vara bungas: 2012. gadā ļoti uzjautrināja šis tabloida raksts, divus gadus vēlāk tas uzjautrina vēl vairāk:
Карта №3 – Восточная Европа
В результате ослабления европейского единства часть территорий Прибалтики с доминирующим русским населением – район Нарвы в Эстонии, восточная Латвия с центром в Даугавпилсе – присоединятся к России. Белоруссия как государство исчезнет и станет этнической провинцией в составе России.
При дальнейшем политическом расколе Украины от Киева к Москве перейдут Донбасс, большая часть Южной Украины и Крым. […]
vara bungas 
Nekad nevajag novērtēt par zemu viena psihopāta spējas savākt sev sekotājus. Īpaša šai ziņā ir krievu tauta, kura ir ļoti atsaucīga visādiem brīnumiem. Ja latvieši mūždien čīkst un izturas ar neticību pret visu, tad krievu tauta ir daudz atvērtāka visādiem brīnumiem un ar prieku uzņemas fanu lomu. Viņos nav tik daudz skepses, kā latviešos tādēļ viņi ir potenciāli labs mērķis, turklāt krievs no tautības apzīmējuma ir kļuvis par nācijas apzīmējumu, līdzīgi kā amerikānis. Ja lielas cilvēku masas nonāk šajā fanu vai fanātiķu stāvoklī viņi ir gatavi sava elka dēļ darīt šausmu lietas un te sāk darboties kolektīvā apziņa. Lai no šāda suģestēta stāvokļa izkļūtu ir nepieciešams smags emocionāls pārdzīvojums.
Citiem vārdiem to, kas šobrīd notiek Krievijā un ap Krieviju nebūs iespējams apturēt, bez katastrofas kuras upuris būs pati krievu tauta.
Diemžēl, bet katastrofas apmēri ir samērojami ar fanātiķu skaitu tātad ~ ja Krievijā ir 150 miljoni cilvēku un katram no šiem cilvēkiem šāda katastrofa ir jāsajūt personīgi mazākais tajā jābūt ierautiem 50 milj cilvēku. Upuru skaits II PK bija 40- 72 milj. cilvēku. Lielākajā dabas katastrofā Ķīnā Huanhe upes plūdos 1887. gadā gāja bojā 2 miljoni iedzīvotāju.
Varbūt mani apsvērumi ir nedaudz primitīvi, tomēr es domāju, ka skaidri ir redzams, ka cerēt uz to, ka kādas dabas katastrofas varētu ietekmēt fanātiķu skaitu un kolektīvo apziņu Krievijā ir maz ticamas un alternatīva ir ļoti skarba. Mums nav laika, ja gribam izdzīvot kā tauta un nācija. Ja gribam izdzīvot tikai kā tauta, tad nopietni ir jādomā ko darīt tālāk. Turklāt, pasaules krīzes II vilnis jau ir klāt -http://apollo.tvnet.lv/zinas/ir-pienacis-laiks-gatavoties-jaunai-krizei/655532.
Perfekti
Šāda scenārija gadījumā mums jādibina Livonijas Konfederācija.
Es teiktu, Baltijas-Vidusjūras alianse. Kaut kas līdzīgs Pilsudska Intermarium konceptam.
Tātad, ņemot vērā vēsturiskās paralēles jūs balsojat par Poliju no jūras līdz jūrai?
Es balsotu par Livonijas konfederāciju ar latviešu un igauņu kā oficiālajām valodām, ciešā ūnijā ar Zviedriju un Somiju un savstarpējās palīdzības līgumiem ar Poliju-Lietuvu, kurā iekļautos baltsarkanbaltā karoga Baltkrievija, un Ukrainu- Kijevas Krievzemi pret tā saukto Trešo Romu jeb Maskaviju, uzmanīgi vērojot Vācijas valsti. Modernais karš ar saviem viduslaiku paņēmieniem vēstī jaunus ģeopolitiskos “viduslaikus”…
Es balsoju par ciešu Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ukrainas, Moldovas, Polijas kooperāciju ekonomikā, ārlietās, aizsardzībā. Iespējams arī Somiju, Gruziju un Azerbaidžānu. Esmu skeptisks par Zviedrijas velmi piedalīties.