2001.gads
Valsts aizsardzības finansēšanas likums (spēkā esošs)
[…] 2.pants Ministru kabinets, izstrādājot valsts budžeta projektu kārtējam gadam, paredz valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO šādu finansējuma apjomu:
1) 2002.gadā — 1,75 procentus no iekšzemes kopprodukta;
2) no 2003. līdz 2012.gadam (ieskaitot) — 2 procentus no iekšzemes kopprodukta. […]
2012.gads
Likums par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (spēkā esošs)
2014.gads
Valsts aizsardzības finansēšanas likums (projekts)
[…] 2.pants. Ministru kabinets ievērojot līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā nosacījumus, sagatavo vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektus un gadskārtējā valsts budžeta likuma projektus, paredzot valsts aizsardzībai:
1) 2020.gadā un turpmākajos gados – finansējumu ne mazāku kā 2 procentus no prognozētā iekšzemes kopprodukta;
2) līdz 2020.gadam, ņemot vērā budžeta iespējas, pakāpenisku virzību uz šā panta 1.punktā minēto mērķi;
3) līdzekļus investīcijām – ilgtermiņa attīstības projektiem. […]
vara bungas 
Ak, saldie meli! Domāju, ka visa šī aizsardzības budžeta finansēšanas epopeja ir kārtējā tukšu solījumu kampaņa. Neviens AM nav atkāpies neadekvāta finansējuma dēļ, neviens nav saukts pie atbildības par likuma nepildīšanu. Varbūt varabungas var palūkoties vai ir iespējams konstitucionālajā tiesā iesniegt prasību gadījumā, ja ministrs un tā pakļautība esošīe ierēdņi nepilda likuma normas. Nihilisms pret likumiem ir sasniedzis katostrofālus apmērus. Domāju, ka ir jābūt mehānismam kā tiesiskā ceļā var vērsties pret konkrētu nozares vadītāju, ja netiek pildīti likumi, izsaimniekoti līdzekļi vai konstatēta bezdarbība. Tas ir nepieciešams, lai NBS beidzot varētu sākt veidot kā pienākas un nepieļautu visādu dēliņu sponsorēšanas pasākumus un zirgu eskadronu veidošanu.
Mans zelts ir mana tauta,
Mans gods ir viņas gods!
No juridiskā viedokļa viss ir vienkārši. Spēkā ir tas likums, kas pieņemts vēlāk. Vēlāk tiks pieņemts valsts budžeta likums konkrētam gadam, līdz ar to spēkā būs tas.
Tā tas ir, bet vai valdībai GATAVOJOT budžeta priekšlikumus nav jāievēro plānošanas vadlīnijas, kas ir noteiktas likumā un vai katra nākamā Saeima drīkst ignorēt, to par ko lēma iepriekšējā? Līdz ar to vēl reiz apstiprinās, ka visa šitā ņemšanās ir priekšvēlēšanu dūmu aizsegs. Vienā likumā rakstām to, ko ar citu nākamā dienā atceļam. Skaisti.
Drīkst. Tāpat kā drīkst gatavot jau esošo likumu izmaiņas.
Šī ir priekšvēlēšanu ņemšanās, jo par aizsardzības spēju palielināšanu nauda automātiski kabatā neieripos (kaut kas jau ieripos, bet tas būs post factum uz ātro sataisītās rēbes), līdz ar to šis būs lozungs tikai tikmēr, kamēr sabiedrībā ir pieprasījums. Lai tiktu līdz reāliem darbiem vajadzīgs vai nu valstiski domājošs politisks spēks vai nu neatslābstošs sabiedrības spiediens, vai sponsoru ieinteresētība. Ir dažas nozares, kurās spiediens ir permanenti neatslābstošs, piem. pensiju un pabalstu lielums.
Iepriekšējā likumā bija noteikts, ka MK izstrādājot budžetu paredz 2%. Tajā nav teikts, ka budžets tādām un tādam gadam ir tik. Līdz ar to tas nozīmē, ka likums par budžetu nevar atcelt pienākumu paredzēt 2%. Vai Saeimā bija iesniegts budžets, kurā bija aizsardzībai paredzēti 2%? Neesmu dzirdējis, tātad pēc fakta likuma prasības ir pārkāpusi AM un MK. Rezumējot – AM līdz šim MK nav piestādījusi budžetu XX gadam, kurā ir paredzēti 2%, MK nav ņēmusi vērā likuma prasības paredzēt 2%, papildus to, ka likumu visi bija aizmirsuši liecina arī fakts, ka tas ne reizi netika grozīt kopš 2008.gada 28.novembra. Tas ka likums joprojām eksistē negrozīts un faktiski tā normas netiek pildītas ir atbildīga AM, jo AM ir atbildīga par politikas īstenošanu aizsardzības jomā (Nacionālās drošības likuma 6.pants, tās funkcijas precīzāk definē MK not.Nr.236 Aisardzības ministrijas nolikuma 4.p.). Analizējot AM nolikumu var konstatēt, kura amatpersona ir konkrēti atbildīga (turpat 12 p.).
…un visā tā ir juridiskā retorika līdz brīdim, kamēr Saeimas vairākumu tas apmierina.
Kāda fucking retorika? Kur ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas viedoklis? Vienīgais, kas ko mēģināja sprēgāt bija brig.ģen. Krēsliņš, pārējiem viss ir uz dienvidiem. Šādas reakcijas neesamība netieši liecina, ka deputāti ir tikai koalīcijas padomes balsošasnas aparāts, bet ne tautas priekšstāvji ar savu viedokli un redzējumu. Tas attiecas arī uz taviem līdzgaitniekiem prievītēm.
P.S. Būtu pateicīgs, ja kāds nopublicētu šo komisiju sastāvu, lai zinu kuros kurmjus svītrot vēlēšanās.
Koalīciju veido deputāti nevis koalīcija deputātus. Ar Krēsliņu pat runāt negrib. Tu gribi lai pret visu NA ir tāda pati attieksme kā pret Krēsliņu? Opozīcijā tā sēdēt var, pozīcijā nē. Vai nu sēdi klusu pozīcijā un izpildi dažus no saviem programmas punktiem vai nu sēdi opozīcijā un neizpildīsi vispār neko.
Komisiju sastāvs Saeimas mājas lapā ir atrodams http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima11_DepWeb_Public.nsf/structureview?readform&type=3&lang=LV
“Vai nu sēdi klusu pozīcijā un izpildi dažus no saviem programmas punktiem vai nu sēdi opozīcijā un neizpildīsi vispār neko.” – īsts kalpa cilvēka moto.
Lai aizpildītu vairāk nepieciešams vairāk vietu Saeimā.
Sēžot pozīcijā nemanāmi aug līderu personīgā labklājība, kas veicina viņu realpolitikas izpratni un attīsta kompromisa prasmes.
NA gadījumā līderi privātā sektorā pelnīja vairāk nekā politikā esot. Un ne tikai līderi. Arī es pats pirms politiskā amata ieņemšanas saņēmu par 1/3 vairāk. Tagad vēl jāpiestrādā otrajā darbā.
Apņemšanās ir laba, bet atceraties ko teica Vilks – nākamgad jau trūkst viens miljards!
Pat ja uz to 2020 gadu tiks tie procenti pakāpeniski sasniegti, vai neizrādīsies, ka reālā summa būs mazāka, kā šodien no 0.9% IKP?
Mūsu tabulārā ekonomika balstās uz daudziem mītiskiem skaitļiem, piemēram, to cik katrs Latvijas iedzīvotājs iegūst meža velšu (tie nav kokmateriāli, bet gan sēnes ,ogas un zālu tējas) ne daudz , ne maz par 140 eur. Atskan priekšlikumi valsts kopproduktā ieskaitīt arī ēnu ekonomiku, nu vismaz daļēji.
Papīrs protams pacieš visu, bet galvenais, lai būtu reāls finansējuma pieaugums un nevis spēle uz procentpunktiem.
Valsts reālie ienākumi strauji sarūk, bet vajadzības aug.
Tas, ka tiek izpildīta nodokļu iekasēšanas prognoze nenozīmē, ka automātiski tiek iekasēts vairāk naudas.
Der atcerēties, ka mums nākamgad draud arī krīzes otrais vilnis. Pēc prognozēm tur cietīs Brazīlija, Ķīna u.c. bet mūs tas itkā neskars, tomēr ekonomika šobrīd ir globāla un eij nu tu sazin kā tas atsauksies uz mums.
Dod Dievs, lai nākošā gada virtuālais pieaugums sasniegtu šī gada reālo finansējumu.
Valsts ienākumus dod pārdomāta ekonomiskā politika, kas veicina mazo un vidējo uzņēmējdarbību un ar tiešiem un netiešiem līdzekļiem aizsargā savējos, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumi un monopoli (sk. Norges piemēru, ja nepatīk Singapūra).
Latvija turpretī, piedaloties valsts dezintegrācijas procesā visām koalīcijas partijām, dara tieši pretējo, savas spējas mazinot un valsts stratēģiskos uzņēmumus un īpašumus/resursus (meži, zeme) izpārdodot sponsoriem un kukuļdevējiem. Pēdējā, kas tiek aizlaista pa pieskari ir par visu mūsu samesto miljardu izpirktā Citadele (pensionāriem vajadzēja saprast,ka pensijas tiek samazinātas, lai Parex nebankrotētu). Padomājam, cik miljonus gadā nopelna šī banka un cik vēl jo vairāk tā varētu nopelnīt, ja to izveidotu par universālu valsts un pašvaldību banku (visi valsts un pašvaldības līdzekļi tikai un vienīgi savējā bankā), kas neiesaistās it nekādos spekulatīvos darījumos. Visu šo naudu mēs varētu ieguldīt attīstībā un aizsardzībā, bet tagad, pateicoties koalīcijas dūžu aizgalda dīlam, šī banka par sviestmaizi aizies kaut kādiem ātro kredītu šeftmaņiem vai pat biznesam ar saknēm maskavbadā.
alejuja, brāļi un māsas, tā debesu valstība ir tuvu pienākusi!
Eh, neko piebilst…
Kas gan par to šaubās. No ierēdņu algām budžetu palielināt nevar. Tātad kādam kaut kas ir jāatņem vai kaut kas jāpārdod.
Mūsu valdība diemžēl prot tikai dalīt un atņemt. Tā ir īstena boļševiku ideoloģija, kura mums tiek pasniegta kā jauna ekonomiska domāšana.
Savā laikā par šo Parex izmantošanas iespēju ņēmos kā sadedzis pa “sociāliem tīkliem”, uz “oligarhu kapusvētku” laiku. Šķita, ka nu tak brīdis ir pienācis, ka pārmaiņas ir iespējamas, cilvēki sākuši domāt.
Baidos, ka tomēr vēl ne. Var kaut mietu uz galvas drāzt vieniem, citi, tie, kas “viedokļu līderi” ir vai nu atkarīgi, vai nesaprot.
Domāju, ka tagadējā pārdošana paredzēta, lai banku daudzpakāpju pirkšanas/pārdošanas shēmā dažu gadu laikā atdotu atpakaļ 2K. Pat ja tā nav paredzēts, visdrīzāk tā notiks.
Ja neko nedarīsim.
Saudzē nervus!
Pārmaiņas var notikt tikai tad kad situācija nonāks līdz pilnīgam absurdam. Mēs varam būt neapmierināti ar politiķiem, bet ne jau viņi nosaka situāciju. Patiesībā politiķi ir tikai koši papagaiļi, protams ir izņēmumi , bet arī viņi bara instinkta dzīti kladzina kopā ar pārējām ”vistām” – to sauc par frakcijas vai partijas disciplīnu. Situāciju pilnībā kontrolē ierēdņi, kuru nomaiņa vai izdzenāšana ir ļoti grūta, lai neteiktu neiespējama. Padomju nomenklatūra pārvilka sev baltu svītru un kļuva par Latvijas ierēdniecību, protams ar retiem izņēmumiem, un tad tā sāka augt kā vēzis. Nu jau metastāzes ir pārņēmušas visu valsti. Padomju laikos par tādu bezatbildības līmeni varēja tikai sapņot. Šobrīd ir universāls līdzeklis kuru var vainot visās nelaimēs – dators.
Valsts pārvaldei vienmēr ir bijis nepieciešams zināms skaits cilvēki kuri nodarbojas ar nodokļu ievākšanu un sadali, bet tomēr katrai valstij ir kau kāds daudzums dalītāju, kuru tā spēj uzturēt un to nosaka nodokļu maksātāju skaits. Kā var palielināties nodokļu ievācēju un pārdalītāju skaits, ja samazinās to maksātāju skaits?
neaizmirsti lielkomersnatus, tieši viņi dancina top ierēdņus, pārējie tikai izpildītāji.
Atliek vien papētīt šo lielkomersantu biogrāfijas – 90% bija augsti ierēdņi jau padomju laikā. Laikam vienīgais izņēmums ir Šlesers. Partijas komitejas, arodkomitejas, dosafi utt. Šķēle – augsts Lauksaimniecības ministrijas ierēdnis, Lembergs izpildkomitejas vadītājs utt.
Tā kā tevis teiktais vairāk gan apstiprina nevis noliedz manas prātulas. Paskatoties uz visu Latvijas biznesu tuvplānā, tas ir ierēdņu, bijušo un esošo, biznes. Konkurēt spējīgus produktus eksportam neražo, bet vārās uz milzīgajiem valsts un pašvaldību pasūtījumiem bibliotēka, “zelta” tilts utt.
Šis jau kritni tuvāk pamatproblēmai. Šlesers bija sīkais kooperātors-šeftmanis un čekas ziņotājs. Par to viņu pietiekoši ātri uz ārzemēm izlaida.
Ļoti fragmentāls viedoklis, kas kopainu neraksturo. Patiesība ir krietni sarežģītāka.
Teikt, ka pie visa vainīgi tikai PSRS laika nomenklatūra/aparatčiki/priekšnieki ir tikai daļa patiesības. Ne mazāk graujoša ir dažādu rietumu interešu lobēšana un pakļaušanās visādām, mūsu ekonomikai destruktīvām prasībām. Kaut vai par visas tautas sāpēm un sviedriem (cik daudzi desmiti tūkstošu tieši dēļ šī pasākuma neaizbrauca uz ārzemēm strādāt?) izvilktās parex pārdošanai. To taču neprasa ne Lembergs, ne vēl kāds PSKP biedrs, bet gaišie spēki no lielās Briseles un dižās Vāšingtonas, kuriem ir iztaponīgi izpildītāji koalīcijas partiju veidolā.
Citāts iz Krietnā kareivja Šveika dēkām pasaules karā, ko teica rotmistrs (lasi sabiedrība) par saviem padotajiem (lasi valsts pārvalde), kas lieliski atspoguļo notiekošo valsts pārvaldē :” Bet, kamēr viņi trīs reizes dienā manā priekšā no bailēm nesaslapina bikses, viņi domā, ka var man uz galvas malku skaldīt.”
Vēl viens Vienotības īstenots un NA klusējot atbalstīts valsts izlaupīšanas gadījums. Zaudējumi var sasniegt par 100 miljonus:
http://www.pietiek.com/raksti/hiponia_meli_un_liekuligas_vaimanas_par_reiderismu_veju_sesi,_vetru_plausi
Teikšu kā ir. Man gribās paņemt savu mazo nazīti un ar to sataustīt šadu shēmu shēmotāju aknas.