sk. IS spektrā) paņēmienu apmācību ZS, ar potenciālo gaisa koridoru noteikšanu un desantu, t.sk., jūras desantu, izsēšanās vietu apzināšanu un sagatavošanu mīnēšanai (šobrīd pretkājnieku mīnu izmantošanu nepieļauj LV pievienošanās Otavas līgumam) utt. un vēl, un vēl… Tomēr pagaidām vienīgais taustāmais rezultāts no UA plosīšanas ir tas, ka LV par aizsardzības problēmām sāka vairāk runāt, bet ne risināt. Kas sūta šurp karavīrus? Kas sniedz drošības garantijas? Kas apmeklē, iedrošina un demonstrē?… Kāds ir valdības rīcības plāns drošības krīzes apstākļos? Kāda ir mūsu pašu NBS loma visā šajā “operā”? Vadoņi un zinātāji piedāvā mums uzticēties un gaidīt pie radioaparātiem, bet es kopš 1940.gada 17.jūnija nevienam vadonim neticu.
“[…]Ņemot vērā situāciju Ukrainā, ņemot vērā, ka Krievijas bruņotie spēki ir pastiprinājuši aktivitātēs pierobežā, tostarp ir attīstījuši helikopteru bāzi Ostrovā, mēs prioritātes pārvērtējām un pretgaisa aizsardzības prioritāti pacēlām augstāk, jo zemus lidojumus nespējam fiksēt, un helikopteri ir zemo lidojumu objekti,[…]”