Izraelas specdienesta “Nativ” ex-vadītājs (1992.-1999.) par UA ,RU un pasauli.
Galvenās tēzes: UA nākotne nevienu neinteresē ieskaitot pašus ukraiņus. UA konfliktu RU un US izmanto kā poligonu sacensībai par globālo dominanci. RU zaudē. 25.maija vēlēšanas UA ir mega svarīgs datums.
vara bungas: Pievērsiet uzmanību ar kadu profesionālu cinismu profesionāls polittehnologs un karavīrs (visi viņi tur ir karavīri) runā par 45 miljonu UA tautas nākotni. Neceriet, ka citās valstīs, citos dienestos, citi polittehnologi runā un domā savādāk. Nekā personīga vienkārši bizness.
vara bungas 
Labs raksts (intervija ar Borisu Sokolovu):
Referendumi Luhanskā, Doņeckā ir absolūti nelikumīgi. Tad jau mēs varam savākt kādā alus bārā 50 cilvēkus, izvirzīt no sava vidus tautas gubernatoru, pasludināt Rīgas republiku un pēc nedēļas sarīkot referendumu. Mēs nekad neuzzināsim, cik cilvēku patiesībā balsoja Krimā un kā viņi nobalsoja. Novērotāju šajā referendumā nebija. Pēc tādas shēmas kā Krimā, referendumus Harkovā, Donbasā vai vienalga kur var rīkot, arī nemaz neverot vaļā balsošanas iecirkņus, tāpat skaidrs rezultāts un to var pasludināt vēl pirms referenduma – ka visi reģiona iedzīvotāji alkst pievienoties Krievijai. To sauc par pastarpinātu agresiju – tas ir, kad agresija netiek veikta tieši, bet ar speciālu vienību palīdzību, kas vervē no vietējiem iedzīvotājiem grupas, kuras savukārt īsteno agresiju ar militāru spēku. Katrā dienvidaustrumu reģionā ir pa kādām 20–30 Krievijas militārpersonām, ap kurām grupējas kādi 500 Ukrainas iedzīvotāji, kurus mēdz dēvēt par tituškām. Tie ir bandīti. Daudzi no viņiem jau iepriekš aktīvi darbojās Kijevā. Ap šiem bandītiem pulcējas un tiem līdzi jūt vienkāršie iedzīvotāji jeb derīgie idioti, kas no sirds tic, ka jāpievienojas Krievijai.
– Kas jādara ASV un ES?
– Jāievieš sankcijas pret Krieviju. Taču tām ir jābūt ļoti nopietnām sankcijām – tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem. Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neievieš. ASV prezidents Baraks Obama ir neizlēmīgs cilvēks, viņam nepatīk izmantot spēku, draudēt ar spēku. Šķiet, signāls Putinam, ka viņš var izdarīties, kā vien viņam patīk, tika dots jau tad, kad tika spriests par Sīrijas jautājumu un ķīmiskajiem ieročiem. Obama vispirms teica, ka ķīmisko ieroču lietošana būs «sarkanā līnija», aiz kuras sekos NATO iebrukums Sīrijā. Taču amerikāņi tikai piedraudēja un ķīmiskie ieroči vēl šobaltdien nav no valsts izvesti. Pēc šīs atpakaļgaitas Putins nosprieda, ka Obama stingri nereaģēs un lietos tikai retoriku.
Tomēr Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī Eiropas Savienība un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad – vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā. Bet Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas. Varbūt sankciju iespaidā viņš savu apetīti mazliet pievaldīs, taču nekad nevar zināt, kas viņam var ienākt prātā nākotnē. Tā var būt līšana Vidusāzijas virzienā, var būt centieni sagraut no iekšpuses Kazahstānu un pievākt tās daļu sev. Var notikt viss kas, un visādi var būt varianti. Krievijā faktiski valda diktatūra, un nav iespējams paredzēt, kas var ienākt prātā valdniekam.
http://nra.lv/politika/117185-vesturnieks-boriss-sokolovs-parmainas-krievija-bus-tikai-pec-putina-naves.htm
Sokolovs runā par taktiku, bet daudz kas kļūst skaidrs, ja uztver UA kā Rietumu un Krievijas 4GW kaujas lauku par nākotnes resursiem piem. Arktikā.
Radikāli nomainījis toni, vēl pirms nedēļas ar absolūtu pārliecību prognozēja nenovēršamu Krievijas iebrukumu Ukrainā logā no 12.-24. maijam. Neatceros, vai kāda no viņa skaļākajām prognozēm jelkad ir piepildījusies, cerams, ka šoreiz tas notiks (sekmīgas 25. maija vēlēšanas un tām sekojoša Krievijas stratēģiska atkāpšanās). Latvijai tas varētu nozīmēt pilnīgi jaunu situāciju, potenciāli pat Krievijas pakāpenisku norietu ar visām negatīvajām sekām komplektā un jauniem drošības riskiem nākotnē.
Logs vēl nav aizvēries. Problēma ar tiem autoritārajiem režīmiem ir tāda, ka nekad nevar zināt kādi neironi imperatora smadzenēs saslēgsies. Analizējot demokrātiskas valsts iespēju iesaistīties karā var svērt ekonomikas un armijas gatavību, iedzīvotāju attieksmi, oligarhu intereses utt, bet ko var spriest par vientuļo pirmspensijas patriarhu, kuram bija grūta bērnība un kurš ir nodevis tēvu? Kādi velni šaudās pa tiem bēniņiem? Putina psiholoģiskais portrets sen ir uzzīmets, viņš ir labs taktiķis un nekāds stratēģis, goipņiks pēc būtības, kurš vērtē kriminālās paražas un brālību augstāk par likumu. Tik tālu Putina rīcība Krimā ieklāujas viņa psihoprofilā, to, ka par visu labo šajā dzīvē ir jāmaksā, viņš piemirsa, kā jau slikts stratēģis un tagad stāv izvēles priekšā – meklēt jaunu “Krimu” (lasi vieglu uzvaru) un atlikt problēmu risināšanu uz vēlāku laiku vai apkopot UA kampaņas rezultātus un konstatēt negatīvo saldo. RU norietu-sabrukšanu būs vēl jāpagaida, tas nenotiks kamēr Rietumi maksās 100+ USD par bareli.
Vācieši paziņo, ka Nato nespēšot (lasi: Vācija negrib) aizsargāt Baltiju pret krieviem:
http://inforesist.org/der-spiegel-nato-ne-smozhet-zashhitit-strany-baltii-v-sluchae-ugrozy-so-storony-rf/
Pirmavots šeit var tulkot ar gugļa tulku (uz angļu valodu labāk). Vācieši gan saka arī to, ka neredz reālus draudus, bet “Russia’s ability and intent to undertake significant military actions without much warning , represents a far-reaching threat to the maintenance of security and stability in the Euro -Atlantic zone” . No tā tiek izdarīts secinājums, ka aizsardzības izdevumi nato valstīs nedrīkst turpināt kristies. Un protams piesardzība attiecībās ar maskavu
” Because the concern is great that Moscow perceives each additional combat aircraft and any additional troops in his neighborhood as a provocation. “
Maskavai jau “provokācija” ir pati neatkarīgu Baltijas valstu pastāvēšana kā tāda… Katrā ziņā vācieši ir teju paši pēdējie, uz kuriem mēs varam paļauties savas drošības ziņā.
Tāpat arī UA pastāvēšana ārpus RU kontroles (NATO) ir drauds RU. RU ir trīs varianti: demokrātiskais- “nomierināties un sākt dzīvot”, militāri – impēriskais – atkarot zaudēto līdz Varšavas pakta robežām, pragmatiskais – attīstīt teritorijas uz austrumiem no Urālu kalniem un pārcelt galvaspilsētu uz drošāku vietu. Pēdējais iespējams būtu izpildījies, ja Pēteris I nebūtu tik ļoti “pro-rietumniecisks”, tagad visi esam sprukās, jo RU demokrātiskais ceļš nav iespējams pēc definīcijas, pragmatiskais ceļš ir dārgs un laikietilpīgs, atliek imperiskais. Easy.