“By 2025 we may face adversaries with scientifically enhanced cognitive capacity. The land force will need to develop a better understanding of enhancing human capabilities with, for example, improved human-machine interfaces or better fusing of technology with biology … Physical and cognitive enhancements such as ‘exosuits’ or long-lasting stimulants need to be considered in the context of amplifying performance.”
Kamēr igauņi raksta jaunu aizsardzības likumu, lietuvieši bruņojas, bet latvieši turpina lāpīt bezcerīgi cauro aizsardzības budžetu, Austrālijas BS pasūtīja un nodeva atklātībai pētījumu par to, kā izskatīsies nākotnes kaujas darbība uz sauszemes un kādi izaicinājumi sagaida Austrālijas BS. Drošības situācija uz ķenguru kontinenta un Eiropā ir ļoti dažāda, tomēr daudzas pētījuma atziņas ir vērā ņemamas, kā arī uzskatāmi demonstrē NBS atpalicību it vīsās militārās nozares jomās. Attīstīto valstu armiju attīstības mērķi XXI gadsimtā ir apsteiguši LV NBS attīstības mērķus nu jau par gadiem 100. Bezdibenis padziļinās.
Bet tagad palūkosimies (konspektīvi), ko tad atklājuši Austrālijas pētnieki par nākotnes kariem:
1. land forces will continue to play the decisive role in the security of modern states against both regular and irregular adversaries.
VB: SzS nākotnē būs arvien pieprasīti.
2. While the character of conflict constantly evolves, war’s enduring nature is unchanging. War is and will remain a fundamentally human, societal activity, rather than a technical or engineering problem. It is and will remain a contest of wills.
VB: Karš arvien notiks ar cilvēku līdzdalību, līdz robotu kariem vēl patālu.
3. Chaos will result from the complex interaction of friction, lethality, uncertainty and chance. Surprise and uncertainty will remain an enduring part of conflict.
VB: Kaujas vidē valdīs haoss, neziņa un bardaks.
4. the outcome of conflict will be influenced by the perceptions of these populations rather than solely the results of battlefield action.
VB: Ja diktori nestāsta iedzīvotājiem par uzvaru no katra gludekļa, nekādas uzvaras nav bijis.
5. Urbanisation may produce power shifts between existing authorities and incoming populations with different ethnicities, cultures and values. Where problems of access to food, water and services emerge, non-regulated networks
of gangs and quasi-state actors may seek to apply their own rules and codes of
conduct in competition with the existing rule of law.
VB: Notiks cīņa par resursiem, kas šobrīd šķiet visiem pieejami (ūdens, dzīves telpa, ēdiens, mājoklis utt) un šajā cīņā iesaistīsies ne tikai valdību spēki, bet arī kriminālā pasaule un apšaubāmas izcelsmes NVO.
6. Expanding urbanisation will diminish population access to forested areas
and wetlands. States containing rapidly growing cities may compete for supplies
of fresh water, provoking disputes over up-river dam building.
VB: Pilsētas augs un konkurēs par dzeramā ūdens resursiem.
7. Arctic ice shelf is shrinking faster than expected and could vanish sooner than originally predicted in 2030–2050. Even modest sea level rises, when coupled with intense storm surges and the subsidence of delta lands, could have a devastating effect on coastal regions.
VB: Arktikas ledus kūst ātrāk nekā bija plānots. Zemās piekrastes noslīks.
8. For the Army, operating in high density urban terrain will no longer be a discretionary activity. High density population centres are likely to be urban areas in close proximity to the coast, and will require the Army to better understand the way cities are designed and how they work.
VB: Armijai jāmācās izprast pilsētas un karot pilsētās.
9. operations must be focussed on discrete zones within urban and peri-urban areas, rather than seeking to achieve control over entire cities or regional towns. This presumes understanding of a given urban area’s design and metabolism, and must be underpinned by highly effective intelligence, surveillance and reconnaissance.
VB: Pilsēta kā kaujas lauks izvirza īpašas paaugstinātas prasības izlūkošanas tehnikai un metodēm.
10. The land force needs to be capable of discriminating between adversary
combatants and the multitude of other actors who are likely to be present within
the battlespace. The balance of human versus technical collection capabilities, the types of detection systems (night, heat, emissions), and whether these capabilities are embedded or centralised, manned or unmanned are important issues for ongoing consideration.
VB: Visi šaus uz visiem, tie, kas nepratīs atšķirt savējos no svešajiem, apšaus savējos.
11. Operating in large cities within civilian populations will also require armies to
engage with a much broader range of organisations that deliver security and social services than has previously been the case.
VB: Armijai būs jāuzņemas sociālās funkcijas teritorijās, kas atrodas zem tās kontroles.
12. acceptance of uncertainty and surprise in the urban environment must be an enduring assumption. In many circumstances, forces will be deployed in situations in which adversary weapon ranges are greater than our detection capabilities. Resilience and the ability to withstand surprise must be force design considerations in any analysis.
VB: Neziņa un pārsteigums gaidīs aiz katra stūra, ar to būs jāiemācās sadzīvot.
13. No country will have complete control over its communications infrastructure or control over the information that its citizens can access. Global telecommunications networks coupled with omnipresent communications technology will continue to empower non-state and semi-state actors.
VB: Neviena valsts pilnībā nespēs kontrolēt globālo tīmekli, ienaidnieki (ārējie un iekšējie) to izmantos.
14. A fully digitised force will depend on access to space-based capability for
battlefield management, communications and precision navigation and timing .
VB: armija būs atkarīga no militāriem gadžetiem.
15. land forces must constantly evaluate their professional military training to ensure that soldiers understand how to use digital systems and other emerging technologies.
VB: Augstākminētos gadžetus vēl būs jāiemācās pareizi lietot.
16. the force will become increasingly enmeshed with external enabling capabilities and require much greater use of civilian infrastructure in the conduct of operations.
VB: Ar militārajiem tīkliem nepietiks, nāksies izmantot civilos, to arī jāprot.
17. Troops will require the ability to fight effectively without access to digital networks for limited periods of time.
VB: Neskatoties uz digitalizāciju un gadžetiem armijai jāprot iztikt bez tiem. Vismaz kādu laiku.
18. By 2025 we may face adversaries with scientifically enhanced cognitive
capacity.
VB: Ap 2025.gadu parādīsies supertabletes, kas ļaus pastiprināt cilvēka-karavīra kognitīvās spējas (koncentrēšanās, izturība, atmiņa, spēja iztikt bez atpūtas utt)
19. Non-state actors, unbounded by formal regulations and
international norms of behaviour, have few limits on the use of such technologies. Consequently, land forces will need to consider how they work with other government and non-government agencies to restrict or deny access to lethal technology.
VB: Pie sliktajiem zēniem un zalājiem cilvēciņiem nonāks augsto tehnoloģiju produkti, kurus tie nekavēsies likt lietā.
20. Technological advances will enable military and paramilitary forces to
conduct precise and discriminating targeting at greater distances to achieve
strategic goals.
VB: Visas karojošās puses lietos gūgļamapu. Binladeni sēžot alā uz Pkistānas robežas ar džoistiku vadīs Boingus 777 virsū Ēģiptes piramīdām.
21. anti-armour and anti-aircraft munitions will continue to proliferate over the next decade.
VB: Katrā mājā būs pa Iglai un Kornetam.
22. As a result of the ongoing proliferation of more lethal technology, the base level of protection and mobility required of land forces must be improved. Consequently, systems such as armoured vehicles should remain a priority. The ability of such vehicles to provide a supporting hub of communications, situational awareness and all-weather precision fires will enhance the capacity of the ground force to absorb surprise and achieve overmatch against an adversary.
VB: ņemot vērā to ka katrā mājā ir Igla un Kornets, bruņutehnika paliks vēl aizsargātāka.
23. While increased protection is a positive development, it comes
at increased financial cost. Land platforms are therefore likely to increase in
complexity and cost, with most if not all fitted with a variety of counter-measures, defensive systems and appliqué armour packages scaled and tailored to meet specific threat profiles.
VB: Par gadžetiem, kornetiem, iglām un papildus bruņām maksās nodokļu maksātāji. Dārgi.
24. The land force may be required to develop more dispersed headquarters and decentralised logistics infrastructure in its future operating concepts to reduce exposure to long-range kinetic and cyber attacks.
VB: ņemot vērā gugļmapa spējas novadīt augstas precizitātes ieroču sistēmu munīciju (raķetes, bumbas) armijas štābiem jākļūst slēptākiem, cietākiem, izturīgākiem un decentralizētiem.
25. Physical and cognitive enhancements such as ‘exosuits’ or long-lasting stimulants need to be considered in the context of amplifying performance and also for their potentially unintended physical and mental health consequences.
VB: NBS nepieciešami 10 000 ekzoskeletu vai tikpat daudz supertablešu (“ozverin” vai anlogs) 🙂 .
26. Collective action is achieved through cooperation with a mix of traditional
and non-traditional actors. Traditional partners include allied and friendly state
military forces and government departments, all of which are routinely engaged in the planning and conduct of what is referred to as combined military operations. Non-traditional parties could include, but are not limited to, non-government organisations, host nation governments, indigenous security forces, sanctioned representatives of corporations and non-state security elements.
VB: Militāro panākumu atslēga sadarbībā ar NVO, pašvaldībām un valsts pārvaldi. Netiek aizmirstas arī privātās armijas.
27. Land forces must continue to train and experiment with the other services
to develop joint capabilities, and this cooperation will extend to non-traditional
partners at both the state and sub-state levels.
VB: Karavīri sadarbosies ar ikvienu un jebko.
28. The adoption of common planning processes that are understood by all
stakeholders is fundamental to developing an effective future force.
VB: Karavīriem un civīlajiem plānotājiem jāimācās izmantot vienādus plānošanas principus.
29. Recent experience has shown that non-state threats have developed a
sophisticated understanding and ability to exploit civil communications networks to coordinate their activities, gain information and shape public perception.
VB: Sliktie zēni lietos savām vajadzībām ne tikai gugļmapu, bet arī publiskos elektronisko komunikāciju un sociālos tīklus.
30. the nature of human interaction dictates that it will generate unforeseen and unanticipated events. This uncertainty drives a continuous requirement to better integrate available civilian and military resources to improve operational capacity, physical resilience and intellectual capacity in our people and units.
VB: Cilvēka faktora nozīme pieaugs. Civilmilitārā sadarbība uzplauks.
31. future land force must be capable of surviving and prevailing in an operating space that is crowded, connected, lethal, collective, constrained and converging.
VB: Armijai būs jāiemācās ne tikai karot blīvā urbānā vidē, bet arī izdzīvot tajā un izmantot to.
32.Success will be measured by the Army’s capacity to prepare for, conduct, and conclude military operations as part of a joint force. Integration and interoperability will be critical issues in joint, combined and coalition operations. The environment in which the land force will operate will most likely be the urban littoral.
VB: Viena pati armija kaujas laukā nav karotājs, spēkus un resursus jāprot apvienot un izmantot kopējo mērķu sasniegšanai.
vara bungas 
Svaigs video no Ukrainas urbānās vides:
Российские снайперы выгнали жителей из домов в Шахтерске и стреляют по украинским воинам из квартир. ВИДЕО
http://censor.net.ua/video_news/295799/rossiyiskie_snayipery_vygnali_jiteleyi_iz_domov_v_shahterske_i_strelyayut_po_ukrainskim_voinam_iz_kvartir
nu tas jau humāni – priekš video. parasti civilos nedzen ārā bet gan iekšā. Krimā karotāji piesedzās ar demonstrantiem un huligāniem, Bess štāba mājā ķīlniekus turēja(vai joprojām to dara). šiem, atšķirībā no UA, civiliedzīvotāju upuri ir izdevīgi.
domāju, ka video ir uzņemts PR vajadzībām, lai parādītu kā krievi rūpējas par civilo drošību.
būtiskākie gadžeti darbojas ar kosmisko sistēmu palīdzību. ja pa nopietnam saķersies RU, Ķīna, ASV, tad īsā laikā zemei apkārt riņķos ļoti daudz lūžņu. neko jaunu, bez nopietnas tīrīšanas, tur pacelt vairs nevarēs tuvākos pāris miljons gadu:-)
dārgie un precīzie ieroči ātri beigsies. karos ar lētajiem un neprecīzajiem. tanks nav jāsašauj – tam var uzgāzt māju vai to var iegāzt bedrē.
– bet ar tehniku būs jāprot draudzēties – tas, kurš no veca kompja un webkameras uzķīlēs novērošanas sistēmu, būs izdevīgākā stāvoklī nekā tas kurš to nepratīs.
medicīnai ir blakusefekti. amfetamīni, ja nemaldos, kādreiz bija armijai radīts brīnumlīdzeklis.
baidos, ka mums X stundai vairāk jāmācās separātistu pieredze. RU NATO Valstī nevarēs atļauties ilgi knakstīties.
Mums vispār nav precīzo ieroču sistēmu un trūkst “neprecīzo”. Kādu ceļu iesim: attīstīsim modernu “gudro” armiju vai sīkstu XX gadsimta stila armiju, nu jau vienalga. Nenotiek ne viens ne otrs.
visu pēdējo karu pieredze rāda, ka, sākoties konfliktam, ieroči parādās. vai nu ievedīs sabiedrotie vai pārdos/pazaudēs iebrucēji vai atradīs pašu noliktavās.
būtiskākais ir cilvēki, kuri ir gatavi karot. un cilvēki ir jāapmāca!
pie mūsu izmēriem, ģeogrāfiskā stāvokļa un stratēģiskā sekluma ieroču trūkums var izrādīties liktenīgs.
Tas gan, ieročus mums vajag laicīgi lai ir gan ar ko aizstāvēties un lai zinātu kā ar konkrētajiem ieročiem aizstāvēties!
Visu gadžetu gadžets ir sakaru līdzeklis, kuru nevar noklausīties vai traucēt ar citu gadžetu palīdzību. Pirmajā Čečenijas karā, čečeni spēja noklausīties RU radiosakarus, savukārt RU nevarēja čečenu, jo tie izmantoja modernas rācijas ar “lēkājošu” frekvenci.
Paradokss – veči kalnu alās ar lēkājošajām frekvencēm un vatņiki ar savām analogajām uzpariktēm, kuras tie paši kalnu veči noklausās.
Kur palika šifrēšana, vai arī PSRS laikā paļāvās uz to, ka retais rietumnieks saprot krievu valodu :)?
Paradokss bija tas, ka RU karavīri tirgoja ieročus čečeniem ar kuriem tie pēc tam tika nogalināti. Fakts ir tas, ka bez drošiem savstarpējiem sakariem nav iespējams realizēt kaut cik nopietnu operāciju. Visiem iesaku noskatīties pirmsputina ēras dok.filmu, par to, kā Groznijā tika iznīcināta Maikopskas brigāde. https://www.youtube.com/watch?v=dd9fw5mc0ew
Večiem kalnu alās bija ārzemju digitālās rācijas ar lēkajošām frekvencēm (hopingu), portatīvajiem frekvenča skeneriem un digitālu šifrēšanu. Krievijas BS tai laikā šādas portatīvās ierīces neražoja. Un arī neportatīvas šādas ierīces bija tikai no bataljona uz augšu.
Nevis PSRS laikā uz kaut ko paļāvās, bet pāris gadi pēc PSRS sabrukuma bija pietiekošs laiks, lai armijā izveidotos pilnīgs bardaks. Otrajā Čečenijas karā čečeniem vairs nekādi brīnumlīdzekļi nelīdzēja.
nē – viņi izmantoja čečenu valodu, kuru krievi nesaprata:-D. krieviski, savukārt, saprata visi. dinamiskas kara darbības laikā katrā nodaļā tulku neieliksi.
tāpat 2.PK ASV par sakarniekiem paņēma indiāņus..
Par čečenu valodu nepiekrītu, pirms RU agresijas, tika izveidota Dudajeva opozīcija, kas cieši sadarbojās ar RU armiju, LV gadījumā atrastos gana daudz bāleliņu, kas palēkdamies aizskrietu palīdzēt ienaidniekam.