vara bungas: Sāku cepties kad dzirdu:
“…mums šķita, ka Krievija vairs nav militārs drauds. Viņi ir partneri un, ja arī bruņojās, tad to skaidroja – tāpēc, ka NATO iet prom no Afganistānas, ka Centrālāzija ir visai bīstams reģions un Ziemeļkaukāzā Krievijai arvien ir lielas problēmas.”,
kas ir šie “mēs”? LV sabiedrība un politikāņi vai LV izlūkošanas dienesti, kurus J.K. personīgi vadīja? Sabiedrība var maldīties vai tikt maldināta, bet tādēļ varas rokās ir instrumenti – ārējā un militārā izlūkošana. Var samierināties ar to, ka sabiedrība neizprot notiekošo, bet ir nepieļaujami, ja ilgtermiņa prognozēšanā kļūdās izlūkdienesti. Pareizāk sakot dienestu analītīķi nekad nekļūdās, bet dienestu vadība labprāt pakļaujas politkorektuma tendencēm un ziņo politiķiem tikai to, ko šie vēlas dzirdēt, jo tā tiek attaisnota viņu bezdarbība (nav draudu, nav naudas). Tas jau kļūst bīstami. Iedomājaties lauka komandieri, kurš no izlūkošanas priekšnieka dzird tikai slavinājums “ģeniālajam” plānam, tas nav, kā tagad saka -“ilgtspējīgi”.
Kažociņš intervijā min Jāņa Bērziņa rakstu, kasizsaucis lielu rezonansi, bet vai tad SAB uc dienesti ar rakstā atrodāmajām atziņām sastopas pirmo reizi? Esmu pārliecināts ka ne pirmo. Bērziņa rakstā apkopota informācija, kas interesentiem zināma jau vismaz gadus 10 un nekā pārsteidzoša tur nav. Pārsteidzoši bija redzēt politiķu sejas, kad viņi ar vēlu nokavēšanos iepazinās ar 4GW ābeci. Manuprāt informēt politisko eliti par izmaiņām un ilgtermiņa tendencēm starpvalstu konfliktu risināšanā, jaunajiem riskiem un draudiem ir izlūkošanas dienestu tiešais pienākums, lai cik nepopulāri šādi ziņojumi būtu. Tad vis “mēs” jutīsimies drošāk.
vara bungas 
Kažociņš labāk būtu pateicis, ka viņš pats neko nedomāja, bet saņēma instrukcijas no ASV dienestiem, kuri praksē īstenoja tā saukto ASV-Krievijas attiecību pārstartēšanu. Šim “kažokam”, Latvijas intereses nekad nav bijušas ne svarīgas, ne aktuālas un jo ātrāk tādi kā viņš pazustu no visas iespējamās aprites, jo labāk.
Viņš sāņēma instrukcijas no MI5, nevis ASV.
Labi, gan jau ka no abiem!
“Pareizāk sakot dienestu analītīķi nekad nekļūdās” 😀
Es arī bērnībā strīdējos līdz puņķiem un asarām, svētā pārliecībā, ka Neatliekamās palīdzības auto nekad nekad nekad necieš satiksmes negadījumos, jo – kurš tad sniegtu palīdzību?! Ka miliči ir godīgi utt… 😀
Vai VB tiešām domā, ka SAB bez interneta pieslēguma, vēl ārvalstīs ir arī milzīgs aģentūras tīkls ārpus LV vēstniecību personāla?.. 😀
Jap. AM ārštata padomnieks Kažociņš kā bijušais CVR(T) brig. virsnieks tiešām MI5 drīzāk strādā…
Un “mēs” droši var attiecināt uz Rietumiem kā tādiem, jo tā bija ērtāk domāt un bīdīt biznesu… Turklāt KF nav nebūt tik atguvusies kā varētu šobrīd šķist, tā kā zināma taisnība ir – Rietumeiropai riski ir minimāli, daudzu jautājumu risināšanā KF ir drīzāk partneris…
katrs negodīgs milicis zina ko viņš dara nepareizi. Cilvēkus, kas ilgstoši strādā ar noteikta virziena informāciju nepierunāsi noticēt mantrai “draudu nav”. Pirms gadiem 15 pat atklātajos avotos tika ziņots, jā, šobrīd RU ir čābīgi, bet 10 gadu laikā viss mainīsies, tā arī notika. Negaidīti.
“Kā lielākajai daļai Eiropas, mums šķita, ka Krievija vairs nav militārs drauds.”
Vai tad ne?
Speciālistiem nē. Par tika 100+1 ziņojums sarakstīts.
Katrs, kurš vienkārši tīrās ziņkāres vai pašsaglabāšanās instinkta mudināts, seko informācijai par Krieviju, zina, kādā virzienā lietas attīstās. Šķiet, ka Mr. Kazocins ir viens varen… bezrūpīgs ierēdnis. Viņa realitātes izjūtu labi demonstrē arī Zolitūdes t.s. sabiedriskās komisijas izgāšana jau ar pirmo tās izdoto dokumentu. Gluži vai jābrīnās, kā gan tas tā izdevās.
Nu draudi jau ir dažādas gradācijas. Tas, ka šobrīd, saistībā ar visu Ukrainas figņu Krievija IR lielāks potenciāls drauds nekā pirms gada vai diviem, ir diezgan nenoliedzami.
Prasmju un pieredzes ziņā, jā, tur Krievija ir bīstamāka šodien, nekā tā bija pirms Ukrainas konflikta sākšanās, BET kā militārs drauds tā mums ir bijusi kopš utaino izsišanas no Latvijas Brīvības cīņu laikā.
Tu vai nu aizmirsti, vai negribi atcerēties, ka tieši Krievijas federācija 1991. gadā atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu vēl pirms to izdarīja ASV 😉 Jeļcins, vismaz savas varas sākumposmā, attiecībā pret Latviju bija visnotaļ draudzīgs (aiz tā, protams, stāvēja pragmatiskas intereses, bet tomēr).
Militāri draudi arī ir dažādas gradācijas, un ir atkarīgi pamatā no starpvalstu attiecībām/politikas. Pie labām attiecībām tie ir relatīvi zemi, bet sākot politiskām nesaskaņān, paaugstinās.
Un Tu negribi atcerēties vai aizmirsti, ka Jeļcina grupa tobrīd cīnījās ar PSRS saglabāšanas atbalstītājiem un šī republiku atzīšana viņam bija tikpat vajadzīga, cik Ļēņinam miera līgums 1921.g.
LOL Tu laikam neizlasīji manu postu gana uzmanīgi, jo tur es kā reiz pieminēju draudzības iespējamo pragmatisko pamatojumu 😉
Un es atzīstu Krieviju par nedobitoju sovoku, kas pēc iespējas ātrāk jālikvidē.
Krievija var sarīkot politiskās nesaskaņas ar jebko un jebkurā laikā ja nedobitijs gebņuks Vovans tā gribēs.
Nu ar šādu nostāju Tu principā vari aizmirst par labām attiecībām ar Krieviju kaut tikai teorētiski… Es to neatbalstu, tāpēc par politiķiem ar šādām programmām nekad nebalsošu.
Manu attieksmi izveidoja pati Krievija, ja Krievija grib labas attiecības – tai lai pati mainās.
Jeļcins, protams, centās, bet ar to arī viss beidzās, 1999.gadā pie varas nāca Putins un ar to tad arī beidzās iespējamā draudzīgu attiecību nākotne ar Latviju.
Draudi draudiem, bet Krievija NAV prognozējama.
Paga, ir gan, dodam visiem Latvijas pilsonību, krievu valodu par otru vai pat vēl labāk, vienīgo valsts valodu, sevi nokristām par fašitiem un pametam šo valsti, atstājot putinososiem un Krievijas armijai atverot robežas, kā saka, de-facto pievienojamies Krievijai, bet paši izvācamies ārā no šejienas, lūk tad “mums” būs draudzīgas un ilgtermiņā paredzamas attiecības ar Krieviju.
Negribu agpalvot, bet man ir aizdomas, ka viens no attiecību bojāšanas faktoriem bija Čečenijas klope, kuru krievi iesāka, bet mēs kurā ieņēmām izteikti pro-čečenisku nostāju, un tālāk jau, kā teiktu krievi, `pošlo-pojehalo` arī bez visa Putina. Ne vienīgā un iespējams ka arī ne pati galvenā, bet viena no top noteikti.
A ko Tu gribēji lai mēs pēkšņi sāktu nosodīt vienas nelielas represētās tautas velmi pēc neatkarības?
Čečeni gribēja brīvu, neatkarīgu valsti, tāpat kā mēs, tikai mēs tādu ieguvām un pēc tam atguvām, savukārt Krievijai viņiem neļāva tādu iegūt un tas bija tikai dabiski, ka mēs iestājāmies PRET karadarbību!
To ļoti precīzi Mamikina raidījumā savulaik pateica Dmitro Korčinskis: moskaļi (t.i. kremļa zombiju šovinistu bars) Latvijā jutīsies tik ilgi apspiesti, kamēr šeit vēl atradīsies kāds Latvietis.”
Piebildīšu – Ar infekciju nedraudzējas un neveido “labas attiecības”, infekciju vai nu ārstē vai arī tā tevi nobeidz.
Toties ir tāda meitene kā no Ušakova paspārnes nākusī (un visdrīzāk tajā joprojām esošā) Anna Kononova, kuras labklājības nodrošināšana ir viena galvenajām reformistu un vienotības prioritātēm. Kā piemērs, ka naudu, kad patiešām vajag, Latvijā atrod vienmēr:
http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/divu-ministru-padomniecei-kononovai-atrasts-amats-pasazhieru-vil.a91235/
Nacionālajai apvienībai, kā parasts, iebildumu nav.
Nu, lai gan komentāros varbūt neviens vairs neieskatīsies, nespēju nekomentēt šādas tēzes:
(1) “Jeļcins, vismaz savas varas sākumposmā, attiecībā pret Latviju bija visnotaļ draudzīgs”
(2) “Negribu apgalvot, bet man ir aizdomas, ka viens no attiecību bojāšanas faktoriem bija Čečenijas klope, kuru krievi iesāka, bet mēs kurā ieņēmām izteikti pro-čečenisku nostāju.
=============================
Citāts no Larsa Pētera Fredēna grāmatas “Atgriešanās. Zviedrijas drošības politika un Baltijas valstu atgūtās neatkarības pirmie gadi 1991-1994”:
“Johans Matcs (Johan Matz) savā disertācijā “Constructing a Post-Soviet International Political Reality” raksta, ka [Krievijas] pārmešanās no diezgan nekritiskas prorietumnieciskas attieksmes uz savā ziņā lielkrievisku nostāju notikusi jau 1992. gada pavasarī-vasarā”. ( 403. lpp)
Nevaru īsti izturēt tos pārgudros letiņus, kuri nu jau gadu desmitiem īd, ka latviešu nacionālisti esot “sabojājuši attiecības ar Krieviju” un “pret Latvijas valsti noskaņojuši (atstūmuši) Latvijas krievus”.
Var celt galdā vienu pierādījumu pēc otra, ka tas tā nav – ka iemesli pirmkārt jāmeklē Krievijā un tās organizētajam atbalstam Latvijas krievu politiskajai elitei, bet pārgudreļi tik noskurinās un īd tālāk.
Marksisms tomēr mūsu intelektuāļiem nodarījis gauži.:)
Nu tādēļ arī Jeļcins 1993.vālēja no tankiem pa parlamentu, ka “notikusi pārmešanās”.
ir divu tipu ļaudis, kas šos slimā suņa murgus reproducē – prokrieviskie elementi (kāds no vecākiem okupants vai kolonists, aparatčiks, čekists, ments, utt. + nopirktie/pārdevušies jurkāni, lemešonoki, liepnieku tipi) un zaļie gurķi (PSRS apzinātā vecumā neostījušie) ar izskalotām smadzenēm (saņēmuši nevis izglītību, bet zombēšanas kursu), kas vispār neko pasaulē nesaprot (paši, protams, domā pretējo) un spēj tikai atkārtot: “divas kājas slikti, četras kājas labi” (vai otrādāk ,kad pienāk norādījumi)